Paplašinātā meklēšana

Meklējam Vel.

Atrasts vārdos (66):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (711):

azafētida "Velna sūds", "Ferula foetida Boissier" sakņu smirdīgi sveķi; lietoti kā nervu nomierināšanas līdzeklis, pret histēriju.
Abavas Velnakmens Abavas Velnakmens - aizsargājams dabas un arheoloģiskais piemineklis, sena kuršu kulta vieta, atrodas netālu no Abavas Velnalas, Kandavas pagastā, tā virszemes daļai aptuvena nošķelta elipsoīda forma, augstums - 2,1 m, apkārtmērs - 15 m.
Baltā kroga Velnakmens Abavas Velnakmens.
Kalnamuižas Velnakmens Abavas Velnakmens.
Matkules Velnakmens Abavas Velnakmens.
Melderu Velnakmens Abavas Velnakmens.
Abavas Velnala Abavas Velnala - aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Abavas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzes sāngravā, Kandavas pagastā, izveidojusies smilšakmeņos zem dolomīta slāņa, 6,5 m gara un 2,4 m plata ala ar šauru un zemu ieeju.
Matkules Velnala Abavas Velnala.
Melderu Velnala Abavas Velnala.
Mazais Kangaru ezers aizaudzis ezers Ropažu pagastā, Velna ezers.
Lielā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 10,12 ha, garums — 23 m, līdz 11 garumam 4-5 m plata un 3,5 m gara, tālāl 1 m plata šķērsplaisa; Velna ceplis; Velna krāsns; Vella ala; Liepmuižas ala; Liepas ala.
Snoudonijas nacionālais parks atrodas Lielbritānijā, Velsā, izveidots 1951. g., platība - 2130 km^2^.
Zirga pēdas akmens atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā netālu no Jaunstašuļu Velna pēdas akmens, tā garums 2,65 m, platums 1,9 m, augstums 0,7 m, virsmā izveidojies 45 x 40 cm liels un 11 cm dziļš iedobums, kurā sakrājies ūdens lietots ārstniecībā (gk. mājlopu).
Kalnaegļu upurozols atrodas Smiltenes novada Bilskas pagastā, aug reljefa pacēlumā, tīruma vidū, stumbra apkārtmērs 5,6 m (1,3 m augstumā), vainaga projekcija 21,5 x 22 m, pie tā nesti ziedojumi un pēc tā lapām pareģots laiks; lapas, zīles un miza lietotas slimību dziedināšanā; ir arī nostāsti, ka pie tā aprakta nauda; Veldes ozols.
Snoudons Augstākā virsotne Kembrianu kalnos ("Snowdon"), Lielbritānijā, Velsas pussalā, augstums - 1085 m.
Āberthonzi Brekona, pilsēta Lielbritānijā, Velsā, tās nosaukums velsiešu valodā (_Aberhonddu_).
Velenice Česke Velenice - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2012. g.).
Čertoka ezers dabas liegums (Valnezers), Šķeltovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 53 ha (ezera platība - 1,9 ha), ezerā ūdens ļoti dzidrs (redzamība >12 m), satur sāļus; augu un dzīvnieku maz; Čortoks, Velnezers.
Sietiņieža Velnala dabas un kultūrvēsturisks piemineklis Sietiņieža dienvidu daļā, sākas ar 5 m platu, 4 m augstu un 2,5 m dziļu nišu, bet dziļumā ir tikai 30 cm augsta un 70 cm plata, garums - 10 m; Vellala.
Krimuldas Velnala dabas un vēstures piemineklis Gaujas nacionālajā parkā, Velnalas klintīs Gaujas labajā krastā, ieeja 8 m virs Gaujas līmeņa, sena pagāniskā kulta vieta; Siguldas Lielā Velnala.
Buras debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Vela", saīsinājums "Vel") Piena Ceļā, Eiropā nav novērojams, spožākā zvaigzne tajā ir Buru γ (1,8. zvaigžņlieluma), kas ir zilganbalta 840 ly tāla zvaigzne.
bards Dziesminieku konkursa uzvarētājs Velsā.
Upurakmens Ezernieku Velnakmens - ģeoloģiskais un vēstures piemineklis Sēlpils pagastā.
Velniņš Ezers Dzērbenes pagastā, platība - <1 ha; Mazais Velniņš.
Čortoks ezers Grāveru pagastā, platība - 1,9 ha; Čertoks; Čertoka ezers; Valnezers; Velna ezers; Velnezers.
Zosns ezers Grāveru pagastā, platība - 17,7 ha, dziļums - līdz 3,3 m; Velna ezers; Zasenu ezers; Zasēnu ezers; Zosna ezers.
Velna ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - <1 ha; Velnacis.
Grūžņu ezers ezers Lazdukalna pagastā, platība - 12,5 ha; Grūženes ezers; Grūžnis; Gružnis; Gružņa ezers; Velnamārka ezers; Velnamorka ezers.
Velna ezers ezers Līgatnes pagastā, platība - 5,7 ha; Velnu ezers.
Velnēna ezers ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība - 2 ha; Velna ezers.
Zosins Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 180,9 m vjl., platība - 19,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 2,1 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Cālīša ezers; Cālīšu ezers; Velna ezers; Zosna ezers; Zasenu ezers; Zasēnu ezers.
Stiklu ezeri ezeru grupa Ventspils novada Puzes pagastā, 30-33 m vjl.: Dižiere, Dziļene, Maziere, Seklene, Velnezers un Zutene.
Ābergvaina Fišgārda, pilsēta Lielbritānijā, Velsā, tās nosaukums velsiešu valodā (_Abergwaun_).
Aukstais dīķis Gaujas kreisā krasta vecupe pie Inčukalna Velnalas, Inčukalna pagastā.
Zvanu strauts Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā pie Velēnas.
Herefordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Herefordshire"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Hereforda, robežojas ar Šropšīru, Vorikšīru, Glosteršīru un Velsu, platība - 2180 kvadrātkilometru, 191000 iedzīvotāju (2017. g.), izveidota 1998. g. sadalot Herefordas un Vusteras grāfisti.
Šropšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Shropshire"), Anglijas rietumu daļā, pie Velsas robežas, administratīvais centrs - Šrūsberi, platība - 3487 kvadrātkilometri, 493200 iedzīvotāju (2017. g.).
velēnieši Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Velēna" iedzīvotāji.
Kaltenes kalvas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rojas pagastā, uz ziemeļiem un ziemeļrietumiem no Kaltenes, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība - 575,9 ha, tās ir līdz 6 m augstas akmeņu grēdas, lielākā (Velna kalva) izveidojusies pēdējā apledojuma laikā, tās augstums - 3-6 m, garums - 900 m, platums - 35-60 m (līdz 1970. gadiem, kad akmeņus izmantoja ceļu būvei, tās augstums sasniedza 20 m).
Neļķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, Mazsalacas pagastā, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 6,4 ha, \~20 m augstās un 300 m platās klintis veido sarkanīgs, slīpslāņots smilšakmens, kurā ir bruņuzivju atliekas, klintīs ir 2 alas - Mazsalacas Velnala un Velna skābuma ķērne, klinšu austrumu daļā neliels izcilnis - t. s. Velna kancele.
Veciecava Iecavas upes dabīgās gultnes lejtece no Velna grāvja pie Garozas, kas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, līdz ietekai Lielupē 4 km lejpus Jelgavas, garums - 19 km, kritums - 3,2 m.
Gudrības avotiņš iztek Piķenes kraujas pakājē, Gaujas senlejā, Krimuldas pagastā, netālu no Mazās Velna alas.
Jaunarāja Jaunarājupe, Velkumupes pieteka.
velna zābaks Jaunstašuļu Velna pēdas akmens.
Čorta pāds Jaunstašuļu Velna pēdas akmens.
vellamuižnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Vellamuiža" iedzīvotāji.
Kārdiganas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Cardigan Bay"), Velsas rietumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 56 km, platums - \~102 km, dziļums - līdz 56 m, plūdmaiņas reizēm pārsniedz 4 m.
Maklintoka šaurums jūras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("McClintock Channel"), starp Viktorijas un Velsas Prinča salu, garums - \~250 km, platums - 90-170 km, dziļums - līdz 300 m ziemeļos, līdz 120 m dienvidos.
Vikonta Melvila šaurums jūras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (“Viscount Melville Sound”), starp Viktorijas, Velsas Prinča salu un Perija arhipelāgu, garums - \~375 km, platums - \~160 km, dziļums - līdz 465 m.
Velebits Kalnu grēda Dināru kalnienē, Adrijas jūras piekrastē, Horvātijā (horv. val. "Velebit"), garums - \~150 km, platums - 10-20 km, augstums - līdz 1758 m.
Abruco Apenīni kalnu grupa Apenīnu pussalas vidienē (_Appennino Abruzzese_), augstākā virsotne 2487 m (Velīno).
Kairdīza Kārdifa - pilsēta Lielbritānijā, Velsā.
Āberteivi Kārdigana, pilsēta Lielbritānijā, Velsā, tās nosaukums velsiešu valodā (_Aberteifi_).
Kazimeža Kazimeža Velka - pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1959. g.
Kembrianu Kembrianu kalni - atrodas Lielbritānijā, Velsas pussalā (angļu val. "Cambrian Mountains"), garums - \~150 km, augstākā virsotne - 1085 m.
Kembrija Kembrijas kalni - Kembrianu kalni Velsas pussalā Lielbritānijā.
Dienvidaustrumu Velsa konurbācija Lielbritānijā, Velsas dienvidos, ietilpst Kārdifa, Svonsi, Ronda, Mērterdvila u. c. pilsētas.
Siguldas Lielā Velnala Krimuldas Velnala.
Veldzes ciems Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Veldze" bijušais nosaukums.
veldzenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Veldze" iedzīvotāji.
velženieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Velžmuiža" iedzīvotāji.
Jaunstašuļu Velna pēdas akmens kultakmens Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Jaunstašuļu ciemā, pieskaitāms pie pēdakmeņiem, garums 2,1 m, platums 1,5 m, augstums 0,7 m, tā ieslīpajā virsā ir kailas cilvēka pēdas nospiedumam līdzīgs, 39 x 13 cm liels veidojums (dziļums 2,5 cm); Velna zābaks; Čorta pāds.
Līrs Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - ar jūru saistīts dievs, Mananana tēvs.
Skataha Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - burve un karotāja, kas uzaudzināja daudzus īru varoņus un iemācīja tiem kara mākslu.
Nehtans Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - ūdens dievs, viņam bija svētais zināšanu avots, kuram piekļūt drīkstēja tikai viņš pats un trīs galma vīna lējēji.
Brans Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - varonis, sāgas "Brana ceļojums" tēls, tika uzskatīts par vienu no karaļa Artura senčiem.
Avallona Ķeltu (vēst. Velsa, Britānija) mitoloģijā - nemirstības sala, kurā aug brīnumainas ābeles; šeit tika nogādāts karalis Artūrs, lai sadziedētu nāvējošos ievainojumus.
Puils Ķeltu mitoloģijā - Daifedas valdnieks (Velsā) un galvenais varonis "Mabinogiona" pirmajā teikā, kurš uz gadu bija samainījies ar Citpasaules valdnieku Araunu.
Lielais Beli ķeltu mitoloģijā - varens dievs, kurš tiek uzskatīts par vairāku Velsas karaļu dzimtu ciltstēvu.
Indievs Latviešu mitoloģijā - nelabais gars, ļauns gars; Velns.
Dagons Latviešu mitoloģijā - teikās vairākkārt minēts kā kāds dabas gars, pielīdzināms Velnam vai Nelabajam.
Ļaunais Latviešu mitoloģijā - Velna vai kāda no gariem segvārds; arī Ļaunais gars.
Baltais Latviešu mitoloģijā - Velna vai Spoka pavārds, radies no krāsas, kādā tas kļūst pamanāms cilvēkiem; pārsvarā darbojas kā kaitētājs vai cilvēku biedētājs, rādoties naktīs, retu reizi arī pusdienlaikā; Baltais vīrs.
Jods Latviešu mitoloģijā - viens no Velna daudzajiem pavārdiem.
vilks Latviešu mitoloģijā veikls un izturīgs zvērs, kas saistīts ar Velnu un pazemi un spēj savienoties ar cilvēku ļaunā, pārdabiskā būtnē - vilkatī.
saltkurpis lībiešu mitoloģijā - plaši pazīstama būtne, ar ko tiek izskaidrotas dažādas neizprotamas parādības, un reizēm tas tiek identificēts ar burvi, viesuli, vilkaci, spoku, meža garu, pat ar Velnu, ar to mēdz arī baidīt bērnus.
Anglija Lielbritānijas salas dienvidu un vidus daļa (ziemeļu daļu aizņem Skotija un dienvidrietumu - Velsa), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotās karalistes daļa, administratīvais centrs - Londona, platība - 130395 kvadrātkilometri, 54446000 iedzīvotāju (2008. g.).
Angilja Lielbritānijas valdījums Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos (angļu valodā "Anguilla"), ietver Angilju (platība - 91 kvadrātkilometrs), Sombrero, Dogu u. c. nelielas salas, kopējā platība - 102 kvadrātkilometri, 15100 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Veli.
melnais kungs Melnais 2; viens no Velna segvārdiem; arī kaitētājs gars.
melnais vīrs Melnais 2; viens no Velna segvārdiem; arī kaitētājs gars.
Mērtertidvila Mērtirtidvila, pilsēta Lielbritānijā, Velsā.
jumpers Metodisti Velsā, kas Dievu lūdza lecot un dejojot pēc Dāvida parauga.
Velniņupīte Miegupītes labā krasta pieteka Mārsnēnu pagastā; Pienotavas grāvis; Velniņupe.
Āberdaiglēde Milfordheivena, pilsēta Velsā, Lielbritānijā, tās nosaukums velsiešu valodā (_Aberdaugleddau_).
Velsena Municipalitāte Nīderlandē ("Velsen"), Ziemeļholandes provincē, ietver Velsenas-Nordas pilsētu Ziemeļjūras kanāla ziemeļu krastā un vairākas pašvaldības gk. uz dienvidiem no kanāla, 67700 iedzīvotāju (2017. g.).
Brekonbīkonsu nacionālais parks nacionālais parks Lielbritānijā ("Brecon Beacons"), Velsas dienvidaustrumos, platība - 1333,8 kvadrātkilometru, dibināts 1957. g., aizņem Kembrianu kalnu sarkanā smilšakmens masīvu (augstums - līdz 887 m vjl.), korē augstie kūdras purvi, virsāji, nogāzēs un ielejās meži.
veldrenieki Pampāļu pagasta apdzīvotās vietas "Veldres" iedzīvotāji.
Pastmuižas velna akmens Pastmuižas Velnakmens.
Kļaviņu velnapēdas akmens pēdakmens Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, 400 m uz austrumiem no Kļaviņu mājām, garums 1,8 m, platums 1,25 m, tā virsmā ir 2 pēdas veida iedobumi, teikās saistīts ar Velna darbošanos.
Velika Kladuša pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Velika Kladuša"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 44800 iedzīvotāju (2013. g.).
Portuveļu Pilsēta Brazīlijā ("Porto Velho"), osta Madeiras labajā krastā, Rondonijas štata administratīvais centrs, 511200 iedzīvotāju (2016. g.).
Elena Pilsēta Bulgārijā ("Elena"), Veliko Tarnovas apgabalā, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
Ļaskoveca Pilsēta Bulgārijā ("Ljaskovec"), Veliko Tarnovas apgabalā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
Pavlikeni Pilsēta Bulgārijā ("Pavlikeni"), Veliko Tarnovas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
Polski Trambeša pilsēta Bulgārijā ("Polski Trambeš"), Veliko Tarnovas apgabalā, 4600 iedzīvotāju (2014. g.).
Stražica Pilsēta Bulgārijā ("Stražica"), Veliko Tarnovas apgabalā, 5350 iedzīvotāju (2014. g.).
Svištova Pilsēta Bulgārijā ("Svištov"), Veliko Tarnovas apgabalā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.).
Veliko Tarnova pilsēta Bulgārijā ("Veliko Tarnovo"), apgabala administratīvais centrs, 71100 iedzīvotāju (2014. g.).
Velingrada Pilsēta Bulgārijā ("Velingrad"), Pazardžikas apgabalā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.).
Suhindola Pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kilifareva Pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
Bjala Čerkva pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2014. g.).
Zlatarica Pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
Dolna Orjahovica pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2870 iedzīvotāju (2014. g.).
Debeleca Pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 3900 iedzīvotāju (2014. g.).
Gorna Orjahovica pilsēta Bulgārijas vidienē ("Gorna Orjahovica"), Veliko Tarnovas apgabalā, 33000 iedzīvotāju (2014. g.).
Česke Velenice pilsēta Čehijā ("České Velenice"), Dienvidčehijas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2012. g.).
Velke Meziržīči pilsēta Čehijā ("Velké Meziřiči"), Visočinas apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2012. g.).
Voanvelīna Pilsēta Francijā ("Vaulx-en-Velin"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 41400 iedzīvotāju (2010. g.).
Veļika Gorica pilsēta Horvātijā ("Velika Gorica"), Zagrebas županijā, 63500 iedzīvotāju (2011. g.).
Velūra Pilsēta Indijas dienvidos ("Vellore"), Tamilnadas štatā, Palaras krastos, 484700 iedzīvotāju (2011. g.).
Velletri Pilsēta Itālijā ("Velletri"), Lacio reģiona Romas provincē, 52800 iedzīvotāju (2014. g.).
Kasala Velīno pilsēta Itālijā (“Casal Velino”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.).
Loverhata Pilsēta Jaunzēlandē ("Lower Hutt"), Velingtonas piepilsēta, 97600 iedzīvotāju (2006. g.).
Porirua Pilsēta Jaunzēlandē, Velingtonas piepilsēta, 48400 iedzīvotāju (2006. g.).
Bangora Pilsēta Lielbritānijā ("Bangor"), Velsā, 17600 iedzīvotāju (2011. g.).
Beri Pilsēta Lielbritānijā ("Barry"), Velsā, osta Bristoles līča krastā, apdzīvota vieta kopš VII gs.
Kārdifa Pilsēta Lielbritānijā ("Cardif"), Velsā, Bristoles līča piekrastē, 346100 iedzīvotāju (2011. g.); Kairdīza.
Porttolbota Pilsēta Lielbritānijā ("Port Talbot"), Velsas dienvidos, osta Bristoles līča krastā, 35600 iedzīvotāju (2002. g.).
Ronda Pilsēta Lielbritānijā ("Rhondda"), Velsas dienvidos, 59600 iedzīvotāju (2010. g.).
Sentasafa Pilsēta Lielbritānijā ("St Asaph"), Velsā, 3400 iedzīvotāju (2011. g.).
Sentdeividsa Pilsēta Lielbritānijā ("St Davids"), Velsā, 1700 iedzīvotāju (2011. g.).
Svonzi Pilsēta Lielbritānijā ("Swansea"), Velsā, Bristoles līča piekrastē, 172200 iedzīvotāju (2005. g.); Ābertau.
Mērtirtidvila Pilsēta Lielbritānijā, Velsas dienvidos ("Merthyr Tydfil"), 69900 iedzīvotāju (2014. g.).
Veldrīle Pilsēta Nīderlandē ("Velddriel"), Gelderlandes provincē, 1550 iedzīvotāju (2014. g.).
Veldhovene Pilsēta Nīderlandē ("Veldhoven"), Ziemeļbrabantes provincē, 44200 iedzīvotāju (2014. g.).
Velpa Pilsēta Nīderlandē ("Velp"), Gelderlandes provincē, 17500 iedzīvotāju (2014. g.).
Velsena-Norda Pilsēta Nīderlandē ("Velsen-Noord"), Ziemeļholandes provincē, 5250 iedzīvotāju (2014. g.).
Velserbrūka Pilsēta Nīderlandē ("Velserbroek"), Ziemeļholandes provincē, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
Albergarija a Velja pilsēta Portugālē ("Albergaria-a-Velha"), Aveiru apgabalā, 25300 iedzīvotāju (2011. g.).
Veleņe Pilsēta Slovēnijā ("Velenje"), Saviņas reģionā, 25300 iedzīvotāju (2011. g.).
Ajamonte Pilsēta Spānijā ("Ayamonte"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
Almonte Pilsēta Spānijā ("Almonte"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
Islakristina pilsēta Spānijā ("Isla Cristina"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 21900 iedzīvotāju (2014. g.).
Lepe Pilsēta Spānijā ("Lepe"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 27200 iedzīvotāju (2014. g.).
Mogera pilsēta Spānijā ("Moguer"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
Velesa-Managa Pilsēta Spānijā ("Velez-Malaga"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 77800 iedzīvotāju (2014. g.).
Velence Pilsēta Ungārijā ("Velence"), Fejēras meģē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
Felberta Pilsēta Vācijā ("Velbert"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 80600 iedzīvotāju (2013. g.).
Felburga Pilsēta Vācijā ("Velburg"), Bavārijas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
Feldene Pilsēta Vācijā ("Velden"), Bavārijas federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.).
Fēlene Pilsēta Vācijā ("Velen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12900 iedzīvotāju (2013. g.).
Velberga Pilsēta Vācijā ("Vellberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
Felmāra Pilsēta Vācijā ("Vellmar"), Hesenes federālajā zemē, 18100 iedzīvotāju (2013. g.).
Feltene Pilsēta Vācijā ("Velten"), Brandenburgas federālajā zemē, 11600 iedzīvotāju (2013. g.).
Saukas pilskalns pilskalns Elkšņu pagastā, Saukas ezera austrumu galā, Saukas dabas parka teritorijā, ir \~12 m augsts garens paugurs, ko ietver mitra ieplaka, rietumu gals pret ezeru erozijas rezultātā noskalots un ir ļoti stāvs, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; Dieva kalns; Velna kumosa kalniņš.
Silaješku pilskalns pilskalns Gulbenes novada Rankas pagastā, ierīkots pauguru grēdas ziemeļaustrumu galā ar dabiski ļoti stāvu nogāzi, kuras pakājē tek Azanda, pretējā puse nocietināta ar grāvjiem un vaļņiem, postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, domājams, ka izmantots neilgu laiku 1. gadu tūkstotī; Velna kalns.
Velive Plato Nīderlandes vidienē ("Veluwe"), augstums - līdz 107 m, jauktie meži, virsāji, purvi, izveidoti 2 nacionālie parki.
bērzs lietuviešu mitoloģijā pretstatā latviešu tradīcijai ir saistīts ar htonisko pasauli (it īpaši ar Velnu un raganām).
anglikānisms Protestantisma paveids Anglijas Baznīcā un 14 patstāvīgajās Anglikāņu baznīcu savienības baznīcās (Velsā, Skotijā, Īrijā, ASV u. c.); radās Anglijā reformācijas laikā 16. gs.; reformēja kristietības dogmas, bet neskāra rituālus un organizācijas principus.
Liekne Riežupes nosaukums tās lejtecē no Veldzes ietekas.
Velkumupe Rojas kreisā krasta pieteka Rojas novadā, garums - 11 km; Brūverupe; Vecupe; Velkamupe; Velkule; Velkume; Ziepanvalks.
Englsi Sala Īrijas jūrā ("Anglesey"), Britu salu arhipelāgā, Velsas ziemeļrietumu piekrastē, platība - 715 kvadrātkilometru, stāvi krasti, paugurains reljefs, lielākā pilsēta un osta - Holiheda.
Benksa sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (angļu val. "Banks Island"), no kontinenta atdala Amundsena līcis, apskalo Boforta jūra, Maklūra šaurums un Velsas Prinča šaurums, platība - 64000 kvadrātkilometru.
Ogema raksts senīru teikās - ķeltu rakstu un daiļrunības dieva Ogmas darināts raksts, lietots 5. gs. kapakmeņu uzrakstos Īrijā, Skotijā, Velsā un Anglijā (atrasti \~360 šādi uzraksti).
Voloss Senslāvu zemes dievs Veless.
Vellala Sietiņieža Velnala Vaidavas pagastā.
veldrenieki Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Veldres" iedzīvotāji.
Ābertau Svonzi, apvienotā pārvalde (administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība) Velsā, Lielbritānijā.
Ābertau Svonzi, pilsēta Lielbritānijā, Velsā, tās nosaukums velsiešu valodā (_Abertawe_).
ngbandi Tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļrietumos, Ubangi kreisajā krastā un Veles lejteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, tuvu radniecīgi bandiem un gbajiem, saglabājušies ģints iekārtas kulti.
velsieši Tauta, Velsas (Lielbritānijā) pamatiedzīvotāji.
Bātas dzirnavu dīķis ūdenskrātuve Veldas upē, Embūtes pagastā, platība 10,9 ha.
Ubangi Upe Centrālajā Āfrikā, Kongo pieteka, Kongo Demokrātiskās Republikas, Kongo Republikas un Centrālāfrikas Republikas robežupe, veidojas satekot Mbomu un Velei, garums - \~1200 km.
Sevērna Upe Lielbritānijas dienvidrietumos ("Severn"), augštece Kembriānu kalnos Velsā, garums - 320 km (kopā ar estuāru - 390 km), ietek Bristoles līcī.
Resava Upe Serbijā ("Resava"), Velika Moravas labā krasta pieteka.
Velika Morava upe Serbijā ("Velika Morava"), Donavas labā krasta pieteka, garums - 245 km, izveidojas, satekot Južna Moravai un Zapadna Moravai.
Južna Morava upe Serbijā (“Južna Morava”), Velika Moravas labā satekupe.
Zapadna Morava upe Serbijā (“Zapadna Morava”), Velika Moravas kreisā satekupe.
Iecava Upe Zemgalē, Lielupes labā krasta pieteka Jaunjelgavas, Vecumnieku, Bauskas, Iecavas un Ozolnieku novadā, garums - 136 km (līdz Velna grāvim), kritums - 66 m.
veldenieki Vaiņodes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Velda" iedzīvotāji.
Jaunzēlande Valsts Okeānijas dienvidrietumos (angļu val. "New Zealand", maoru val. "Aotearoa"), ietilpst 3 lielas salas (Ziemeļsala, Dienvidsala, Stjuarta sala) un vairākas nelielas salas un salu grupas, 270534 kvadrātkilometri, 4252270 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Velingtona, administratīvais iedalījums - 12 reģionu.
Roztoče Vaļņveida grēda (poļu val. "Roztocze"), Ļubļinas augstienes augstākā daļa Polijas dienvidaustrumos un Ukrainas Ļvivas apgabalā, garums - 200 km, platums - 15-20 km, augstums - 300-350 m, Velki Dzjals - 390 m.
pirmreizējs Vel nebijis.
vele Vela.
velāri Velārs.
veļboms Velbomis.
vilbomis Velbomis.
veldze Velce 1(3).
Welden Veldes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
veldains Veldrains.
čūslenis Veldrē sagriezta gara zāle vai labība; veldrē sagriezti lini.
laža Veldre.
lažeji Veldre.
velda Veldre.
velde Veldre.
veldene Veldre.
viļaka Veldre.
zvāla Veldre.
zvāle Veldre.
veldēt Veldrēt.
kļēmēt Veldrēties.
pieveldēt Veldrēties.
pieveldrēt Veldrēties.
veldēties Veldrēties.
veldrēt Veldrēties.
Velda Plato Velds.
Serenvalks Veldzes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā; Sērenvalks.
veldzināt Veldzēt (1).
veldzināt Veldzēt (2).
velgt Veldzēt.
lašķēties Veldzēties (par dedzinātiem kaļķiem).
Uele Vele - upe Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļos.
punca Velējamā vāle.
vangale Velējamā vāle.
valātive Velējamais sols.
atvelēt Velējot atdalīt (netīrumus).
izvelēt Velējot izmazgāt (veļu).
nosavelēties Velējot nogurt.
ievelēt Velējot padarīt (audumu) mīkstu un gludu.
izvelēt Velējot padarīt (audumu) pilnīgi mīkstu un gludu.
ievelēt Velējot padarīt (velējamo vāli) ērtu, parocīgu, velēšanai.
savelēt Velējot padarīt, parasti viscaur, tīru, arī mīkstu, gludu.
pievelēt Velējot sagatavot (pietiekami, daudz).
velekna Velekne.
veleklis Velēknis.
velēkns Velēknis.
velēksne Velēknis.
velekņu Velekņu beņķis - velēknis.
velana Velēna (1).
velāna Velēna (1).
velans Velēna (1).
velene Velēna (1).
lēna Velēna gar krastu ar apakšā izskalotu zemi.
lēsana Velēna; izecēta velēna.
dzirvans Velēna.
lāsana Velēna.
slīksna Velēna.
veļa Velēna.
velena Velēna.
velens Velēna.
velēns Velēna.
lēsanains Velēnains, ar daudz velēnām; lēsans (2).
velānains Velēnains.
velenains Velēnains.
velēnaiņš Velēnains.
velēnāts Velēnains.
veļanieši Velēnieši (2).
rendzīna Velēnkarbonātu augsne - meža un mežastepju zonu augšņu tips, kas veidojies uz karbonātiskiem cilmiežiem.
šķērpis Velēnu nazis arklā.
šķērps Velēnu nazis arklam.
šķērpums Velēnu nazis arklam.
mārenica Velēnu radzene ("Cerastium holosteoides").
mārenicas Velēnu radzene ("Cerastium holosteoides").
Titovvelesa Velesa - pilsēta Ziemeļmaķedonijā ("Titov Veles"), tās nosaukums 1952.-1992. g.
velēties Velēt (2).
izavelēties Velēt un pabeigt velēt.
izvelēties Velēt un pabeigt velēt.
novelēt Velēt un pabeigt velēt.
veļāt Velēt.
velētave Velētava.
velēteve Velētava.
veletne Velētava.
velētuva Velētava.
velētuve Velētava.
velētuvs Velētava.
veltava Velētava.
venekle Velētava.
Velija Veli - pilsēta Mazo Antiļu salu ziemeļos.
Veliki Preslava Veliki Preslava - pilsēta Bulgārijā ("Veliki Preslav"), Šumenas apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2014. g.).
Ternova Veliko Tarnova - pilsēta Bulgārijā, tās nosaukums līdz 1965. g.
Veliko Ternova Veliko Tarnova.
velonis Velis - miruša cilvēka gars, dvēsele.
veļonis Velis 1.
gariņš Velis.
māžeklis Velis.
vecītis Velis.
Veļiža Veliža - pilsēta Krievijā.
buksieris Velkamā tauva, trose.
lenca Velkamā virve laivām un plostiem.
lencis Velkamā virve laivām un plostiem.
āmis Velkamā zvejas tīkla maisveida daļa, kurā sakrājas zivis.
šķieti Velki, meti.
štērs Velki; šķērs.
šķērs Velki.
vilkme Velkme.
deflektors Velkmes ierīce, kas veicina netīrā vai sakarsētā gaisa aizplūdi no telpām.
stūmējvelkonis Velkonis, kas ar īpaši izveidotu priekšgalu stumj (liellaivu, prāmi u. tml.).
šleperis Velkonis; kuģītis.
buksieris Velkonis.
stiramento Velkošs; vilcinoties.
ievilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), iedabūt (kur iekšā dzīvnieku).
novilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
novilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
novilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
aizvilkt Velkot (aiz rokas), aizvest, aizvadīt.
ievilkt Velkot (ar ko asu, smailu), ieveidot (kādā virsmā svītras, rievas u. tml.).
pārvilkt Velkot (ar ko), izveidot (līniju, svītru) pāri (kam), pār (ko); velkot pāri (kam), pār (ko), izveidot (to ar līniju, svītru).
uzvilkt Velkot (ar zīmuli, krītu u. tml.), izveidot (tekstu, zīmi, attēlu u. tml.).
siet Velkot (kā) galus, stūrus u. tml., piemēram, no mezgla, cilpas, panākt, ka (kā) saistījums kļūst vaļīgs, arī atraisās.
siet Velkot (kā) stūrus, malas, saites no mezgla, padarīt (to) vaļīgu, ņemt nost no ķermeņa daļas.
pārvilkt Velkot (ko, piemēram, segu, apģērba gabalu) virsū, novietot (to) pāri (kam), pār (ko).
savilkt Velkot (ko), izveidot (no tā).
savilkt Velkot (ko), piemēram, aiz galiem, malām, izstiept, saspriegt (to), parasti pilnīgi, arī palielināt, parasti ievērojami (tā) sliepes spēku.
ievilkt Velkot (kur iekšā) vai ritinot kopā, pārtraukt (piemēram, ierīces) darbību.
novilkt Velkot (parasti aiz rokas) lejup, panākt, ka (kāds) novietojas, piemēram, nosēžas, noguļas (parasti blakus kur, uz kā u. tml.).
pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.); velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) atgriežas (malās, uzturēšanās vietā u. tml.).
novilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) atvirzās nost, attālinās (no kā).
pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur); velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko); velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
pievilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
novilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
novilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
izvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kas) iznāk (ārā).
ievilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka ievirzās (kur iekšā).
pārvilkt Velkot (parasti apģērba gabalu), pārvirzīt (to pāri kādai ķermeņa daļai).
izvilkt Velkot (parasti ar ko asu, smailu), izveidot (kādā virsmā svītru, rievu u. tml.).
nobraucīt Velkot (parasti vairākkārt ar plaukstu), novirzīt uz leju (apģērba gabalu); velkot (pa ko vairākkārt ar plaukstu), padarīt (to) gludu vai gludāku.
uzbraucīt Velkot (parasti vairākkārt) ar plaukstu, uzvirzīt uz augšu (apģērba gabalu, tā daļu).
aizvilkt Velkot (piemēram, auklu), aizdarīt (ko).
apvilkt Velkot (piemēram, stiepli ap ko, kam apkārt), norobežot, nožogot.
apvilkt Velkot (piemēram, stiepli), norobežot, nožogot (ar ko).
novilkt Velkot aiz gala, malas, atdalīt nost (mizu, plēvi u. tml.).
aizvilkt Velkot aizsegt (ko); aizklāt (ar ko).
aizvilkt Velkot aizsegt, aizklāt (kam priekšā).
aizvilkt Velkot aizvest (par transportlīdzekli).
apvilkt Velkot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
uzvilkt Velkot ar ierīci vai citiem paņēmieniem, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); velkot ar ierīci vai citiem paņēmieniem, uzvirzīt uz kādas vietas.
atvilkt Velkot atdabūt, atgādāt šurp; velkot atdabūt, atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizvilkt Velkot attālināt.
atvilkt Velkot atvērt, attaisīt.
atvilkt Velkot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
siet Velkot auklas, stieples galus, stūrus u. tml., piemēram, no mezgla, tinuma, panākt, ka (kā kopums, veidojums) kļūst vaļīgs, arī sadalās.
ievilkt Velkot ievietot (kur iekšā).
ievilkt Velkot ievirzīt (kur iekšā).
izvākt Velkot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
apvilkt Velkot izveidot (līniju).
izvilkt Velkot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izvilkt Velkot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
noblorcāt Velkot kājas gar zemi, nošķiebt, nobružāt (apavus).
aizstaipīt Velkot kaut ko priekšā, nosprostot.
pārvalcīt Velkot mainīt vietām.
birzēt Velkot nelielu koka kluci vai bluķīti, iezīmēt līniju jeb birzi, kas atdala apsēto gabalu no neapsētā.
birzīt Velkot nelielu koka kluci vai bluķīti, iezīmēt līniju jeb birzi, kas atdala apsēto gabalu no neapsētā.
aizvilkt Velkot nogādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
ievilkt Velkot nogādāt (kur) - par transportlīdzekli.
davilkt Velkot nogādāt, aizgādāt līdz kādai vietai.
novilkt Velkot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); velkot novirzīt, noņemt (nost no kā).
novilkt Velkot novirzīt no ķermeņa, tā daļas (parasti apģērba gabalu, apavus, gredzenu).
sabraucīt Velkot pa spraugu starp aizvērtu durvju apakšu un slieksni, padarīt mīkstāku, gludāku (linu audumu).
pavilkt Velkot padarīt mazliet garāku; pastiept.
pavilkt Velkot padarīt vaļīgāku (cilpu, mezglu).
novilkt Velkot panākt, būt par cēloni, ka (kas, kāds) nogrimst, iegrimst; būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) nogrimst, iegrimst (par ko smagu).
pavilkt Velkot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); velkot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
ievilkt Velkot panākt, ka (izmežģīta locītava) atgūst normālu stāvokli.
pārvilkt Velkot pārgādāt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārvilkt Velkot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
šļerpēt Velkot pārvietot.
pārvilkt Velkot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pavilkt Velkot pavērt.
savilkt Velkot pavirzīt (ko, piemēram, apģērbu, segu, aizkaru) tā, ka (tas) atrodas vēlamā stāvoklī, iegūst vēlamo formu.
pavilkt Velkot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); vilkt nelielu attālumu, neilgu laiku.
pavilkt Velkot pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
pavilkt Velkot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
apvilkt Velkot pavirzīt, pavilkt zem kā.
pievilkt Velkot pievest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekļiem.
pievilkt Velkot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
davilkt Velkot pievirzīt pie kā.
triept Velkot platas līnijas, veidot (piemēram, burtus), rakstot ar burtiem, kam ir platas līnijas, veidot (tekstu).
savilkt Velkot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
svītrot Velkot svītru vai svītras, norādīt, ka (teksta daļa, teksts) ir nederīgs.
sasavilkties Velkot tikt saspriegtam.
berzt Velkot un spiežot (ar ko), dalīt nost, tīrīt (ko).
pievilkt Velkot uz savu pusi, aizdarīt (piemēram, durvis, logu).
uzvilkt Velkot uzvirzīt (parasti apģērba gabalu, apavus, gredzenu) virsū (ķermenim, tā daļai).
uzvilkt Velkot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli, darba dzīvnieku; velkot uzvirzīt uz kādas vietas.
uzvilkt Velkot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
uzraust Velkot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī pāri kam).
novilkt Velkot virzīt un pabeigt virzīt gar (ko), garām (kam).
novilkt Velkot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
novilkt Velkot virzīt uz leju, parasti līdz galam (piemēram, sviru); šādā veidā virzīt, piemēram, sviru, lai iedarbinātu (ierīci, mehānismu u. tml.).
pacelt Velkot, arī darbinot īpašu iekārtu, ierīci, pārvietot uz augšu un nostiprināt vajadzīgajā vietā, padarīt nekustīgu, stabilu (ko nolaižamu, arī rotējošu).
ievilkt Velkot, arī verot ievirzīt (kur iekšā pavedienu, auklu u. tml.).
zvejot Velkot, bīdot, raušot u. tml. censties dabūt ārā (parasti no grūti pieejamas vietas).
pārvilkt Velkot, izvirzot garumā, novietot pāri (kam), pār (ko).
savilkt Velkot, piemēram, auklu, diegu, padarīt, parasti pilnīgi, stingru (piemēram, sējumu, cilpu) tajā; velkot, piemēram, auklu, siksnu, satuvināt, sakļaut (kā) detaļas, elementus.
pavalkāt Velkot, piemēram, ratiņus, ragaviņas, pavizināt (kādu).
makšķerēt Velkot, raušot u. tml., censties dabūt ārā (parasti no grūti pieejamas vietas).
stiept Velkot, ritinot u. tml. (ko), panākt, kā (tas) sniedzas no vienas vietas līdz otrai, arī klāj ko.
uzvilkt Velkot, stiepjot, parasti (kā) atsperi, stiegru, nostādīt (to) darbošanās gatavībā; velkot, stiepjot noregulēt, nostādīt noteiktā sprieguma pakāpē (slīgu, stiegru, atsperi u. tml.).
pievilkt Velkot, vācot sagādāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
vilkšus Velkot.
uzvilkties Velkoties, slīdot pavirzīties augstāk par paredzēto, pieņemamo stāvokli (par apģērbu, drānu u. tml.).
laidiens Velku daļa (garumā), ko pavirza uz priekšu tad, kad noausts uz audekla priekšējā veltņa uztītais audekla posms.
šķērdzija Velku dzija.
drika Velku dziju daļa, ko neiever šķietā un nītīs.
loms Velku garums starp diviem griežamo velku koku posmiem.
štērumi Velku koki; šķērumi.
lēze Velku lāpstiņa ar caurumiņiem (dziju vēršanai).
lāpstiņš Velku lāpstiņa ar caurumiņiem; lēze 2(2).
škelbere Velku lāpstiņa.
šķiemele Velku šķīruma vieta.
šķiemena Velku šķīruma vieta.
šķirums Velku šķīruma vieta.
vituška Velku tītavas.
baķelis Velku veltnis (aužamajos stāvos).
Brūverupe Velkumupe, Rojas pieteka.
Valkumupe Velkumupe, Rojas pieteka.
Velkamupe Velkumupe, Rojas pieteka.
Velkule Velkumupe, Rojas pieteka.
Velkume Velkumupe, Rojas pieteka.
Ziepanvalks Velkumupe, Rojas pieteka.
Jaunarājupe Velkumupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Dundagas pagastā.
Vella Vella ala - Lielā Ellīte, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta Priekuļu novada Liepas pagastā.
Vella Vella grāvis - ietek Gulbēra ezerā Madonas novada Liezēres pagastā.
velnata Vellata.
velnauka Vellata.
vellans Vellens.
egutieris Velme ūdenszīmju iespiešanai papīrā, sevišķi vērtspapīriem.
valce Velme.
aizvelmēt Velmējot aizdarīt, noslēgt.
ievelmēt Velmējot ieveidot (kādā materiālā, piemēram, padziļinājumus).
uzvelmēt Velmējot izgatavot, izveidot (ko).
izvelmēt Velmējot izveidot.
profilvelmējums Velmējums ar noteiktu šķērsgriezuma formu.
velmji Velmēšanas stāva sastāvdaļas, ar ko velmējumiem veido vajadzīgo formu un izmērus; var būt gludi vai ar veidrievām, t. s. profiliem.
slabings Velmēšanas stāvs slabu (tērauda lokšņu) izgatavošanai.
sliede Velmēta īpaša šķērsprofila tērauda sija, pa ko rit vilcienu, tramvaju, vagonešu, celtņu riteņi.
velmētāja Velmētājs.
vīķauza Velna auza ("Avena strigosa").
Mazais ezers Velna ezers Ciblas pagastā.
Velnu ezers Velna ezers Līgatnes pagastā.
Velnacis Velna ezers Rendas pagastā.
apse Velna koks, raganas malka.
nagi Velna nagi - iekabe ar diviem āķiem, ko lieto tikai vienmērīgas slodzes gadījumā.
rāvējs Velna pavārds.
velnene Velna sieva.
kaukainis Velna tabuizēts apzīmējums.
kauķens Velna tabuizēts apzīmējums.
ķauķis Velna tabuizēts apzīmējums.
kauķis Velna tabuizēts apzīmējums.
kauks Velna tabuizēts apzīmējums.
piktulis Velna vai kaitētāja gara pavārds.
kurradi Velna.
daturīns Velnābola alkaloīds, identisks hiosciamīnam, atropīna izomērs.
datura Velnāboli.
datura Velnābols ("Datura").
velroze Velnābols.
vellāds Velnāds.
velnāts Velnains.
cicuta Velnarutki.
cikuta Velnarutks - indīgs daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs.
vellruka Velnarutks ("Cicuta virosa").
juraņina Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
ķemmītes Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
mīgženītes Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
sisine Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
varnadziņi Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
vārnadziņi Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
vārnekļi Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
vārnnadziņi Velnarutku grābeklīte ("Erodium cicutarium").
Velna ezers Velnēna ezers Bērzgales pagastā.
velniene Velnene.
velnelēns Velnēns (parasti par bērnu, dzīvnieku).
velnanītis Velnēns, velniņš.
čēpuks Velnēns.
kraucenis Velnēns.
Velna ezers Velnezers, ezers Puzes pagastā.
Velna ezers Velnezers, ezers Rīgā.
Mazais Velniņš Velniņš, ezers Dzērbenes pagastā.
Velniņupe Velniņupīte, Miegupītes pieteka.
infernale Velnišķīgi.
velnāži Velnišķīgi.
jodisks Velnišķīgs.
velnāds Velnišķīgs.
velnisks Velnišķs.
fālands Velns, Mefistofeļa nosaukums Gētes Faustā.
ļaunais Velns, nelabais.
bess Velns, nešķīstenis.
smuts Velns, pūķis; nelabais.
belcebuls Velns, sātans.
diabolus Velns, sātans.
diantre Velns; eufēmistisks izsauciens "diable" vietā.
mefistofels Velns; gars, kas visu nicina, par visu smejas un visu nolaigo; Mefistofelis.
nelabais Velns; ļauna mitoloģiska būtne.
biģis Velns.
briļuks Velns.
čorts Velns.
diabolos Velns.
kurata Velns.
kurats Velns.
kurrata Velns.
kurrats Velns.
misiņbārdis Velns.
nelaimnieks Velns.
nerakainis Velns.
ragainis Velns.
setuks Velns.
valls Velns.
vells Velns.
Samiēls Velnu virsaitis, kas paveda Ievu un Ādamu un tāpēc tika nogāzts no debesīm.
BMX Velokross; krosam piemērotu velosipēdu tips (angļu "bicycle motocross").
velotriāls Velosacensības, kuru laikā sportistiem jāizbrauc šķēršļota trase, nepieliekot kājas pie zemes.
velonoma Velosipēda iznomāšana uz noteiktu laiku slēdzot līgumu, ar kuru nomnieks uz nomas laiku uzņemas materiālo atbildību par tam izsniegto velosipēdu.
stelle Velosipēda korpuss.
augstrats Velosipēda priekštecis, divritenis ar lielu priekšējo riteni, kura asij tieši pievienoti pedāļi, un augstu izvietotu sēdekli.
pedāļminējs Velosipēdists, riteņbraucējs.
divritenis Velosipēds ar diviem riteņiem.
trīsritenis Velosipēds ar trim riteņiem.
triplets Velosipēds trim braucējiem.
motovelosipēds Velosipēds, kura dzinējs ir motors.
ciskudrillis Velosipēds.
feļļāks Velosipēds.
fellis Velosipēds.
feļļuks Velosipēds.
lisapedka Velosipēds.
lisopēds Velosipēds.
minamais Velosipēds.
rats Velosipēds.
ritenis Velosipēds.
ritinis Velosipēds.
šekumdrillis Velosipēds.
velisapēds Velosipēds.
vellpēds Velosipēds.
vellrats Velosipēds.
velo Velosipēds.
velodarbnīca Velosipēdu darbnīca.
korso Velosportā - tūrisma brauciens, kurā pēc noteiktas distances nobraukšanas tiek paziņots finišs.
pārvelt Velot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
kritērijs Velotreka sacensību paveids ar īpašu punktu skaitīšanas sistēmu.
ciklodroms Velotreks - ovāla sporta būve ar slīpu ceļu riteņbraukšanas sacensībām, arī velodroms.
velodroms Velotreks.
veloturiāde Velotūrisma turiāde.
kalnmagone Velsas kalnmagone - zilo magoņu suga ("Meconopsis cambrica").
Meconopsis cambrica Velsas kalnmagone, zilo magoņu suga.
Kambrija Velsas nosaukums senatnē.
velši Velsieši.
Manavidans Velsiešu mitoloģijā - varonis un burvis, Līra dēls, galvenais varonis "Mabinogiona" ceturtajā teikā.
Mabinogions Velsiešu mītu un teiku krājums, galvenais seno velsiešu un britu mītu avots.
Dona Velsiešu pirmatnējā dieviete, saukta arī par dievu māti.
vels. Velsiešu valoda.
pārvēliens Velšanās kustība akrobātikā, kuru izpildot atbalstam pakāpeniski pieskaras vairākas ķermeņa daļas bez rotācijas pāri galvai.
skārtele Velšu dvielis, sedzene, galdauts.
bukurēt Velt (kādu smagumu).
pārvelt Velt (vadmalu) vēlreiz, no jauna.
novelt Velt (visu laikposmu) un pabeigt velt.
apvelt Velt apkārt.
atvelt Velt nost (sānis, atpakaļ).
aizvelt Velt prom.
atvelt Velt šurp.
cīsāt Velt vai grābt labības kopiņu.
vataļot Velt, ripināt.
olīt Velt, ritināt, griezt.
oļīt Velt, ritināt, griezt.
vilināt Velt, viļāt.
veldināt Velt.
velšus Velt.
vilāt Velt.
veltene Velta baltmaize.
dāvana Velte.
velša Velte.
velta Velte.
veltis Velte.
veltenis Veltene.
angiostomīdas Velteniskie tārpi, kas parazitē cilvēka un dzīvnieku zarnas.
angiostomas Velteniskie tārpi, kas parazitē cilvēka un dzīvnieku zarnās.
skrāpji Veltenisko tārpu klases kārta ("Acanthocephala"), parazīti ar āķīšiem bruņotu ievelkamu snuķīti, dzīvo dažādu ūdens un sauszemes mugurkaulnieku zarnu kanālā.
onhocerks Veltenisko tārpu suga, kas ierosina dzīvnieku onhocerkozi.
milerija Veltenisko tārpu suga, kas ierosina mileriozi aitām un kazām; starpsaimnieki ir daudzas sauszemes gliemežu sugas.
kristallizators Veltenisks aparāts cukura fabrikās ar divkāršām sienām un īpašu maisītāju vakuumaparātos ietvaicētas cukura masas izkristalizēšanai.
mangale Veltenisks koks drēbju uzritināšanai; robains dēlītis veļas izvelēšanai; mangalis.
mangalis Veltenisks koks drēbju uzritināšanai; robains dēlītis veļas izvelēšanai.
valenci Velteņi.
vaļenki Velteņi.
vaļinki Velteņi.
astragalektomija Velteņkaula izgriešana.
slisnēt Velti gaidīt.
noslemēt Velti nostaigāties.
trembelēt Velties lejā.
pinkāties Velties pinkās (parasti par apmatojumu, apspalvojumu).
pinkoties Velties pinkās (parasti par apmatojumu, apspalvojumu).
olīties Velties, grozīties.
terveļterveļiem Velties, pa galvu pa kaklu.
moškāties Velties, valstīties (gultā).
zvelties Velties, valstīties (gultā).
vataļoties Velties, valstīties.
sprungulēties Velties, vārtīties.
rituļoties Velties.
mataiotehnija Veltīga un lieka māksla.
rida Veltīga, bezmērķīga rīkošanās.
mataiosofija Veltīga, nederīga gudrība.
nomodināt Veltīgi censties pamodināt.
ķert (tukšu) vēju Veltīgi censties sasniegt, panākt, iegūt.
ķert tukšu vēju Veltīgi censties sasniegt, panākt, iegūt.
naigāt Veltīgi dzīt (lopus).
paķirmēt Veltīgi gaidīt kādu laiku.
kleivēt Veltīgi gaidīt.
klemēt Veltīgi gaidīt.
kļerot Veltīgi gaidīt.
izkļeroties Veltīgi ilgi gaidīt.
sašķirstīt Veltīgi ilgi šķirstīt.
(no)sviest (arī (no)mest) zemē Veltīgi izdot, (iz)šķiest (materiālas vērtības).
nodrasāt Veltīgi izdot, izšķērdēt.
izšaustēt Veltīgi izdot, izšķiest, izšķērdēt.
nomest (arī nosviest) zemē Veltīgi izdot, izšķiest.
nosviest (arī nomest) zemē Veltīgi izdot, izšķiest.
izdecelēt Veltīgi izdzīt, nodarbināt.
izkluburēties Veltīgi izstaigāties.
noslāt Veltīgi izšķērdēt (laiku).
nopļundurēties Veltīgi izšķērdēt laiku.
iztimerēties Veltīgi kādu laiku timerēties (1).
deidot Veltīgi kaut ko gaidīt.
jezdīt Veltīgi kur skriet.
padairīties Veltīgi mēģināt izdarīt.
izgūstīties Veltīgi mēģināt notvert.
izdankoties Veltīgi mēģināt pierunāt.
notaustīties Veltīgi meklēt atbildi.
nodūzenēties Veltīgi meklēt pārvietotu lietu.
ķert (tukšu) vēju Veltīgi meklēt, gūstīt.
ķert tukšu vēju Veltīgi meklēt, gūstīt.
durinēt Veltīgi meklēt.
ķepelēties Veltīgi nomocīties.
izgalēties Veltīgi nopūlēties, nomocīties.
ķencēties Veltīgi nopūlēties, tūļāties.
nočūbāties Veltīgi nopūlēties.
nošļaucīties Veltīgi notērēt laiku.
nošļaukāties Veltīgi notērēt laiku.
izkvernēties Veltīgi pēc kāda raudzīties, veltīgi gaidīt.
mest vējā Veltīgi tērēt, šķiest.
izpiļčkāt Veltīgi un vieglprātīgi izlaistīt.
izplunckāt Veltīgi un vieglprātīgi izliet.
aizdīdīt Veltīgi, nevajadzīgi aizjāt.
tādeiš Veltīgi, par neko.
prult Veltīgi, par velti.
brīvi Veltīgi, velti.
daram Veltīgi.
dārums Veltīgi.
frustra Veltīgi.
frustrāns Veltīgs.
veltība Veltīgums.
sacrificium Veltījums dievībai, ziedojums, upuris.
dāvinājums Veltījums.
upurēt Veltīt (laiku, laikposmu) kādam, parasti cildenam, mērķim, neizmantojot (to) sev paredzētajam.
ziedot Veltīt (laiku, laikposmu) kādam, parasti cildenam, mērķim, neizmantojot (to) sev paredzētajam.
dalīt Veltīt (laiku, uzmanību, jūtas u. tml.) reizē vairākiem objektiem.
dot Veltīt, dāvināt; ziedot, upurēt.
atdot Veltīt, ziedot, izlietot (parasti nesavtīgi).
dāvāt Veltīt.
dāvināt Veltīt.
veltot Veltīt.
domāts Veltīts, paredzēts (kādam).
izveltnēt Veltnējot izveidot.
parullēt Veltnējot padarīt blīvāku, līdzenāku, gludāku.
saveltnēt Veltnējot panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; veltnējot izveidot (ko).
uzveltnēt Veltnējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
vangalēt Veltnēt (veļu) ar vangali; arī izrullēt mīklu u. tml.
noveltnēt Veltnēt un pabeigt veltnēt.
pārveltnēt Veltnēt vēlreiz, no ļauna.
veltņot Veltnēt.
bomis Veltnis (aužamajiem stāviem).
boms Veltnis (aužamajiem stāviem).
bluķis Veltnis apsētu lauku blīvēšanai, līdzināšanai.
bluķis Veltnis ar rievām cieto augsnes gabalu sasmalcināšanai.
tapiņveltnis Veltnis ar tapiņām augšņu nolīdzināšanai un irdināšanai.
kājainis Veltnis graudaugu kulšanai.
rulle Veltnis mīklas izstrādājumu veidošanai.
riestuva Veltnis stellēs uz kura uztīti meti jeb šķēri; dziju bomis.
skrituļveltnis Veltnis uz skrituļiem.
vulins Veltnis uzarta lauka apstrādei un kulšanai rijā.
velce Veltnis.
veldenis Veltnis.
nemathelminthes Veltņtārpi.
vēderskropstaiņi Veltņtārpu tipa klase ("Gastrotricha"), kuras pārstāvjiem vēderpusē ir skropstiņepitēlijs; šīs klases dzīvnieki, \~200 sugu, Latvijā konstatēti planktona paraugos, kas ievākti starp ūdensaugiem, sugu sastāvs Latvijā nav noskaidrots.
kinorinhi Veltņtārpu tipa klase ("Kinorhyncha syn. Echinocephala"), ķermenis (garumā 0,1-1 mm) dzeltenīgs vai brūngans, jūrās \~100 sugu, Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā \~15 sugu, Latvijā nav pētīti.
nematode Veltņtārpu tipa klase ("Nematoda"), kurā ietilpst dzīvnieki, kam ir veltņveida, vārpstveida vai diegveida ķermenis ar atkārtoti mainītu kutikulu un kas dzīvo ūdenī, augos, dzīvniekos, cilvēkā, šīs klases dzīvnieki, >10000 sugu, Latvijā konstatēts >350 sugu.
matonis Veltņtārpu tipa klase ("Nematomorpha syn. Gordiacea"), vairākus desmitus centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieauguši dzīvo saldūdeņos starp ūdensaugiem, \~220 sugu, Latvijā sugu skaits un sastāvs nav noskaidroti.
virpotājs Veltņtārpu tipa klase ("Rotatoria"), kuras pārstāvjiem ķermeņa priekšgalā ir kustīgu skropstu kopums, ar kuru tie pārvietojas un piegādā mutei barību, \~2500 sugu, Latvijā konstatēts \~400 sugu.
anisakidae Veltņtārpu tipa nematožu klases cērmju apakškārtas dzimta, kas parazitē gk. pieaugušos domesticētos un savvaļas plēsējos.
ascaridae Veltņtārpu tipa nematožu klases cērmju apakškārtas dzimta.
ascaridia Veltņtārpu tipa nematožu klases cērmju apakškārtas ģints.
ascaris Veltņtārpu tipa nematožu klases cērmju apakškārtas ģints.
globodera Veltņtārpu tipa nematožu klases ģints "Globodera", Latvijā konstatēta 1 suga.
diktiokauls Veltņtārpu tipa nematožu klases ģints ("Dictyocaulus"), kas parazitē zīdītāju bronhos un trahejā, ierosina dikliokaulozi.
aphelenchoides Veltņtārpu tipa nematožu klases ģints.
asplanchna Veltņtārpu tipa virpotāju klases ģints.
synchaeta Veltņtārpu tipa virpotāju klases ģints.
ķemmveltnis Veltņveida konstrukcija ar ķemmēm vilnas attīrīšanai, kas tiek izmantota šāda tipa ķemmašīnās.
veltņveidīgs Veltņveida.
uzvilkt Veltot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
tūks Velts, uzkārsts, blīvs vilnas vai pusvilnas audums ar mīkstu virsmu labajā pusē.
veltuvnieks Veltuves strādnieks, arī īpašnieks.
Vellura Velūra, pilsēta Indijā.
velours Velūrs.
Huelva Velva - pilsēta Spānijā.
kupols Velve ar puslodes virsmu vai puslodei līdzīgu virsmu.
spraislums Velve, dobums.
elve Velve.
Velventa Velvenda - pilsēta Grieķijā.
elvēt Velvēt.
velvot Velvēt.
velvetenes Velveta bikses.
serdahans Velvētas pagraba telpas Indijā, Irākā un Irānā, ko iekārto kā patvērumu no vasaras karstuma; serdabs 2.
serdabs Velvētas pagraba telpas Indijā, Irākā un Irānā, ko iekārto kā patvērumu no vasaras karstuma.
rovis Velvēts pārsegums dzirksteļu uztveršanai virs atklāta pavarda.
welwitschia Velvičijas.
welwitschiaceae Velvičiju dzimta.
welwitschiales Velvičiju rinda.
velvjots Velvjains.
velvjveidīgs Velvjveida (1).
pakausis Velvjveida elements (piemēram, detaļai, darbarīkam).
kulda Velvjveida vai piramīdveida tvaika uztvērējs (virs pavarda).
velvveidīgs Velvjveidīgs.
velvjveidīgs Velvļveida (2).
Riežupe Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 42 km, kritums - 57 m, sākas Austrumkursas augstienes rietumu nogāzē, ietek Ventā lejpus Kuldīgas; Reža; Režupe; augštecē arī Eģenieku grāvis, vidustecē - Rimzātupe; lejpus Veldzes ietekas - Liekne.
Lielā Žitna Vidusdonavas līdzenuma ziemeļrietumu daļa Donavas un tās attekas Mazās Donavas upstarpā ("Velký Žitný Ostrov"), no Bratislavas līdz Vāhas ietekai, platība — 1880 kvadrātkilometru, sanešu veidota, iekultivēta stepe.
Veļalaveļa Viena no Jaundžordžijas salām ("Vella Lavella Island"), Melanēzijā, Zālamana salu rietumos.
Melnais Viens no Velna segvārdiem; arī kaitētājs gars.
sarkanais Viens no Velna vai kaitētāja gara (Vadātāja, Lietuvēna) pavārdiem, nosaukts pēc krāsas spīduma, kādā tas rādījies cilvēkiem.
Veliki Risņaks virsotne Dināru kalnienē ("Veliki Risnjak"), Horvātijas ziemeļrietumos, augstums - 1528 m, dolomīti, kaļķakmeņi.
Kaners Zivju dīķis Kuldīgas novada Turlavas pagastā, platība - 19,9 ha; Velna dīķis.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Vel.