Paplašinātā meklēšana

Meklējam Pu.

Atrasts vārdos (373):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (3817):

karfoloģija "Puteklīšu lasīšana", bezmērķīga, neapzināta gultas veļas plūkāšana stiprā drudzī un spēku izsīkumā, sevišķi tīfā.
grēda (Puķu) dobe
Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
Ķīnas mūris 9 stāvu dzīvojamo māju komplekss Rīgā, Purvciemā, Dzelzavas ielā no Vaidavas ielas līdz Stirnu ielai, ar turpinājumu no Ūnijas ielas līdz Žagatu ielai.
Andrupenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Andrupenes pagasta platības tika pievienota tagadējam Mākoņkalna un Andzeļu pagastam, daļa - tagadējam Pušas pagastam; savukārt liela daļa pirmskara Kapiņu un Dagdas pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Andrupenes pagastam
Virgas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts arī viss bijušais Purmsātu pagasts un nedaudz mainījušās robežas ar Priekules pagastu
Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta
Mērdzenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Mērdzenes pagasta teritorijā izveidojās un 1990. g. nodibināti četri pagasti - Mērdzenes, Goliševas, Blontu un Pušmucovas, tagadējais Mērdzenes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas ziemeļrietumu daļu
Ugāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Ugāles pagastā iekļauta daļa bijušā Puzes, Piltenes un Zlēku pagasta teritorijas, savukārt bijušā Ugāles pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Usmas pagastam
Usmas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Usmas pagastā iekļauta daļa no bijušā Ugāles pagasta, kā arī neliela teritorija no bijušā Spāres, Puzes un Rendas pagasta, savukārt neliela bijušā Usmas pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ģibuļu pagastam
pustoškieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Pustoška" iedzīvotāji
pundiķnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Pundiki" iedzīvotāji
Putani Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Putāni" nosaukums vietējā izloksnē
Pujakols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Pujakalns" nosaukums vietējā izloksnē
Putumajo Amazones kreisā krasta pieteka Dienvidamerikā ("Putumayo"), garums - 1580 km, gandrīz visā garumā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru robežupe, lejtece Brazīlijā, kur tās nosaukums Isa, izteka Andos
Pracapole apdzīvota vieta (divas viensētas) Ludzas novada Pureņu pagastā
Pūņas apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Valdgales pagastā 13 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Puhnjen", Valdgales pagasta administratīvais centrs
Pūre apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Puhren" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. g., pagasta centrs
Matīši apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 25 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Pučurgas muižas "Galandfeldt" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1678. g., pagasta centrs
Stoponi apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Dandzītes apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagastā
Banku ciems apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagastā
Puzenieki apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagastā
Speltes apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagastā
Amele apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagasta austrumu daļā
Vornaiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas novada Pušmucovas pagastā
Ancova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Arkani apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Burduški apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Čipoti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Degini apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Eniki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Induļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Justinova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Ķivļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Krikši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Lociši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Nīkani apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Paideri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Peļņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Pivkaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Rubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Ruliki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Rutkuši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Sauliki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Sondori apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Sroļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Starinski apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Strumpe apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Tribuki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Vamži apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Viruļova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Vitkupova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Zapāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Železnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Avīši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā
Buhari apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā
Fedčenki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā
Ļahi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā
Latiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā
Nūraugi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā
Obščina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā
Perekļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā
Poļaki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā
Ignatova apdzīvota vieta (skrajciems) Pureņu pagastā
Inčiki apdzīvota vieta (skrajciems) Pureņu pagastā
Zambari apdzīvota vieta (skrajciems) Pušas pagastā
Čigani apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Gornie apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Iudri apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Kazinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Mērdzine apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Mežernīki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Šaraki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Seipuļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Sipki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Šķiņči apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Sļapnie apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Šmati apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Snotiuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Staupine apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Steponi apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Tereki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Vacumnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Valujeva apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Zujova apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Akmenka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Babri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Balda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Butleri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Dekšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Dītlovi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Dorotpole apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Gulinova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Kirkiliški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Kristceļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Lazareva apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Liuki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Loci apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Ostrovīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Parma apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Patmaļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Peirāgi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Šauriški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Siugaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Stolbovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Svātova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Virbuli apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Vocīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Žagari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Žierkļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Puze apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novadā 35 km no Ventspils, saukta arī Puzes muiža un Puzesmuiža, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā
Nīcciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Puzes pagastā
Raibkrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Puzes pagastā
Rūmciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Puzes pagastā
Trēbējciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Puzes pagastā
Robežnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 32 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Pustiņas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Pustiņa, latgaliski Pūstine, Rūbežnīki
Puikule apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada (2009.-2021. g. Alojas novada, 1990.-2009. g. Limbažu rajona) Brīvzemnieku pagastā, 22 km no Limbažiem, pagasta administratīvais centrs; izveidojusies bijušās muižas "Puikeln" teritorijā
Pušmucova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 12 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Pušniciova, Pušmicova un latgaliski - Pušmycova
Auzeņi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Kivdolova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Pureņu pagastā, tā administratīvais centrs
Puša apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Pusza" teritorijā, tāda paša nosaukuma ezera austrumu krastā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1695. g., pagasta centrs
Blāzma apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 36 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Puzes muižas "Pussen" teritorijā, Puzes pagasta administratīvais centrs
Stikli apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Puzes pagastā
Batari apdzīvota vieta (viensēta) Ludzas novada Pureņu pagastā
Agvasklarasa apdzīvota vieta Puertoriko, salas austrumu galā
Baghādveina apdzīvota vieta Somālijā (_Bacaadweyn_), Puntlendas dienvidrietumos
Puhosa apdzīvota vieta Somijā (_Puhos_), Ziemeļpohjanmā reģionā
Punkalaiduna apdzīvota vieta Somijā (_Punkalaidun_), Satakuntas reģionā
Puolanka apdzīvota vieta Somijā (_Puolanka_), Kainū reģionā
poleieļļa ar ūdens garaiņiem pārtvaicēta mētru sugu "Mentha Pulegium L." (Spānijā, Francijā un Alžīrā) eļļa, dzeltens vai iesarkani dzeltens šķidrums ar stipru smaržu
Aresiva Aresibo - pilsēta Puertoriko
lakača Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis")
lakače Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis")
lakači Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis")
lakāči Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis")
laukači Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis")
laukauši Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis")
medenes Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis")
plaušene Ārstnieciskais lakacis ("Pulmonaria officinalis")
Aresibo observatorija ASV Nacionālā zinātnes fonda observatorija Aresibo, Puertoriko, kurā 1963.-2020. g. darbojās viens no lielākajiem radioteleskopiem pasaulē
Pulicers ASV žurnālists un uzņēmējs Džozefs Pulicers ("Pulitzer", 1847.-1911. g.)
Pušas pilskalns II atrodas \~300 m uz dienvidrietumiem no Pušas pilskalna I, ir apkārtnes augstākais paugurs ar stāvām un augstām nogāzēm, plakums — ieapaļš ar lielāko platumu \~40 m, apdzīvotības laiks nav zināms
Puncuļovas pilskalns atrodas Baltinavas novadā, paugurs starp Puncuļovas ezeru un upi, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 70 x 25 m, pēc dažu vēsturnieku domām šeit bijis "Ābelenes" novada centrs; Obeļevas pilskalns
Purblaņķu dzelve atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, platība - 2,1 ha; Purblanku dzelve
Bohai jūra atrodas Dzeltenās jūras ziemeļrietumos, Puokhei līča dienvidu daļā, no Dzeltenās jūras to atdala Šaņdunas pussala un Bohai šaurums, platums - pie ieejas 105 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,4 m; Bohaivans
Dagdas pilskalns un apmetne atrodas Krāslavas novada Dagdas pagasta Purpļos, Narūta ezera rietumu krastā, austrumu nogāze ir dabiski stāva, un virs tuvākās apkārtne tā paceļas 22 m augstu, četrstūrveida plakums (~50 x 100 m) dienvidu pusē norobežots ar 2 grāvjiem un valni, iekšējais grāvis rietumu nogāzē \~3 m zem plakuma pāriet 3-4 m platā terasē, ziemeļu pusi norobežo 2-3 m augsts valnis un grāvis
Pušas ezers atrodas Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 159 m vjl., platība — 241,4 ha, garums — >4 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 6,9 m, eitrofs, gar krastiem paplata niedrāju josla
Peiteļu pilskalns atrodas Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļu ezera rietumu krastā, tas ir sirpjveidīgs 2-3 m augsts uzkalns (garums 75 m, platums līdz 10 m), kultūrslānis nav konstatēts, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā; Purva saliņa
Bataru senkapi atrodas Ludzas novada Pureņu pagastā pie Bataru mājām, Pūdnīku ezera ziemeļu galā, tos veido \~300 uzkalniņu (augst. 0,5-1 m, diam. 3-4 m), arheoloģiskajos izrakumos atsegti atsevišķi vēlā dzelzs laikmeta latgaļu skeletapbedījumi
Bondarevas krustakmens atrodas Ludzas novada Pušmucovas pagastā, \~100 m uz ziemeļiem no Mjakinku mājām, akmens garums - 3,9 m, platums - 1,5 m, augstums - 1,2 m, vienā tā pusē iekalts krusts
Pušas pilskalns I atrodas Pušas ciema austrumu daļā, ir \~10 m augsts paugurs, plakums — ovāls \~40 x 20 m, ko \~2 m zemāk apliec terase, austrumu nogāzē \~5 m zem tās ir otra terase, apdzīvošanas laiks nav zināms
Babru senkapi atrodas Rēzeknes novada Pušas pagasta Babros, paugurainā pacēlumā Pušas ezera rietumu krastā, tajos ir >100 apaļi vai ovāli, \~1 m augsti uzkalniņi, datējami ar vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.)
Puzes mācītājmuiža atrodas Ventspils novada Puzes pagastā, apbūve veidojusies 18. gs. un laika gaitā mainījusies, 1920. g. plānā ir mācītāja dzīvojamā māja, rentnieka dzīvojamā māja, vairākas kūtis, klēts, labības šķūnis, veļas mazgātava un malkas šķūnis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu (austrumu malā ēku nav)
Stiklu Dižpurvs atrodas Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, Stiklu purvu dabas lieguma teritorijā, platība - 724 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,5 m
Ogļukalna atsegums atsegums Lētīžas kreisajā krastā, Embūtes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), nogulumus pieskaita pie Pulvernieku (Ļihvinas) starpleduslaikmeta veidojumiem
putrenieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Putras" iedzīvotāji
Punenieku dižliepa aug Sēmes pagastā 100 m uz dienvidiem no Punenieku mājām, stumbra apkārtmērs - 5,8 m, koka augstums - 25,5 m, vainaga projekcija - 17 x 18 m
Ploskīnes purvs augstais purvs Balvu novada Lazdulejas pagastā pie robežas ar Briežuciema pagastu, platība — 1749 ha, kūdras slāņa dziļums — līdz 7,6 m, zem kūdras līdz 0,4 m biezs sapropeļa slānis; Ploskenas purvs; Purdas purvs
gaons Augstāko jūdu akadēmiju vadītāju tituls Babilonijas pilsētās Surā un Pumbeditā; krāšņums, godība
Pudāni Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pudāni" nosaukuma variants
putānieši Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Putāni" iedzīvotāji
pudānieši Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pudāni" iedzīvotāji
Pudāni Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pudāni" nosaukuma variants
Elejas svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, virsa pazeminās no 53 m vjl. ziemeļaustrumos līdz 282 m zjl. dienvidrietumos, biezums — 10,5-22,5 m, iedala Purviņu, Sesavas un Cimmermaņu rindās
Ziemeļatlantijas autonomais reģions autonoms reģions Nikaragvas Republikā ("Region Autonoma del Atlantico Norte"), administratīvais centrs — Bilvi (Puertokabesasa), platība — 33106 kvadrātkilometri, 314100 iedzīvotāju (2005. g.)
puncuļevieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļeva" iedzīvotāji
pundurieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Punduri" iedzīvotāji
Pūriņas Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Purviņas" nosaukuma variants
Pūrines Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Purviņas" nosaukuma variants
Putnusola Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Putnu sala" nosaukums vietējā izloksnē
pelletierīns Bezkrāsains eļļains šķidrums, kura sāļi labi kristalizējas, sastopams "Punica Granatum" mizā, lietoja dziedniecībā pret lenteņiem
Pusza Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Puša
Bokowo Bikavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Purvmalas pagastā
Braucupe Birztalas labā krasta pieteka Priekules novada Virgas pagastā; senāk Purmsāte
cilvēka blusa blusu suga ("Pulez irritans")
Bokova Bokovas pagasts - pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Purvmalas pagastu; teritorija 1944. g. pievienota Krievijai
Drona Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Matīšu pagastā, garums - 10 km; Pačurga; Pučurga; Sautupīte; Štucele
Gāršas Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puikules stacija" bijušais nosaukums padomju laikā
purvenieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Purviņi" iedzīvotāji
peristaltīns C14H18O8, Purša krūkļa ("Rhamnus purshiana DC.") mizas glikozīds
smadze caurejas sūricis ("Pulicaria dysenterica")
smadzis caurejas sūricis ("Pulicaria dysenterica")
utene Caurejas sūricis ("Pulicaria dysenterica")
ganību dambis ceļš uz Rīgas pilsētas ganībām (tagadējā Pulkveža Brieža iela un Ganību dambis Rīgas Ziemeļu rajonā), kas pastāvēja kopš 13. gs., 16. gs. uzbūvēja ganību ceļa vietā uzbūvēja dambi un 17. gs. sāka izveidot alejas
Bolīvijas kalniene Centrālo Andu austrumu daļa Bolīvijā, ko veido Punas plakankalne, Austrumkordiljeras, Kordiljera Reala, Centrālā Kordiljera u. c. Andu grēdas
avīsieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Avīši" iedzīvotāji
nūraudzieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Nūraugi" iedzīvotāji
poļacieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Poļaki" iedzīvotāji
smilškalnieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Smilškalns" iedzīvotāji
terecieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Tereki" iedzīvotāji
Pendžāba Dabas apgabals un vēsturisks novads Indas-Gangas līdzenuma ziemeļrietumos ("Punjab"), Indijā un Pakistānā, augstums pārsvarā 150-350 m
Stiklu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagstā un Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6636 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu un mežaudžu biotopus, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Puzes smilšu krupja atradne dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Puzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8 ha, izveidots Latvijā reti sastopamā smilšu krupja aizsardzībai
Ances purvi un meži dabas liegums Ventspils novada Ances un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 10130 ha, ietver arī Skarbas purva liegumu, Mazupes parastās purvmirtes atradnes botānisko liegumu un Putera ezara purva dzērvenāju liegumu
Dzelves-Kroņa purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Rīgavas līdzenumā starp Pēterupi un Pusku Saulkrastu novada Sējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība – 1315 ha, tā lielākā daļa ir augstais purvs, kurā ligzdo daudzas putnu sugas
purplieši Dagdas novada Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Purpļi" iedzīvotāji
Puntouka Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dunavas pagastā, augštece Ilūkstes novada Dvietes pagastā; Puntovka; Gaiļupe
Vilbaudīte Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā; Purvsalas grāvis
Pūpe debesu dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Puppis"; saīsinājums "Pup") Piena Ceļā Lielā Suņa tuvumā, Latvijā nav redzams, spožākā zvaigzne - Naoss; Kuģa Gals
Austrumgati Dekānas plakankalnes austrumu malas kalni Indijā (bengāļu val. _Purva Ghat_, angļu _Eastern Ghats_), garums - >1400 km, augstums - līdz 1680 m
Amazonasa departaments Kolumbijas dienvidos (_Amazonas_), robežojas ar Putumajo, Kaketas un Vaupesas departamentu, kā arī ar Brazīliju un Peru
Altiplano depresiju josla Centrālajos Andos, Punas plakankalnē (_Altiplano_), Bolīvijā un Peru, 3600-3850 m virs jūras līmeņa (atsevišķi masīvi līdz 5300 m)
Parinjasa rags Dienvidamerikas galējais rietumu punkts ("Punta Pariñas"), Peru ziemeļrietumos, Klusā okeāna krastā
Galjinasa rags Dienvidamerikas kontinenta galējais ziemeļu punkts (sp. val. "Punta Gallinas") Gvahiras pussalā, Karību jūras krastā, Kolumbijā
purmsātnieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Purmsāti" iedzīvotāji
granātkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas dzimta ("Punicaceae"), augļu koks vai krūms ar dzeloņainiem zariem, cietām, gaišzaļām lapām, spilgti sarkaniem ziediem un ābolveida augļiem, 1 ģints, 2 sugas
Hantaikas ezeri divi savstarpēji savienoti ezeri, atrodas Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, Putoranas plato 73 m vjl.
Lāčplēša gulta dižakmens, atrodas Lielvārdē pie A. Pumpura muzeja, augstums 2,1 m, garums 4,8 m, platums 3,5 m, neregulāra forma, apkārtmērs 15 m, tilpums 20 m^3^; blakus atrodas no tā atšķeltā daļa (augstums 1 m, garums 4,8 m, platums 2,7 m), kas iedēvēta par Lāčplēša segu
Dižezers Dižiere, ezers Puzes pagastā
Pils ezers Dižiere, ezers Puzes pagastā
puiškalnieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Puiškalni" iedzīvotāji
Dūņu ezers Dūņezers, ezers Puzes un Ugāles pagastā
Babīte Dzelzceļa stacija Babītes novada Babītes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g., līdz 1919. g. saucās "Pupe", 1919.-1926. g. - "Pūpe"
Amata dzelzceļa stacija Cēsu novada Drabešu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 83 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Putra", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
Istalsna Dzelzceļa stacija Ludzas novada Isnaudas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 430 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g. ar nosaukumu "Pumpuri", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
Dzilene Dziļene, ezers Puzes pagastā
Dziļņezers Dziļene, ezers Puzes pagastā
Dziliņa ezers Dziļene, ezers Puzes pagastā
Dziliņu ezers Dziļene, ezers Puzes pagastā
Lejaskurzeme Etnogrāfisks novads, aizņem tagadējā Dienvidkurzemes novada dienvidu daļu (aptuvena ziemeļu robeža Pērkone - Grobiņa - Purmsāti - Gramzda - Vaiņode), kas atšķiras ar savdabīgiem tautastērpiem u. c. etnogrāfiskām īpatnībām; plašākā nozīmē šim novadam pieskaita arī Aizputes, Alsungas, Pāvilostas novadu, kā arī Kuldīgas novada dienvidu daļu
Sprīvuļu ezers ezers Alūksnes augstienē, Gulbenes novada Beļavas pagastā pie Alūksnes novada robežas, 128,4 m vjl., platība — 52,3 ha, garums — 1,22 km, lielākais platums — 0,47 km, lielākais dziļums — 6 m, mezotrofs, aizaugums — 3%; Putriņu ezers; Sprivuļa ezers; Sprivuļu ezers
Kalekaura ezers ezers Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, dabas liegumā "Korneti-Peļļi", Apes novada Apes pagastā, platība - 11,4 ha, garums - >700 m, platums - 150-200 m, dziļums - līdz 12 m; Purveitis; Purveits
Stībreits ezers Andzeļu pagastā, platība - 26,2 ha; Paulinka; Pauliņa ezers; Pauliņu ezers; Pavlinka; Plataču-Stiebrīšu ezers; Pulinka; Stibrais ezers; Stībraišu ezers; Stibrīšu ezers
Putreņa ezers ezers Balvu novada Bērzpils pagastā, platība - 1,3 ha; Putriņu ezers
Pulksteņezers ezers Carnikavas pagastā starp Gauju un Dzirnezeru, platība - 3,8 ha, garums - 320 m, lielākais platums - 170 m, lielākais dziļums - 5,0 m, mezotrofs, gar krastu maz apaudzis, vidū dūņas; Pelksteņa ezers; Pulksteņa ezers; Pulksteņu ezers
Janovas ezers ezers Dagdas pagastā pie Andzeļu pagasta robežas, platība — 23,7 ha; Beitānu ezers; Puteņu ezers
Vecmuižas ezers ezers Ērgļu pagastā, platība — 17 ha; Ivestas ezers; Pulgas ezers
Pūricu ezers ezers Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, 62,2 m vjl., platība - 32,1 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,35 km, dziļums - līdz 2 m; Ikuļu ezers; Paricas ezers; Purica ezers; Puricas ezers; Pūricas ezers
Pukaki ezers Jaunzēlandes Dienvidsalā ("Lake Pukaki"), Kenterberijas reģionā, platība - 70 kvadrātkilometru
Purva ezers ezers Jēkabpils novada Mežāres pagastā, platība - <1 ha; Purvezers
Purva ezers ezers Jēkabpils novada Salas pagastā, platība - <1 ha; Purvezers
Putrsezers ezers Kuldīgas novada Alsungas un Īvandes pagastā, platība - 3,4 ha; Putras ezers
Puzes ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Puzes pagastā, 12,3 m vjl., platība — 520,5 ha, garums — 4,4 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 12,4 m, lielākais dziļums — 33,6 m, mezotrofs, ar tīru ūdeni; ietek Engure un Svēte, iztek Rinda
Tribuku ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, >139 m vjl., platība — 14,7 ha, garums — 0,83 km, lielākais platums — 0,26 km, lielākais dziļums — 2 m; Mazais Kivdalovas ezers; Mazais Kivdaļu ezers; Mazais Kivdulova ezers; Tribuhovas ezers
Pūdnīku ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, 142,6 m vjl., platība — 33,5 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,3 km, vidējais dziļums — 2,8 m, lielākais dziļums — 8,0 m, eitrofs, maz aizaudzis; Podnieku ezers; Podņicas ezers; Pudniku ezers; Pudņicas ezers
Pujatu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, 165,2 m vjl., platība — 36,6 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,1 m, sala 0,5 ha, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Pujata ezers
Svātovas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 163 m vjl., platība — 133 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 3,5 m, stāvošs, eitrofs, vidēji aizaudzis; Svātavas ezers; Svatovas ezers
Ancovas ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā pie Ludzas novada Pureņu pagasta robežas, platība - 29,2 ha, dziļums - 3-3,5 m, sala 0,4 ha; Nedolta ezers; Rosica ezers; Rosicas ezers; Rosīcas ezers
Purezers ezers Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, platība - 11 ha; Pura ezers
Lielā dzelve ezers Limbažu novada Limbažu un Umurgas pagastā, Saules purvā, platība — 3,5 ha; Lielais Purva ezers
Pūdānu ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 3,1 ha; Pudiņu ezers
Kivdolovas ezers ezers Ludzas novada Pureņu pagastā, platība - 40,7 ha; Lielais Kivdalovas ezers; Lielais Kivdalu ezers; Kivdulova ezers; Pracepoles ezers; Procepoles ezers
Plicumovas ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 2,9 ha; Punculovas ezers; Puncuļu ezers
Puntes ezers ezers Madonas novada Barkavas pagastā, platība - 2,6 ha, dziļums - līdz 6,1 m; Punta ezers; Puntas ezrs
Pluķis ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 5,4 ha; Pluku ezers; Puļķu ezers
Ķemeru ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — 1,4 ha; Ķemeru-Pussēkļa ezers; Puseklis; Puseknītis
Pullans ezers Malienas pauguraines malā, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, 196 m vjl., platība - 17,8 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 9,7 m, eitrofs, zivīm bagāts; Pulānu ezers; Pullana ezers; Pullanu ezers; Pullānu ezers
Lices ezers ezers Pušmucovas pagastā, platība - 1,8 ha
Puderovas ezers ezers Rēzeknes novada Audriņu pagastā, platība — 9,7 ha; Pūderovas ezers; Puderu ezers
Lempu ezers ezers Rēzeknes novada Dricānu pagastā, platība 6,2 ha; Pustoška ezers; Pustoškas ezers; Pustošku ezers
Kugras ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība - 11,8 ha; Kurgas ezers; Puškrieva ezers; Puškrievu ezers; Puškrīvu ezers
Pušankas ezers ezers Rēzeknes novada Maltas un Pušas pagastā, platība - 1,5 ha; dziļums - līdz 5 m; Pušenka; Pušenkas ezers
Mazais Buzanka ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība — 3,3 ha; Buzanka ezers; Budjanka ezers; Pulivera ezers
Umaņu ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, 157,0 m vjl., platība - 56,2 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, aizaugums - \~12%; Patmalnieku ezers
Krūdziņa ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - <1 ha
Purišs ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 10,1 ha; Puraša ezers; Puriša ezers; Pūriša ezers; Pūrīšu ezers; Puroša ezers; Purša ezers; Puršu ezers
Svātavas ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 133,3 ha, dziļums - līdz - 6,1 m; Svatavas ezers; Svatovas ezers
Žierkleits ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 20,3 ha; Žerklis; Žerkļu ezers; Žirklītis
Ošura ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 22 ha
Čerstogas ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 27,4 ha
Punga ezers Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 1,7 ha; Pungas ezers
Pūla ezers Somijā (_Puula_), Austrumsomijas lēnes Dienvidsavo reģiona rietumos 95 m vjl., platība - 370 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 67 m, līčains, daudz salu
Purva ezers ezers Tukuma novada Smārdes pagastā, platība - 4,5 ha; Purezers; Purvezers
Purvezers ezers Tukuma novada Tumes pagastā, platība - <1 ha; Purva ezers
Puterezers ezers Ventspils novada Ances un Tārgales pagastā, platība - 8.3 ha, dziļums - līdz 0,6 m; Pētera ezers; Putera ezers; Puteru ezers; Putras ezers; Putriņezers
Dūņezers ezers Ventspils novada austrumu daļā Puzes un Ugāles pagastā, platība - 4,4 ha; Dūņu ezers
Ķīšezers ezers Ventspils novada Puzes pagastā, platība - <1 ha
Mežezers ezers Ventspils novada Puzes pagastā, platība - <1 ha
Līdaku ezers ezers Ventspils novada Puzes pagastā, platība - <1 ha
Krāčezers ezers Ventspils novada Puzes pagastā, platība - 2,3 ha; Krāču ezers
Ieriņezers ezers Ventspils novada Puzes pagastā, platība - 4,2 ha; Ieriņu ezers; Jeriņezers; Ceriņu ezers
Seklene ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 13 ha, garums - \~650 m, lielākais platums - \~400 m; Seklenes ezers; Sēklenes ezers
Dižiere ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 20,5 ha, T veida ezerdobe, garums \~900 m, lielākais platums - \~800 m; Dižieres ezers; Lielais ezers; Stiklu ezers; Pils ezers
Dziļene ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 6,9 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~250 m; Dzilene; Dziliņa ezers; Dziliņu ezers; Dziļņezers
Velnezers ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 7,4 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~150 m
Maziere ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 7,8 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~300 m; Mazais ezers; Mazieres ezers; Mazais ezers; Pirts ezers
Zutene ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 7,8 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~300 m; Ozoliņa ezers; Ozoliņu ezers; Zuteņu ezers
Ramatas Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Saklauru (Oļļas) purvā, Valmieras novada Ramatas pagastā, platība — 162 ha, garums — 1,92 km, lielākais platums — 1,14 km, lielākais dziļums — 3,4 m, distrofs ezers, aizaugums — 5%; Lielezers; Puikulis; Reikaļu ezers; Reikulis; Reikuls
Ilzes ezers ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 10 ha, garums - \~900 m, lielākais platums - \~200 m, lielākais dziļums - 10 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Ilzes-Purva ezers; ziemeļu daļu sauc arī par Purva ezeru
Govenis ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 10,5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~400 m; Gaviņu ezers; Goveņa ezers; Goviņu ezers; Purviņu-Goviņu ezers
Pulgosnis ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Ērgļu pagastā, 172,2 m vjl., platība - 93,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,6 m, 2 salas, mezotrofs, aizaugums - neliels; Akenu ezers; Āķēnu ezers; Pulgosna ezers; Pulgosnas ezers; Spulgas ezers; Spulgosnis
Stiklu ezeri ezeru grupa Ventspils novada Puzes pagastā, 30-33 m vjl.: Dižiere, Dziļene, Maziere, Seklene, Velnezers un Zutene
Pilskalnes ezeri ezeru virkne Ilūkstes pauguraines subglaciālajā iegultnē, Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā, uz ziemeļrietumiem no Ilūkstes, lielākie ir Puru un Steļmaka ezeri, kā arī Dubezers un Tartaks
Putradžaja Federāla teritorija Malaizijā ("Putrajaya" / "Wilayah Persekutuan Putrajaya"), Malajas pussalas dienvidrietumos, platība - 46 kvadrātkilometri, 65000 iedzīvotāju (2009. g.)
Marroki rags galējais Eiropas dienvidu punkts (sp. val. "Punta Marroqui"), atrodas Tarifas salā (Spānijā), ko ar Pireneju pussalu savieno dambis; Tarifas rags
Zeimuli-Puzāki Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zeimuļi-Puzāki" nosaukums latgaliski
dziļvaga Gara (tūkstošiem km), šaura okeāna dibena ieplaka ar stāvām sienām, parasti stiepjas gar kontinentu zemūdens nomali paralēli kontinentam vai vulkānisko salu lokiem, vairākums atrodas pie subdukcijas zonām; 10 dziļākās - Marianas, Tongas, Kuriļu-Kamčatkas, Filipīnu, Kermadeka, Idzu-Ogasavaras, Japānas, Puertoriko, Japas un Dienvidsendviču dziļvaga
plaušgliemeži Gliemežu klases apakšklase ("Pulmonata"), kuras pārstāvjiem ir plaušas, šīs apakšklases dzīvnieki, >15000 sugu, Latvijā konstatēts \~90 sugu, \~65 sugas uz sauszemes, 25 sugas saldūdeņos, kas pieder pie 2 kārtām
cilindrgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Pupillidae"), čaula sarkanbrūna, olveidīga vai cilindriska, dzīvdzemdētāji; 48 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 12 sugas
peletjerīns Granāta ("Punica granatum L.") mizas alkaloīds
parastais granātkoks granātkoku suga ("Punica granatum"), augļu koks ar lieliem augļiem (300-600 g) ar daudzām sulīgā apvalkā ietvertām sēklām
pukcinellija Graudzāļu dzimtas ģints ("Puccinellia"), daudzgadīgs lakstaugs, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, kas aug nezālienēs, ceļmalās, apdzīvotu vietu tuvumā, mitrās jūrmalas smiltīs
silpurene Gundegu dzimtas ģints ("Pulsatilla"), lakstaugs ar violetiem vai sārti violetiem (retāk baltiem, rožainiem) zvanveida ziediem, dziļi izgrieztām lapām un matiņiem klātu stumbru, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
Kaļķupītes klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., vidēji lieli un nelieli smilšakmens atsegumi, viens no krāšņākajiem atsegumiem atrodas Puišakalna ziemeļrietumu nogāzē, tā augstums līdz 5 m, platums \~40 m; otrs lielākais atsegums (līdz 4 m augsts, \~6 m plats) ir Kaļķupītes krastā lejpus Mazupes ietekas
Akmeņkalnu velnapēdas akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, robežakmens, atrodas Talsu novada Dundagas pagasta un Ventspils novada Ances un Puzes pagasta robežošanās vietā, mežā, sens kultakmens, augstums - 3,3 m, garums - 5,6 m, platums - 4 m, apkārtmērs - 17,3 m, virszemes tilpums - 40 kubikmetri, gaišpelēks ortogneiss ar melnām dzīslām
Kotuja Hatangas galvenā satekupe Krievijā (Taimiras un Evenku autonomajā apvidū), garums - 1409 km, sākas Putoranas plato, krāčaina, līkumaina
Zušupe Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Dricānu pagastā, caurtek Pujatu ezeru, garums - 14 km
Ziemeļamerikas lielieplaka ieplaka Atlantijas okeānā, starp Ziemeļatlantijas zemūdens grēdu, Ziemeļamerikas kontinenta nogāzi un Vestindijas salu loku, dziļums — >5000 m, vidusdaļā — Sargasu jūra, dienvidrietumu daļā — Puertoriko dziļvaga, gultnē mālainas dūņas
Jeriņezers Ieriņezers Puzes pagastā
Ceriņu ezers Ieriņezers Puzes pagastā
Ieriņu ezers Ieriņezers, ezers Puzes pagastā
Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu
Jūlijas pusmuiža Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Pusmuiža" nosaukuma variants
vitoti Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikā (vitoti, bori, okaini, orehoni, koeruni, andoki, muenani, resigeri u. c.), dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms
andoki Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms
bori Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms
koeruni Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms
muenani Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms
okaini Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms
resigeri Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms
mamori Indiāņu cilts no katukini cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas rietumos, Žurua un Purusas lejteces baseinā
orehoni Indiāņu cilts no vitotu cilšu grupas, dzīvo Dienvidamerikā, Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms
Rinda Irbes kreisā satekupe Ventspils novadā, garums - 29 km, kritums - 6,8 m, iztek no Puzes ezera
melier Izcila balto vīnogu šķirne Puatū provincē Francijā
Brīvzemnieku pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara un ietver gandrīz visu bijušā Ozolu un Puikules pagasta teritoriju, jo tikai neliela Puikules (Puiķeles) pagasta platība atrodas tagadējā Alojas pagastā
Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu
Ižaru ezers Ižors, ezers Pušas pagastā
Ižoru Ižoru ezers - atrodas Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 17,8 ha; Ižaru ezers; Ižors; Užaru ezers
Ižors Ižoru ezers Pušas pagastā
Putrāmīši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Putrāmi" nosaukuma variants
purninieši Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Purniņi" iedzīvotāji
pumpieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Pumpji" iedzīvotāji
Putnu kalni Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas “Putnukalni” nosaukuma variants
Putrēnu sādža Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Putrēnciems" bijušais nosaukums
Pjudžitsaunds jūras līcis Klusā okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Puget Sound"), ASV rietumu piekrastē, Vašingtonas štatā, Huana de Fukas šaurums to savieno ar Kluso okeānu, garums - 126 km, platums pie ieejas - 60 km, dziļums - līdz 245 m, krasti līčaini, augsti
pumpurieši Jūrmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pumpuri" iedzīvotāji
Jaundubulti Jūrmalas pilsētas daļa starp Dubultiem un Mellužiem, ietver arī Pumpurus
pumpurnieki Jūrmalas pilsētas daļas "Pumpuri" iedzīvotāji
Pullans kalns Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, Pullanu ezera dienvidu krastā, absolūtais augstums - 225,1 m, relatīvais augstums - 30 m; Pullanu kalns
Karaļu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Pušas pagastā, līdz 1 km plats neregulāras formas paugurs, absolūtais augstums - 272,7 m vjl., relatīvais augstums - 55,6 m, stāvas nogāzes
Noraugu kalns kalns Latgales augstienes ziemeļaustrumu daļā, Ludzas novada Pušmucovas pagastā, ir 1,5 km garš un 0,7 km plats valnis, kas veido augstienes malu, absolūtais augstums - 179,7 m, relatīvais augstums virs austrumos esošā Zilupes līdzenuma - 48 m, nogāzes daudzviet stāvas, saposmotas sengravām
Kanoza Kanoza di Pulja - pilsēta Itālijā ("Canosa di Puglia"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 30200 iedzīvotāju (2014. g.)
Pusluoči Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Pusloči" nosaukums latgaliski
Morāvijas karsts karsta rajons Čehijā, uz ziemeļiem no Brno, aizņem 22x6 km teritoriju Drahanu augstienē, starp Punkvas un Ržičkas upi (abas daļēji pazemē), ziemeļu daļā Macohas bezdibenis (138 m), vairākus km garā Sloupas-Šošūvkas alu sistēma, pazemes ezeri
kardināls katoļu baznīcā - augstākais garīdznieks pēc Romas pāvesta, līdz 1958. g. to skaits nepārsniedza 70, 1983. g. bija 138, bet 21. gs. sākumā palielināts līdz 184; pirmais kardināls Latvijā bija J. Vaivods (iecelts 1983. g.), 1998. g. iecelts J. Pujats
Kema Kemas plakankalne - Ziemeļkorejas kalnu iekšējā daļa Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas ziemeļu daļā, uz dienvidiem no Čambaišana plakankalnes, vidējais augstums - \~1000 m, augstākā virsotne - 2522 m (Puksubeksans)
Kivdolova Kivdolovas ezers - atrodas Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, >139 m vjl., platība - 40,7 ha, garums - 1,06 km, lielākais platums - 0,54 km, lielākais dziļums - 6,5 m, eitrofs, aizaugums neliels; Lielais Kivdalovas ezers; Kivdulova ezers; Pracepoles ezers; Procepoles ezrs
Lielais Kivdalovas ezers Kivdolovas ezers Pureņu pagastā
Pracepoles ezers Kivdolovas ezers Pureņu pagastā
Procepoles ezers Kivdolovas ezers Pureņu pagastā
Lielais Kivdalu ezers Kivdolovas ezers Pureņu pagastā
Kivdulova Kivdulova ezers - Kivdolovas ezers Pureņu pagastā
briders kodolreaktors, kurā, izmantojot kodolu dalīšanās reakcijā radušos neitronu pārpalikumu, notiek paplašināta kodoldegvielas atražošana (^238^U –> ^239^Pu, ^232^Th –> ^233^U); kodoldegvielas rodas vairāk, nekā to patērē; visefektīvākie ir ātro neitronu reaktori
Kokenu Kokenu ezers - Puru ezers Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā
Kokini Kokinu ezers - Puru ezers Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā
Korejas zemesšaurums Korejas pussalas šaurākā vieta (Ziemeļkorejā), starp Korejas un Austrumkorejas līci, mazākais platums — \~160 km, rietumos — Phenjanas zemiene, vidienē — Mjohjana un Puktebona grēda, austrumos — Vonsanas līdzenums
Krāču ezers Krāčezers, ezers Puzes pagastā
Pūstine Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Robežnieki bijušā nosaukuma Pustiņa variants latgaliski
pundurieši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Punduri" iedzīvotāji
puščieši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pušča" iedzīvotāji
punculieši Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" iedzīvotāji
Punculi Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski
pustinieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pustiņa" iedzīvotāji
Punculi Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski
Puzas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Puzi" nosaukuma variants
Puzys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Puzi" nosaukums latgaliski
Putromniškas Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Putramniški" nosaukuma variants
Putromniškys Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Putramniški" nosaukums latgaliski
Puķāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjāni" nosaukuma variants
Puķēni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjāni" nosaukuma variants
Puķāniškas Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjaniški" nosaukuma variants
Puķēniškas Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjaniški" nosaukuma variants
Puķāniški Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjaniški" nosaukuma variants latgaliski
Puķāniškys Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjaniški" nosaukuma variants latgaliski
Pulkova Krievijas Zinātņu Akadēmijas Pulkovas astronomijas observatorija, kas atrodas Pulkovas augstienes ziemeļu paugurā
Ķizbele Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Putniņi" otrs nosaukums
Lielās Antiļu salas Kuba, Jamaika, Haiti un Puertoriko, kā arī Huventuda, Kaimanu salas u. c. mazākas salas, kopējā platība - 209000 kvadrātkilometru
pumpurnieki Kuldīgas novada Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Pumpuri" iedzīvotāji
Vanema Kuršu un lībiešu apdzīvots novads Ziemeļkurzemē 13. gs.; pēc vieniem uzskatiem aptvēra teritoriju no tagadējā Ventspils novada Ances, Puzes un Usmas pagasta līdz Ķemeriem Jūrmalā, pēc citiem uzskatiem aptvēra tikai Abavas baseina apvidu starp Rendu (Kuldīgas novadā) un Pūri (Tukuma novadā)
sūriči Kurvjziežu dzimtas ģints ("Pulicaria"), \~40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama ļoti reti ceļmalās, viengadīgs lakstaugs ar specifisku smaržu, stublājs līdz 40 cm augsts, ziedu kurvīši pa 1 zaru galos un lapu žāklēs, ziedi gaišdzelteni
pulkārnieki Ķekavas novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Pulkarne" iedzīvotāji
pulkārtnieši Ķekavas novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Pulkarne" iedzīvotāji
Pulkārne Ķekavas novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Pulkarne" nosaukuma variants
Pulkārtne Ķekavas novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Pulkarne" nosaukuma variants
Acupīte Ķires labā krasta pieteka (senāk uzskatīta par Rūjas pieteku un Ķire par Acupītes pieteku), lielā posmā ir Valmieras un Valkas novada robežupe, garums - 22 km, iztek no nelielā Piliča ezera Ērģemes paugurainē, augštecē līkums Igaunijā, kur saucas - Atse, arī Latvijas-Igaunijas robežupe, iztek caur Pukšezeru
šaurlapu lakacis lakaču suga ("Pulmonaria angustifolia"), Latvijā aizsargājama
garlapu lakacis lakaču suga ("Pulmonaria longifolia")
ārstniecības lakacis lakaču suga ("Pulmonaria obscura")
sarkanais lakacis lakaču suga ("Pulmonaria rubra")
baltraibais lakacis lakaču suga ("Pulmonaria saccharata")
Aizelkšņu senkapi latgaļu vēlā dzelzs laikmeta kapulauks, atrodas Baltinavas pagasta Puncuļevā, blakus Puncuļevas kapsētai, Baltinavas-Kārsavas lielceļa labajā pusē, saglabājušies 13 uzkalniņi
Austrumciems Latviešu koloniju grupa Krievijā, Baškīrijā, Ufas apgabalā, pirmie latvieši ieceļoja 1883. g., 20. gs. 20. gados šajā grupā ietilpa Ozolciema, Baltijas ciema, Simbirskas, Novodježinskas, Rīgas ciema, Ziemeļu sētu, Puķu ciema, Baložciema, Novocvetajevkas, Jelohovas latviešu kolonijas
Lāčplēsis Latviešu tautas brīvības cīnītāja tēls A. Pumpura tautas eposā "Lāčplēsis", J. Raiņa lugā "Uguns un nakts" u. c.; latviešu brīvības cīnītāja simbols
Puzes pacēlums lēzens, nedaudz viļņots pacēlums Kursas zemienes Ugāles līdzenuma ziemeļu daļā, Ventspils novada Puzes pagastā, garums — 11,5 km, platums — līdz 4,5 km, augstākajā daļā absolūtais augstums — 52,6 m vjl.
pulmans Liels, ērts pasažieru guļamvagons; Pulmana vagons
puškīnija Liliju dzimtas ģints ("Puschkinia"), krāšņumaugs ar bāli vai tumši ziliem ziediem ķekarveida ziedkopās
puiķelieši Limbažu novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puikule" iedzīvotāji
Puiķele Limbažu novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puikule" nosaukuma variants
puikulieši Limbažu novada Brīzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puikule" iedzīvotāji
puksieši Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Pukšas" iedzīvotāji
puršēnieši Limbažu novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Puršēni" iedzīvotāji
Puršeni Limbažu novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Puršēni" nosaukuma variants
Puertolimona Limona, pilsēta Kostarikā ("Puerto Limon"), tās senāks nosaukums
Punduri Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pundurieši" nosaukuma variants
Pundurīši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Pundurieši" nosaukums latgaliski
Lobēģu Lobēģu upe - Pubuļupe, Vijas pieteka
Lobērģi Lobērģu upe - Pubuļupe, Vijas pieteka
Čodarānu upe Ludzas kreisā krasta pieteka Blontu pagastā, augštecē tā ir robežupe ar Zvirgzdenes pagastu, lejteces daļā ar Pušmucovas un Mērdzenes pagastu; Franopoles upe
purenieši Ludzas novada apdzīvotās vietas "Pureņu ciems" iedzīvotāji
Pušmicova Ludzas novada apdzīvotās vietas "Pušmucova" nosaukuma variants
Pušnicova Ludzas novada apdzīvotās vietas "Pušmucova" nosaukuma variants
Pušmycova Ludzas novada apdzīvotās vietas "Pušmucova" nosaukuma variants latgaliski
Punculi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski
Punculi Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski
putrinieki Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Putrinieki" iedzīvotāji
Punišče Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Puņišče" nosaukuma variants
pudinavieši Ludzas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Pudinava" iedzīvotāji
Pūdinova Ludzas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Pudinava" nosaukuma variants
Pūdynova Ludzas novada Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Pudinava" nosaukuma variants latgaliski
puramalieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Puramola" iedzīvotāji
puramolīši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Puramola" iedzīvotāji
Punculi Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski
Putynova Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Putinova" nosaukums latgaliski
Auziņi Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Auzeņi" literarizēts nosaukuma variants
Auzeni Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Auzeņi" nosaukums latgaliski
auzinieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Auziņi" (arī "Auzēni") iedzīvotāji
burduškieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Burduški" iedzīvotāji
čipatieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Čipati" iedzīvotāji
čipotieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Čipoti" iedzīvotāji
Degiņi Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Degini" kļūdains nosaukuma variants
Induli Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Induļi" nosaukums latgaliski
Justynova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Justinova" nosaukums latgaliski
Kiudalova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Kivdolova" nosaukuma variants
Kiudolova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Kivdolova" nosaukuma variants
Kiuļi Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Ķivļi" nosaukuma variants
Kiuli Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Ķivļi" nosaukums latgaliski
Luociši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Lociši" nosaukums latgaliski
Peļni Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Peļņi" nosaukums latgaliski
Pyukaini Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Piukaini" nosaukums latgaliski
Piukaiņi Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Pivkaiņi" nosaukuma variants
Rubuli Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Rubuļi" nosaukums latgaliski
stoponieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Stoponi" iedzīvotāji
Stopuoni Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Stoponi" nosaukums latgaliski
strumpieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Strumpe" iedzīvotāji
Strumpi Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Strumpe" nosaukuma variants
tribucieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Tribuki" iedzīvotāji
Vyruļova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Viruļova" nosaukums latgaliski
vitkupovieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Vitkupova" iedzīvotāji
Vytkupova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Vitkupova" nosaukums latgaliski
Želzeznīki Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Železnieki" nosaukuma variants
žeļezņacieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Žeļezņaki" iedzīvotāji
Fedčinki Ludzas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Fedčenki" nosaukuma variants
Latyši Ludzas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Latiši" nosaukums latgaliski
Perekli Ludzas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Perekļi" nosaukums latgaliski
pušmucovieši Ludzas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Pušmucava" iedzīvotāji
Puncelova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Punculova" neprecīzs nosaukuma variants
Maksimowo Maksīmavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Pustiņas pagastā
plutonijs mākslīgi radīts radioaktīvs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 94. elements, Pu, atommasa 244,06, aktinoīds, iegūts mākslīgi, zināmi 15 radioaktīvie izotopi
Puccinellia retroflexa matveida pukcinellijas "Puccinellia capilaris" nosaukuma sinonīms
Helix minutissima mazā punktgliemeža "Punctum pygmaeum" nosaukuma sinonīms
Pirts ezers Maziere, ezers Puzes pagastā
Mazais ezers Maziere, ezers Puzes pagastā
Puebla Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Pueblas Valsts ("Puebla" / "Estado Libre y Soberano de Puebla"), platība - 34251 kvadrātkilometrs, 5383100 iedzīvotāju (2005. g.)
Lapšupīte Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā; Jumalda; Lapjupe; Puntūžu strauts
Pauniņupīte Meļļupes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā; Puniņupīte
silpureņu hibrīds meža silpurenes un pļavas silpurenes hibrīds ("Pulsatilla x wolfgangiana"), kas retumis konstatēta Latvijā
Mohden Modu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Puzes pagastā
Muhausis Mukauss, ezers Pušmucovas pagastā
Mukausis Mukauss, ezers Pušmucovas pagastā
Mukaušu ezers Mukauss, ezers Pušmucovas pagastā
Mukavšu ezers Mukauss, ezers Pušmucovas pagastā
Alaspurvo nacionālais parks nacionālais parks Indonēzijā (_Alas Purwo, Taman Nasional_), Javas salas dienvidaustrumos
Altopurusas nacionālais parks nacionālais parks Peru (_Alto Purús, Parque Nacional_), Ukajali reģiona dienvidaustrumos
Bavahas-Sonenes nacionālais parks nacionālais parks Peru, Puno un Madre de Djosas reģionā
tīkls NPTN Nacionālais publiskais telekomunikācijas tīkls (angļu "National Public Telecommunications Network")
ASV dolārs naudas pamatvienība ASV, kas tiek izmantota arī Austrumtimoras Demokrātiskajā Republikā, Britu Indijas Okeāna Teritorijā, Britu Virdžīnu Salās, Ekvadoras Republikā, ASV Guamas Teritorijā, Māršala Salu Republikā, Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs, Palau Republikā, Puertoriko Sadraudzībā, Tērksas un Kaikosas Salās, Ziemeļu Marianas Salās, kā arī paralēli ar vietējām valūtām Haiti Republikā, Panamas Republikā un Salvadoras Republikā
Alojas pagasta teritorija neliela pirmskara pagasta teritorijas daļa ir iekļauta tagadējā Staiceles pagastā, savukārt neliela teritorijas daļa no pirmskara Puikules un Skaņkalna pagasta ir iekļauta tagadējā Alojas pagastā
Aligbaja neliela sala Filipīnās (_Aligbay_), Sulu jūras austrumos, ietilpst Ziemeļzamboangas Pussalas reģiona Ziemeļzamboangas provincē
Antiļas Nīderlandes Antiļas - Nīderlandes īpašums ("de Nederlandse Antillen"), sastāv no divām salu grupām Vestindijā: Kirasao, Bonaire un Aruba, netālu no Venecuēlas krastiem un Sintestatiusa, Saba un Senmartēna uz austrumiem no Puertoriko, kopējā platība - 800 kvadrātkilometru, \~197000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vilemstade (Kirasaro); no 2010. g 10. oktobra izvaiedotas divas neatkarīgas valstis Nīderlandes Karalistes sastāvā - Kirasao un Sintmartēna
Ventspils novads nodibināts 2009. g. bijušā Ventspils rajona teritorijā, ietver Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, robežojas ar Talsu, Kuldīgas un Dienvidkurzemes novadu, kā arī ar Baltijas jūru
Ludzas novads nodibināts 2009. g., ietvēra Ludzas pilsētu, Briģu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu un Rundēnu pagastu, 2021. g. pievienots Blontu, Ciblas, Goliševas, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Pasienes, Pušmucovas, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagasts, robežojas ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju
Āķenupīte Ogres kreisā krsta pieteka Madonas novada Ērgļu pagastā, garums - 4 km, iztek no Pulgošņa ezera; Dambupīte; Dravnieku upe; Priednieku upe
Robežnieku pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Indras, Kalniešu, Skaistas, Konstantinovas, Asūnes un Ķepovas pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušais nosaukums — Pustiņas pagasts (līdz 1938. g.)
Brīvzemnieku pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Puikulē, robežojas ar Katvaru, Pāles, Alojas un Braslavas pagastu, kā arī ar Valmieras novadu
Alojas pagasts pagasts Limbažu novadā, aptver Alojas pilsētu, robežojas ar Braslavas, Brīvzemnieku, Pāles, Salacgrīvas un Staiceles pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: Ungurpils pagasts, vāciski — Schloss-Puerkeln, krieviski — Pjurkeļskaja
Pildas pagasts pagasts Ludzas novadā (daļa pirmskara pagasta teritorijas tagad ietverta Ņukšu un Pureņu pagastā), robežojas ar Ņukšu, Isnaudas, Nirzas un Rundēnu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Pildenskaja
Isnaudas pagasts pagasts Ludzas novadā ar administratīvo centru Martišos, robežojas ar Ludzas pilsētu, Zvirgzdenes, Briģu, Nirzas, Pildas, Nukšas, Pureņu un Cirmas pagastu, kā arī ar Ciblas novadu
Blontu pagasts pagasts Ludzas novadā, kura teritorija līdz 1945. g. ietilpa Mērdzenes pagastā, robežojas ar Līdumnieku, Ciblas, Zvirgzdenes, Pušmucovas, Mērdzenes un Goliševas pagastu, kā arī ar Krieviju
Mērdzenes pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Malnavas, Goliševas, Blontu, Pušmucovas un Mežvidu pagastu; bijušie nosaukumi: Mihalovas pagasts, krieviski — Michalova
Zvirgzdenes pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Mežvidu, Pušmucovas, Blontu, Ciblas, Isnaudas un Cirmas pagastu, kā arī ar Ludzas pilsētu un Rēzeknes novadu; bijušie nosaukumi: Zvirgzdienas pagasts, krieviski — Zvirgzdinskaja
Ņukšu pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Pureņu, Isnaudas un Pildas pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Pildas un Kaunatas pagasta teritorijas daļu
Mežvidu pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Salnavas, Malnavas, Mērdzenes, Pušmucovas un Zvirgzdene pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu
Cirmas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Zvirgzdenes, Isnaudas, Pureņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu
Mākoņkalna pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Ļipuškos, robežojas ar Čornajas, Kaunatas, Pušas, Maltas un Lūznavas pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Andrupenes un Maltas pagasta teritorijā
Feimaņu pagasts pagasts Rēzeknes novada dienvidrietumu daļā, robežojas ar Silmalas, Maltas un Pušas pagastu, kā arī ar Aglonas un Riebiņu novadu
Maltas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Lūznavas, Mākoņkalna, Pušas, Feimaņu, Silmalas pagastu; bijušie nosaukumi: krieviski — Rozentovskaja
Pūres pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Zentenes, Sēmes, Tumes, Jaunsātu, Kandavas un Cēres pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Puhren, krieviski — Purenskaja
Puzes pagasts pagasts Ventspils novadā ar administratīvo centru Blāzmā, robežojas ar Ances, Usmas, Ugāles un Popes pagastu, kā arī ar Dundagas un Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Pussen, krieviski — Puzenskaja
Ances pagasts pagasts Ventspils novada ziemeļu daļā, robežojas ar Puzes, Popes un Tārgales pagastu, kā arī ar Dundagas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Anzen, krieviski - Ancenskaja
Popes pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ances, Puzes, Ugāles un Tārgales pagastu; pagasta teritorija 1926. g. samazināta, izveidojot tajā arī Ances pagastu, padomju laikā šo pagastu savstarpējās robežas nedaudz mainītas; bijušie nosaukumi: vāciski — Popensche, krieviski — Popenskaja
Ugāles pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Puzes, Usmas, Zlēku, Piltenes, Tārgales, Popes pagastu un Piltenes pilsētu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ugahlen, krieviski — Ugaļenskaja
Usmas pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ugāles un Puzes pagastu, kā arī ar Talsu un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Usmaiten, krieviski — Usmaitenskaja
Aps Paradīzes Putns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Apus Paradīzes Putns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
parastais granāts parastais granātkoks ("Punica granatum")
Daugavpils apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aiviekstes, Asūnes, Aulejas, Biķernieku, Dagdas, Izvaltas, Jāsmuižas, Kalupes, Kapiņu, Krāslavas, Krustpils, Līksnas, Līvānu, Naujenes, Piedrujas, Preiļu, Pustiņas, Rudzētu, Skaistas, Ungurmuižas, Vārkavas, Vīpes un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Madonas un Rēzeknes apriņķi, kā arī ar Krieviju un Poliju
Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Ventspils apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ances, Dundagas, Edoles, Piltenes, Popes, Puzes, Sarkanmuižas, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziras, Zlēku un Zūru pagastu un Piltenes pilsētu, Robežojās ar Talsu, Kuldīgas un Aizputes apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru
Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
Abrenes apriņķis pastāvēja 1938.-1944. g., ietvēra Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
Ventspils rajons pastāvēja 1950.-2009. g. ietvēra (1990.-2009. g.) Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, robežojās ar Talsu, Kuldīgas un Liepājas rajonu, kā arī ar Baltijas jūru
Ludzas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ludzas, Kārsavas un Zilupes pilsētu, Blontu, Briģu, Ciblas, Cirmas, Goliševas, Isnaudas, Istras, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu, Nirzas, Ņukšu, Pasienes, Pildas, Pureņu Pušmucovas, Rundēnu, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu rajonu, kā arī ar Krieviju un Baltkrieviju
Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu
Kapiņu pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Krāslavas novada Kastuļinas un Andrupenes pagastā, kā arī Rēzeknes novada Pušas pagastā
Rēznas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī 1925.-1949. g. (līdz 1925, g, — Rozenmuižas pagasts); teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Čornajas, Stoļerovas, Lendžu, Griškānu, Verēmu un Lūznavas pagastā, kā arī Ludzas novada Pureņu pagastā
Rozenmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Rēznas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Čornajas, Stoļerovas, Lendžu, Griškānu, Verēmu un Lūznavas pagastā, kā arī Ludzas novada Pureņu pagastā
Puikules pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Puiķeles pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, neliela daļa — Alojas pagastā
Puiķeles pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Puikules pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā un neliela daļa — Alojas pagastā
Jaunlatgales apriņķis pastāvēja no 1925. g. līdz 1938. g., kad pārdēvēts par Abrenes apriņķi, ietvēra (1935. g.) Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
Agvadilja pašvaldība Puertoriko ziemeļaustrumu piekrastē, \~60950 iedzīvotāju (2010. g.)
Patmalnieki Patmalnieku ezers - Umaņu ezers Pušas pagastā
Pilskalns Paugurs Balvu novada Baltinavas pagastā, Puncuļovas ezera krastā, garums - 320 m, platums - 180 m, absolūtais augstums - 123,2 m vjl., ziemeļu daļā tas savienots ar subparalēli orientētu, 1,5 km garu. \~200 m platu valni un kopā ar to veido \~39 m augstu, grūti pieejamu pacēlumu, ko norobežo stāvas nogāzes un pārpurvoti pazeminājumi, senatnē bijis latgaļu pilskalns
Pulkovas augstienes pauguru virkne Sanktpēterburgas pilsētas dienvidu daļā, Krievijā, Baltijas-Lādogas kāples sastāvdaļa, augstums - līdz 73 m, ziemeļu paugurā atrodas Krievijas Zinātņu Akadēmijas Pulkovas astronomijas observatorija
Pazlauka Pazlauga, Puncuļovas pieteka
Ventaszeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 5 ainavapvidus gar Ventu no Lietuvas robežas aptuveni līdz Piltenei ietverot arī Puzes un Usmas ezeru apkārtni
Mālupe Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā, izteka Jaunalūksnes pagastā; Purmaļu struts
pygosteus Pygosteus pungitius - deviņadatu stagara "Pungitius pungitius" nosaukuma sinonīms
Pueblovesta pilsēta ASV ("Pueblo West"), Kolorādo štatā, 29600 iedzīvotāju (2010. g.)
Pueblo pilsēta ASV ("Pueblo"), Kolorādo štatā, 108400 iedzīvotāju (2014. g.)
Pulmena pilsēta ASV ("Pullman"), Vašingtonas štatā, 31700 iedzīvotāju (2014. g.)
Puntagorda pilsēta ASV ("Punta Gorda"), Floridas štatā, 17600 iedzīvotāju (2014. g.)
Atnanga-Puhaime pilsēta Austrijā ("Attnang-Puchheim"), Augšaustrijas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
Pulkava pilsēta Austrijā ("Pulkau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 1560 iedzīvotāju (2013. g.)
Purbaha pilsēta Austrijā ("Purbach am Neusiedler See"), Burgenlandes federālajā zemē, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
Purkersdorfa pilsēta Austrijā ("Purkersdorf"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.)
Punakha pilsēta Butānā ("Punakha"), Himalajos >1575 m vjl., bijusī karaļa ziemas rezidence
Puentealto pilsēta Čīlē ("Puente Alto"), Santjago dienvidaustrumu priekšpilsēta, Kordiljeru provinces administratīvais centrs, 516300 iedzīvotāju (2066. g.)
Puertomonta pilsēta Čīlē ("Puerto Montt"), Loslagosas reģiona administratīvais centrs, osta pie Ankudas līča atzara, 153800 iedzīvotāju (2002. g.)
Puntaarenasa pilsēta Čīles dienvidos ("Punta Arenas"), Magaljanesas un Čīles Antarktikas reģiona administratīvais centrs, Magelāna šauruma krastā, 116000 iedzīvotāju (2002. g.), 1927.-1938. g. saucās - Magellanaesa
Pusana pilsēta Dienvidkorejā ("Pusan"), Korejas jūras šauruma krastā, Dienvidkorejas lielākā osta, 3700000 iedzīvotāju (2007. g.)
Čhunčhona pilsēta Dienvidkorejas ziemeļos ("Chunchon"), netālu no Sojanganas ietekas Pukanganā, Kanvondo provinces administratīvais centrs, 277400 iedzīvotāju (2013. g.)
Rošfora pilsēta Francijā (_Rochefort_), Puatū-Šarantas reģiona Piejūras Šarantas departamentā, 23900 iedzīvotāju (2010. g.)
Šatelero pilsēta Francijā ("Châtellerault"), Puatū-Šarantas reģiona Vjennas departamentā, 32500 iedzīvotāju (2010. g.)
Larošela pilsēta Francijā ("La Rochelle"), Puatū-Šarantas reģiona Piejūras Šarantas departamentā, 75200 iedzīvotāju (2010. g.)
Niora pilsēta Francijā ("Niort"), Puatū-Šarantas reģiona Desevras departamentā, 57300 iedzīvotāju (2010. g.)
Puatjē pilsēta Francijā ("Poitiers"), Puatū-Šarantas reģiona Vjennas departamentā, 87700 iedzīvotāju (2010. g.)
Pito pilsēta Francijā ("Puteaux"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 44700 iedzīvotāju (2010. g.)
Angulēma pilsēta Francijas rietumu daļā (_Angoulême_), Šarantas krastos, Puatū-Šarantas reģiona Šarantas departamenta administratīvais centrs, 41600 iedzīvotāju (2010. g.)
Puertobarrjosa pilsēta Gvatemalā ("Puerto Barrios"), Isabalas departamenta administratīvais centrs, osta Karību jūras Amatikes līča krastā, 40900 iedzīvotāju (2003. g.)
Puertokortesa pilsēta Hondurasā ("Puerto Cortes"), Kortesas departamentā, osta Karību jūras Hondurasas līča krastā, 63800 iedzīvotāju (2007. g.)
Pula pilsēta Horvātijā ("Pula"), Istras županijā, Istras pussalas dienvidos, 57500 iedzīvotāju (2011. g.)
Pudučerri pilsēta Indijā ("Puducherry"), Bengālijas līča rietumu piekrastē, tāda paša nosaukuma teritorijas administratīvais centrs, 549400 iedzīvotāju (2001. g.)
Pimpri-Činčvada pilsēta Indijā, Mahārāštras štatā, Punes piepilsēta, 1006400 iedzīvotāju (2001. g.)
Montekorvīno Puljāno pilsēta Itālijā ("Montecorvino Pugliano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
Pulzāno pilsēta Itālijā ("Pulsano"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
Putinjāno pilsēta Itālijā ("Putignano"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 26900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ruvo di Pulja pilsēta Itālijā ("Ruvo di Puglia"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 25600 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanferdinando di Pulja pilsēta Itālijā ("San Ferdinando di Pulja"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sandžovanni la Punta pilsēta Itālijā ("San Giovanni la Punta"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.)
Puntarenasa pilsēta Kostarikā ("Puntarenas"), provinces administratīvais centrs, 115000 iedzīvotāju (2010. g.)
Baranka pilsēta Kostarikā, Puntarenasas piepilsēta, 31400 iedzīvotāju (2012. g.)
Viļaka pilsēta Latvijā, Latgales ziemeļaustrumos, Balvu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. g. Balvu rajonā, 1950.-1959. g. Abrenes rajona centrs, 1945.-1949. g. apriņķa centrs, 1938.-1945. g. Abrenes apriņķī, 1924.-1938. g. Jaunlatgales apriņķī) 247 km no Rīgas un 27 km no Balviem, pilsētas tiesības kopš 1945. g., vēstures avotos minēta 13. gs. kā latgaļu Atzeles (Adzeles) zemes Purnavas (Pornavas) novada centrs
Jūrmala pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, valstspilsēta, kūrortpilsēta, kas stiepjas paralēli jūras krastam vairāk nekā 25 km, pilsētas tiesības kopš 1959. g., ietver dzelzceļa stacijas Priedaine, Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Jaundubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Sloka, Kūdra, Ķemeri; apdzīvotās vietas attīstība sākās 19. gs. un paātrinājās pēc 1877. g., kad atklāja Rīgas - Tukuma dzelzceļu
Penana pilsēta Malaizijā ("Pinang"), Malakas pussalas rietumu piekrastē, tāda paša nosaukuma salā, Pulaupinanas štata administratīvais centrs, 180600 iedzīvotāju (2000. g.); Džordžtauna
Bateruerta pilsēta Malaizijā, Pulaupinanas štatā
Akatlana pilsēta Meksikā (_Acatlán_), Pueblas pavalsts dienvidu daļā
Akacingo pilsēta Meksikā (_Acatzingo_), Pueblas pavalstī
Ahalpana pilsēta Meksikā (_Ajalpan_), Pueblas pavalsts dienvidaustrumu daļā
Atlisko pilsēta Meksikā (_Atlixco_), Pueblas pavalstīs rietumu daļā
Puebla pilsēta Meksikā ("Puebla"), Meksikas kalnienes dienvidu daļā 2150 m vjl., pavalsts administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Pumerenda pilsēta Nīderlandē ("Purmerend"), Ziemeļholandes provincē, 79500 iedzīvotāju (2014. g.)
Putene pilsēta Nīderlandē ("Putten"), Gelderlandes provincē, 24100 iedzīvotāju (2014. g.)
Putershūka pilsēta Nīderlandē ("Puttershoek"), Dienvidholandes provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.)
Bilvi pilsēta Nikaragvā (miskitu val. "Bilwi", spāņu val. "Puerto Cabezas"), Ziemeļatlantijas autonomā reģiona administratīvais centrs, 39400 iedzīvotāju (2005. g.)
Ajaviri pilsēta Peru (_Ayaviri_), Puno reģionā
Ananea pilsēta Peru (_Ananea_), Puno reģionā
Asangaro pilsēta Peru (_Azángaro_), Puno reģionā
Puno pilsēta Peru ("Puno"), reģiona administratīvais centrs, osta Titikakas ezera rietumu krastā, 120200 iedzīvotāju (2007. g.)
Huljaka pilsēta Peru, Puno reģionā, 216700 iedzīvotāju (2007. g.)
Agvadilja pilsēta Puertoriko austrumu piekrastes ziemeļu daļā, pašvaldības administratīvais centrs, 16800 iedzīvotāju (2000. g.)
Kagvasa pilsēta Puertoriko salā, 142800 iedzīvotāju (2006. g.)
Ponse pilsēta Puertoriko salas dienvidu daļā, 181300 iedzīvotāju (2006. g.)
Jauko pilsēta Puertoriko salas dienvidu daļā, 19600 iedzīvotāju (2000. g.)
Majagvesa pilsēta Puertoriko salas rietumu piekrastē, osta Atlantijas okeāna krastā, 78600 iedzīvotāju (2000. g.)
Karolīna pilsēta Puertoriko salas ziemeļaustrumu daļā, 187600 iedzīvotāju (2006. g.)
Sanhuana pilsēta Puertoriko salas ziemeļos, Puertoriko Sadraudzības administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 416000 iedzīvotāju (2007. g.)
Aresibo pilsēta Puertoriko salas ziemeļu daļā ("Arecibo"), pašvaldības administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 102200 iedzīvotāju (2006. g.)
Bajamona pilsēta Puertoriko, salas ziemeļaustrumu daļā, 221500 iedzīvotāju (2006. g.)
Barseloneta pilsēta Puertoriko, salas ziemeļu daļā
Garove pilsēta Somālijā, pašpasludinātās pavalsts Puntlendas administratīvais centrs, 73000 iedzīvotāju (2002. g.)
Banderbeila pilsēta Somālijā, Puntlendā, Indijas okeāna krastā
Pudasjervi pilsēta Somijā (_Pudasjärvi_), Ziemeļpohjanmā reģionā, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
Elpuerto de Santamarija pilsēta Spānijā ("El Puerto de Santa Maria"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 88700 iedzīvotāju (2014. g.)
Puebla de Valbona pilsēta Spānijā (“Puebla de Vallbona”), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
Puentehenila pilsēta Spānijā ("Puente Genil"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 30400 iedzīvotāju (2014. g.)
Ponteareasa pilsēta Spānijā ("Puenteareas"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.)
Puerto de la Krusa pilsēta Spānijā ("Puerto de la Cruz"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļrietumu piekrastē, 32800 iedzīvotāju (2014. g.)
Puerto del Rosario pilsēta Spānijā (“Puerto del Rosario”), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salas austrumu piekrastē, 35700 iedzīvotāju (2014. g.)
Puertoreala pilsēta Spānijā ("Puerto Real"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 41400 iedzīvotāju (2014. g.)
Puertoljano pilsēta Spānijā ("Puertollano"), Kastīlijass-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē, 50600 iedzīvotāju (2014. g.)
Pilī pilsēta Šveicē ("Pully"), Vo kantonā, 17500 iedzīvotāju (2013. g.)
Pursaklara pilsēta Turcijā ("Pursaklar"), Ankaras ilā, 119600 iedzīvotāju (2013. g.)
Pustasabolča pilsēta Ungārijā ("Pusztaszabolcs"), Fejēras meģē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
Putnoka pilsēta Ungārijā ("Putnok"), Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
Puhheima pilsēta Vācijā ("Puchheim"), Bavārijas federālajā zemē, 20500 iedzīvotāju (2013. g.)
Pitlingene pilsēta Vācijā ("Puettlingen"), Zāras federālajā zemē, 18700 iedzīvotāju (2013. g.)
Pulheima pilsēta Vācijā ("Pulheim"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 53100 iedzīvotāju (2013. g.)
Pulsnica pilsēta Vācijā ("Pulsnitz"), Saksijas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.)
Putbusa pilsēta Vācijā ("Putbus"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4320 iedzīvotāju (2013. g.)
Putlica pilsēta Vācijā ("Putlitz"), Brandenburgas federālajā zemē, 2730 iedzīvotāju (2013. g.)
Puertoajakučo pilsēta Venecuēlā ("Puerto Ayacucho"), Amazonas štata administratīvais centrs, 83500 iedzīvotāju (2009. g.)
Puertokabeljo pilsēta Venecuēlā ("Puerto Cabello"), Karabobo štatā, 170000 iedzīvotāju (2000. g.)
Puertolakrusa pilsēta Venecuēlā ("Puerto la Cruz"), Ansoategi štatā, Barselonas piepilsēta, osta Karību jūras krastā, 94800 iedzīvotāju (2015. g.)
Robežnieku pilskalns pilskalns Krāslavas novada Robežnieku pagastā, Lielā Gusena ezera dienvidu krasta pussalas šaurākajā vidusdaļā, nocietināts ar grāvjiem un vaļņiem, plakums — 75 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Pustiņas pilskalns
Mūļu kalns pilskalns Tukuma novada Pūres pagastā, 500 m uz ziemeļrietumiem no Pūres skolas, ir \~10 m augsts paugurs purvainas zemienes vidū, plakums - \~50 x 35 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs un ir saistāms ar 1230.-1231. g. vēsturiskos avotos minēto kuršu apdzīvoto vietu "Pure" jeb "Pyre"
Puzes pilskalns pilskalns Ventspils novada Puzes pagastā, ir \~10 m augsts paugurs, ko ietver mitras pļavas, plakums — 35 x 20 m, datējams ar 12.-13. gs., saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto Puzes (“Pussen”) ciemu
salaka pļavas silpurene ("Pulsatila pratensis")
vilkkaulis Pļavas silpurene ("Pulsatilla pratensis", senāk "Anemone pratensis")
Podņicas ezers Podņicas ezers - Pūdnīku ezers Pureņu pagastā
Puzaniškas Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Puzanišķi" nosaukuma variants
Puzaniški Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Puzanišķi" nosaukuma variants
Puzaniškys Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Puzanišķi" nosaukums latgaliski
punculieši Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" iedzīvotāji
Punculi Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski
Zeimuļu Puzāki Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zeimuļi-Puzāki" nosaukuma variants
puzacieši Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zeimuļu Puzaki" iedzīvotāji
Lielie Pupoji Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Pupāji" nosaukuma variants
pupājieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Pupāji" iedzīvotāji
Pupuoji Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Pupoji" nosaukums latgaliski
punculieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" iedzīvotāji
Pundurīne Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Punduriene" nosaukuma variants
Pundurīši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Punduriene" nosaukuma variants
Puduļi Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ūgaiņi-Puduļi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
Pendžāba Province Pakistānā ("Punjab"), atrodas tās teritorijas austrumu daļā, administratīvais centrs - Lahora, platība - 205344 kvadrātkilometri, 102179000 iedzīvotāju (2009. g.)
bārzduki Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - rūķi, dieva Puškaiša palīgi, kas dzīvo zem zemes un saistīti ar bagātību, zem koka vīņi tur maizi, alu un citu ēdamo
puensetija Puansetija
baletkurpes Puantes
pamāte Pubertātes iniciācijā īstā māte, kurai jārīkojas kā pamātei (1), izraidot bērnu no savas paspārnes, aizgādniecības
efeboģenēze Pubertātes pazīmju attīstīšanās
plc Public limited company
speciālizlaidums Publicējums, arī periodiska izdevuma iespiedvienība, regulāra radioraidījuma vai televīzijas raidījumu cikla daļa, kas ir veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam
nopublicēt Publicēt
ievietot Publicēt (kādā izdevumā)
publicēties Publicēt savu darbu
pārpublicēt Publicēt vēlreiz, no jauna (citā izdevumā)
likt Publicēt, ievietot (kādā izdevumā)
dalīties Publicēt, pārpublicēt (ko) sociālo tīklu vietnēs, saziņas platformās
historiogrāfija Publicētie vēstures pētījumi, vēstures bibliogrāfija
drukāties Publicēties
komentārs Publicistikas žanrs - operatīvs materiāls, kurā īsi analizēts un vērtēts kāds sabiedrisks vai politisks notikums, pasākums u. tml.
žurnālistika Publicistiska literārā darbība (laikrakstos, žurnālos, radio, televīzijā, informācijas aģentūrās)
skribents Publicists, žurnālists (parasti ar zemu kvalifikāciju, nenopietns, paviršs)
pablisiti Publicitāte
izsole Publiska (darba veicēja tiesību) piešķiršana, kurā (tiesības) iegūst tas, kas apņemas darbu veikt par viszemāko maksu
PAS Publiskā akciju sabiedrība
blamierēšana Publiska apkaunošana
apostāze Publiska atteikšanās no savas ticības vai pāriešana citā ticībā
abjurācija Publiska atteikšanās no savas ticības vai pārliecības
SIMAP Publiskā iepirkuma informācijas sistēma ("Information system for public procurement")
pircējs Publiskā iepirkuma pasūtītājs
ūtrupe Publiska izsole, kurā pārdod maksātnespējīga parādnieka mantu, arī likvidējama uzņēmuma, saimniecības mantu
latrīne Publiska pagaidu ateja
izsole Publiska pārdošana, kurā nopērk tas, kas sola maksāt visvairāk
adspektprostitūcija Publiska seksuālu darbību demonstrēšana, ieskaitot dzimumaktu
madelonete Publiska sieviete, kas klosterī nožēlo savus grēkus
palāts Publiska vieta, kur pulcējas daudz cilvēku (piemēram, pie baznīcas, pie kapsētas, tirgus laukumā u. tml.)
saukšana Publiska ziņošana (parasti baznīcā no kanceles)
PSTN Publiskais komutējamais telefonu tīkls (angļu "Public Switched Telephone Network")
lustūzis Publiskais nams
slustūzis Publiskais nams
priekamāja Publiskais nams - prostitūcijas uzņēmums
priekanams Publiskais nams - prostitūcijas uzņēmums
orators Publiskais runātājs par (parasti) sabiedriski politiskiem, juridiskiem, zinātniskiem, reliģiskiem tematiem
publiskais līnijkatalogs publiskais tiešsaistes katalogs (angļu "Online Public Access Catalog"); katalogs _OPAC_
katalogs OPAC publiskais tiešsaistes katalogs (angļu "Online Public Access Catalog"); publiskais līnijkatalogs
dienestpersona Publiskas - valsts vai pašvaldības - iestādes darbinieks, kas iecelts vai ievēlēts amatā un to izpilda uz likuma (ne līguma) pamata
nojundēt Publiski paziņot; norāt
izastāties Publiski runāt, dziedāt
noģundēt Publiski sodīt
sportula Publiski tiesiskas nodevas, ko pēc noteiktas takses ierēdņi senā Romā saņēma no pilsoņiem par dienesta pienākumu izpildīšanu
oponēt Publiski vērtēt, kritizēt kādu darbu (piemēram, referātu, disertāciju)
atklāts Publisks
pārskats Publisks (mākslinieka, mākslinieku kolektīva) darbības rezultātu demonstrējums
priekšnesums Publisks (piemēram, skaņdarba, daiļdarba, dejas) izpildījums; uzstāšanās (publikas priekšā)
blamāža Publisks apkaunojums, sakompromitēšanās; apkaunojošs notikums
afronts Publisks apvainojums
prāteris Publisks dārzs, var būt ar atrakcijām
iezvantīkls Publisks komutējams telefonu tīkls, ko vada tīkla operatori
dziesmusvētki Publisks koru dziedāšanas sarīkojums ar vairāku koru kopēju uzstāšanos, kas parasti notiek brīvdabas estrādēs vai pagaidu būvēs un var ilgt vairākas dienas; svētki un tos pavadošās tradīcijas, piemēram, koncerti, svētku gājieni tautas tērpos, ir nozīmīga vietējo un ārvalstu tūristu piesaiste; dziesmu svētki
sludinājums Publisks paziņojums rakstveidā vai mutvārdos (parasti par kāda darījuma piedāvājumu, arī par kādu sadzīves faktu)
saukums Publisks paziņojums, parasti baznīcā no kanceles par laulības pieteikumu
promesse Publisks prēmijas apsolījums
lekcija Publisks priekšlasījums, stāstījums par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem
priekšlasījums Publisks stāstījums, publiska runa par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem; lekcija, referāts
public Publisks, atklāts, oficiāls
publicitāte Publiskums; atklātība, plaša pieejamība, atvērtība; atklāšanās; popularitāte sabiedrībā; reklāma
pabulis Pubulis
pumpacis Pubulis (dzijā, audumā)
pumpatiņa Pubulis (dzijā, drānā)
pumpatiņš Pubulis (dzijā, drānā)
pumpucis Pubulis (dzijā, drānā)
pabuļains Pubuļains
pubulains Pubuļains
pubuļājs Pubuļains
pubuļāts Pubuļains
pubulens Pubuļains
pubulojs Pubuļains
pubulots Pubuļains
pubuļots Pubuļains
pumpačains Pubuļains
pumpatains Pubuļains
Pubbul Pubuļu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Cirgaļu pagastā
Mētras strauts Pubuļupe
Mētra Pubuļupe, Vijas pieteka
Lobērģu upe Pubuļupe, Vijas pieteka
Lobēģu upe Pubuļupe, Vijas pieteka
Pubuļa Pubuļupe, Vijas pieteka
Pubulīte Pubuļupe, Vijas pieteka
Pubuļupīte Pubuļupe, Vijas pieteka
Sūcupīte Pubuļupe, Vijas pieteka
prišīties Pucēties
puciņu Puciņu koks - pīlādzis
pučists Puča dalībnieks; arī sazvērnieks
Galantfeldt Pučurgas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Bauņu pagastā
banka Pudele
blankte Pudele
blante Pudele
blašķe Pudele
budele Pudele
butala Pudele
butele Pudele
butelka Pudele
butilka Pudele
butiļka Pudele
butuliņa Pudele
funfirjs Pudele
pudule Pudele
pudža Pudele
puļa Pudele
putele Pudele
puzirjs Pudele
stiklene Pudele
trauks Pudele ar alkoholisku dzērienu; šādas pudeles saturs
kreimpudele Pudele ar krējumu
kaštans Pudele ar spirtu
polša Pudele degvīna
aliņš Pudelē vai skārdenē pildīts alus
degpudele Pudele, kurā iepildīts degmaisījums (cīņai pret tankiem, kādu objektu aizdedzināšanai)
trīna Pudelei līdzīgs trīslitru degvīna trauks; šāds trauks kopā ar tā saturu; šāda trauka saturs
trīne Pudelei līdzīgs trīslitru degvīna trauks; šāds trauks kopā ar tā saturu; šāda trauka saturs
butelīte Pudelīte
lagenārija Pudeļķirbis
lagenaria Pudeļķirbji
bairišals Pudeļu alus
bairīšalus Pudeļu alus
pudeļvāciņš Pudeļu vāciņš
kalebase Pudeļveidīgais ķirbis (fr. "Calebasse", sp. "Calabaza"), dažkārt dēvēts arī par trauku ķirbi; arī no tā pagatavots trauks, ķirbja pudele
Puderu ezers Puderovas ezers Audriņu pagastā
Pūderovas ezers Puderovas ezers Audriņu pagastā
pudiņģš Pudiņš
karameļpudiņš Pudiņš, ko gatavo ar sagrauzdētu cukuru
gratēns Pudiņveidīgs sacepums, ko pagatavo no miltiem, olām, margarīna vai sviesta, piena un ziedkāpostiem; ēd siltu ar izkausētu sviestu
pudelkrāsns Pudlingkrāsns
pudelēšana Pudlingošana - dzelzs ieguves metode ar gariem iesmiem maisot (angļu "puddle") čugunu uz kuru virzīta uguns strūkla
pudlēšana Pudlingošana - metalurģisks process domnas čuguna pārstrādāšanai mīkstā mazoglekļa dzelzī
pudlingēšana Pudlingošana - metalurģisks process domnas čuguna pārstrādāšanai mīkstā mazoglekļa dzelzī
pudlēt Pudlingot - īpašā metalurģiskā procesā pārstrādāt (čugunu) mīkstā mazoglekļa dzelzi
pudlingēt Pudlingot - īpašā metalurģiskā procesā pārstrādāt (čugunu) mīkstā mazoglekļa dzelzī
Pudinku ezers Pūdnīku ezers Pureņu pagastā
Pudņicas ezers Pūdnīku ezers Pureņu pagastā
Podnieku ezers Pūdnīku ezers Pureņu pagastā
pudrets Pudrete
pudu Pudu pudumis - skrandām plīvojot
pudenīca Pudu smagā (piemēram, līdaka)
Pondišeri Pudučerri, pilsēta Indijā
Putučeri Pudučerri, pilsēta Indijā
Starpīte Puduļu ezera noteka uz Kalsnavas ezeru Madonas novada Mārcienas pagastā; Starpis
Spridzenu ezers Puduļu ezers Mārcienas pagastā
Spridzēnu ezers Puduļu ezers Mārcienas pagastā
apuris Puduris
cebri Puduris
padukšlis Puduris
pudurksnis Puduris
mežbogs Puduris, atsevišķu koku grupa
pudrs Puduris, bars
pudre Puduris, bars, bariņš
skupšķis Puduris, krūms
skurmis Puduris, krūms
klāsters Puduris, ķekars; kopa, sazarojums, tīklojums
cers Pudurs
pudžu Pudžu pudžumis - steigties nevienmērīgā solī, klūpot un krītot
Brīvā un Suverēnā Pueblas Valsts Puebla, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums (“Estado Libre y Soberano de Puebla”)
Puevla Puebla, pavalsts Meksikā
Puevla Puebla, pilsēta Meksikā
puebļi Pueblo
pueblos Pueblo
kačini Pueblo, hopu un zunji (ASV dienvidrietumi) mitoloģijā - senču dvēseles, auglības veicinātāji
Puebla Pueblo, pilsēta ASV
Puertobarjosa Puertobarrjosa, pilsēta Gvatemalā
Puertokaveļa Puertokabeljo, pilsēta Venecuēlā
Puertoļana Puertoljano, pilsēta Spānijā
Puertoriko Puertoriko Sadraudzība - ar ASV brīvi asociēta valsts (sp. val. "Estado Libre Asociado de Puerto Rico", angļu val. "Commonwealth of Puerto Rico"), platība - 8959 kvadrātkilometri, 3977600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Sanhuana, administrtīvais iedalījums - 78 pašvaldības, aizņem Puertoriko salu, kā arī Vjekesu, Monu u. c. mazākas salas
Portoriko Puertoriko, sala Lielo Antiļu salu grupā
PR Puertoriko, teritorijas divburtu kods
PRI Puertoriko, teritorijas trīsburtu kods
Puertoriko Sadraudzība Puertoriko, valsts pilnais nosaukums
Nikolajevska Pugačova, pilsēta Krievijas Saratovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1918. g.
puerils Puicisks, bērnišķīgs
puiķelība Puiciskums
puiķis Puika
puiškīns Puika
stencis Puika
zūnis Puika, dēls
berītis Puika, jaunāks par 10.–12. g.
klepuča Puika; klepucis
zolītis Puika; pusaudzis
zoloks Puika; pusaudzis
zolonka Puika; pusaudzis
zoļuks Puika; pusaudzis
puikamreize Puikas reize (ko darīt)
puikasskuķi Puikas un skuķi
puikgājums Puikas, zēni
Puikeln Puikule
Puikeln Puikules muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Puikules pagastā
pudžis Puisēns
puikēns Puisēns
puiķēns Puisēns
puišķins Puisēns
pudzis Puisēns, dēliņš
puišķēns Puisēns, jauneklis
puiģelis Puisēns, mazs zēns
puišelis Puisēns, mazs zēns
klepucis Puisēns, puika
breks Puisis
čaļuks Puisis
džoriks Puisis
džubars Puisis
keks Puisis
kekss Puisis
poisis Puisis
poišus Puisis
puisene Puisis
puišis Puisis
puišus Puisis
vanderzellis Puisis
žmeks Puisis
čalītis Puisis (bieži uzrunas funkcijā)
zokseris Puisis (parasti pusaudzis)
zoksteris Puisis (parasti pusaudzis)
brūtenieki Puisis un meita, kas brūtējas
čalis Puisis, jauns vīrietis
zellis Puisis, jauns vīrietis
cerenieks Puisis, kas cerē uz kādu meitu
ciempuisis Puisis, kas dzīvo ciemā; puisis no kaimiņu ciema
džubaks Puisis, vīrietis
džubriks Puisis, vīrietis
jāņonkulis Puisis, vīrietis
kadrs Puisis, vīrietis
kentaurs Puisis, vīrietis
ķerlis Puisis, vīrietis
tipiņš Puisis, vīrietis
vērsis Puisis, vīrietis
kļovais Puisis, vīrietis, kuram citi vēlas līdzināties
kūlais Puisis, vīrietis, kuram citi vēlas līdzināties
spicais Puisis, vīrietis, kuram citi vēlas līdzināties
stilīgais Puisis, vīrietis, kuram citi vēlas līdzināties
čomaks Puisis, zēns
vecais Puisis, zēns, draugs
kents Puisis; draugs
kadrs Puisis; draugs vai draudzene
fraiers Puisis; draugs, mīļākais
frajers Puisis; draugs, mīļākais
freieris Puisis; draugs, mīļākais
džigits Puisis; vīrietis
puisene Puiša (kalpa) sieva
puišcilaks Puišcilvēks
klopčiks Puišelis
kvencis Puišelis
klopčs Puišelis; klopčiks
zeļļuks Puišelis; puika
deņčuks Puišelis; pusaudzis
puišimeitas Puiši un meitas; jaunieši
puišgājums Puiši; neprecēti vīrieši
Puischkaln Puiškalna muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
jungot Puišot, kalpot
jātaļa Puišu pavedēja; arī meitu pavedējs
puijāt Pujāt - tīrīties, posties
Pujata ezers Pujatu ezers Nautrēnu pagastā
Pukaļpa Pukalpja, pilsēta Peru
puccinellia Pukcinellijas
matveida pukcinellija pukcinelliju suga ("Puccinellia capillaris syn. Puccinellia retroflexa"), Latvijā aizsargājama
attālā pukcinellija pukcinelliju suga ("Puccinellia distans")
milzu pukcinellija pukcinelliju suga ("Puccinellia gigantea"), Latvijā adventīva
jūrmalas pukcinellija pukcinelliju suga ("Puccinellia maritima")
pucciniastrum Pukciniastras
pucciniastraceae Pukciniastru dzimta
hyalopsora Pukciniastru dzimtas ģints
melampsorella Pukciniastru dzimtas ģints
melampsoridium Pukciniastru dzimtas ģints
thekospora Pukciniastru dzimtas ģints
uredinopsis Pukciniastru dzimtas ģints
puccinia Pukcīnijas
pucciniaceae Pukcīniju dzimta
gymnosporangium Pukcīniju dzimtas ģints
triphragmium Pukcīniju dzimtas ģints
cumminsiella Pukcīniju dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
gymnoconia Pukcīniju dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
trachyspora Pukcīniju dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
Puccinia coronifera pukcīniju sugas "Puccinia coronata" nosaukuma sinonīms
Puccinia recondita pukcīniju sugas "Puccinia dispersa" nosaukuma sinonīms
Puccinia glumarum pukcīniju sugas "Puccinia striiformis" nosaukuma sinonīms
pūcīties Pukoties
gražoties Pukoties, dusmoties
peķoties Pukoties, tiepties, būt untumainam
pukāties Pukoties, žēloties
slānīties Pukoties; šķendēties
klukstēt Pukstēt (par sirdi)
sisties Pukstēt, parasti spēcīgi, strauji (par sirdi); spēcīgi, strauji pulsēt
sist Pukstēt, parasti strauji, spēcīgi (par sirdi); strauji, spēcīgi pulsēt
tukšēt Pukstēt, pulsēt
tukstēt Pukstēt, pulsēt
pukstējiens Pukstiens
tuksts Puksts
pukstiens Puksts (1)
aizpokšināt Pukšinot aiziet (par dzīvniekiem)
aizpukšināt Pukšinot aiziet (par dzīvniekiem)
aizpokšināt Pukšinot attālināties, aizbraukt
aizpukšināt Pukšinot attālināties, aizbraukt
nopukšināt Pukšinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko)
špukšēt Pukšķēt
aizpuršķināt Pukšķinot aizbraukt (piemēram, ar mopēdu vai motociklu)
atpukšināt Pukšķinot atnākt, atbraukt
atpokšināt Pukšķinot atnākt, atbraukt; atpukšināt
iepokšināt Pukšķinot iebraukt
izpokšināt Pukšķinot izbraukt
piepukšināt Pukšķinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
piepukšķināt Pukšķinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
uzpokšināt Pukšķinot uzbraukt
nopukšķināt Pukšķinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko)
aizpukšķēt Pukšķot aizvirzīties, aizbraukt
mirene Puķaina vilnas galvas drānele
mirma Puķaina vilnas galvas drānele
mirmine Puķaina vilnas galvas drānele
puķaiņš Puķains
prūsene Puķains sieviešu galvas lakats
prūsine Puķains sieviešu galvas lakats
floskuls Puķains, tukšs izteiciens; frāze
atrase Puķe
grieta Puķe
laksts Puķe
smiltlapīte Puķe
pundaga Puķe ar dzeltenām pogaļām
kātaine Puķe ar garu kātu
sīkziedīte Puķe ar maziem ziediem
zvanpuķe Puķe ar zvanveida ziediem
pameija Puķe vai neliela meija
āraspuķe Puķe, kas aug dārzā (pretstatā istabas puķēm)
pulkstīns Puķe, kuras zieda forma atgādina zvanu
flauvers Puķe, zieds
floksis Puķe, zieds
žibuļi Puķes ar ziliem ziediem
rāvpuķes Puķes, kas aug purvainās vietās
vienvasarītes Puķes, kas aug vienu vasaru
salāti Puķes, ziedi
bujenīte Puķīte
puķenieks Puķkopis
puķudārzs Puķu dārzs
parterrs Puķu dobe dārzā
meldri Puķu meldri - čemurainais puķumeldrs ("Butomus umbellatus")
kazīls Puķu ozoliņš - ilggadīgs lakstaugs gundegu dzimtā, sastopams reti upju krastos un tuvējās pļavās, audzē arī kā krāšņuma augus dārzos vai parkos
vazaunieks Puķu pods
vezaunieks Puķu pods
bukets Puķu pušķis
kvepe Puķu smarža
tabākpuķe Puķu tabaka ("Nicotiana alata")
tabakpuķe Puķu tabaka ("Nicotiana alata"), nakteņu dzimtas lakstaugs ar smaržīgiem, sarkani violetiem vai baltiem ziediem, garu vainaga stobru
salems Puķu valoda, kur puķēm, krāsām un ziedu stāvoklim pušķī ir sava īpaša nozīme
apvija Puķu vītne, vija, vītne
girlanda Puķu, zaļumu vai raibu papīru vija
ģirlanda Puķu, zaļumu vai raibu papīru vija
čavars Puķu, ziedu kopojums, kārtojums; kaut kas sasiets pušķī
čevers Puķu, ziedu kopojums, kārtojums; kaut kas sasiets pušķī
butomus Puķumeldri
gulbene Puķumeldrs ("Butomus")
butomaceae Puķumeldru dzimta
puķuzirņi Puķuzirnīši
puķuzirnis Puķuzirnītis
BWP Pula; Bostvānas Republikas valūtas kods, sīknauda - tebe
Pulogs Pulags, augstākā virsotne Lusonas salā
Adamshof Pulakas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sidgundas pagasta teritorijā
pildīties Pulcējoties daudziem, kļūt pilnam (par telpu, platību)
pulcis Pulcenis
mašna Pulcēšanās vieta
pulce Pulcēšanās, sapulce
appulcināt Pulcēt apkārt
čupoties Pulcēties
pulcīties Pulcēties
talcēties Pulcēties
tulcēties Pulcēties
tulpīties Pulcēties
lasīties Pulcēties (baros) - par dzīvniekiem
grupēties Pulcēties (kur, ap ko), izvietoties (noteiktā kārtībā)
drūzmēties Pulcēties drūzmā, burzmā
čupāt Pulcēties kopā
čupot Pulcēties kopā
lasīties Pulcēties, nākt, braukt kopā
vākties Pulcēties, nākt, braukt vienuviet, vienkopus; lasīties 2 (1)
trupoties Pulcēties, sanākt
viešāties Pulcēties, sapulcēties
lasīt Pulcināt (ļaudis)
vākt Pulcināt, aicināt kopā (ļaudis)
punchinella Pulcinella
pūlītis Pulciņš
bariņš Pulciņš, grupa
cercle Pulciņš, izmeklēta sabiedrība
kotērija Pulciņš, saliedēta personu grupa, kurai ir šauri, savtīgi mērķi
nopulēt Pulējot padarīt spīdīgu, spožu
pulieris Pulējums
polēšana Pulēšana
pulierēšana Pulēšana
vibropulēšana Pulēšana, kurā tiek izmantotas vibrācijas
polēt Pulēt
uzpulēt Pulēt un pabeigt pulēt, parasti mazliet
pulierēt Pulēt; spodrināt
pulierēts Pulēts
Pulgosna ezers Pulgosnis, ezers Ērgļu pagastā
Pulgosnas ezers Pulgosnis, ezers Ērgļu pagastā
Akenu ezers Pulgosnis, ezers Ērgļu pagastā
Spulgas ezers Pulgosnis, ezers Ērgļu pagastā
Āķēnu ezers Pulgosnis, ezers Ērgļu pagastā
Spulgosnis Pulgosnis, ezers Ērgļu pagastā
puliers Pulieris 1
komanda Pulka apakšvienība (ar īpašu specializāciju), kas ir mazāka par rotu
tamburmažors Pulka galvenais bundzinieks franču armijā 17.-19. gs. un krievu armijā 19. gs.
Pulkarn Pulkarnes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā
sāngāzums Pulkas ass vai riteņa slīpums transportlīdzekļa garenasij perpendikulārā plaknē
cīku Pulkiem, bariem
reģimente Pulks (bruņotajos spēkos)
brāža Pulks, bars
cīmis Pulks, bars, dzīmis
jāvals Pulks, daudzums
murza Pulks, daudzums
nudze Pulks, daudzums (dzīvu radību)
lūžņums Pulks, daudzums, masa
trapa Pulks, purnu bars
reģimente Pulks; bars
bimbari Pulkstenis
bimbori Pulkstenis
bimbs Pulkstenis
boka Pulkstenis
časers Pulkstenis
časiki Pulkstenis
časiks Pulkstenis
časis Pulkstenis
čass Pulkstenis
čāzeris Pulkstenis
čāzers Pulkstenis
čāzis Pulkstenis
ceijers Pulkstenis
čerepaha Pulkstenis
ciferblate Pulkstenis
ciferblats Pulkstenis
cigārs Pulkstenis
dullais Pulkstenis
hoģiki Pulkstenis
kloks Pulkstenis
kotli Pulkstenis
laikrādis Pulkstenis
mēmais Pulkstenis
modenis Pulkstenis
puki Pulkstenis
pulkstinis Pulkstenis
pulkstins Pulkstenis
pulkstīns Pulkstenis
pulstins Pulkstenis
štifti Pulkstenis
tikšķinātājs Pulkstenis
veķeris Pulkstenis
veķers Pulkstenis
zegers Pulkstenis
ziegaris Pulkstenis
ziegars Pulkstenis
stundenis Pulkstenis (parasti sienas vai torņa pulkstenis, kas sit ik pēc stundas)
modinātājpulkstenis Pulkstenis ar ierīci (parasti zvanu), kas noteiktā laikā signalizē
krabis Pulkstenis ar metāla aproci
Hor Pulkstenis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Horologium Pulkstenis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
stāvpulkstenis Pulkstenis, kas ir iemontēts samērā augstā, šaurā kārbveida konstrukcijā
pulkstiens Pulkstenis; torņa pulksteņa zvans; pulkstenīte
campanulaceae Pulkstenīšu dzimta
kodonopsis Pulkstenīšu dzimtas ģints ("Codonopsis"), dekoratīvi dārza augi ar zvanveida ziediem
norgalvīte Pulkstenīšu dzimtas ģints ("Jasione"), lakstaugi, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
septiņvīre Pulkstenīšu dzimtas ģints ("Phyteuma"), daudzgadīgs lakstaugs ar resnu, vārpstveidigu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
platpulkstenīte Pulkstenīšu dzimtas ģints ("Platycodon"), 1 suga, savvaļā sastopama Austrumāzijā, citur, arī Latvijā, to audzē kā daudzgadīgu krāšņumaugu grupās un ziedu griešanai
campanulales Pulkstenīšu rinda
kamolpulkstenīši Pulkstenīšu suga, kas sastopama uzkalniņos, sausos mežos, gar ceļmalām (bieži), pie pamata noapaļotām vai arī sirdsveidīgām apakšlapām, blietējādiem, smailotiem kausiņa zobiņiem, zili violetiem ziediem, tievu, koksnainu sakni
kampanulāceja Pulkstenīte
pūcīte Pulkstenīte
pulkstenītes Pulkstenīte ("Campanula")
zvaniņš Pulkstenīte (2)
campanula Pulkstenītes
pēterāji Pulkstenītes
pēterpuķes Pulkstenītes
pupucītes Pulkstenītes
cepurīte Pulkstenītes ("Campanula")
cepurītes Pulkstenītes ("Campanula")
kampanulas Pulkstenītes ("Campanula")
kubuleņi Pulkstenītes ("Campanula")
kubuliņi Pulkstenītes ("Campanula")
pulkstene Pulkstenītes ("Campanula")
pulksteniņi Pulkstenītes ("Campanula")
pulkstenīši Pulkstenītes ("Campanula")
pulkstenītis Pulkstenītes ("Campanula")
pulkstenīts Pulkstenītes ("Campanula")
zvanenes Pulkstenītes ("Campanula")
zvaniņi Pulkstenītes ("Campanula")
zvaniņš Pulkstenītes ("Campanula")
adenoforas Pulkstenītes, zvaniņi
cīpurbleķis Pulksteņa ciparnīca
pulksteņķēde Pulksteņa ķēde
pulkstīnķete Pulksteņa ķēde
pauķina Pulksteņa ķēdīte
pauķinka Pulksteņa ķēdīte
viempadsmit Pulksteņa laika moments - stunda pirms pusnakts vai pusdienas
pusnakts stunda Pulksteņa laika moments, kad mainās kalendāra dienas
pusnakts Pulksteņa laika moments, kad mainās kalendāra dienas; divdesmit četri (attiecībā pret iepriekšējo dienu), nulle nulle, arī nulle (attiecībā pret nākamo dienu)
pusdeviņi Pulksteņa laika moments: astoņi trīsdesmit minūtes
pusseptiņi Pulksteņa laika moments: astoņpadsmit trīsdesmit minūtes
sešpadsmit Pulksteņa laika moments: četras stundas pēc divpadsmitiem
četri Pulksteņa laika moments: četras stundas pēc divpadsmitiem; sešpadsmit
četri Pulksteņa laika moments: četras stundas pēc pusnakts
astoņi Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms divpadsmitiem
astaīņi Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms divpadsmitiem vai divdesmit četriem
astaņi Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms divpadsmitiem vai divdesmit četriem
divdesmit Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms pusnakts; astoņi vakarā
astoņi Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms pusnakts: divdesmit
puspieci Pulksteņa laika moments: četri trīsdesmit minūtes
pusvienpadsmit Pulksteņa laika moments: desmit trīsdesmit minūtes
pusdesmit Pulksteņa laika moments: deviņi trīsdesmit minūtes
pusastoņi Pulksteņa laika moments: deviņpadsmit trīsdesmit minūtes
pustrīsi Pulksteņa laika moments: divarpus stundas pēc pusnakts vai pusdienas
četrpadsmit Pulksteņa laika moments: divas stundas pēc divpadsmitiem
divi Pulksteņa laika moments: divas stundas pēc divpadsmitiem; četrpadsmit
divi Pulksteņa laika moments: divas stundas pēc pusnakts
desmit Pulksteņa laika moments: divas stundas pirms divpadsmitiem
desmit Pulksteņa laika moments: divas stundas pirms pusnakts; divdesmit divi
pusvienpadsmit Pulksteņa laika moments: divdesmit divi trīsdesmit minūtes
pusdivpadsmit Pulksteņa laika moments: divdesmit trīs trīsdesmit minūtes
pusdeviņi Pulksteņa laika moments: divdesmit trīsdesmit minūtes
pusdesmit Pulksteņa laika moments: divdesmit viens trīsdesmit minūtes
pusdiena Pulksteņa laika moments: divpadsmit
pusviens Pulksteņa laika moments: divpadsmit trīsdesmit minūtes
nulle Pulksteņa laika moments: divu diennakšu mija
pusviens Pulksteņa laika moments: nulle trīsdesmit minūtes
septiņpadsmit Pulksteņa laika moments: piecas stundas pēc divpadsmitiem
pieci Pulksteņa laika moments: piecas stundas pēc divpadsmitiem; septiņpadsmit
pieci Pulksteņa laika moments: piecas stundas pēc pusnakts
deviņpadsmit Pulksteņa laika moments: piecas stundas pirms pusnakts
pusseši Pulksteņa laika moments: pieci trīsdesmit minūtes
pusčetri Pulksteņa laika moments: piecpadsmit trīsdesmit minūtes
divpadsmit Pulksteņa laika moments: pusdiena vai pusnakts (divdesmit četri)
pusastuņi Pulksteņa laika moments: septiņarpus stundas pēc pusnakts vai pusdienas
septiņi Pulksteņa laika moments: septiņas stundas pēc divpadsmitiem; deviņpadsmit
septiņi Pulksteņa laika moments: septiņas stundas pēc pusnakts
pusastoņi Pulksteņa laika moments: septiņi trīsdesmit minūtes
pusseši Pulksteņa laika moments: septiņpadsmit trīsdesmit minūtes
seši Pulksteņa laika moments: sešas stundas pēc divpadsmitiem; astoņpadsmit
seši Pulksteņa laika moments: sešas stundas pēc pusnakts
astoņpadsmit Pulksteņa laika moments: sešas stundas pirms pusnakts
pusseptiņi Pulksteņa laika moments: seši trīsdesmit minūtes
puspieci Pulksteņa laika moments: sešpadsmit trīsdesmit minūtes
piecpadsmit Pulksteņa laika moments: trīs stundas pēc divpadsmitiem
trīs Pulksteņa laika moments: trīs stundas pēc divpadsmitiem; piecpadsmit
trīs Pulksteņa laika moments: trīs stundas pēc pusnakts
trīsi Pulksteņa laika moments: trīs stundas pēc pusnakts vai pusdienas
deviņi Pulksteņa laika moments: trīs stundas pirms divpadsmitiem
deveņi Pulksteņa laika moments: trīs stundas pirms divpadsmitiem vai trīs stundas pirms divdesmit četriem
deviņi Pulksteņa laika moments: trīs stundas pirms pusnakts; divdesmit viens
pusčetri Pulksteņa laika moments: trīs trīsdesmit minūtes
pusdivi Pulksteņa laika moments: trīspadsmit trīsdesmit minūtes
trīspadsmit Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc divpadsmitiem
viens Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc divpadsmitiem; trīspadsmit
viens Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc pusnakts
vienpadsmit Pulksteņa laika moments: viena stunda pirms divpadsmitiem
pusdivpadsmit Pulksteņa laika moments: vienpadsmit trīsdesmit minūtes
pusdivi Pulksteņa laika moments: viens trīsdesmit minūtes
stunda Pulksteņa laika vienība
čass Pulksteņa laiks
balansieris Pulksteņa mehānisma detaļa (gredzens ar šķērsi), kas kalpo gaitas regulēšanai
pulksteņmehānisms Pulksteņa mehānisms
žvindzulis Pulksteņa pendelis
ceijeris Pulksteņa rādītājs
ceijers Pulksteņa rādītājs
ceiris Pulksteņa rādītājs
cejers Pulksteņa rādītājs
pulksteņrādītājs Pulksteņa rādītājs
pulksteņsprādze Pulksteņa sprādze
stundenis Pulksteņa stundu rādītājs
staigulis Pulksteņa svārsteklis
enkurs Pulksteņa svārstību mehānisma daļa, kas to saista ar dzinēja sprūdu
vēceklis Pulksteņa svārsts
žvingulis Pulksteņa zvana skaņa
Pelksteņa ezers Pulksteņezers, ezers Ādažu pagastā
Pulksteņu ezers Pulksteņezers, ezers Carnikavas pagastā
Pulksteņa ezers Pulksteņezers, ezers Carnikavas pagastā
baki Pulksteņi
bočata Pulksteņi
mērpulkstenis Pulksteņindikators
ummākars Pulksteņlabotājs; pulksteņmeistars
pulksteņtaisītājs Pulksteņmeistars
pulkstīnmeistars Pulksteņmeistars
ūrmākers Pulksteņu labotājs, pulksteņmeistars
ūmākers Pulksteņu labotājs, pulksteņmeistars; ūrmākers
Pulksteņa Pulksteņupīte, Maizītes pieteka
Pulkstenis Pulksteņupīte, Maizītes pieteka
pulksteņveidīgs Pulksteņveida
colonel Pulkvedis
palkavnieks Pulkvedis
polkans Pulkvedis
pulkavnieks Pulkvedis
pulcinieks Pulkvedis, pulka vadītājs, komandieris
pulkvedis-leitnants Pulkvežleitnants
Pullānu ezers Pullans, ezers Alsviķu pagastā
Pullanu ezers Pullans, ezers Alsviķu pagastā
Pullana ezers Pullans, ezers Alsviķu pagastā
Pulānu ezers Pullans, ezers Alsviķu pagastā
Pullandorf Pullēnu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Allažu pagastā
Palles ezers Pulles ezers Straupes pagastā
pneimonoloģija Pulmonoloģija - medicīnas nozare, kas pēta plaušu uzbūvi, funkcionēšanu un slimības, to izcelšanos, profilaksi un ārstēšanu
pulmonologs Pulmonoloģijas speciālists
puloveris Pulovers
pulloveris Pulovers - adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals
pullovers Pulovers - adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals
pulpīts Pulpas (1) iekaisums
sfigmoskopija Pulsa izmeklēšana
bradisfigmija Pulsa palēnināšanās; nenormāli rets pulss
akrotisms Pulsa trūkums vai nesataustāmība
eiritmija Pulsa vienmērība
anakrota Pulsa viļņa augšupejošā daļa
arteriogrāfija Pulsa viļņa grafiska attēlošana
mirīda Pulsējoša maiņzvaigzne, kam piemīt gandrīz regulāras spožuma maiņas ar lielu amplitūdu un garu periodu
cefeīda Pulsējoša maiņzvaigzne, kam raksturīga regulāra spožuma maiņa
sistaltisks Pulsējošs; tāds, kas savelkas; tāds, kam ir sistole
pulsot Pulsēt
pulsometris Pulsometrs (1)
lēkas Pulss
pulkstenītis Pulss
pulkstiķišas Pulss
pūpulīte Pulstenīte
pulpitum Pults
pulte Pults
operatorpults Pults kādas, parasti sarežģītas, iekārtas, ierīces u. tml.
displejpults Pults, kas satur vismaz vienu displeju un, iespējams, vienu vai vairākas citas ievadierīces
lādiņš Pulvera pildījums (patronas čaulā), sprāgstvielas pildījums (šāviņa, mīnas, bumbas korpusā)
izsviedlādiņš Pulvera pildiņš, ko ievieto kasešu, gaismas, aizdedzinošajā, aģitācijas u. c. munīcijā, lai tajā ievietoto saturu izmestu no korpusa, to nesaārdot
pulvēģis Pulveris
pulverģis Pulveris
pulvēris Pulveris
pulvers Pulveris
pulvērs Pulveris
galmanīns Pulveris (satur cinka oksīdu, magnēzija karbonātu, talku un cieti), ko kaisīja jēlumos un piesvīdušās miesas daļās
smekta Pulveris suspensijas sagatavošanai, kas mazina gāzu uzkrāšanos zarnās
dusts Pulveris, ko lieto augu aizsardzībai pret kaitēkļiem, nezālēm; kaitīgs, Eiropā aizliegts
asinsmilti Pulveris, ko pagatavo no lopkautuvēs sakrātām asinīm, tās karsējot ar ūdens tvaikiem, lai sarecinātu olbaltumu, kas pēc sarecēšanas nosēžas
Jaunšķieru-Laugaļu griezumi Pulvernieku starpleduslaikmeta nogulumu griezumi, kas vairākkārt pētīti divos \~100 m attālos Lētīžas labā krasta attīrījumos Saldus novada Nīgrandes pagastā
pulverveidīgs Pulverveida
macēdijs Pulverveida masa, kas rodas no sporām, apotēcijos sabrūkot ķērpju askiem
granulēšana Pulverveida masas pārveidošana sīkās piciņās (granulās)
cements Pulverveida minerāliska saistviela, kas, sajaukta ar ūdeni, kļūst par javu, kura sacietē vienveidīgā, akmenim līdzīgā masā
apotēma Pulverveida nogulsnes (radnieciskas humīnskābēm) dažos uzlējumos un novārījumos, kuras rodas, ilgstoši glabājot gaisa ietekmē
plastisoli Pulverveida polimēru dispersija organiskos šķīdinātājos
pulverziepes Pulverveida ziepes
pulverveidā Pulverveidīgi
puļļa Puļa^2^
dulbe Puļķis
pluģis Puļķis
spuļķis Puļķis
aizdurs Puļķis durvju aizduršanai, lai tās netaisītos vaļā
kluģītis Puļķis tītavām
šprika Puļķis, tapa
Putkupe Puļķupe, Kārklupes satekupe
kuguārs Puma
sudrablauva Puma, Amerikas dižkaķu suga, mazāka par leopardu, sarkanīgi pelēkā krāsā
bimsakmens Pumeks
bimsšteins Pumeks
bimšteins Pumeks
pucakmens Pumeks
pumiks Pumeks
pemza Pumeks - viegls, porains vulkānisks iezis; šāda ieža gabals
ponga Pumpa
pumpis Pumpa
šiškulis Pumpa
pumpulis Pumpa (1)
pumpulis Pumpa (2)
kuzms Pumpa uz muguras vai krūtīm
izauga Pumpa, augonis
būlīte Pumpa, bumbulis, pampums
būzīte Pumpa, tulzna
punka Pumpa, uzpampums
punga Pumpa; paugurs
ķēkuri Pumpaini, slikti augi
bungains Pumpains
ķurkstulains Pumpains
pupučains Pumpains
pumpuļains Pumpains (1)
pumpuļains Pumpains (2)
krumains Pumpains, mezglains
repes Pumpas (kokam)
pumpot Pumpāt
pumpermiķelis Pumperniķelis
kumpēt Pumpēt
pumpāt Pumpēt
kačāties Pumpēties (no balsta guļus vai uz saliektām rokām vairākkārt iztaisnot rokas, paceļot ķermeņa augšdaļu)
kumpis Pumpis
pumpe Pumpis 1
pumpacains Pumpučains
pumpucains Pumpučains
pumpučots Pumpučains
pumpalains Pumpulains
pumpuļots Pumpulains
pimpala Pumpulis
dīgļpumpurs Pumpura aizmetnis sēklas dīglī
pumpuraiņš Pumpurains
pumpurots Pumpurains
pupurains Pumpurains
kukurni Pumpuri
pipuri Pumpuri
Daugavieši Pumpuri - apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā
turioni Pumpuri un dzinumi, kas attīstās uz dažu augu pazemes stublājiem
gemula Pumpuriņš
phascum Pumpurītes
sports Pumpurmutācija - auga augšanas punkta meristēmas šūnu mutācija
pululācija Pumpurošanās, dzīvnieku un augu organismu bezdzimuma vairošanās
gemmācija Pumpurošanās, šūnu pumpurošanās, kad no vienas lielākas mātes šūnas noriešas viena vai vairākas mazākas meitu šūnas
brods Pumpurs
iepumpurojums Pumpurs
pipars Pumpurs
pumpuris Pumpurs
pupurs Pumpurs (1)
vairodziņš Pumpurs ar mizu un plānu koksnes strēmelīti, ko izmanto acošanai
poguļa Pumpurs, mezgls liniem u. c. augiem
jele Pumpursīpolu lilija ("Lilium bulbiferum")
melica Pumpursmilgas
pumpurgrauzis Pumpuru smecernieks; lapu smecernieks
pumpurošanās Pumpuru veidošanās, riešanās
bolflauers Pumpurveidīgs ornaments 14. gs. angļu gotikas ielocēs
cephalozia Pumpurzarenes
cephaloziaceae Pumpurzareņu dzimta
buntains Punains (par koku)
gumains Punains, verveļains
Punaka Punakha, pilsēta Butānā
punalua Punalua laulība - Havaju salās līdz 19. gs. pastāvējusi laulības forma, kas atzina vīru un viņa brāļus par kopīgiem vīriem, bet sievu un viņas māsas par kopīgām sievām
punaluāls Punaluālā laulība - poligāma laulība Havaju salās, kas pastāvēja līdz 19. gs., tā atzina vīru un viņa brāļus par kopīgiem vīriem, bet sievu un viņas māsas par kopīgām sievām
puņģis Puncis^1^
Puncuļava Puncuļova, Kūkovas pieteka
Puncuļeva Puncuļova, skrajciems Baltinavas novada
Puncuļevas ezers Puncuļovas ezers Baltinavas novadā
Pazlauga Puncuļovas labā krasta pieteka Balvu novada Baltinavas pagastā
Obeļevas pilskalns Puncuļovas pilskalns Baltinavas pagastā
puncaklis Punčaklis
punčaklāt Punčāt (1)
punčot Punčāt (1)
Pundiken Pundiķu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā
hiposomija Pundura augums (vīrietim zem 150 cm, sievietei zem 138 cm)
Pundern Pundura muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagastā
punduris Pundurauguma cilvēks
nanosomija Punduraugums
pabērze Pundurbērzs ("Betula nana")
pabērzis Pundurbērzs ("Betula nana")
pabērzs Pundurbērzs ("Betula nana")
tragulus Pundurbrieži
tragulidae Pundurbriežu dzimta
sphaerium Pundurgliemenes
sphaeriidae Pundurgliemeņu dzimta
chamaepericlymenum Pundurgrimoņi
pundurisms Pundurība (1)
gnomiks Punduris
pundurs Punduris
pundurvīriņš Punduris
stebs Punduris
stebus Punduris
steps Punduris
ukris Punduris
umpiņš Punduris
krūpītis Punduris, kverplis
homunkuls Punduris; cilvēkam līdzīga sīciņa būtne; viduslaikos domāja, ka to iespējams radīt mākslīgi alķīmiķu laboratorijās
atomaria Pundurīši - vaboļu kārtas pelējumgraužu dzimtas ģints
krūpis Pundurītis, rūķītis
kogia Pundurkašaloti
bonsai Pundurkociņi, kas tiek audzēti puķpodos kā mākslas darbi Ķīnā un Japānā, piem., priede, kadiķis u. c.; bonzai
kodīte Pundurkode
nepticulidae Pundurkožu dzimta
stigmella Pundurkožu dzimtas ģints
mymaridae Pundurlapsenīšu dzimta
hymenolepididae Pundurlenteņu dzimta
cloacotaenia Pundurlenteņu dzimtas ģints
drepanidotaenia Pundurlenteņu dzimtas ģints
fimbriaria Pundurlenteņu dzimtas ģints
hymenolepis Pundurlenteņu dzimtas ģints
sabolevicanthus Pundurlenteņu dzimtas ģints
hydroptilidae Pundurmaksteņu dzimta
hydroptila Pundurmaksteņu dzimtas ģints
ithytrichia Pundurmaksteņu dzimtas ģints
orthotrichia Pundurmaksteņu dzimtas ģints
oxyethira Pundurmaksteņu dzimtas ģints
crypturgus Pundurmizgrauži
chamaerops Pundurpalmas
amstariņš Pundurpele, kāmis
callithrix Pundurpērtiķi
callithricidae Pundurpērtiķu dzimta
nolidae Pundurpūcīšu dzimta
nola Pundurpūcīšu dzimtas ģints
pundurvērpējs Pundurpūcīte ("Nolidae") - šīs tauriņu kārtas dzimtas senāks nosaukums
krūpiņš Pundurs
kūķītis Pundurs
susurēns Pundurs
cybocephalidae Pundurspīduļu dzimta
scydmaenidae Pundurvaboļu dzimta
cephennium Pundurvaboļu dzimtas ģints
nānandrija Pundurvīriņi; maza auguma (līdz 130 cm) vīrieši
cacarka Pundurvistiņa, saukta arī - pērļu vistiņa
bantāmas Pundurvistu suga
pundurgailis Pundurvistu tēviņš
pundurgailītis Pundurvistu tēviņš
micryphantidae Pundurzirnekļu dzimta
ceratinella Pundurzirnekļu dzimtas ģints
diplocentria Pundurzirnekļu dzimtas ģints
diplocephalus Pundurzirnekļu dzimtas ģints
erigone Pundurzirnekļu dzimtas ģints
erigonidium Pundurzirnekļu dzimtas ģints
maso Pundurzirnekļu dzimtas ģints
minyriolus Pundurzirnekļu dzimtas ģints
tapinocyba Pundurzirnekļu dzimtas ģints
punduris Pundurzvaigzne
Pūna Pune - pilsēta Indijā, tās nosaukums līdz 1978. g.
Puna Pune, pilsēta Indijā
prototips Punkta mērītājs, instruments burta bieznes mērīšanai
punktēts Punktains (1)
punktāts Punktains (par audumu)
lesinis Punktains raksts gar apšūto malu
punktīrs Punktēšanas maniere - grafikas iespiedtehnika (dobspiedums), kurā attēlu veido nelieli punktveidīgi padziļinājumi metāla plātnē vai uz grunts, ko pēc tam kodina
puantieris Punktētājs, punktu zīmētājs
puntato Punktēts
ački Punkti (sporta spēlē, piem., basketbolā)
rhizomnium Punktlapes
funkte Punkts
punkte Punkts
punte Punkts
točka Punkts
puslaunaga Punkts debesīs, kur saule atrodas agrā pēcpusdienā
bregma Punkts galvaskausa virspusē, kurā krustojas vainagšuve ar bultas šuvi
viduspunkts Punkts, kas atrodas (kā) vidū
Dienvidpols Punkts, kur iedomātā Zemes ass šķērso dienvidu puslodes virsmu, atrodas Antarktīdas austrumu daļā, 600 km no Rosa jūras krasta
Ziemeļpols Punkts, kur iedomātā Zemes griešanās ass šķērso ziemeļu puslodes virsmu, atrodas Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā, dziļums - 4087 m; ģeogrāfiskais ziemeļpols
virsotne Punkts, kurā krustojas daudzskaldņa šķautnes, daudzstūra malas, leņķa malas, konusa veidules vai kurā plaknes līknes liekums sasniedz ekstrēmu
metacentrs Punkts, kura stāvoklis nosaka, cik stabils ir peldoša ķermeņa līdzsvars; ja peldošajam ķermenim ir gara simetrijas plakne, par metacentru sauc punktu, kurā cēlējspēka darbības taisne krusto šo plakni; lai līdzsvars būtu stabils, metacentram jāatrodas virs peldoša ķermeņa centra
fotonadīrs Punkts, kurā vertikālā līnija caur fotoaparārta lēcas perspektīvas centru šķērso fotoplakni
nullpunkts Punkts, no kura sākas mēraparatūras skalas iedaļas
krustpunkts Punkts, vieta, kurā kas (piemēram, divas taisnes, ceļi) krusto viens otru, cits citu
marķēšana Punktu atzīmēšana dabā ar markām
aeronivelēšana Punktu augstumu noteikšana ar radioaugstummēru un statoskopu aerofotografēšanas procesā
plakne Punktu kopa, kurai ir tikai divas dimensijas (garums un platums) un kurā jebkurus divus tās punktus var savienot ar taisni tā, ka tā atrodas šajā punktu kopā
figūra Punktu un līniju kopa plaknē (piemēram, leņķis, četrstūris); punktu, līniju un virsmu kopa telpā (piemēram, konuss, piramīda)
sphaeriidae Punktvaboļu dzimta
sphaerius Punktvaboļu dzimtas ģints
punktveidīgs Punktveida
punktsaskare Punktveida kontaktu saskare
punktkontakts Punktveida kontaktu saskares virsma
punktmasa Punktveida masa
petehija Punktveidīgs asinsizplūdums ādā
puna Puns
pune Puns
punis Puns
punna Puns
punte Puns
tuntulis Puns
bumburs Puns, bumbulis
kudzums Puns, izaugums
tūcis Puns, tulzna
trumbs Puns, uzpampums
pūme Puns, uztūkums
šiška Puns, uztūkums
šiškulis Puns, uztūkums
punšis Punšs
punčis Punšs - alkoholisks, parasti karsts, dzēriens, ko gatavo no ruma, karstas tējas, cukura, augļu sulas un garšvielām
Magellanaesa Puntaarenasa, pilsēta Čīles dienvidos, tās nosaukums 1927.-1938. g.
ponte Punte, puns
Punta ezers Puntes ezers Barkavas pagastā
Puntas ezers Puntes ezers Barkavas pagastā
Gaiļupe Puntouka, Daugavas pieteka
Puntovkas grāvis Puntouka, Daugavas pieteka
Punyhof Punu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Krustpils pagastā
punveidīgs Punveida
māzers Punveida izaugums ar izlocītu šķiedru (kokam)
māzerpuns Punveida izaugums ar izlocītu šķiedru (kokam); māzers 1
šņargalains Puņķains
standalains Puņķains
standalaiņš Puņķains
greņa Puņķains spļāviens
purdulains Puņķains, nopuņķojies, smurguļains
purduļains Puņķains, nopuņķojies, smurguļains
puņķot Puņķēt
purduļāt Puņķēt
purduļot Puņķēt
šnorgāties Puņķēties
poņķāties Puņķēties, lēnām kaut ko darīt
puņķis Puņķi
purdeļi Puņķi
pūrduls Puņķi
smurgulas Puņķi
šņardakas Puņķi
šņargalas Puņķi
šņargaļi Puņķi
šņargatas Puņķi
šņarkatas Puņķi
šņaukatas Puņķi
šņergas Puņķi
šņergatas Puņķi
šnerglas Puņķi
šnerglis Puņķi
šnurgulas Puņķi
šņurgulas Puņķi
spuņas Puņķi
tapuči Puņķi
sapuļi Puņķi, deguna gļotas
šņargļi Puņķi, gļotas
snerdze Puņķi, smurguļi
snerglas Puņķi, smurguļi
šnugalas Puņķi, smurguļi
šnūgali Puņķi, smurguļi
šņurgulis Puņķis
purpuls Puņķis (degungalā)
purduļāties Puņķoties
purduļoties Puņķoties
šņerglēties Puņķoties
šņergļoties Puņķoties
šņurgt Puņķoties
šnargaļāt Puņķoties, kļūt puņķainam
šnargļāt Puņķoties, kļūt puņķainam
šņurkt Puņķoties; ar nāsīm pūst
šņurgstīt Puņķoties; klusu raudāt
šņurkstēt Puņķoties; klusu raudāt
šņurkstīt Puņķoties; klusu raudāt
buba Pupa
haricot Pupa
pākša Pupa
papa Pupa
ieloksnis Pupa, iepuvums nepārnadžu priekšzobos
pupetīte Pupacīte
pupāja Pupaine - nopļautu pupu lauks
pupaite Pupājs; tīrums, kurā novāktas pupas
pupukūlis Pupāju kūlis
cūcene Pupas ("Faba bona")
cūkpupa Pupas ("Faba bona")
cūkpupas Pupas ("Faba bona")
pupaszirņi Pupas un zirņi
cici Pupi
pupila Pupilla
pupile Pupilla
pupa Pupiņa
pupiņas Pupiņa ("Phaseolus")
phaseolus Pupiņas
turkpupas Pupiņas
fasoļi Pupiņas ("Phaseolus")
kāršpupa Pupiņas ("Phaseolus")
pupa Pupiņas ("Phaseolus")
šabeļpupas Pupiņas ("Phaseolus")
turkpupa Pupiņas ("Phaseolus")
cickelis Pupiņš
kuplači Puplaksis
kuplašķi Puplaksis
pupacis Puplaksis
pupājs Puplaksis
pupulājs Puplaksis
pupurlakšķis Puplaksis
puplakši Puplaksis ("Menyanthes")
griemenes Puplakši
menyanthes Puplakši
papalakšķi Puplakši
pupāri Puplakši
pupulaksti Puplakši
pupulekšķi Puplakši
pupulēšķi Puplakši
trijlapas Puplakši
trifolijs Puplakši, medicīnā lietots augs, aug ūdenī
menyanthaceae Puplakšu dzimta
kale Pups
paps Pups
pupa Pups
pupis Pups
ciči Pups (dzīvniekam)
pupājs Pupu lakstu kopums
pupājs Pupu lauks
masts Pupu maikste
pumpaiši Pupu stublāji
pupāji Pupu stublāji
pupulājs Pupu stublāji
svempis Pupu un kaņepju pītes
pupa Pupu zupa
pupzupa Pupu zupa
ķikukaza Pupuķis
papucis Pupuķis
pupenīca Pupuķis
pupiķis Pupuķis
pupuce Pupuķis
badadzeguze Pupuķis - neliels cekulains ceļotājputns ar sārti brūnām spalvām un garu knābi
pupucis Pupuķis, arī pupiķis, puputis u. tml.
pupudze Pupuķis, bada dzeguze
upupidae Pupuķu dzimta
upupa Pupuķu ģints
cēbers Pupumētra
cēbrene Pupumētra
cebriņš Pupumētra
cēbrīte Pupumētra
pupveidīgs Pupveida
purācis Purāsis
purālis Purāsis
purāss Purāsis
purāzis Purāsis
purēlis Purāsis
špuravi Puravi
porejs Puravs - sīpolu suga ("Allium porrum")
puravi Puravs - sīpolu suga ("Allium porrum")
Purblanku dzelve Purblaņķu dzelve Raiskuma pagastā
purduļi Purdulis
purenes Purene ("Caltha")
bambaliņi Purenes
caltha Purenes
purnavas Purenes
spurenes Purenes
puriņi Purenes ("Caltha")
pureņzieds Purenes zieds
Pura ezers Purezers, ezers Brīvzemnieku pagastā
Ķaka Purgaile, Sedas pieteka
Ķēķupīte Purgaile, Sedas pieteka
priekšelle Purgatorijs, šķīstīšanas vieta
purī Puri - indiešu ēdiens: apaļi, plakani eļļā vai ghī (kausējot attīrīts sviests) vārīti plāceņi no kviešu miltiem
nukleīnbāzes Purīna (adenīns, guanīns) vai pirimidīna (citozīns, uracils, timīns) rindas heterocikliskās bāzes, kas ietilpst nukleozīdu, nukleolīdu, kā arī biopolimēru dezoksiribonukleīnskābes un ribonukleīnskābes sastāvā
purīnķermeņi Purīna atvasinājumi, kas rodas atvietojot ūdeņraža atomus ar amino-, hidroksil- un metīlgrupām
metilpurīns Purīna atvasinājums ar vienu vai vairākām metilgrupām
hipoksantīns Purīna bāžu noārdīšanās produkts
oksopurīns Purīna skābekļatvasinājums; hipoksantīns ir monoksopurīns, ksantīns - dioksopurīns un urīnskābe - trioksopurīns
kārcināt Purināt
plaunīt Purināt
purtināt Purināt
skudināt Purināt
spurdzināt Purināt
stugurēt Purināt
zvocināt Purināt
purēt Purināt (galvu)
pārpurināt Purināt (ko) visu, viscaur; purināt (ko) vēlreiz, no jauna
graudāt Purināt nost
skalderēt Purināt šķidrumu traukā, skalināt
plauskāt Purināt, dauzot tīrīt
karcināt Purināt, drebināt; ķepurojoties kustināt (parasti rokas, kājas)
koldarēt Purināt, kratīt
paisīt Purināt, kratīt
sašķurināt Purināt, kratīt
sitelēt Purināt, kratīt
skrēderāt Purināt, kratīt
skrēderēt Purināt, kratīt
šļenderēt Purināt, kratīt
tirāt Purināt, kratīt
trepalēt Purināt, kratīt
žvacināt Purināt, kratīt
žvakāt Purināt, kratīt
zvecināt Purināt, kratīt
murnīt Purināt, kratīt; saspiest
pluzgināt Purināt, plivināt
plederēt Purināt, plivināt (rokas, spārnus); purināties, plivināties
šķurināt Purināt, šķirstīt
šķelvināt Purināt, šļakstināt trauku ar šķidrumu; skalināt
perināties Purināties
pirināties Purināties
koldarēties Purināties, kratīties
sašķurināties Purināties, nopurināties, raustīties
adenīns Purīnbāze, heterociklisks savienojums C~5~H~5~N~5~; ir daudzu bioloģiski aktīvu vielu un struktūru sastāvā
epiguanīns Purīnbāze, kas dažreiz atrodama urīnā, sevišķi leikēmijas gadījumos
sekvenēšana Purīnbāzes (adenīnu un guanīnu) un pirimidīnbāzes (citozīnu un timīnu vai uracilu) saturošu nukleotīdu secības (sekvences) noteikšana polinukleotīdu (DNS, RNS) virknēs
purinēmija Purīnbāzes asinīs
aloksūrja Purīnbāzes urīnā
piepurināt Purinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu)
nopurināt Purinot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē; purinot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt (kur, uz kā u. tml.)
nopurināt Purinot (ko), atdalīt nost (no tā)
nopurināt Purinot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē; purinot (ko) novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.)
nopurināt Purinot (ko), novirzīt nost (no tā)
aizpurināt Purinot aizbirdināt (aiz kā)
appurināt Purinot apbērt
atpurināt Purinot dabūt nost vai atvirzīt tālāk
atpurināt Purinot dabūt vaļā, izplest (piemēram, ko salocītu)
piepurināt Purinot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piepurināt Purinot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku)
iepurināt Purinot ievirzīt (kur iekšā)
izpurināt Purinot izdabūt (no kā, parasti ko sīku)
izpurināt Purinot iztīrīt (piemēram, drēbes)
izpurināt Purinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml)
uzpurināt Purinot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega); purinot panākt, ka (kāds) pieceļas (kājās, sēdus)
aptramdīt Purinot pārmeklēt
papurināt Purinot patīrīt
uzpurināt Purinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam); arī uzkaisīt
birdināt Purinot vai kratot traukt nost (piemēram, sniegu, rasu)
uzpužināt Purinot, bužinot padarīt irdenāku, čauganāku, kuplāku
apkrēst Purinot, kratot likt apgāzties, notriekt, apgāzt gar zemi
apkrēst Purinot, kratot piekaisīt
uzpurināt Purinot, kratot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls
aminopurīns Purīns nukleīnskābēs un nukleotīdos, piem., adenīns, guanīns
Puroša ezers Purišs Pušas pagastā
Puraša ezers Purišs, ezers Pušas pagastā
Puriša ezers Purišs, ezers Pušas pagastā
Pūriša ezers Purišs, ezers Pušas pagastā
Pūrīšu ezers Purišs, ezers Pušas pagastā
Purša ezers Purišs, ezers Pušas pagastā
Puršu ezers Purišs, ezers Pušas pagastā
salafija Puritāniska islāma partija, kas izveidojās 19. gs. Ēģiptē, atzīst Korāna un Sunnas autoritāti un noliedz ulemus, tuva vahābītu kustībai
puritānis Puritānisma (1) piekritējs
puritānieši Puritāņi - novirziens 16. un 17. gs. anglikāņu baznīcā, askētiska dzīves veida un stingras tikumības piekritēji
puršķēt Purkšķēt
aizpurkšķināt Purkšķinot aizvirzīties, aizbraukt
Pormsahten Purmsātu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Purmsātu pagastā
purngals Purna priekšējā daļa (dzīvniekiem)
sprausla Purna priekšējā daļa, arī nāss, mute (dzīvniekiem)
Purnača Purna, upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā
purns Purngals (1, 2)
pirkstgals Purngals (apavam)
ļacka Purns
ļapa Purns
ļorcka Purns
ņumma Purns
nuņņas Purns
ņurmas Purns
pauna Purns
purna Purns
smaule Purns
smaulis Purns
smecele Purns
snerglas Purns
šņūte Purns
sprauslas Purns
ukris Purns
šmaule Purns (1), galva
purnis Purns (dzīvniekam)
mūla Purns (liellopa)
mūle Purns, deguns
narbas Purns, mute
ņarbas Purns, mute
ņūņas Purns, mute
pļorras Purns, mute
ļerzas Purns, mute (lopu)
spurslas Purns, purslas
ņuņņas Purns, purslas; deguns, ģīmis, seja
šmeceris Purns; deguns; ģīmis
pupināt Purpināt
purpučot Purpināt; raudot runāt
purpass Purpinātājs (parasti bērns)
purpis Purpinātājs; īgns cilvēks
nopurpināt Purpinot noteikt, pateikt
porfira Purpura akmens, no kura iegūst skaistu sarkanu krāsu; arī pati šī krāsa, purpurs
clavus Purpura apšuve tunikas malā
rhodospirillales Purpurbaktērijas
rhodomicrobium Purpurbaktēriju ģints
rhodopseudomonas Purpurbaktēriju ģints
rhodospirillum Purpurbaktēriju ģints
sarkanrīkste Purpurkrāsas vītola zars
bakteriorodopsīns Purpursarkans, rodopsīnam līdzīgs, retinolu saturošs pigments, kas pārveido saules enerģiju elektroķīmiskajā enerģijā
ectothiorhodospiraceae Purpursērbaktēriju dzimta, kas sēru izdala ārpus šūnām
chromatium Purpursērbaktēriju dzimtas "Chromatiaceae" ģints, ovālas vai nūjiņveidīgas baktērijas ar polārām viciņā
ectothiorhodospira Purpursērbaktēriju dzimtas "Ectohiorhodospiraceae" ģints
lamprocystis Purpursērbaktēriju ģints
thiocapsa Purpursērbaktēriju ģints
thiocystis Purpursērbaktēriju ģints
thiopedia Purpursērbaktēriju ģints
thioploca Purpursērbaktēriju ģints
thiospirillum Purpursērbaktēriju ģints
chromatiaceae Purpusērbaktēriju dzimta, kas sēru uzkrāj savās šūnās
mūļas Purslas, mute
puršīgs Purslīgs
puršķis Purslis
Frangula purschiana Purša krūklis
Dūņupe Puršēnupe, Salacas pieteka
Sabalsku ezers Puru ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Sabaļu ezers Puru ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Sabaļsku ezers Puru ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Riemes grāvis Purupītes labā krasta pieteka Rūjienas novada Jeru pagastā
purvarājs Purva arājs - kāds, kas apstrādā zemi purvainā vietā
atāla Purva atālene ("Parnassia palustris")
atālzāle Purva atālene ("Parnassia palustris")
rudenspuķe Purva atālene ("Parnassia palustris")
rudinspuķe Purva atālene ("Parnassia palustris")
sirdszāles Purva atālene ("Parnassia palustris")
sirdszālīte Purva atālene ("Parnassia palustris")
sirsenīte Purva atālene ("Parnassia palustris")
vienlapa Purva atālene ("Parnassia palustris")
vienlape Purva atālene ("Parnassia palustris")
vīveļzālīte Purva atālene ("Parnassia palustris")
pēterzāle Purva atālene ("Parnassia palustris"); iežgraužiem piederīgs zālējāds mitru purvainu vietu augs, garkātainām augšlapām, sēdošu, sirdsveidīgi olējādu stublāja lapu, pa vienam novietotiem, lieliem, baltiem, gareni strīpotiem ziediem, 5 dziedzeraini skropstotām papildu putekšnīcām, ar kurām ķer kukaiņus
sokle Purvā audzis skuju koks
soklis Purvā audzis skuju koks
kovārži Purva augi
purvenāji Purva augi
kaķvilna Purva augs, spilve
grebēze Purva beka ("Boletus bovinus")
purenis Purva bērzs
purens Purva bērzs
purvenis Purva bērzs
balzambērzs Purva bērzs ("Betula pubescens")
pūkbērzs Purva bērzs ("Betula pubescens")
purainis Purva bērzs ("Betula pubescens")
purainīte Purva bērzs ("Betula pubescens")
purvainis Purva bērzs ("Betula pubescens")
babaunieks Purva cūkausis ("Calla palustris")
briežauss Purva cūkausis ("Calla palustris")
avenragi Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
aveņragi Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
bukulapas Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
cūkause Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
cūkauss Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
goteņlapas Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
goteņulapas Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
kalla Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
kalva Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
liepene Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
liepenes Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
pupurlāksis Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
stragana Purva dūksts
strāgans Purva dūksts
stragņa Purva dūksts
stragnums Purva dūksts
stragna Purva dūksts; stragana
Purezers Purva ezers Smārdes pagastā
Purvezers Purva ezers Smārdes pagastā
karbinieks Purva iztīrītājs
purvkāja Purva izvirzījums, pašaura purva josla
purkāja Purva izvirzījums, pašaura purva josla; purvkāja
cūkeglītes Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
dumbri Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
eglīte Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
eglītes Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
jāņegle Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
jāņeglītes Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
pļaveglītes Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
puregle Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
purveglīte Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
purveglītes Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
segliņi Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
tēviņi Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
utene Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
utubunga Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
utuzāle Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
zvagulis Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris")
cūkeglīte Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris"); purveglīte; jāņeglīte; dumbri; utene; utubunga; blakšu zāle
maucikli Purva kosa ("Equisetum palustre")
maucikļi Purva kosa ("Equisetum palustre")
papurve Purva mala
mātsakne Purva mātsakne - čemurziežu dzimtas zirdzeņu ģints augu suga ("Angelica palustris") - reti sastopams, aizsargājams lakstaugs ar garu, augšdaļā zarainu stublāju, plūksnainām lapām un baltiem, čemuros saliktiem ziediem
pļepene Purva oga
donis Purva pameldrs ("Eleocharis palustris")
maukleji Purva pameldrs ("Eleocharis palustris")
maukļi Purva pameldrs ("Eleocharis palustris")
čikste Purva pļava
tīreklis Purva pļava
balbuki Purva purene ("Caltha palustris")
bulbuki Purva purene ("Caltha palustris")
bulenes Purva purene ("Caltha palustris")
bullenes Purva purene ("Caltha palustris")
burbule Purva purene ("Caltha palustris")
cūkausis Purva purene ("Caltha palustris")
govpurenes Purva purene ("Caltha palustris")
govpurne Purva purene ("Caltha palustris")
govpurni Purva purene ("Caltha palustris")
govpurniņi Purva purene ("Caltha palustris")
govspurne Purva purene ("Caltha palustris")
govspurņi Purva purene ("Caltha palustris")
konnspurnis Purva purene ("Caltha palustris")
konspurnis Purva purene ("Caltha palustris")
plūmene Purva purene ("Caltha palustris")
plunčene Purva purene ("Caltha palustris")
pluncenes Purva purene ("Caltha palustris")
plunčenes Purva purene ("Caltha palustris")
plunčeņi Purva purene ("Caltha palustris")
pogane Purva purene ("Caltha palustris")
porenes Purva purene ("Caltha palustris")
porens Purva purene ("Caltha palustris")
pormītes Purva purene ("Caltha palustris")
porms Purva purene ("Caltha palustris")
porniņ Purva purene ("Caltha palustris")
porniņa Purva purene ("Caltha palustris")
porniņas Purva purene ("Caltha palustris")
porns Purva purene ("Caltha palustris")
porpurens Purva purene ("Caltha palustris")
pura Purva purene ("Caltha palustris")
purainīte Purva purene ("Caltha palustris")
purans Purva purene ("Caltha palustris")
pureni Purva purene ("Caltha palustris")
pureņi Purva purene ("Caltha palustris")
purenis Purva purene ("Caltha palustris")
purenītes Purva purene ("Caltha palustris")
purens Purva purene ("Caltha palustris")
pūri Purva purene ("Caltha palustris")
purines Purva purene ("Caltha palustris")
purini Purva purene ("Caltha palustris")
puriņi Purva purene ("Caltha palustris")
pūriņi Purva purene ("Caltha palustris")
purins Purva purene ("Caltha palustris")
purmi Purva purene ("Caltha palustris")
purms Purva purene ("Caltha palustris")
purna Purva purene ("Caltha palustris")
pūrna Purva purene ("Caltha palustris")
purnas Purva purene ("Caltha palustris")
pūrnas Purva purene ("Caltha palustris")
purnava Purva purene ("Caltha palustris")
purne Purva purene ("Caltha palustris")
purnene Purva purene ("Caltha palustris")
purnes Purva purene ("Caltha palustris")
purņi Purva purene ("Caltha palustris")
purnīni Purva purene ("Caltha palustris")
purniņš Purva purene ("Caltha palustris")
purnis Purva purene ("Caltha palustris")
purnīši Purva purene ("Caltha palustris")
purnpuķe Purva purene ("Caltha palustris")
purns Purva purene ("Caltha palustris")
purvainīte Purva purene ("Caltha palustris")
purvene Purva purene ("Caltha palustris")
spurksna Purva purene ("Caltha palustris")
spurna Purva purene ("Caltha palustris")
spurnas Purva purene ("Caltha palustris")
spurne Purva purene ("Caltha palustris")
spurņi Purva purene ("Caltha palustris")
spurnis Purva purene ("Caltha palustris")
spurnīši Purva purene ("Caltha palustris")
spurns Purva purene ("Caltha palustris")
traukšīns Purva purene ("Caltha palustris")
ūdeņpurenes Purva purene ("Caltha palustris")
sermulis Purva sermulis - ūdele
purājs Purva siens
kalvas Purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus")
šķelpsene Purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus")
ūdenszobenājs Purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus")
viltskalbe Purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus")
umurga Purva strauts
purvsūna Purva sūna, sfagns
knibgass Purva tilbīte ("Tringa glareola", senāk "Totanus glareola"); punktainā tilbīte
purvmala Purva tuvākā apkārtne; purva malējā daļa
purvmale Purva tuvākā apkārtne; purva malējā daļa
ūdrs Purva ūdrs - ūdele
ledolkampars Purva vaivariņa drogas ēterisko eļļu galvenā sastāvdaļa; terpēns ledols
vaivērņi Purva vaivariņi ("Ledum palustre")
vāvurāji Purva vaivariņi ("Ledum palustre")
vaivernis Purva vaivariņš
dzaivarāji Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
dzaivari Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
dzaiveri Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
dzeiveri Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
kakauži Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
kukuči Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
kukudži Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
kukuži Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
kukuzis Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
kukužīte Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
kukužni Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
kukužņi Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
puraši Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
purašķi Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
putoši Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vaivarāji Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vaivarājs Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vaivarenes Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vaivari Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vaivariņas Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vaivars Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vaiverāji Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vaiveres Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vaiveri Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vaivernāji Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vaivers Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vaivierņi Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāvarans Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāveraji Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāverāji Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāvere Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāverēji Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāverenāji Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāverene Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāverenes Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāverines Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāveriņi Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāveriņš Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāverīši Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāverītes Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāvernaji Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāvernāji Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāvernājs Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
veiveri Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
veivēriņi Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
veivērņi Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vīgrieži Purva vaivariņš ("Ledum palustre")
vāverājs Purva vaivariņu audze
asiņpuķe Purva vārnkāja ("Comarum palustre")
dzērkājis Purva vārnkāja ("Comarum palustre")
dzērvkāja Purva vārnkāja ("Comarum palustre")
dzērvukājas Purva vārnkāja ("Comarum palustre")
vārnaga Purva vārnkāja ("Comarum palustre")
vārnkājas Purva vārnkāja ("Comarum palustre")
varžkājas Purva vārnkāja ("Comarum palustre")
vilkakauls Purva vārnkāja ("Comarum palustre")
vilkkaule Purva vārnkāja ("Comarum palustre")
vilkkaules Purva vārnkāja ("Comarum palustre")
vistenaji Purva vārnkāja ("Comarum palustre")
vistenes Purva vārnkāja ("Comarum palustre")
vistkāji Purva vārnkāja ("Comarum palustre")
mēmeris Purva velns
purvleja Purvaina ieleja
lēmene Purvaina krastmala aizaugušam ezeram
velēnglejs Purvaina minerālaugsne, kas veidojusies galvenokārt zem zālaugiem palielināta mitruma apstākļos
urga Purvaina peļķe
dūkaļa Purvaina pļava
dumbra Purvaina pļava
dupenis Purvaina pļava
lekminis Purvaina pļava
šļanka Purvaina pļava
stramene Purvaina pļava
virga Purvaina pļava
žūklis Purvaina pļava pie upes
pīsāji Purvaina pļava, tīrums
pīsums Purvaina pļava, tīrums
lekmenis Purvaina pļava; staigna vieta vai pļava, kas uzejot līgojas
soklajs Purvaina pļavas malējā josla gar mežu
soklājs Purvaina pļavmala gar mežu
stācīte Purvaina upīte, mitra ieleja
tēcīte Purvaina upīte, mitra ieleja
teice Purvaina vai pļavām bagāta vieta
damurga Purvaina vieta
dumblājs Purvaina vieta
jelga Purvaina vieta
lēvenis Purvaina vieta
līksne Purvaina vieta
līsma Purvaina vieta
purekslis Purvaina vieta
sūkste Purvaina vieta
odzīte Purvaina vieta mežā
lepējums Purvaina vieta pļavā
dimbeģis Purvaina vieta, dūksts
lēza Purvaina vieta, kas līgojas
lēna Purvaina vieta, kas līgojas, aizaugums - ezermalā
lēze Purvaina vieta, kas līgojas; lēza
akačājs Purvaina vieta, kur ir daudz ar ūdeni piepildījušos bedru
staiks Purvaina vieta, kur nevar ganīt liellopus
brukslājs Purvaina vieta, kur pāri ejot stieg
brukslis Purvaina vieta, kur pāri ejot stieg
līvenis Purvaina vieta, kur virsma šūpojas, šāda ezermala
ļava Purvaina vieta, kuras virsma šūpojas, daļēji aizaudzis ezers
purvājs Purvaina vieta, teritorija; arī purvs
purājs Purvaina vieta; purvājs
dūksts Purvaina vieta; staigna, muklaina vieta; liela, staigna peļķe, danga; dumbrs 1
žebieksne Purvaina, ar bieziem krūmiem apaugusi vieta mežā
derglājs Purvaina, ar zāli un krūmiem pieaugusi vieta
ļuvenis Purvaina, kustīga vieta, staignājs
līkstavas Purvaina, liela pļava
lēvens Purvaina, līgana vieta, arī izskalots krasts
līsmenis Purvaina, līgana vieta, īpaši ezera krastā
līsmens Purvaina, līgana vieta, īpaši ezera krastā
līsmins Purvaina, līgana vieta, īpaši ezera krastā
irkne Purvaina, mukla staigna vieta
ļevens Purvaina, nestabila vieta
ļevers Purvaina, nestabila vieta
ļavans Purvaina, nestabils
aluksna Purvaina, staigna vieta
budūksnis Purvaina, staigna vieta
driegnis Purvaina, staigna vieta
džūkste Purvaina, staigna vieta
lekņa Purvaina, staigna vieta
mukla Purvaina, staigna vieta
mūklis Purvaina, staigna vieta
čiksts Purvaina, zema vieta; ar žagariem, kokiem klāts ceļš šādā vietā
purenietis Purvainas vietas apdzīvotājs
atpīle Purvainas vietas, kas ziemu neaizsalst
swamps Purvaini, ar dabisku veģetāciju apauguši, vēl nekultivēti zemi līdzenumi ASV dienvidaustrumu daļā
dudžains Purvains
dūknains Purvains
duksnējs Purvains
dūksnējs Purvains
ļūnējs Purvains
popains Purvains
purvots Purvains
stragņains Purvains
straignots Purvains
palēne Purvains ezera krasts
palēpne Purvains ezera krasts
palēsts Purvains ezera krasts
lānāja Purvains gabals
tīrēlis Purvains jauktu koku mežs
čūskulājs Purvains krūmājs, brikšņi, biezoknis; vieta, kur ir daudz čūsku
sutājs Purvains mežiņš
sūnākslis Purvains mežs
sūneklis Purvains mežs
vads Purvains un biezs mežs
alūksnējs Purvains, dūksnains
purvīgsnējs Purvains, dūksnains
rāvokšņains Purvains, dūkstains
līvans Purvains, ļodzīgs
tūksnains Purvains, muklains
irkns Purvains, mukls
stiglains Purvains, purvājs
stigna Purvains, purvājs
stigžņa Purvains, purvājs
stigains Purvains, staigns
lēnains Purvains, tāds, kur šūpojas
dupens Purvains, zems
purvājs Purvaiņu meža augšanas apstākļu tips ("Sphagnosa"), kas izveidojies reljefa ieplakās un augsto purvu malās un kur aug priežu tīraudze, retumis ar purva bērza mistrojumu
dūkstijs Purvājs
lugava Purvājs
bala Purvājs, dumbrājs
puķdoņi Purvāju augu ģints garkātainiem ziediem ķekarā (3-10), ar pieziedlapiņām
purveglīte Purvāju pļaveglīte
purveidīgs Purvam līdzīgs
purvveidīgs Purvam līdzīgs
emydidae Purvbruņurupuči - bruņurupuču kārtas dzimta
emys Purvbruņurupuču dzimtas ģints
purčiks Purvciems (Rīgā)
purvčiks Purvciems (Rīgas pilsētas mikrorajons)
taxodium Purvcipreses
taxodiaceae Purvciprešu dzimta
kriptomērija Purvciprešu dzimtas ģints ("Cryptomeria"), mūžzaļš (līdz 45 metriem augsts) skuju koks ar piramidālu vainagu (Japānā, Ķīnā)
metasekvoja Purvciprešu dzimtas ģints ("Metasequoia"), vasarzaļi vienmājas skuju koki, līdzīgi sekvojām un mamutkokiem
taksodija Purvciprešu dzimtas skuju koks, tā dzimtene - Amerika; dažviet dienvidu rajonos to kultivē kā dekoratīvu koku ar nosaukumu purva ciprese
Purva ezers Purvezers, ezers Tumes pagastā
poriens Purviens
sīklis Purviņš mežā, arī mežiņš
sīkle Purviņš mežā, arī mežiņš; sīklis
puramala Purvmala
purmala Purvmala
purmale Purvmala
purmalis Purvmala
purmālis Purvmala
purvamala Purvmala
purmalietis Purvmalietis
purmalnieks Purvmalnieks
myriaceae Purvmiršu dzimta
myrica Purvmirtes
sphareoceridae Purvmušu dzimta
thelypteris Purvpapardes
thelypteridaceae Purvpaparžu dzimta
plūksnpaparde Purvpaparžu dzimtas ģints ("Phegopteris"), daudzgadīgi lakstaugi, kam lapas apakšējais plūksnu pāris atliecies lejup; \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā bieži sastopama ēnainos egļu un platlapju mežos
clossiana Purvraibeņi
danska Purvs
džuksnis Purvs
džūkstiens Purvs
kaisla Purvs
kaisls Purvs
puriens Purvs
purs Purvs
purviene Purvs
sampis Purvs
staiga Purvs
stigns Purvs
teice Purvs
zampis Purvs
staigatnis Purvs ar akačiem, kur pāri nevar iet
palas Purvs ezera krastā
Gainis Purvs Līvānu un Krustpols novadā, \~10 km uz ziemeļiem no Līvāniem, platība - 1431 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5 m
mežpurvs Purvs mežā
Mūkupurvs Purvs Rīgas dienvidrietumu daļā Mūkupurva apkaimē (zināms arī kā Zolitūdes purvs), to divās daļās sadala Lidostas "Rīga" teritorija, kas ir izbūvēta tieši purvam pa vidu, ūdeņu dabiskā notece notiek pa Lāčupīti un Hapaka grāvi
Rampas purvs purvs Saulkrastu un Ādažu novadā, Ropažu līdzenumā starp Gauju un Pusku, platība - 680 ha, lielākais kūdras dziļums - 3,5 m, apaudzis ar mežu; Rampas-Bitnieku purvs
Kristpurs Purvs Talsu novada Valdgales pagastā, \~8 km uz ziemeļrietumiem no Talsiem, platība - 559 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 1,7 m, lielākais dziļums - 5 m, vietām zem kūdras sapropelis; Kristu purvs
bauga Purvs upmalā, slepenas akatas, stāvs celiņš
struga Purvs, dūksne
strugums Purvs, dūksne; struga
dubra Purvs, dumbrājs
prauliens Purvs, dumbrājs
praulnīca Purvs, dumbrājs
brīvpurs Purvs, kas nav privātīpašuma teritorijā
brīvpurvs Purvs, kas nav privātīpašuma teritorijā
mežpurvs Purvs, ko klāj mazražīga mežaudze
govainis Purvs, kur lopus gana
mitrājs Purvs, mitrs mežs, sekls ezers un aizaugušas piekrastes ūdeņi līdz 6 m dziļumam
dūkstulis Purvs, muklājs
jūns Purvs, muklājs
ķirba Purvs, muklājs
lāma Purvs, muklājs
maiņa Purvs, muklājs
makņa Purvs, muklājs
plaisks Purvs, muklājs
sutraine Purvs, muklājs
dambrava Purvs, muklājs, staigna vieta
balga Purvs, purvaina vieta
līvis Purvs, purvaina, līgana vieta
slīksna Purvs, staigna vieta
stragtne Purvs, staigna vieta
strakne Purvs, staigna vieta
mārks Purvs, zema vieta
purviens Purvs; kāda neliela purva daļa
purvājsaknis Purvsaknis
purvjsakņi Purvsakņi - orhideju dzimtas augu ģints, līdzīgi putekšgalvjiem, ar sānos iežmaugtu, it kā no 2 daļām sastāvošu lūpu, ar daudzlapainu stublāju un sēklotni ar nokareni zvanveidīgām ziedlapiņām
helodium Purvspalves
purvuspāre Purvspāre
leucorrhinia Purvspāres
nutria Purvu bebra āda
bagņiki Purvu pastāvīgie iemītnieki, netīri atbaidoši veči senslāvu mitoloģijā
bolotņiki Purvu pastāvīgie iemītnieki, netīri atbaidoši veči senslāvu mitoloģijā
trape Purvu putns (ģints), vidēji garu, it kā vistas knābi, vidēja garuma spārniem un asti, gariem, spēcīgiem stilbiem, trīspirkstu pēdu, īsiem, platiem pirkstiem, pabailīgi putni, neveikli lidotāji, lielākā suga 14-16 kg smaga, sastopami Viduseiropā un siltākos apgabalos Eirāzijā un Austrālijā
flamingo Purvu putns ļoti garām kājām un skaistām spalvām; flamings
purvzinātnieks Purvzinātnes speciālists
puslaicīgs Pus laicīgs, pus garīgs
puš- Pus-
pusa Pusa hispida - pogainā roņa "Phoca hispida" nosaukuma sinonīms
pusairu Pusairu īrējs - puskoka lēcējs
pusgardinīši Pusaizkariņi
pusaizsalējis Pusaizsalis
grūtredzīgs Pusakls
puslons Pusalga
puslīdzība Pusalga, pusaprēķins
pāze Pusapaļa baļķu grope
atturlīste Pusapaļa cieta koka vai gumijas līstiņa, kas iet visapkārt bortiem un pasargā laivas sānus no bojājumiem
vančosi Pusapaļi, labākās kvalitātes ozola sortimenti, 12-18 pēdas gari, mizoti līdz "sarkanam"
pusapals Pusapaļš
pusapģērbts Pusapģērbies
pusģērbies Pusapģērbies
apgrieziens Pusaplis griešanās kustībā (piemēram, slidojot)
apvārsme Pusapļa formas kaudze laukā, kas tapusi, vētījot labību
apsīda Pusapļa vai daudzstūra veidā izvirzīta ēkas daļa, kam ir pašai savs pārsegums; baznīcās parasti altārtelpas daļa
zāliņš Pusapļveida platforma lielāku burinieku mastā stengu atbalstīšanai un vanšu nostiprināšanai
pusjucis Pusārprātīgs
pustraks Pusārprātīgs
half-blood Pusasiņu
pusasinis Pusasiņu
pusastaņi Pusastoņi
pusastota Pusastoņi (par laiku), setiņi ar pusi
pušaudze Pusaudze
sivēnaste Pusaudze; pusaudzis
skuķgadi Pusaudzes, jaunietes vecuma posms; pusaudzes, jaunietes gadi
audzis Pusaudzis
gončis Pusaudzis
pastruņķis Pusaudzis
pušaudzēks Pusaudzis
pušaudzis Pusaudzis
pusauģis Pusaudzis
pusaugulis Pusaudzis
puscūcis Pusaudzis
sasis Pusaudzis
sass Pusaudzis
vasarauģis Pusaudzis
sonnelis Pusaudzis auns
knoblaka Pusaudzis bērns (parasti zēns)
tīnis Pusaudzis, arī jaunietis (aptuveni līdz 19 gadu vecumam); tīneidžers
tīneidžers Pusaudzis, arī jaunietis (aptuveni līdz 19 gadu vecumam); tīnis
stebis Pusaudzis, drukns zēns
pašpuika Pusaudzis, jaunietis (parasti pilsētas nomalēs) ar piedauzīgu, huligānisku uzvedību
junga Pusaudzis, kas uz kuģa mācās par matrozi, kā arī veic dažādus darbus
kuģapuika Pusaudzis, kas uz kuģa mācās par matrozi, kā arī veic dažādus darbus; junga
šepčuks Pusaudzis, maza auguma dzīvnieks
šepuris Pusaudzis, maza auguma dzīvnieks
šepuks Pusaudzis, maza auguma dzīvnieks; šepuris
vasaraudzis Pusaudzis, pusaudze; arī padsmitgadnieks; par pusaudzi vai padsmitgadnieku nedaudz jaunāks zēns, jaunāka meitene
smurgulis Pusaudzis; arī ļoti jauns cilvēks
šmurgulis Pusaudzis; arī ļoti jauns cilvēks; smurgulis (1)
modi Pusaudži motociklisti, kas gk. pievērsa uzmanību savai ārienei (Anglijā, 20. gs. 60. gados)
špana Pusaudži, jaunieši (parasti ar kriminālām nosliecēm)
pašapliecināšanās Pusaudžu vecumam raksturīgs jaunveidojums, kas saistīts ar jauna tipa pašapziņas veidošanu un centību pierādīt savu "pilnvērtību"
pusaugos Pusaugā
plēška Pusauga meitene, kas kļūst pieaugusi
pudiks Pusauga puisis
puszems Pusaugsts (piemēram, apavu papēži)
depšus Pusaugu bērns
zuņķis Pusaugu bērns vai tāds dzīvnieku mazulis
bullenis Pusaugu bullis
pussiķis Pusaugu cūka
mērģele Pusaugu meitene, meita, jaunava
gūžainis Pusaugu puika kā piektais ar četriem lielākiem vīriem lauka darbos
zontris Pusaugu puisis
pačābulis Pusaugu vista
jemperis Pusaugu zēns, pusaudzis
žurķis Pusaugu žurka
pusbalsā Pusbalsī
parpināt Pusbalsī ķildoties
duļļāt Pusbalsī raudāt
sottovoce Pusbalsī, ar klusinātu balsi
pusčukstošs Pusbalsī, pa pusei čukstot
pusbāriņš Pusbārenis
pussietals Pusbarota cūka
pušbībele Pusbībele
brālēns Pusbrālis - tā paša tēva, bet citas mātes dēls
lasiti Pusbrīva laucinieku kārta viduslaikos franku un lejasvācu (sevišķi bijušajos slāvu) apdzīvotajos apgabalos, kas savam kungam maksāja nodokļus un pildīja klaušas, bet tai pašā laikā varēja aizstāvēt sevi tiesā un piedalīties karaspēkā
lits Pusbrīvais cilvēks franku sabiedrībā, kura brīvību un tiesības ierobežoja viņa kungs
semipermeabilitāte Puscaurlaidība
puskārteniski Pusceļā
puskārtiņ Pusceļā
pusrats Pusceļā, puslīdz
pusceļ Pusceļš
pusel Pusceļš
puscepis Puscepts
mecoreljefs Puscilnis - cilnis, kura apjomīgā daļa izceļas virs plaknes tieši ar pusi no sava biezuma
dranīca Puscollu biezs dēlis
pusika Puscūka
pusiķis Puscūka
puscukrabiets Puscukurbiete
puscukurniece Puscukurbiete
pusdalderis Pusdālderis
žūra Pusdarīts alus
miezītis Pusdarīts, parasti salds, miežu alus
poludenga Pusdenga - kalta sudraba monēta Krievijā kopš 14. gs.
semideponents Pusdeponents
diensvidus Pusdiena, dienas vidus
dieneškas Pusdienas
dienešķas Pusdienas
diners Pusdienas
dinners Pusdienas
pusģiki Pusdienas
pušdiena Pusdienas (ēdiens)
pušdienes Pusdienas (ēdiens)
siesta Pusdienas atpūta; viskarstākais dienas laiks (Spānijā, Itālijā un dažās citās zemēs)
pievidus Pusdienas laiks
pušdiensvidus Pusdienas laiks
viddienlaiks Pusdienas laiks
aptēnija Pusdienas ziedu dzimtas augs Āfrikas austrumu krasta tuksnešainās vietās, neliels sukulentu krūms; audzē arī dzīvokļos kā nokarenus augus sienu vāzītēs
akrode Pusdienas ziedu dzimtas augs Dienvidāfrikā, ziedi ap 4 cm diametrā, sārti, retāk balti; audzē arī kā krāšņumaugus telpās
mesembriantēmas Pusdienas ziedu dzimtas lakstaugi un puskrūmi, kas izplatīti galvenokārt Āfrikas dienvidos
dienešķis Pusdienas, pusdienu maltīte
dienišķas Pusdienas, pusdienu maltīte
dīneškas Pusdienas, pusdienu maltīte
dieneškāt Pusdienot
dieniškāt Pusdienot
dienišķot Pusdienot
pušdieņot Pusdienot
pusdiengalds Pusdienu ēdienreizei servēts galds
aizoaceae Pusdienziežu dzimta
mesembryanthemaceae Pusdienziežu dzimtas "Aizoaceae" nosaukuma sinonīms
dorotheanthus Pusdienziežu dzimtas ģints
mesembryanthemum Pusdienziežu dzimtas ģints
konofīts Pusdienziežu dzimtas ģints ("Conophytum"), skaisti ziedošs sukulents, savvaļā Dienvidāfrikā
fenestrārija Pusdienziežu dzimtas ģints ("Fenestraria")
fritija Pusdienziežu dzimtas ģints ("Frithia")
litopsis Pusdienziežu dzimtas ģints ("Lithops"), Dienvidāfrikas izcelsmes augi, kuru izskats ir līdzīgs akmeņiem, tiek audzēti kā dekoratīvi telpaugi
sidhi Pusdievi hinduismā, kuri sasnieguši garīgu pilnību un ieguvuši īpašas pārdabiskas spējas
pusdulns Pusdulls
pusklārs Pusdzidrs
celestīns Pusdzidrs minerāls, stroncija sulfāts, prizmatiski kristāli, graudaini vai šķiedraini agregāti; Latvijā sastopams Salaspils svītas ģipšakmeņos, retāk mazi ieslēgumi dolomītos; tā preparātus lieto cukurrūpniecībā un pirotehnikā
pusbeidzies Pusdzīvs
pusbeigts Pusdzīvs
half Puse
puslīdzība Puse
pustiesa Puse
semis Puse
puši Pusē
pus Puse (1)
krajs Puse (3)
puskāts Puse (auga) kāta
pusporcija Puse (kā) porcijas
pusriciņa Puse (maizes) rieciena
pusriecenis Puse (maizes) rieciena
pusrieciens Puse (maizes) rieciena
pusrieciņa Puse (maizes) rieciena
priekšpuse Puse (monētai, medaļai u. tml.), kurā ir fiksēta galvenā informācija teksta, attēla veidā; averss
pusrats Pusē (par Mēness fāzi)
pusaršina Puse aršinas
pusase Puse ass
pusbirkavs Puse birkava (apmēram 80 kg)
puscalis Puse collas
pusdiena Puse dienas, aptuveni sešas stundas
pussutkas Puse diennakts
puspebrālis Puse februāra; februāra vidus
pusgrāds Puse grāda
pusgabana Puse gubas
pusguba Puse gubas
pusgulta Puse gultas
pushektārs Puse hektāra
pusmīte Puse īres maksas
pusustaba Puse istabas
pusģeņģeris Puse kājas
puskāja Puse kājas garuma (skaitot no pēdas)
puskapeika Puse kapeikas
puskilograms Puse kilograma
puskilometrs Puse kilometra
puskubiks Puse kubikmetra
pusmute Puse kumosa; puse no ēdiena daudzuma, ko var ieņemt mutē; puse malka
puslitris Puse litra
puslitrs Puse litra
pusmāja Puse mājas
pusmārciņa Puse mārciņas
pusmercis Puse marta; marta vidus
pusmēnesis Puse mēneša (aptuveni 15 dienas)
pusmetrs Puse metra
pusminūte Puse minūtes
pusnakts Puse nakts (aptuveni četras stundas)
puscena Puse no (kā) cenas
pusalga Puse no algas
pusasmīte Puse no asmītes jeb 1/16 daļa no arkla (~10-14 ha)
pusbize Puse no bizes
pusāra Puse no brīvā lauka
pusāres Puse no brīvā lauka
pusstāvs Puse no celtnes stāva
puscelis Puse no ceļgala augstuma
pusciemats Puse no ciemata
pusacs Puse no cilpas, adījuma vai tīkla acs
pusbļoda Puse no daudzuma, kas ietilpst bļodā
pusciba Puse no daudzuma, kas ietilpst cibā
pusliešķeris Puse no daudzuma, kas ietilpst liekšķerē
pusriekšava Puse no daudzuma, kas ietilpst riekšavā
pusspainis Puse no daudzuma, kas ietilpst spainī
pustolis Puse no daudzuma, kas ietilpst tolī 2
pustoveris Puse no daudzuma, kas ietilpst toverī
pusšķīvis Puse no daudzuma, kas saiet šķīvī
pussauja Puse no daudzuma, ko var ietvert saujā
pusgarnica Puse no daudzuma, ko var ievietot garnicā
puskaps Puse no daudzuma, ko var ievietot garnicā; pusgarnica
pusgrozs Puse no daudzuma, ko var ievietot grozā
puskārpa Puse no daudzuma, ko var ievietot traukā - kārpā (5)
pusšauja Puse no daudzuma, ko var satvert saujā
pusdzirnavas Puse no dzirnavām
pusgabals Puse no gabala, neliels gabals
pusgredzens Puse no gredzena
pusplāna Puse no grīdas (klona) laukuma
pusjūdze Puse no jūdzes
pusjumītis Puse no jumja - tā jumi saukuši pie rudzu pļaušanas beigām
puskausa Puse no kausa tilpuma
puskauss Puse no kausa tilpuma
puskoks Puse no koka
puskrekla Puse no krekla
puskrūts Puse no krūšu augstuma vai platuma
puskurpe Puse no kurpes
puscēlienis Puse no laikposma
puslapa Puse no lapas
puslauka Puse no lauka
puslauks Puse no lauka
puskancis Puse no maizes aprikas
pusmērs Puse no mēra
pusnedēļa Puse no nedēļas
pusvēders Puse no nepieciešamā uztura daudzuma
puspakavs Puse no pakava; gabals no pakava
puspaladze Puse no palaga
puspalags Puse no palaga
apalis Puse no pāršķelta koka kluča
puspēda Puse no pēdas (15,24 cm)
puspeļņa Puse no peļņas, pusalga
puspiedarba Puse no piedarba
puspirksts Puse no pirksta
pusplezna Puse no pleznas
puszekselis Puse no pūra sestās daļas
pusrija Puse no rijas
pusrudzi Puse no rudzu lauka garuma
cieciņš Puse no sieka, sieciņš
pusslaucene Puse no slaucenes
puslaiks Puse no sporta spēles norisei paredzētā laika; sporta spēles daļa, kas norisinās šajā laikā
pusšķeteris Puse no šķeteres
pusbarība Puse no vajadzīgā barības daudzuma
pusvāls Puse no vāla
pusvannis Puse no vannā ievietotā daudzuma
pusvasara Puse no vasaras
puspunkts Puse no vesela punkta vērtības (sporta spēlēs)
pusvezums Puse no vezuma
puspiliens Puse piliena
pusslodze Puse pilnas slodzes (darbavietā)
puspods Puse poda
puspuds Puse puda
pusceļ Puse pulksteņa stundas gājiena
pusel Puse pulksteņa stundas gājiena
puspūrs Puse pūra 1; šāda tilpuma četrstūrains koka mērtrauks
puspūrvieta Puse pūrvietas
pusrika Puse rieciena
pusrublis Puse rubļa; arī attiecīgā monēta
pussaule Puse saulainas dienas
pussekunde Puse sekundes
pussēta Puse sētas
pussprīdis Puse sprīža; ļoti niecīgs garums, augstums
pussters Puse stera
pusstops Puse stopa (aptuveni 0,6 kubikdecimetri); šāda tilpuma trauks
pusstunda Puse stundas
pusvaga Puse vagas
pusdzīve Puse vai aptuvena puse (cilvēka) dzīves
pusglāze Puse vai aptuvena puse no glāzes tilpuma
puslaiks Puse vai aptuvena puse no kādai norisei paredzētā vai vajadzīgā laika
pusklaips Puse vai aptuvena puse no klaipa
puskukulis Puse vai aptuvena puse no klaipa
pusmuca Puse vai aptuvena puse no mucas tilpuma
pusapgrieziens Puse vai aptuvena puse no pilna apgrieziena
puspagrieziens Puse vai aptuvena puse no pilna pagrieziena
puspudele Puse vai aptuvena puse no pudeles tilpuma
pusgalva Puse vai aptuvena puse no uzturam paredzētas dzīvnieka (parasti cūkas) galvas
pusvalsts Puse vai aptuvena puse no valsts teritorijas
pusbaļķis Puse vai aptuvena puse no vesela baļķa; garenvirzienā uz pusēm pāršķelts baļķis
pusmasts Puse vai aptuveni puse no masta garuma
pusvaina Puse vainas
pusziema Puse ziemas
pusika Puse, daļa
mugurpuse Puse, daļa (priekšmetam), kas ir pretēja priekšpusei vai apakšpusei
puscilpa Puse, daļa no cilpas
jaņi Puse; pusceļš
kriptorhids Pusērzelis
jēlciete Pusfabrikāts, ko iegūst gk. no kartupeļiem un kukurūzas graudiem, izmanto sausās cietes, glikozes, dekstrīna u. c. produktu ražošanā
pusgada Pusgads
pusgadsimtenis Pusgadsimts (1)
pusgadsimtenis Pusgadsimts (2)
pusgadnieks Pusgadu veca cūka, arī cits dzīvnieks
pusgadīgs Pusgadu vecs
Pusgaldiņi Pusgaldiņu dzirnavezers - Dzirnavu ezers Kabiles pagastā
puszeķes Pusgaras zeķes
pižuki Pusgari vīriešu svārki
pusgārs Pusgarš
midi Pusgarš (par kleitu, svārkiem, mēteli)
pusgatavi Pusgatavs
pusienācies Pusgatavs
pušvirā Pusgatavs (vārot)
leitis Pusgatavs sviests
puspļepans Pusgatavs, neizvārīts (par biezputru)
pusgrauži Pusgraudi
grūdnīca Pusgraudniece
graudnīca Pusgraudnieka sieva
pusgraudniece Pusgraudnieka sieva
bumburnieks Pusgraudnieks
gabalnieks Pusgraudnieks
pusgrūdnieks Pusgraudnieks
pusinieks Pusgraudnieks
pusgraudniecība Pusgraudnieku kopums
iegarām Pusguļus
puszvilu Pusguļus vai pussēdus
puszviļu Pusguļus vai pussēdus; puszvilu
puszvilus Pusguļus vai pussēdus; puszvilu
puszviļus Pusguļus vai pussēdus; puszvilu
puszvīļus Pusguļus vai pussēdus; puszvilu
pazvilu Pusguļus, pussēdus
pazvilus Pusguļus, pussēdus
pašļaukus Pusguļus, slīpi
pusektārs Pushektārs
pusgekteris Pushektārs
hemichordata Pushordaiņi
zarnelpotāji Pushordaiņu klase, jūras dzīvnieki ar hordaiņiem raksturīgām iezīmēm, tārpveidīgu ķermeni (garumā no dažiem cm līdz 2,5 m), dzīvo jūru piekrastē nelielā dziļumā
spārnžauņi Pushordaiņu klases jūras dzīvnieki ar maisveidīgu ķermeni (0,2-14 mm garumā), ko apņem hitīna caurulīte, no kuras izvirzās ķermeņa priekšgals ar gariem, slaidiem taustekļiem; veido zarotas kolonijas uz zemūdens priekšmetiem
poluimperiāls Pusimperiāls - zelta 5 rubļu monēta Krievijā 18.-19. gs.
paskolots Pusizglītots
pusaptēsts Pusizglītots
pusskolots Pusizglītots
klirklis Pusizrāmīts lops
ouvert Puskadence klausāmā mūzikā, kuru viduslaikos deju spēlmanis atskaņoja saviem klausītājiem
puspliks Puskails (1)
puspliks Puskails (2)
puškalpis Puskalps
puškalps Puskalps
Rapste Puskas paralēls nosaukums tā augštecē
Rapsta Puskas paralēls nosaukums tās augštecē
Rāpsta Puskas paralēls nosaukums tās augštecē
kažociņš Puskažoks
puskažauks Puskažoks
puskilo Puskilograms
gutieši Pusklejotāju cilts senatnē, domājams, ka antropoloģiski tuvi kurdiem, 3.-2. gt. p. m. ē. dzīvoja Irānas rietumu nomalē, valoda nav zināma
kurļukšāt Pusklibam staigāt
puskopā Puskopā lasīt - burtot
iekrēsla Puskrēsla
notumsis Puskrēsla
pusķīlis Puskuilis
knicis Puskukulis maizes; gabals
puškungs Puskungs
konha Puskupols, kas pārsedz puscilindrisku ēkas daļu (apsīdu, nišu)
puškurē Puskurā
čebiņš Pusķieģelis
pušlaicīgi Puslaicīgi
taims Puslaiks (sporta spēlē)
tiphiidae Puslapseņu dzimta
tiphia Puslapseņu dzimtas ģints
kimri Pusleģendāra klejotāju tauta Melnās jūras piekrastē, kas tur esot dzīvojusi pirms skitiem
pušlīdz Puslīdz
pusmēr Puslīdz
pusbagāts Puslīdz bagāts
pusbēdīgs Puslīdz bēdīgs
biezīgs Puslīdz biezs
pusgodīgi Puslīdz godīgi, taisnīgi, pieklājīgi
pusgodīgs Puslīdz godīgs, taisnīgs, pieklājīgs
pagrīns Puslīdz grods (stingrs)
apglītot Puslīdz izglītot, ne līdz galam; apskolot
pajauks Puslīdz jauks
gotelēns Puslīdz jauna, laba izskata govs
pakustīgs Puslīdz kustīgs
palezns Puslīdz lēzens
palēzns Puslīdz lēzens
palunkans Puslīdz lunkans
pusbļode Puslīdz maza bļoda
mazīgsnējs Puslīdz mazs (par augumu)
mazuksnējs Puslīdz mazs (par augumu); mazīgsnējs
pamodrs Puslīdz modrs, rosīgs
pažirgs Puslīdz možs vai spirgts
pusneatkarīgs Puslīdz neatkarīgs
aprūdīt Puslīdz norūdīt
aprūdīties Puslīdz norūdīties
paplecīgs Puslīdz platiem pleciem
parātns Puslīdz rātns
paglauns Puslīdz skaits
pacieš Puslīdz skaļi
pusgodam Puslīdz slavējami, puslīdz atbilstoši
pasmuidrs Puslīdz smuidrs
paspodrs Puslīdz spodrs
paspožs Puslīdz spožs
pastalts Puslīdz stalts
ietiešām Puslīdz taisni
patvirts Puslīdz tvirts vai stingrs
pasvabadi Puslīdz vaļīgi, brīvi, izlaidīgi
vecušks Puslīdz vecs gados
paknaši Puslīdz veikli
pačakls Puslīdz veikls, žigls
uz pusratā Puslīdz; kaut kā
pusaudeklis Puslina audums, kam vai nu meti, vai audi nav linu, bet kokvilnas, pakulu u. c. dzijas
pusaudekls Puslinu audums - audums, kam vai nu meti, vai audi nav linu, bet gan kokvilnas vai tml. dzijas
diegaine Puslinu un pusvilnas audums, kam kokvilnas diedziņu meti vai audi
puspudele Puslitra pudele (parasti ar degvīnu)
polšs Puslitra pudele ar degvīnu
pusīte Puslitra pudele ar degvīnu
litriņš Puslitrs
puskurnis Puslitrs alus jeb 50 ml balzāma
polbajans Puslitrs degvīna
polga Puslitrs degvīna
polgada Puslitrs degvīna
hemiartroze Puslocītava, mazkustīga locītava, piem., simfīze
kupols Puslodei līdzīgs (parasti stikla) veidojums kā nosegšanai
puslokveidīgs Puslokveida
radiārs Puslokveida
pusluksuss Pusluksusa numurs - paaugstinātas kategorijas viesnīcas numurs ar vienu lielu istabu, kur ar aizslietni vai bīdāmo sienu ir atdalīta guļamzona
pamāsa Pusmāsa
pušmāsa Pusmāsa
pušmāse Pusmāsa
lūnulārs Pusmēness veida
lūnula Pusmēness veida apkalums, piekareklis u. tml. arheoloģiskos izrakumos
pusmēnessveidīgs Pusmēnessveida
praka Pusmētelis
pusmentelis Pusmētelis
pusmetris Pusmetrs
nobodā Pusmiegā
pusmodā Pusmiegā
pussnaudā Pusmiegā
nomiedzis Pusmiega stāvoklis, snauda
nomidzis Pusmiega stāvoklis; snauda
pusnomidzis Pusmiega, pusnomoda stāvoklis
pamodā Pusmiegā, pussnaudā
pussapņos Pusmiegā, starp sapni un īstenību
atmaigs Pusmiegs, miegains stāvoklis
aizmiegs Pusmiegs, pusnomods; pēcpusdienas atpūta
vanagi Pusmilitāra latviešu jaunatnes biedrība nacionālās kultūras un valsts drošības sargāšanai 1922.-1934. g.
aizsargi Pusmilitāra masu organizācija Latvijā 1919. -1940. g.
paramilitārs Pusmilitāra rakstura formējums, kas organizēts pēc bruņoto spēku parauga, bet kam ir palīgspēku loma; piem., zemessardze
pušmuca Pusmuca
pušmuce Pusmuca
pušmucis Pusmuca
stante Pusmuca, maza muca
poļvarka Pusmuiža
Birsgalen Pusmuiža Ķeguma novada Birzgales pagastā, kuras teritorijā izveidojies tagadējais Birzgales ciems
folvarks Pusmuiža Latgalē 18. un 19. gs.; vairākas šādas pusmuižas piederēja dominikāņu klosterim
pusmūdenis Pusmūža cilvēks
pusmūžnieks Pusmūža cilvēks
pusveks Pusmūžs
pušnakts Pusnakts
vidusnakts Pusnakts
M Pusnakts (angļu "midnight")
sabats Pusnakts sanāksme ar attiecīgu rituālu (piemēram, raganām)
pusnātinis Pusnātenis
pusnātns Pusnātna
pušnātinis Pusnātns
pušnātns Pusnātns
pusnātenis Pusnātns audums, pusnātna drēbe
pusnemaņa Pusnesamaņa
pusmests Pusnoausts (par tīklu)
zaļbrods Pusnobriedusi labība
murdze Pusnomods, pusmiegs
pusnosalējis Pusnosalis
bianca Pusnots
pusotraršeni Pusotras aršīnas (garš)
pusotrasi Pusotras asis (garš)
pusotrdienu Pusotras dienas (laikā)
pusotrkārt Pusotras reizes
pusotrreiz Pusotras reizes
pusotrkārtīgs Pusotras reizes lielāks
pusotrtik Pusotras reizes vairāk
pusotrastāva Pusotrstāva
pusotrstāvīgs Pusotrstāva
puspakava Puspakavs
subfosilijas Puspārakmeņojumi, fosilijas, kas satur maz pārveidotas augu vai dzīvnieku atliekas
pusmonenieks Puspārnieks
glaids Puspatskanis - vokalizācijas rezultātā radies nezilbisks patskanis
ēnpelēks Puspelēks
mākoņpelēks Puspelēks
halfpenny Puspenss
vanskars Pusperēta ola
prosimiae Puspērtiķi apakškārta, pēc senākas klasifikācijas
prosimii Puspērtiķu apakškārta jeb zemākie pērtiķi
koboldmaki Puspērtiķu dzimta, pērtiķu pirmformai tuvi dzīvnieki ar lielu, apaļu galvu, visai lielām acīm, garu asti, Malaju salu mežos
tarsius Puspērtiķu ģints, koboldmaki
puspirkstains Puspirkstains cimds - cimds, kam pirksti tikai līdz pusei noadīti, tā ka pirkstu gali nav apklāti
hēmiēdri Pusplākšņi, kristāla formas, kas atvasinātas no holoēdriskām, samazinot uz pusi to plākšņu skaitu
paplaucis Pusplaucis
pavēries Pusplaucis
pusatplaucis Pusplaucis
pusatvēries Pusplaucis
pušpods Puspods
puspoltinniks Puspoltina
jaunkalps Puspuisis
mazpuisis Puspuisis
pušpūre Puspūrs
pušpūrs Puspūrs
pušimpušu Puspusēm
puspušām Puspusēm
pušpušām Puspusēm
parāpu Pusrāpus, gandrīz rāpus
pusraudā Pusraudus
pusraudās Pusraudus
barhents Pusraupjš kokvilnas audekls ar linu metiem
hēmiopija Pusredze, kad abās acīs viena tīklenes puse neuztver ārējos iespaidus
pusrikšiem Pusrikšus
poltina Pusrublis, naudas vienība Krievijā 14.-17. gs.
poltiņiks Pusrublis, naudas vienība Krievijā 14.-17. gs.
šķiediņš Pussaauja linu
šķutumblāķis Pussabrukusi, veca māja
gāzains Pussagruvis
krītams Pussagruvis
ķutūzis Pussagruvusi ēka
pussaimnieks Pussaimniecības īpašnieks
leišsviests Pussakults sviests, kurā palicis ķērnes piens
pasala Pussala
Keipkoda Pussala ASV ("Cape Cod Peninsula"), starp Atlantijas okeānu, Keipkodas un Bazardasa līci un Nantaketas šaurumu, platība - 1033 kvadrātkilometri, garums - 104 km, lielākais platums - 32 km, augstums - līdz 93 m, šķērso kanāls - 13 km (1914. g.)
Delmarva Pussala ASV ("Delmarva"), starp Atlantijas okeānu un Česapīka līci, platība - 13500 kvadrātkilometru
Kamčatka Pussala Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijā, platība - 370000 kvadrātkilometru, garums - 1200 km, platums - līdz 450 km, augstākā virsotne - 4750 m, 28 darbīgi vulkāni
Tihaņa Pussala Balatona ezera ziemeļu daļā ("Tihany"), Ungārijā, iesniedzas ezerā 5 km iepretī Santodas šaurumam (1,5 km), aprimuša vulkāna bazalta palikšņi, augstums - līdz 232 m vjl., sens klosteris, alu mītnes (XI gs.)
Jukatanas pussala Pussala Centrālajā Amerikā, starp Karību jūru un Meksikas līci, ziemeļu daļa pieder Meksikai, dienvidu daļa — Belizai un Gvatemalai, platība — \~180000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 1122 m, daudzu maiju kultūras pilsētu drupas
Taitao Pussala Čīles dienvidos ("Peninsula de Taitao"), garums - 124 km, platums - 115 km, ar kontinentu to savieno zemais Ofki zemesšaurums, kalnaina (Ensiansa kalns - 1200 m)
Krima Pussala Eiropas dienvidaustrumos, starp Melno un Azovas jūru, platība - 27000 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 1545 m
Halkidike Pussala Grieķijas ziemeļaustrumos (gr. val. "Chalkidikē"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, starp Termes un Strimonas līci, platība - 3000 kvadrātkilometru, iestiepjas jūrā 120 km, lielākais augstums - 2033 m (Atona kalns)
Ajonoras pussala Pussala Grieķijas ziemeļaustrumos, Halkidikes pussalas austrumu izvirzījums Egejas jūrā, garums - 50 km, platums līdz 10 km, platība - 336 km^2^; Atona
Mangišlaka Pussala Kaspijas jūras austrumu krastā, Kazaahstānā, garums - \~250 km, augstums - līdz 556 m
Čelekena Pussala Kaspijas jūras austrumu piekrastē, Turkmenistānā, platība \~500 kvadrātkilometru, augstums līdz 100 m
Buzači Pussala Kaspijas jūras ziemeļaustrumos, dienvidu daļa pauguraina (augstums - līdz 61 m), vietām barhani, ziemeļos - solončaki
Kaņina Pussala Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Arhangeļskas apgabalā, atdala Baltās jūras ziemeļu daļu no Čošas līča, platība - \~10500 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 242 m; Kaņina pussala
Budjanka Pussala Lielā Ludzas ezera ziemeļaustrumu krastā, Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
Kornvola Pussala Lielbritānijas dienvidrietumos (angļu val. "Cornwall"), starp Bristoles līci un Lamanšu, garums - \~150 km, platums - 72 km, augstums - līdz 621 m
Varangera Pussala Norvēģijas ziemeļos, Barenca jūras piekrastē, Varangerfjords to atdala no Ribačijas pussalas (Krievijā), rietumos – Tanafjords, līčaina, līdz 637 m augsta
Taigonoss Pussala Ohotskas jūras ziemeļu piekrastē, Šeļihova līcī, starp Gižigas un Penžinas līci, Krievijas Magadanas apgabalā un Kamčatkas novadā, garums - \~200 km, lielākais platums - \~150 km, augstums - līdz 1483 m, mežatundra
Parija Pussala Venecuēlas ziemeļaustrumos ("Peninsula de Paria"), starp Atlantijas okeānu un Parijas līci, garums - \~120 km, kalnaina (augstums - līdz 1254 m)
Paragvana Pussala Venecuēlas ziemeļos, starp Karību jūru un Venecuēlas līci, ar kontinentu to savieno Medanosa zemesšaurums, platība - 2400 kvadrātkilometru, virsa pauguraina (augstums - līdz 853 m)
kārslis Pussala, zemesrags
puspuvējis Pussapuvis
haubeks Pussargs futbola spēlē
gramolata Pussasalusi limonāde
pussapuvis Pussatrunējis
pusšauva Pussauja
iesēdu Pussēdus
iesēdus Pussēdus
pusšļauku Pussēdus
pusšļaukus Pussēdus
zvilus Pussēdus vai pusguļus, arī guļus (atrasties, būt novietotam u. tml.)
pussepteņi Pusseptiņi
puszāle Pussiens
pussimtenis Pussimts
pussimt Pussimts (1)
pussimt Pussimts (2)
murkšināties Pusskaļi dažādi runāt
pusdikts Pusskaļš
pusrikšiem Pusskriešus
pusrikšus Pusskriešus
pusskriešiem Pusskriešus
pusskriešu Pusskriešus
pusšļaupti Pusslīpi
monolemma Pusspriedumis, tāds, kuram trūkst viena teikuma
medzanīns Pusstāvs, ar zemiem griestiem, mazāk svarīgu telpu iekārtošanai
pusstāvu Pusstāvus
pussvāči Pussvārciņi
pussvārči Pussvārciņi
pussvārķi Pussvārciņi
putra Pusšķidra (kā) masa
eleidīns Pusšķidra acidofila viela epidermas spīdīgajā slānī
pļecka Pusšķidra čupa; govs mēslu plācenis
pļura Pusšķidra masa
mērcputra Pusšķidra putra
malakometrija Pusšķidru vielu mīkstuma pakāpes mērīšana
pustaleķis Pusšķīvis
pusteleķis Pusšķīvis
pustaciņus Pusteciņus
pusteceņi Pusteciņus
pusteceņu Pusteciņus
pusteceņus Pusteciņus
pusteciņiem Pusteciņus
pusteču Pusteciņus
pustečus Pusteciņus
Pustin Pustiņa
Powiany Pustiņas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Pustiņas pagastā
pustonners Pustonnas jahta - jahta, kuras maksimālais garums ir 10,0 m, garums pa ūdenslīniju - 7,3 m, lielākais platums - 2,95 m, iegrime - 1,75 m, ūdensizspaids - 4,1 t, balstķīļa mas - 1,7 t, grotburas laukums - 16 kvadrātmetru, genuaburas laukums - 32 kvadrātmetri, priekšējā trīsstūra laukums - 21 kvadrātmetrs, dīzeļmotora jauda - 14,7 kW
fotogalvanogrāfija Pustoņa dobspieduma formu pagatavošana ar galvanoplastikas un fotogrāfijas palīdzību
fotokodinājums Pustoņa dobspieduma plākšņu kodinājums fotomehāniskas reprodukcijas ceļā, pie kam gatavo kodināto plāksni retušē mākslinieks; gaismas gravīra
elektrofototipija Pustoņa izcilspieduma formu pagatavošana ar galvanoplastiku
pusdieks Pustukšs
pseidomikoze Pustulozs recidivējošs plaukstu un pēdu iekaisums: mēreni niezošas, nekonfluējošas pustulas uz plaukstām un pēdām; pustulas vēlāk kļūst hemorāģiskas, izžūst un lobās; bieži palmoplantāra hiperkeratoze un hiperhidroze; bakterioloģiski izmeklējot, pūslīšu saturs sterils
pustulācija Pustulu veidošanās
fotopretestība Pusvadītāja ierīce, kuras elektriskā pretestība mainās atkarībā no apgaismojuma, kas uz to krīt
fotovadāmība Pusvadītāja vai dielektriķa elektrovadāmības palielināšanās, ja tos apstaro ar elektromagnētisko starojumu (fotonu plūsmu); tās lielums atkarīgs no materiāla optiskās absorbcijas spektra un tā var būt kā elektronu, tā caurumu elektrovadāmība
pjezopusvadītāji Pusvadītāji, kam piemīt pjezoelektriskas īpašības
fotorezistors Pusvadītājierīce, kurai optiskā starojuma ietekmē mainās elektriskā pretestība
fotodiode Pusvadītāju diode, kas izveidota tā, ka caur lodziņu p-n pārejai var pievadīt gaismas plūsmu; izmanto gaismas signālu pārveidošanai elektriskos signālos un elektriskās enerģijas iegūšanai (Saules baterijas)
varikaps Pusvadītāju diode, kuras kapacitāte mainās atkarībā no pieliktā pretējās polaritātes sprieguma
fototranzistors Pusvadītāju ierīce ar divām p-n pārejām, kurā kolektora strāvu maina, apgaismojot bāzes slāni
fototiristors Pusvadītāju ierīce ar trim vai vairākām p-n pārejām, kuru ar gaismas impulsa palīdzību var pārslēgt no aizvēta stāvokļa atvērtā
dinistors Pusvadītāju ierīce ar vairākām p-n pārejām un diviem izvadiem, kuru ar vadības impulsu var pārslēgt no aizvērta stāvokļa atvērtā
tranzistors Pusvadītāju ierīce, kas ir paredzēta elektrisko svārstību ģenerēšanai, pastiprināšanai, strāvas komutācijai
magnetorezistors Pusvadītāju ierīce, kuras elektriskā pretestība mainās (parasti palielinās) ārējā magnētiskā lauka ietekmē
varistors Pusvadītāju rezistors ar nelineāru voltampēru raksturlīkni
fotohromisms Pusvadītāju un dielektriķu īpašība atgriezeniski mainīt gaismas absorbcijas spektru
pusudmala Pusvadmala
bambaziņš Pusvadmalas audums
bambažiņš Pusvadmalas audums
pusvadmalkārta Pusvadmalas uzvalks
pušvakars Pusvakars
pusvāle Pusvāls
pusvēdars Pusvēders
pusvelde Pusveldre
pusvezms Pusvezums
insaids Pusvidējais uzbrucējs (handbolā, senāk arī futbolā)
vilnātne Pusvilna
pusvadmalas Pusvilnas
pusvilnains Pusvilnas
pusvilnains Pusvilnas audums
nikerbokers Pusvilnas audums no kokvilnas metiem un ķemmdziju audiem, blīvi noausts, ko lieto gk. tā paša nosaukuma golfa biksēm
puseņģe Pusvira, viena no viras 2 kustīgā savienojuma detaļām, ko piestiprina vai nu durvīm (logam) vai arī stenderei
pusmērā Pusviru
pušvir Pusviru
pušvirā Pusviru
pušvirs Pusviru
pušviru Pusviru
pušvirus Pusviru
atvaru Pusvirus
paveru Pusvirus
paverus Pusvirus
pievirus Pusvirus
pusatviru Pusvirus
pusatvirus Pusvirus
pusvērts Pusvirus
pusveru Pusvirus
papelins Puszīda audekls ar kaņepāju matiem
pondišeri Puszīda audums no franču Austrumindijas
minorka Puszīda audums no linu metiem un zīda iekšaudiem
puszvīļu Puszvilu
pušumains Pušains
Pušenkas ezers Pušankas ezers Maltas un Pušas pagastā
Pušenka Pušankas ezers Maltas un Pušas pagastā
Kristceļnieki Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Kristceļnīki" kļūdains nosaukuma variants
strodieši Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji
pušausu Pušausu gaismiņa - rīta ausmas sākuma gaisma
pušdarus Pušdarus darītājs - kāds, kurš darbu pa pusei padara un pamet
ropalīši Pušelnieki
dalinieks Pušelnieks
daļinieks Pušelnieks
pusenieks Pušelnieks
pušenieks Pušelnieks
puslinieks Pušelnieks
pušnieks Pušelnieks - tāds, kas dalās kāda labuma izmantošanā ar otru uz pusēm
Purskulsdorf Pušenu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā
Puša Pušica, Rušona ezera pieteka
Pušvča Pušica, Rušona pieteka
puškainis Puškaiņi - pirkstaini cimdi, kam galā izadīti rakstaini pušķi
puškaitis Puškaiņi - pirkstaini cimdi, kam galā izadīti rakstaini pušķi
puškārēm Puškārteņus
puškārteņš Puškārteņus
Carskoje Selo Puškinas pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1917. g.; tagad iekļauta Sanktpēterburgas pilsētā
puschkinia Puškīnijas
zilsniedzīšu puškīnija puškīniju suga ("Puschkinia scilloides var. libanotica")
propellers Pušķī sasieta kakla saite; tauriņš
puskas Pušķi un ziedi telpu dekorēšanai
truduļi Pušķi, bārkstis
tizanoformisks Pušķim līdzīgs
bukšķis Pušķis
purga Pušķis
puškis Pušķis
pusks Pušķis
pušks Pušķis
sultāns Pušķis pie huzāra cepures vai uz zirga galvas (svinīgās ceremonijās)
buncele Pušķis, saišķis (puķu, kādu augu)
pača Pušķis, slota
čiba Pušķis, vīstoklis
aizpušķot Pušķojot aizsegt
aizušķot Pušķojot nosprostot
čupains Pušķos, kušķos
puskāt Pušķot
puškāt Pušķot
puškot Pušķot
pušķoties Pušķot sevi; arī rotāties (1)
nopušķot Pušķot un pabeigt pušķot
sapušķot Pušķot un pabeigt pušķot
uzpušķot Pušķot un pabeigt pušķot, parasti mazliet
grežot Pušķot; lepoties
ģēģelēt Pušķoties, greznoties
dailēties Pušķoties, greznoties, uzposties
pušķžaunu Pušķžaunu zivis, tievas un garas, bet citādi sīkas jūras zivis, kurām pieder Latvijas piekrastē sastopamā jūras adata
Poszmucow Pušmucovas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Mērdzenes pagastā
Gorņi Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Gornie" nosaukuma variants
Gornī Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Gornie" nosaukums latgaliski
Ūdri Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Iudri" literarizēts nosaukuma variants
Kazinieki Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Kazinīki" literarizēts nosaukuma variants
Mērdzene Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Mērdzine" kļūdains nosaukuma variants
mežernieki Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Mežernieki" iedzīvotāji
sipkānieši Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Sipki" iedzīvotāji
Sipkas Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Sipki" nosaukuma variants
Sipkys Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Sipki" nosaukums latgaliski
Slapni Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Sļapnie" kļūdains nosaukuma variants
Sļapnī Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Sļapnie" nosaukums latgaliski
Snotivļi Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Snotiuļi" kļūdains nosaukuma variants
Snuotyuli Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Snotiuļi" nosaukums latgaliski
staupinieši Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Staupine" iedzīvotāji
stepānieši Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Stepāni" iedzīvotāji
Stepani Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Steponi" neprecīzs nosaukuma variants
Stepuoni Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Steponi" nosaukums latgaliski
Škinči Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Šķiņči" nosaukuma variants
ūdrānieši Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Ūdri" iedzīvotāji
Vacumnieki Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Vacumnīki" kļūdains nosaukuma variants
vecumnieki Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Vecumnieki" iedzīvotāji
Vuornaiši Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Vornaiši" nosaukums latgaliski
Zujeva Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Zujova" nosaukuma variants
pušmute Pušmutes runāt - maz runāt
puszta Pušta - stepes zāle Vidusdonavā
patani Puštuni
jusufzaji Puštunu (afgāņu) cilšu grupa Pakistānas ziemeļrietumos, runā austrumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms)
afridiji Puštunu (afgāņu) cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos (Haiberas un Kohatas pārejas rajonā), runā austrumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms)
nomandi Puštunu (afgāņu) cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos un Afganistānas austrumos (Halberas pārejas raj.), runā austrumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās barmomandos (kalnu nomandi) un kuzmomandos (līdzenuma nomandi), reliģija - islāms (sunnisms)
vaziri Puštunu (afgāņu) cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos, Kuramas un Gumalas upstarpā, runā rietumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms)
barmomandi Puštunu (afgāņu) cilšu grupas daļa, kas dzīvo kalnu rajonos Pakistānas ziemeļrietumos un Afganistānas austrumos (Halberas pārejas raj.), reliģija - islāms (sunnisms)
orakzaji Puštunu (afgāņu) cilts, dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos
kuzmomandi Puštunu (afgāņu) nomandu cilšu grupas daļa, kas dzīvo līdzenumos Pakistānas ziemeļrietumos un Afganistānas austrumos (Halberas pārejas raj.), reliģija - islāms (sunnisms); līdzenuma nomandi
rošanieši Puštunu (afgāņu) tautas kustības (1560.-1638. g.) dalībnieki
pušam Pušu
pušām Pušu
puši Pušu
pušum Pušu
svings Pušu savstarpējās kreditēšanas robeža mijieskaita (klīringa) norēķinos
mierizlīgums Pušu vienošanās par tiesas strīda izbeigšanu uz savstarpējās piekāpšanās pamata civilprocesā
pušins Pušums, caurums
putojošs Putains
šķūmains Putains
šūmains Putains
burtains Putām izmargots
apvāras Putas
kobas Putas
puta Putas
putes Putas
šķūmes Putas
šūmas Putas
šūme Putas
šūmes Putas
šūnas Putas
strutas Putas, kas rodas vārot jēlu gaļu
bruzgas Putas; netīrumi; gruži
aphrophoridae Putcikādes - kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta
philaenus Putcikāžu dzimtas ģints
putekslis Puteklis
puteksnis Puteklis
krislītis Puteklītis, pūciņa
plevēkļi Putekļaini zirnekļu tīkli istabas kaktos
kūpens Putekļains
puteklains Putekļains
puteksnains Putekļains
putakli Putekļi
putekli Putekļi
duļķe Putekļi kopā ar mazvērtīgajām pakulām, kuri rodas linu kulstīšanā
netīrumi Putekļi, dažādi (piemēram, gāzu) nosēdumi, gruži, atkritumi
kājminas Putekļi, netīrumi, kas radušies no netīrām kājām
kājmiņas Putekļi, netīrumi, kas radušies no netīrām kājām
kājmines Putekļi, netīrumi, kas radušies no netīrām kājām
dvīļi Putekļi, pīšļi
kūpumi Putekļi, pīšļi
trenčkots Putekļu mētelis vai lietusmētelis ar jostu un uzplečiem
putekļsūcējs Putekļu sūcējs - ierīce putekļu uzsūkšanai
trogiidae Putekļutu dzimta
lepinatus Putekļutu dzimtas ģints
trogium Putekļutu dzimtas ģints
putekļains Putekļveida
putekļveidīgs Putekļveida
putekļsmiltis Putekļveida smiltis
petaloīdija Putekškauslapu u. c. zieda orgānu pārveidošanās zieda vainaglapai līdzīgā formā
stamen Putekšlapa
putekļnīca Putekšnīca
putekši Putekšņi
puteksnis Putekšņi
putekšlapa Putekšņlapa
putekšnīca Putekšņlapas augšējā daļa ar, parasti diviem, putekšņmaciņiem
androcejs Putekšņlapu (vīrišķo orgānu) kopa ziedā
čiekuriņš Putekšņlapu kopa (skuju kokiem)
putekšmaciņš Putekšņmaciņš
putekštrauks Putekšņmaciņš
apputeksnēšanās Putekšņu nokļūšana no putekšnīcas uz drīksnas (segsēkļiem) vai sēklaizmetņa (kailsēkļiem)
kateretidae Putekšņvaboļu dzimta
brachypterus Putekšņvaboļu dzimtas ģints
kateretes Putekšņvaboļu dzimtas ģints
putinis Putenis
pilnputenis Putenis snigšanas laikā, pūšot stipram vējam
aizputeņot Puteņojot aizklāt, aizsegt; aizputināt
aizputeņot Puteņojot attālināties
saputeņot Puteņojot sasnigt
puteņmēnesis Puteņu mēnesis - februāris
Putera ezers Puterezers Ances un Tārgales pagastā
Puteru ezers Puterezers Ances un Tārgales pagastā
Putriņezers Puterezers Ances un Tārgales pagastā
Putras ezers Puterezers, ezers Ances un Tārgales pagastā
Puteru Puteru ezers - Puterezers Ances un Tārgales pagastā
Pētera ezers Puteru ezers Ances pagastā
kūpēt Putēt (par putekļainiem priekšmetiem, sausiem ceļiem u. tml.)
putenēt Putināt
šķetināt Putināt
nasāt Putināt (sniegu, smiltis)
vilkt Putināt ciet (parasti ceļu)
pīšļot Putināt, putekļot
pītināt Putināt, putekļot, ārdīt
putinēt Putināt, puteņot
pārputināt Putinot (ko) virsū, pārklāt (ar to)
noputināt Putinot (ko), putot (kam), pieļaut, ka (kā) virsma pārklājas (ar to)
ieputināt Putinot apņemt no visām pusēm (parasti ar sniegu, smiltīm)
atputināt Putinot atsegt
atputināt Putinot atvirzīt šurp (piemēram, sniegu, putekļus) - par vēju; putinot atvirzīt (kur, pie kā u. tml.)
saputināt Putinot būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas (parasti par vēju)
ieputināt Putinot ievirzīt (kur iekšā)
aizputināt Putinot pārklāt (ar sniegu, ar kupenām); putinot (sniegu), padarīt (ceļu) nelietojamu vai grūti lietojamu
noputināt Putinot pārklāt (ko) - par sniegu
pieputināt Putinot pārklāt (ko), parasti ar biezu sniega, smilšu kārtu
apputināt Putinot pārklāt vai apņemt (ar sniegu no visām pusēm)
pārputināt Putinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
aizputināt Putinot piepildīt (ar sniegu), nolīdzināt (piemēram, bedres, pēdas)
pieputināt Putinot piepildīt (ko, parasti ar sniegu, smiltīm)
saputināt Putinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
uzputināt Putinot, birdinot virsū (kā sīkas daļiņas), radīt, izveidot (piemēram, tā slāni)
pievilinātājputns Putna atveidojums (makets, izbāznis) vai putns, ko lieto citu putnu pievilināšanai medībās
māneklis Putna atveidojums (medījamo putnu pievilināšanai)
ģēvele Putna guza
ikucis Putna guza
ķīlins Putna guza
ķilis Putna guza
ķilvis Putna guza; ķillis
kuza Putna guza; plašāk - kuņģis, vēders
šķēne Putna krūšu kauls
šķiene Putna krūšu kauls
šķiens Putna krūšu kauls
šķilmis Putna kuņģa otrā daļa, kas sevišķi attīstīta graudēdājiem; muskuļkuņģis; šķilvis
guža Putna kuņģis
šķilvis Putna kuņģis
pterilijas Putna ķermeņa apspalvotās vietas
apterijas Putna ķermeņa vietas (zem spārniem, paslēpenēs), kas nav klātas ar spalvām
ķole Putna māga
niedrīte Putna spalvai kāta daļa bez vēdekļa
garga Putna, arī cilvēka kakls
putnelis Putnēns
Putnen Putnēnu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Cēres pagastā
dermanyssidae Putnērču dzimta
dermanyssus Putnērču dzimtas ģints
aves Putni
degunragputni Putni ar lielu knābi, augšknābja pamats ar lielu ragveida izaugumu, 45 sugas, dzīvo Āfrikas, Dienvidāzijas un Jaungvinejas tropiskajos mežos
rētipedi Putni ar tīklam līdzīgu plēvi uz kājām
šnibīši Putni tārtiņu dzimtā, garām kājām u garu melnu, vairāk vai mazāk lejup līku knābi, spalva raiba, atšķirīga vasaru un ziemu
krepšķi Putni, dūkuru suga
monauli Putni, fazānu ģints, ar skaistu raibu spalvu, sastopami Himalaju mežos 2000-3000 m augstumā, medību putni
nometnieki Putni, kas dzīvo pastāvīgi kādā apvidū, neaizklejo tālu no ligzdošanas vietām; putni, kam ir šāds dzīves veids
gājputni Putni, kas rudeņos ceļo no ligzdošanas vietām uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet pavasaros atgriežas atpakaļ
nirējputni Putni, kas spēj nirt un ilgi uzturēties zem ūdens
ziemcietis Putni, kas ziemā neaizlido uz siltākām zemēm
kulainis Putni: kuitala, laucis
ornithischia Putniegurņa dinozauri
šķilva Putniem guza, dažu dzīvnieku, piem., putnu un kukaiņu maisveidīgs rīkles un priekškuņģa paplašinājums, kur tie pagaidām uzņem barību; šķilvis
dzimtene Putniem pirmā mīkstā pūka
papildhromosomas Putniem, divspārņiem, dažām augu sugāms sastopamas, gk. nelielas, hromosomas, kuru funkcijas nav saistītas ar morfoloģisko pazīmju determinēšanu un tās pastāv līdzās diploidālajam hromosomu komplektam
puteniņš Putniņš
putnpienes Putnpieņi
knābulis Putns
putins Putns
vilinātājputns Putns (dzīvs vai, piemēram, izbāznis), ko izmanto citu putnu pievilināšanai
sakliedzējs Putns (parasti gailis), kas daudz un skaļi dzied
čarksts Putns (parasti vista), kas čarkst
lietusputns Putns (vālodze), kas ar balss skaņām vēstī par lietus tuvošanos
līkspārnis Putns ar lieliem, līkiem spārniem, kuri ejot nokarājas līdz zemei
raibsvārcis Putns ar raibiem spārniem
neputns Putns biedēklis, putns ķēms
dupels Putns, arī ķikuts
kūpis Putns, ceru vistiņa; ūdensvistiņa
ģeiksis Putns, dzēse
gūra Putns, garknābja gaura
galvgrozis Putns, grozgalvis
dziedātājs Putns, kas dzied; arī dziedātājputns
naktsputns Putns, kas ir aktīvs naktīs
maitasputns Putns, kas pārtiek galvenokārt no bojā gājušiem dzīvniekiem
skrējējputns Putns, kas pārvietojas, galvenokārt skrienot
viķels Putns, kas skaisti dzied
lidotājputns Putns, kas spēj lidot
peldētājputns Putns, kas spēj peldēt
ziemotājputns Putns, kas ziemo attiecīgajā teritorijā
suņģis Putns, kurš perē dzeguzes olu
kūķītis Putns, paceplītis
perine Putns, parasti vista, kas perē
pareģotājputns Putns, pēc kura izturēšanās mēdza pareģot
garkaulis Putns, pīļu suga
ģeda Putns, riekstkodis
jabiru Putns, stārķu ģints suga
klienis Putns, tārtiņu ģints suga, upes tārtiņš ("Aegialites curonicus")
ornis Putns; pieņemtā nozīmē arī kāda apgabala putnu fauna
cālis Putnu (parasti vistu) mazulis; arī jaunputns
karināti Putnu apakšklase, ar ķīli - stipri attīstītu cilni krūšu kaulam priekšā, pie kura piestiprināti lidojamie muskuļi
ornitografija Putnu aprakstīšana
kašņātāji Putnu ārta, vistu putni
āmeglis Putnu biedēklis
čūčala Putnu biedēklis
ģuņģis Putnu biedēklis
putnēglis Putnu biedēklis
putnubiedēklis Putnu biedēklis
tarkšķinis Putnu biedēklis ar tarkšķi
tarkšķenis Putnu biedēklis dārzā, kas vējā rada troksni
zīderis Putnu biedēklis, koka krusts ar vecu žaketi vai mēteli un cepuri
ligzdbēgļi Putnu bioloģiska grupa, kuras pārstāvju mazuļi izšķiļas labi attīstīti un atstāj ligzdu drīz pēc izšķilšanās; šīs grupas putni
ligzdguļi Putnu bioloģiska grupa, kuras pārstāvju mazuļi izšķiļas vāji attīstīti un samērā ilgi uzturas ligzdā; šīs grupas putni
kuzuls Putnu būris
pulcenis Putnu būris
pulcinis Putnu būris
burķins Putnu būris (neliels)
būķis Putnu būris; strazdu būrītis
avele Putnu būrītis
avelis Putnu būrītis
būķins Putnu būrītis
auriņš Putnu būrītis, strazdu būrītis
avielis Putnu būrītis; avele
tupē Putnu cekuls
tanagras Putnu dzimta, kuras pārstāvjiem ir spilgts apspalvojums; dzīvo Amerikas tropiskajos mežos
eocypselus Putnu dzimtas svērveidīgo kārtas ģints
nosmacenis Putnu embrijs, kas miris pēdējā attīstības stadijā, tātad miris jau pilnīgi izveidojies putna mazulis
PF Putnu fabrika (kopā ar nosaukumu, piem., Ķekavas PF)
prostogonimoze Putnu helmintozes veids, gk. vistu, retāk tītaru uz zosu olvadu slimība
amidostomatoze Putnu helmintozes veids, gremošanas trakta parazītu izraisīta saslimšana
plonckas Putnu iekšas
kančuki Putnu īsās, cietās spalvas, kuras grūti noplūkt
zosveidīgie Putnu kārta ("Anseriformes"), pie kuras pieder vidēji un lieli ūdensputni ar iegarenu ķermeni, blīvu, piegulošu apspalvojumu, saplacinātu knābi un īsām kaļam ar peldplēvi starp trim priekšējiem pirkstiem; šīs apakškārtas putni
kiviveidīgie Putnu kārta ("Apterygiformes"), tumšbrūni, nelidojoši putni, mitros mežos Jaunzēlandē; 1 dzimta, 1 ģints, 3 ssugas, atrodas uz izmiršanas robežas
stārķveidīgie Putnu kārta ("Ciconiiformes"), pie kuras pieder plēsīgie putni, kam ir raksturīgas garas kājas, slaids; kakls un knābis, īsa aste, noapaļoti spārni (piemēram, stārķis, gārnis, dumpis); šīs kārtas putni
baložveidīgie Putnu kārta ("Columbiformes"), pasaulē 3 dzimtas (smilširbju, baložu, drontu), 46 ģintis, 322 sugas; Latvijā 2 dzimtas, 3 ģintis, 6 sugas
krāšņvārnveidīgie Putnu kārta ("Coraciiformes"), gk. tropos; 10 dzimtu, 45 ģintis, 198 sugas; Latvijā 4 dzimtas: zivjdzenīšu, kukaiņdzeņu, krāšņvārnu, pupuķu dzimta
lēļveidīgie Putnu kārta ("Cprimulgiformes"), gk. tropos. 5 dzimtas, 24 ģintis, 103 sugas, Latvijā vienīgais pārstāvis ir vakarlēpis jeb lēlis
dzegužveidīgie Putnu kārta ("Cuculiformes"), kurā ietilpst, piemēram, dzeguze; šīs kārtas putni
vistveidīgie Putnu kārta ("Galliformes"), pie kuras pieder dažāda lieluma putni ar spēcīgām kājām, īsiem, platiem, noapaļotiem spārniem (piemēram, irbes, medņi, rubeņi); šīs kārtas putni
gārgaļveidīgie Putnu kārta ("Gaviiformes"), kurā ietilpst lieli ūdensputni ar garu vārpstveida ķermeni un īsiem, smailiem spārniem (piemēram, brūnkakla gārgale, melnkakla gārgale); šīs kārtas putni
pelikānveidīgs Putnu kārta ("Pelecaniformes"), kurā ietilpst lieli ūdensputni ar peldplēvi starp visiem četriem pirkstiem (piemēram, jūras krauklis); šīs kārtas putni; 6 dzimtas, 9 ģintis, 62 sugas; Latvijā ieklīst 3 sugas
tinamveidīgie Putnu kārta ("Thinamiformes"), vidēji lieli (0,2-1,5 kg) putni, atgādina irbes, dzīvo un ligzdo uz zemes, lido maz (veic tikai nelielus pārlidojumus), sastopami mežos, krūmājos, stepēs Centrālamerikā un Dienvidamerikā
trogonveidīgie Putnu kārta ("Trogoniformes"), nelieli putni (60 -200 g) ar īsiem spārniem un garu asti; dzīvo tropiskajos mežos
grallatores Putnu kārta, bridējputni, braduļi
gressores Putnu kārta, kas apvienoja stārķus, flamingus, gārņus, ibisus u. c.
griežveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst mazi un vidēja lieluma putni, kas galvenokārt dzīvo aizaugošos ūdensbaseinos, purvos (piemēram, grieze, dumbrcālis); šīs kārtas putni
pupuķveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst putni ar sārti rūsganbrūnu apspalvojumu, melnraibiem spārniem un asti, ar vēdekļveida cekulu; šīs kārtas putni
kazuārveidīgie Putnu kārta, lieli (masa - 40-90 kg), nelidojoši putni, Austrālijas zooģeogrāfiskajā apgabalā, kazuāru un emu dzimtas
peļputnveidīgie Putnu kārta, nelieli putni (masa - 40-50 g) ar garu asti, apspalvojums pelēks vai brūns, uz galvas cekuls, bieži kāpelē pa koku stumbriem, ložņā pa zāli, lido nelabprāt, polifāgi, savannās Āfrikā, 6 sugas
piekūnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie dienas putni (piemēram, piekūns, vanags, ērglis), kam raksturīgs līks, ass knābis, asi, spēcīgi nagi, laba redze un dzirde, augsti attīstīta lidošanas spēja; šīs kārtas putni; 5 dzimtas, 81 ģints, 287 sugas; Latvijā 3 dzimtas
zaļvārnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder vidēja lieluma putni, parasti ar košu apspalvojumu (piemēram, zaļvārna, zivju dzenītis); šīs kārtas putni
papagaiļveidīgie Putnu kārta, sīki un vidēji lieli putni (masa - 0,01-1,2 kg); tropos un subtropos, reizēm mērenajās joslās, 3 dzimtas (otiņmēļu, kakadu un papagaiļu), 81 ģints, 344 sugas
strausveidīgie Putnu kārta, tikai 1 suga - strauss; lielākais recentais putns (augstums - līdz 2,5 m, masa - līdz 100 kg)
smilširbe Putnu klases baložveidīgo kārtas dzimta ("Pteroclididae"), vidēji lieli putni (masa - 300-500 g) ar nelielu galvu, īsu kaklu un gariem, smailiem spārniem, aste ķīļveidīga, jo tās vidējās spalvas pagarinātas, 2 ģintis, 16 sugu, Latvijā 1 suga - smilšvistiņa
tachybaptus Putnu klases dūkuru dzimtas ģints
cekuldūkuris Putnu klases dūkurveidīgo kārtas dūkuru dzimtas suga ("Podiceps cristatus")
cekuldūkurs Putnu klases dūkurveidīgo kārtas dūkuru dzimtas suga ("Podiceps cristatus")
dūkuris Putnu klases dūkurveidīgo kārtas dzimta ("Podicipedidae"), nelieli un vidēji (no 100 g līdz 1,5 kg) ūdensputni ar garu kaklu un knābi, pārtiek no zivīm, posmkājiem, veikli nirst, taisa peldošas ligzdas; pasaulē 20 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
dūkurputni Putnu klases dūkurveidīgo kārtas vienīgā dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (garums - 20-60 cm, masa - 0,1-1,5 kg), kājas īsas, uz zemes neveikli, labi peld un lido, 5 ģintis, \~20 sugas
dzeguze Putnu klases dzegužveidīgo kārtas dzimta ("Cuculidae"), vairāk nekā trešā daļa sugu ir ligzdošanas parazīti, 38 ģintis, 128 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
dzegužputni Putnu klases dzegužveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (garums - 15-70 cm, masa - 20-1000 g), \~40 ģinšu, \~130 sugu, no tām \~80 sugu ir ligzdu parazīti, kas olas iedēj citu sugu putnu ligzdās, Latvijā tikai dzeguze
tītiņš Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzilnu dzimtas suga ("Junx torquilla"), neliels putns ar pelēkbrūnu cekulu un kustīgu kaklu
medusputns Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Indicatoridae"), nelieli putni (garums - 10-20 cm), kas pārtiek no kukaiņiem - bitēm, lapsenēm -, medus vaska, izplatīti Āfrikā, Āzijas dienvidaustrumu daļā, 4 ģintis, 13 sugas; medusrādītāju dzimta
dzilna Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Picidae"), 26 ģintis, 204 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 9 sugas
tukāns Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Ramphastidae"), nelieli un vidēji lieli putni (garums - 30-60 cm, masa - 100-300 g) ar nesamērīgi lielu knābi, spilgtu, kontrastainu apspalvojumu, izplatīti Amerikas tropu mežos, 6 ģintis, 33 sugas
dzērve Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Gruidae"), 4 ģintis, 15 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
sīga Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Otididae"), vidēji lieli un lieli putni, 10 ģintis, 23 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas, kas visas reģistrētas tikai dažas reizes; drofu dzimta
dumbrvistiņa Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Rallidae"), sastopamas visā pasaulē, izņemot polāros apgabalus; slikti lido, lieliski skrien, dažas sugas labi peld; 18 ģintis, 123 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas - dumbrcālis, grieze, ormanīši (2 sugas), ūdensvistiņa, laucis
dzērvjputni Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli un lieli putni (garums - 80-150 cm, masa - līdz 15 kg) ar garām kājām un kaklu, ko lidojumā izstiepj, 4-5 ģintis, 14-15 sugu
sīgputni Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli un lieli putni (masa - 1-16 kg), raksturīga pazīme - kājai tikai 3 pirksti, mīt stepēs, pustuksnešos, tuksnešos, 10-11 ģinšu, 23-24 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
kondors Putnu klases dzimta ("Cathartidae"), lieli plēsīgie putni (garums - līdz 1,2 m, spārnu plētums - līdz 3 m, masa - līdz 12 kg), knābis ass, tā gals noliekts, galva un kakls bez apspalvojuma, 5 ģintis, 7 sugas
gārgale Putnu klases gārgaļveidīgo kārtas dzimta ("Gaviidae"), vidēji lieli un lieli ūdensputni, gājputni, 1 ģints
flamingoveidīgie Putnu klases kārta ("Phoenicopteriformes"), kas dažkārt tiek izdalīta no stārķveidīgo kārtas
vētrasputnveidīgie Putnu klases kārta ("Porcellariiformes"), pie kuras pieder kaijām līdzīgi jūrasputni, kas uz sauszemes uzturas tikai vairošanās periodā, 4 dzimtas, \~23 ģintis, >100 sugu
emu Putnu klases kazuārveidīgo kārtas dzimta ("Dromaiidae"), nelidojošs putns, tikai 1 suga
zivjdzenītis Putnu klases krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas dzimta ("Alcedinidae"), pie kuras pieder nelieli un vidēji lieli putni, kam ir košs apspalvojums, parasti dzīvo tropos, 14 ģinšu, 91 suga, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
pupuķis Putnu klases krāšņvārnveidīgo kārtas dzimta ("Upupidae"), atšķiras no pārējiem krāšņvārnveidīgo kārtas putniem ar spēcīgām, labi attīstītām kājām, kas piemērotas staigāšanai pa zemi, 1 ģints
alcedinidae Putnu klases krāšņvārnveidīgo kārtas zivjdzenīšu dzimta
alcedo Putnu klases krāšņvārnveidīgo kārtas zivjdzenīšu dzimtas ģints
lēlis Putnu klases lēļveidīgo kārtas dzimta ("Caprimulgidae"), 19 ģinšu, 75 sugas
lēļputni Putnu klases lēļveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (garums - 20-35 cm) ar īsu, bet ļoti platu knābi, staigāt pa zemi gandrīz nespēj, 18-19 ģinšu, >70 sugu, Latvijā 1 suga
nandu Putnu klases nandveidīgo kārtas vienīgā ģints ("Rhea"), strausam līdzīgs trīspirkstains putns (Dienvidamerikā) ar vāji attīstītiem spārniem
lorijs Putnu klases papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Loriidae"), papagailis ar gariem spārniem un spilgtas krāsas apspalvojumu; izplatīts Filipīnās, Austrālijā, Polinēzijā; otiņmēļputns
papagaiļputni Putnu klases papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Psittacidae")
viļņpapagailis Putnu klases papagaiļveidīgo kārtas papagaiļu dzimtas suga ("Melopsittacus undulatus"), garums - 18 cm, dzimtene Austrālija, savvaļā gaišzaļi, nebrīvē ir izveidojušies daudzu nokrāsu varianti, bieži tiek turēti dzīvokļos
pelikāns Putnu klases pelikānveidīgo kārtas dzimta ("Pelecanidae"), ūdensputns ar garu, tievu kaklu, ļoti lielu knābi un lielu maisu zem knābja, 1 ģints, 8 sugas, Latvijā retumis ieklīst 2 sugas
kormorāns Putnu klases pelikānveidīgo kārtas dzimta ("Phalacrocoracidae")
sulla Putnu klases pelikānveidīgo kārtas dzimta ("Sulidae"), vidēji lieli un lieli (ķermeņa masa - 1,5-5 kg) jūras putni ar gk. baltu un melbrūnu apspalvojumu, garu spēcīgu knābi un gariem, slaidiem spārniem, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga kā ļoti rets ieceļotājs
kormorānputns Putnu klases pelikānveidīgo kārtas kormorānu dzimta ("Phalacrocoracidae"), vidēji lieli un lieli putni (garums - 50-100 cm, masa - 0,8-4 kg), apspalvojums gk. melns, pārtiek no zivīm, ko ķer nirstot, 2-3 ģintis, 30-33 sugas
vanagputni Putnu klases piekūnveidīgo kārtas dzimta ("Accipitridae"), nelieli līdz lieli plēsīgie putni (garums - 20-115 cm, masa - 0,05-12 kg), knābis ass, tā gals noliekts, \~60 ģinšu, \~220 sugu, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 18 sugu
zivjērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas dzimta ("Pandionidae"), kurā 1 ģints, 1 suga, kas konstatēta arī Latvijā
piekūnputni Putnu klases piekūnveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli plēsīgie putni (garums - 15-65 cm, masa - 0,05-3 kg), knābis ass, tā gals noliekts ar zobveidašķautni netālu no virsknābja gala, 5-10 ģinšu, >60 sugu
accipitridae Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagputnu dzimta
harpia Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagputnu dzimtas ģints
harpijērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagputnu dzimtas harpiju dzimtas suga ("Harpia harpyja"), īpaši rets un apdraudēts putns Vidusamerikā
čūskērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas suga ("Circaetus gallicus"), Latvijā aizsargājams; parastais čūskērglis
jūrasērglis Putnu klases piekūnveidīgo klases vanagu dzimtas ģints ("Haliaeetus"), 8 sugas
plīvurpūce Putnu klases pūčveidīgo kārtas dzimta ("Tytonidae"), 2 ģintis, 12 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
plīvurpūčputni Putnu klases pūčveidīgo kārtas dzimta ("Tytonidae"), vidēji lieli putni (garums - 30-40 cm, masa - līdz 500 g), ap acīm radiāli novietotas spalvas, kas veido īpatnēju sejas disku - "plīvuru", 2 ģintis, 12 sugu, Latvijā reti ligzdo 1 suga
pūčputni Putnu klases pūčveidīgo kārtas dzimta, nelieli līdz samērā lieli putni (garums - 15-70 cm, masa - 0,05-3,2 kg) ar lielu, apaļu galvu, labi redz tumsā, medī naktī, 27-28 ģintis, 134-135 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu
auspūcīte Putnu klases pūčveidīgo kārtas pūču dzimtas suga ("Otus scops"), Latvijā sastopama kā rets maldu viesis
tetrax Putnu klases sīgu dzimtas ģints
gārnis Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Ardeidae"), kurā ir 2 apakšdzimtas, 17 ģintis, 61 suga, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas
stārķis Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Ciconiidae"), 6 ģintis, 17 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
stārķputni Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Ciconiidae"), lieli putni (garums - 130-180 cm, masa - līdz 6 kg), skaņas rada klabinot knābi, 6-11 ģinšu, 17 sugu
flamings Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Phoenicopteridae"), samērā lieli putni (masa - 2,5-4,5 kg), gk. tropos un subtropos, 3 ģintis, 6 sugas, Latvijā ļoti reti ieklīst sārtais flamings
ibiss Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Threskiornithidae"), bridējputns ar garu, lokveidā saliektu vai taisnu knābi; 20 ģintis, 32 sugas, kas dzīvo tropos un subtropos; Latvijā kā reti ieceļotāji konstatētas 2 sugas: brūnais ibiss un platknābjibiss
ibisputni Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli putni (garums - 50-105 cm, masa - 0,5-2 kg), knābis garš, liekts vai platu malu, pārtiek gk. no ūdens bezmugurkaulniekiem, izplatīti tropos un subtropos, 20 ģinšu, \~30 sugu
gārņputni Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli un lieli putni (garums - 30-90 cm, masa - 0,1-4 kg), 16 ģintis, \~65 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas
baltgārnis Putnu klases stārķveidīgo kārtas gārņu apakšdzimtas ģints ("Egretta"), Latvijā konstatētas 2 sugas
ardea Putnu klases stārķveidīgo kārtas gārņu dzimtas gārņu apakšdzimtas ģints
platkājibiss Putnu klases stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga "Platalea leucorodia", bridējputni ar garām kājām, garu kaklu un knābi, ķermeņa garums - \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, melns knābis, kas galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti
marabu Putnu klases stārķveidīgo kārtas stārķu dzimtas suga ("Leptoptilos crumeniferus"), liels putns (Dienvidāfrikā, Dienvidāzijā) ar iesarkanu kailu galvu un kaklu, taisnu, vieglu, bet spēcīgu knābi, lielu maisveida pakakli; Āfrikas marabu
svīrputns Putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta ("Apodidae"), nelieli putni (garums - 10-18 cm, masa - līdz 60 g), kāju pirksti ar asiem nagiem, var pieķerties vertikālām virsmām, nespēj staigāt pa zemi un pacelties no tās, 8-18 ģinšu, 67-82 sugas
svīre Putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta ("Apodidae"), nelieli putni, garums - 10-18 cm, masa - līdz 60 g, 8-18 ģinšu, 67-82 sugas
kolibri Putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta ("Trochilidae"), pie kuras pieder mazi putni ar spilgtām spalvām, pārtiek no nektāra, ko sūc no ziediem, un kukaiņiem, \~115 ģinšu, \~340 sugu
apodinae Putnu klases svīrveidīgo kārtas svīru dzimtas apakšdzimta
alcidae Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas alku dzimta
alca Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas alku dzimtas ģints
alle Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas alku dzimtas ģints
cepphus Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas alku dzimtas ģints
svilpējalks Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas alku dzimtas ģints
alks Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Alcidae"), sīki līdz vidēji lieli jūras putni, 13 ģintis, 22 sugas, Latvijā jūrā konstatētas 4 ģintis, 5 sugas
tārtiņputni Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Charadriidae"), nelieli un vidēji lieli putni (masa - 0,2-3 kg), kas parasti mīt ūdens tuvumā, atklātās vietās, 8-9 ģintis, >60 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
tārtiņš Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Charadriidae"), neliels vai vidēji liels bridējputns, 9 ģintis, 64 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 8 sugas
jūrasžagata Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Haematopodidae"), 1 ģints, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
kaija Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Laridae"), 2 apakšdzimtas
īlenknābis Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Recurvirostridae"), bridējputns ar garām kājām un garu augšup uzliektu knābi, 3 ģintis, 13 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; avozetu dzimta
alkputni Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli jūras putni (masa - 0,08-1,3 kg), uz sauszemes uzturas tikai vairošnās periodā, labi peld un nirst, ligzdo kolonijās, izplatīti Z puslodē, 13 ģintis, 22 sugas, Latvijā 5 sugas
slokputni Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (masa - 20-1000 g) ar pagaru, tievu knābi, kura gals porains ar taustes receptoriem, 23 ģintis, \~85 sugas, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 28 sugas
ķīris Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas kaiju apakšdzimtas ģints ("Larus"), putns ar baltu apspalvojumu un melnu vai tumšbrūnu galvu
actitis Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas tilbīšu grupas ģints
jūrasķīvīte Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas tārtiņu dzimtas suga ("Pluvialis squatarola"), Latvijā caurceļotāja vai reta vasarotāja gk. jūras piekrastē
albatross Putnu klases vētrasputnu kārtas dzimta ("Diomedeidae"), liels, balts jūras putns ar gariem, šauriem spārniem un spēcīgu, āķveida knābi
lielkājvista Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Megapodiidae"), vistas lieluma putni (masa - 0,5-2 kg) ar lielām kājām, ligzdas netaisa, olas neperē, bet iedēj pašu savāktās lapu un zāles kaudzēs, Saules sakarsētās smiltīs vai vulkānu pelnos, izplatīti Austrālijā un Klusā okeāna salās, 7 ģintis, 12 sugu
hoacīns Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Opisthocomidae"), putnu masa - \~800 g, fitofāgi, sastopami Amazones baseinā, pārtiek gk. no kokaugu lapām, parasti ligzdo virs ūdens, mazuļi labi peld un briesmu gadījumā veikli rāpjas pa zariem
fazāns Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Phasianidae"), dažāda lieluma sauszemes putni, sastopami gandrīz visā pasaulē, 5 apakšdzimtas (63 ģintis, 213 sugu); Latvijā konstatētas 2 apakšdzimtas, 6 ģintis, 6 sugas
fazānputni Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta, dažāda lieluma putni (garums - 13-190 cm, svars - no 45 g līdz 10 kg), mīt uz zemes, labi staigā un skrien, spārnos ceļas tikai galējas nepieciešamības gadījumā; \~60 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā 6 ģintis, 6 sugas
kukaiņdzeņputni Putnu klases zaļnvārnveidīgo kārtas dzimta ("Meropidae"), nelieli putni (garums - 15-30 cm, masa - līdz 100 g) ar diezgan spilgtu apspalvojumu, izplatīti gk. tropos un subtropos, 3 ģintis, 26 sugas, Latvijā kā rets ieceļotājs sastopama 1 suga
zivjdzenīšputni Putnu klases zaļvārnveidīgo (krāšņvārnveidīgo) kārtas dzimta ("Alcedinidae"), nelieli un vidēji lieli putni (garums - 15-50 cm, masa - 10-500 g) ar samērā lielu galvu un garu knābi, 14 ģinšu, \~90 sugu, Latvijā - 1 suga
pīļputni Putnu klases zosveidīgo kārtas dzimta ("Anatidae"), vidēji lieli un lieli putni (garums - 30-150 cm, masa - 0,2-13 kg), ūdensputni, kam 3 priekšējie pirksti savienoti ar peldplēvi, labi lido, peld un nirst, \~45 ģintis, \~150 sugas, Latvijā 17 ģintis, 56 sugas; pīles
pīle Putnu klases zosveidīgo kārtas dzimta ("Anatidae"), vidēji lieli un lieli ūdensputni; 3 apakšdz., 42 ģintis, \~145 sugas; Latvijā konstatētas 2 apakšdzimmtas, 13 ģinšu, 36 sugas; pīļputni
anatidae Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimta
pīļzoss Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas apakšdzimta ("Anseranatinae"), tikai 1 suga
pūkpīle Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas ģints ("Somatreia"), 3 sugas, Latvijā kā caurceļotājas, arī ziemotājas sastopamas 2 sugas
anatinae Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimta
baltacis Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya nyroca"), Latvijā rets ieceļotājs un ligzdotājs
anseranas Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļzosu apakšdzimtas ģints
mandarīnpīle Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas suga ("Aix galericulata")
piešspārnis Putnu klases zosveidīgo putnu dzimta ("Anhimidae"), labi skrien un lido, bet nepeld, Dienvidamerikā, 2 ģintis, 3 sugas
strupknābjputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas apakškārta
lirastputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas apakškārta ("Menuridae"), 2 dzimtas, abas tikai Austrālijā
mizložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Certhiidae"), sīki dziedātājputni ar tievu izliektu knābi, 2 ģintis, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
stērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Emberizidae") neliels dziedātājputns ar slaidu ķermeni īsu, pie pamata resnu knābi un īpatnēju lokveida lidojumu, 5 apakšdzimtas, 146 ģintis, \~570 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu
cielava Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Motacillidae"), 5 ģintis, 54 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas
zvirbulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Passeridae"), kurā ietilpst sīki un vidēji lieli putni ar skaļu balsi, 8 ģintis, 37 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints
liraste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas lirastputnu apakškārtas dzimta ("Menuridae"), 1 ģints, 2 sugas
čunčiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ķauķīšu ģints suga ("Phylloscopus collybitus"), mazs, zaļganpelēks dziedātājputns
sniedze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas stērstu dzimtas suga ("Plectrophenax nivalis"), dziedātājputns ar vasarā brūnu, ziemā melnu mugurpuses apspalvojumu un ar baltu vēderpuses apspalvojumu, Latvijā bieža caurceļotāja, retāk ziemotāja; sniegastērste
māņpita Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas dzimta ("Conopophagidae"), 2 ģintis, 11 sugas, tropu mežos Dienvidamerikā
strupknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas dzimta ("Eurylaimidae"), 8 ģintis, 14 sugas, sastopami gk. koku lapotnē Dienvidaustrumazijā un Malaju arhipelāgā (10 sugas) un Āfrikā (4 sugas)
stāvaste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas dzimta, 12 ģintis, 30 sugas, sastopamas Dienvidamerikā, mežos un krūmmājos, retumis stepēs un bezmežainos augstkalnos
dzeloņmūrnieks Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas mūrniekputnu dzimtas apakšdzimta ("Synallaxiane"), 17 ģinšu, 115 sugu
kanastero Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas mūrniekputnu dzimtas dzelņmūrnieku apakšdzimtas ģints ("Thripophaga")
smailknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Oxyruncidae"), 1 ģints, 1 suga, dzīvo mežos no Kostarikas līdz Paragvajai
pipra Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Pipridae"), 19 ģintis, 57 sugas, Dienvidamerikā un Vidusamerikā, mežos un biezos krūmājos
pita Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Pittidae"), 1 ģints, 24 sugas, mežos un krūmājos Āfrikas, Dienvidaustrumāzijs, Malaju arhipelāga un Ziemeļaustrālijas tropu rajonos
griezējputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta, 1 ģints, 3 sugas, Dienvidamerikā, mežastepēs un stepēs
māņnektārputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta, 2 ģintis, 4 sugas, biezos, mitros mežos Madagaskarā
māņceplītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta, 2 ģintis, 4 sugas, sīki putni (masa - 5-8 g), līdzīgi paceplīšiem, balss klusa, čiepstoša, lido slikti, entomofāgi, mežos, krūmājos, klinšainās nogāzēs Jaunzēlandē
lapmūrnieks Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas mūrniekputnu dzimtas apakšdzimta ("Philydorinae"), 12 ģintis, 66 sugas
fodijs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas audējputnu dzimtas ģints ("Foudia")
parazītaudējs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas audējputnu dzimtas ģints ("Vidua")
kokķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas ģintis ("Dendroica" un "Setophaga")
mežķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas ģints ("Protonotaria")
zemesķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas ģints ("Seiurus")
cukurķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas suga ("Coereba flaveola")
austrumvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimta ("Icteridae"), 23 ģintis, 43 sugas, Amerikā no Aļaskas līdz Ugunszemei, arī Antiļu salās; Amerikas vālodžu dzimta
melnvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas divas ģintis ("Agelaius" un "Xanthocephalus")
kasiks Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Cacicus")
govjustrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Molothrus"), ASV izplatīts ligzdošanas parazīts, kas dēj olas citu putnu ligzdās un izposta šīs ligzdas, ja viņa olas netiek izperētas
pieresvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Psarocolius")
pļavvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Sturnella")
rīsustrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas suga ("Dolichonyx oryzivorus")
strazdvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas trīs ģintis ("Euphangus", "Quoscalus" un "Scaphidura")
svilpējčakste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas čakstu dzimtas ģints ("Laniarius"), Latvijā nav konstatēta
drongo Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas drongu dzimtas ģints ("Dicrurus")
dvīņdzilnītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzilnīšu dzimtas ģints ("Neositta")
klinšložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzilnīšu dzimtas suga ("Tichodroma muraria")
garastīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Aegithalidae"), 3 ģintis, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
bezdelīgstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Artamidae"), 1 ģints, 10 sugu, Austrālijā, Āzijas dienvidaustrumos un Okeānijā
maoristrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Callaeidae"), 3 ģintis, 3 sugas, Jaunzēlandes mežos; Jaunzēlandes strazdu dzimta
stabulētājputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Cracticidae"), 3 ģintis, 8 sugas, Austrālijā, Jaungvinejā un tām tuvējās salās
ziedputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dicaeidae"), 7 ģintis, 58 sugas, no Indijas un Dienvidķīnas līdz Tasmānijai
drongs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dicruriade"), 2 ģintis, 20 sugu, tropu zonas mežos, izņemot Ameriku
havajputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Drepanididae"), nelieli putni (masa - 10-30 g), polifāgi, tikai Havaju salās, 10 ģintis, 23 sugas (no tām 2 ģintis jau izmirušas)
palmčivulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dulidae"), 1 ģints, 1 suga, dzīvo palmu audzēs gk. Haiti salā, ligzdo kolonijās augstās palmās, (no zariem un zāles veidotā bumbveida ligzdā ir \~10 individuālu ligzdu), fitofāgi
krāšņžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Estrildidae"), nelieli putni (masa - 8-60 g), sastopami Āfrikā un no Āzijas dienvidaustrumiem līdz Austrālijai, 28 ģintis, 127 sugas
žubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Fringillidae"), neliels putns ar konisku, spēcīgu knābi un raibiem spārniem, 19-33 ģintis, 122-133 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 17 sugu
strazdulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Grallinidae"), 3 ģintis, 4 sugas, Austrālijā un Jaungvinejā; Austrālijas strazdu dzimta
zilvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Irenidae"), 3 ģintis, 14 sugas, mežos un krūmājos Dienvidaustrumāzijā un Malajas arhipelāgā
medusputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Meliphagidae"), 39 ģintis, 172 sugas, sastopami Austrālijā, Jaungvinejā, Jaunzēlandē un tuvējās salās, 2 sugas Dienvidāfrikā; medussūcēju dzimta
zobgaļstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Mimidae"), 13 ģintis, 31 suga, samērā labi prot atdarināt citu putnu balsis, dzīvo gk. atklātā apvidū (stepēs, pustuksnešos, lauksaimniecības platībās) Amerikā
nektārputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Nectariniidae"), 5 ģintis, 116 sugas, tropu un subtropu zonās Āfrikā, Āzijā un Austrālijā
paradīzesputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Paradisaeidae"), 20 ģintis, 42 sugas, Jaungvinejā un tuvējās salās, dažas sugas arī Austrālijas ziemeļaustrumos un austrumos
austrumķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Parulidae"), 28 ģintis, 126 sugas, gk. Amerikā, 2 sugas ieklīst arī Čukču pussalā; Amerikas ķauķu dzimta
audējputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Ploceidae"), 10 ģintis, 106 sugas, gk Mežos Āfrikā uz dienvidumiem no Sahāras, arī Madagaskarā, paretam Indomalajas apgabalā
peļkājīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Prunellidae"), 1 ģints, 13 sugas
lapeņputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Ptilonorhynchidae"), 8 ģintis, 18 sugas, Jaungvinejā un Austrālijā
somzīlīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Remizidae"), 4 ģintis, 10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
dzilnītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Sittidae"), 4 ģintis, 25 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
strazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Sturnidae"), neliels vai vidēji liels dziedātājputns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām un knābi, 23 ģintis, 107 sugas, Latvijā konstatētas 1 ģints 2 sugas
paceplītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Troglodytidae"), 15 ģinšu, 61 suga, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
vireons Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Vireonidae"), 4 ģintis, 43 sugas, Amerikā
briļļputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Zosteropidae"), 11 ģintis, 83 sugas, tropu zonā no Okeānijas līdz Āfrikai
māņmizložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 1 ģints, 2 sugas, abas dzīvo Filipīnās; Filipīnu mizložņa
stumbrložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 1 ģints, 6 sugas, dzīvo Austrālijā un Jaungvinejā
bulbuls Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 15 ģintis, 123 sugas, sastopami gk. tropu zonā Āfrikā, Āzijā un daļēji Malaju arhipelāgā
dzelkņspalvenis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 9 ģintis, 70 sugas, sastopami mežos un krūmājos, gk. tropu zonā, izņemot Ameriku
amadīnžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas krāšņžubīšu dzimtas ģints ("Amadina")
amarantžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas krāšņžubīšu dzimtas ģints ("Loganosticta")
rīsžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas krāšņžubīšu dzimtas ģints ("Padda")
moho Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas medusputnu dzimtas suga ("Moho"); mohoputns
mušķērājs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimta ("Muscicapidae"), sīki un nelieli (masa - 5-40 g) putni, 13 apakšdzimtu, 259 ģintis, 1423 sugas, Latvijā 16 ģinšu, 43 sugas
māņķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Malurinae")
monarhķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Monarchinae")
stabuļputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Orthonychinae"), sastopama dažādos biotopos Austrālijā un Jaungvinejā
māņžagata Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Picathartinae"), 1 ģints, 2 sugas, abas sastopamas Āfrikā
kukaiņķērājs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Platysteirinae"), kas satopama gk. Āfrikā
odķērājs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Polioptilinae"), 3 ģintis, 12 sugas, izplatītas Amerikas kontinenta vidusdaļā
vēdekļaste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Rhipidurinae"), gk. Malajas arhipelāgā un apkārtnē, 2 ģintis, 40 sugas
resngalvis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta, 10 ģintis, 46 sugas
krūmčivulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimtas ģints ("Chamaea")
papagaiļknābulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas bārdzīlīšu apakšdzimtas ģints ("Paradoxornis")
timālijstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas atsevišķas sugas
krūmājsīlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints ("Garrulax")
saulesputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints ("Leiothrix")
krūmājstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints ("Timalia")
kailace Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas kukaiņķērāju apakšdzimtas ģints ("Platysteira")
niedruķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas atsevišķu sugu paralēli nosaukumi
krūmķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas divas ģintis ("Bradypterus" un "Cettia")
čiepstējķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Cisticola")
māņčakstīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Epthianura")
krūmsvilpējs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Gerygone")
smējējķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Hippolais")
zīlīšķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Leptopoecile")
sisinātājķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Locustella"), sīks dziedātājputns (ķermeņa masa - 12-32 g), kura dziesma atgādina taisnspārņu sisināšanu, 9 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
drēbniekķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Orthotomus")
saraste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Stipiturus")
dzeltengalvītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus satrapa")
lakstīgalķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas suga ("Lusciniola melanopogon")
krūmājķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas suga ("Scotocerca inquieta")
dzelkņknābenis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas māņķauķu apakšdzimtas ģints ("Acanthiza")
rubīnrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas atsevišķas sugas
sarkanrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas dažas sugas
māņstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Catharus"), 12 sugas
žagaterickiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Copsychus")
sārtčakstīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Cossypha")
puslakstīgala Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Erythropygia")
stabuļstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Myadestes")
svilpējstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Myiophoneus")
akmeņstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Monticola")
akmeņčakstīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Oenanthe")
ūdenserickiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Rhyacornis")
zilstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Sialia")
māņplušķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Zoothera")
zilastīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus cyanurus)
strazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints ("Turdus") atsevišķu sugu paralēls nosaukums
plušķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus iliacus")
ceļotājstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus migratorius")
lazūrstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas suga ("Grandala coelicolor")
zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus svecicus") ar gaiši zilām krūtīm, kam sarkanbrūns plankums vidusdaļā; izcila dziedātāja, Latvijā sastopama diezgan reti un nevienmērīgi, gājputns
zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints sugu grupa ("Cyanosylvia"), ko dažkārt izdala no lakstīgalu ģints
paradīzesķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas moharhķauķu apakšdzimtas ģints ("Terpsiphone")
zirnekļputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas nektārputnu dzimtas ģints ("Arachnothera")
tangarstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Catamblyrhynchinae"), 1 ģints, 1 suga
bezdelīgtangars Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Tersininae"), 1 ģints, 1 suga, gk. Dienvidamerikā
tangars Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Thraupinae"), 57 ģintis, 238 sugas, kas sastopamas Amerikā no Kanādas līdz Argentīnai
kardinālstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas kardinālstērstu apakšdzimta ("Cardinalinae"), 9 ģintis, 39 sugas, tikai Amerikā
žubīšstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas kardinālstērstu apakšdzimtas ģints ("Passerina")
zvirbuļstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas divas ģintis ("Spizella" un "Zonotrichia")
darvinžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas dzeņžubju ģints nosaukuma sinonīms atsevišķām sugām
dzeņžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Camarhynchus")
zemesžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Geospiza")
junkostērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Junco")
zemesstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Pipilo")
dzeltenstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Sicalis")
ķauķžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas suga ("Certhidea olivacea")
kokosžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas suga ("Pinaroloxias nivalis"), Kokossalas zemesstērste
dziedātājstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas zvirbuļstērstu suga ("Zonotrichia melodia")
siseņstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Acridotheres")
salustrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Aplonis")
vēršstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Buphagus")
maina Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Gracula")
bārdstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas suga ("Creatophora cinerea")
sīlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas atsevišķas sugas
žagata Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas atsevišķas sugas
zilsīlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Cyanocitta")
zilkrauklis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Cyanocorax")
klinškovārnis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Pyrrhocorax")
tuksnešsīlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Podoces")
zilžagata Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Urocissa")
papagaiļvireons Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vireonu dzimtas ģints ("Cyclarhis")
čakstvireons Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vireonu dzimtas ģints ("Vireolanius")
zīdčakste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zīdastu dzimtas ģints ("Hypocolius")
zīdgaraste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zīdastu dzimtas ģints ("Phainopepla")
māņzīlīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas ziedputniņu dzimtas atsevišķas sugas
panterputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas ziedputniņu dzimtas ģints ("Pardalotus")
mēdītājstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zobgaļstrazdu dzimtas ģints ("Toxostoma"); mēdītājputns
kalnzvirbulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zvirbuļu dzimtas ģints ("Montifringilla")
akmeņzvirbulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zvirbuļu dzimtas ģints ("Petronia"), pelēkruds zvirbulis ar dzeltenu plankumu pie kakla, dzīvo Dienvideiropā, Kaukāzā, Turkmenistānā un Aizkaspijā
dižknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Coccothraustes"), dziedātājputns ar druknu siluetu, knābis spēcīgs, resns, konisks
kalnžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Leucosticte")
tuksnešķeģis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Rhodopechys")
ģirlicis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Serinus")
kanārijputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģirliču ģints suga ("Serinus caranius")
pelēkkrūtītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas suga ("Pyrrhula cineracea"); pelēkkrūšu svilpis
putnenieks Putnu ķērājs
putninieks Putnu ķērājs
murdslazds Putnu ķeramā ierīce; murda slazds
iedzirklis Putnu ķeramā tīkla atvere
ieģerkle Putnu ķeramā tīkla atvere
švanksti Putnu ķeramās cilpas
dupenes Putnu ķeramās cilpas vai slazdi
duperes Putnu ķeramās cilpas vai slazdi
aklimatizators Putnu māja, kurā jaunputnus audzē apstākļos, kas tuvi pieaugušo putnu turēšanas apstākļiem
putnabērns Putnu mazulis
zarulītis Putnu mazulis, kurš vēl neprot lidot, bet lēkā no zara uz zaru
seters Putnu medību suns ar garu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne
PPF Putnu paraugfabrika (raj., kopā ar nosaukumu: Ķekavas PPF)
spirilose Putnu slimība, ko ierosina ērču izplatīti parazīti spirochetas, slimo gk. vistas un zosis, retāk pīles un baloži
strunguls Putnu spalvu aizmetnis
spaiguļi Putnu spalvu gali
lēktuvītes Putnu sprostā ierīkotas nelielas tapas, kur putniņiem lēkāt
takatra Putnu suga Madagaskarā, vienīgā "Scopus Briss." ģintī un dzimtā, kas ir putns ar gandrīz veltenisku ķermeni, īsu resnu kaklu un samērā lielu cekulainu, āmuram līdzīgu galvu (tāpēc to sauc arī par āmurgalvi)
zivrija Putnu suga, kas ēd zivis
zivrijis Putnu suga, kas ēd zivis
eimerioze Putnu un dzīvnieku, gk. sezonas slimību grupa, ko ierosina vienšūņu parazīti zarnu, retāk aknu (trušiem) un nieru (zosīm) epitēlija šūnās
oionoskopija Putnu vērošana un zīlēšana no viņu lidojuma pazīmēm
bērdvačeris Putnu vērotājs
čučala Putnubiedēklis
terkšķins Putnubiedēklis, kas sastāv no diviem sakrustotiem skaliem
tērkšķenis Putnubiedēklis, kas vējā grab vai tarkšķ
pastata Putnubiedēklis; salmu lelle; sniegavīrs
aviculariidae Putnzirnekļi
vispele Putojamā, kuļamā slotiņa vai rīks
šampūns Putojošs šķidrs, želejveidīgs vai krēmveidīgs līdzeklis mazgāšanai (parasti matiem)
spumozs Putojošs, putveidīgs
špukteris Putojošs, stiprs alus
aizputot Putojot aizplūst
ieklopēt Putojot iemaisīt, iekult
uzputot Putojot panākt, ka (šķidra vai pusšķidra masa), izveidojoties (tajā) gaisa pūslīšiem, porām, parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi
saputot Putojot radīt, parasti viscaur, ar gaisu pildītus pūslīšus, poras (šķidrā vai pusšķidrā masā); putojot sajaukt (divas vai vairākas vielas)
muzeris Putojums; putas (dzērienam)
putsitis Putošanas darbarīks (specializēta mente vai karote)
kobēt Putot
putāt Putot
šaumēt Putot
šūmēt Putot
šūmēties Putot
šūmot Putot
šūnāt Putot
šūnoties Putot
zeijāt Putot
muzerēt Putot (par dzērienu)
kult Putot (piemēram, krējumu, olas baltumu)
ieputēt Putot iekrist
izputēt Putot izkaisīties (uz visām pusēm)
paputēt Putot mazliet, daļēji izkaisīties (uz visām pusēm)
pārputēt Putot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
uzputēt Putot uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
sist Putot, kult; putojot, kuļot gatavot (ko)
kupot Putot, rūgt
šaumēties Putoties
drabņaks Putra
moze Putra
pļura Putra
putara Putra
plāna putra Putra bez aizdara
sutņes Putra no dažādu graudu miltiem
karseknis Putra no miltiem un olām
bibite Putra no saubagotiem miltiem
pigarica Putra no ūdens, maizes un medus vai cukura (saldā ūdenī ieberž maizi un noliek siltā vietā, lai ieskābst)
mizo Putra no vārītām japāņu pupām, sāls un vārītiem rīsiem
pepe Putra, biezputra
lobio Putra, kas gatavota no pupām un atgādina latviešu zirņu grūdeni
muncis Putra, maisījums
Putradžajas federālā teritorija Putradžaja, teritorijas pilnais nosaukums ("Wilayah Persekutuan Putrajaya”)
klese Putrai līdzīga masa
ķezlis Putrai līdzīga, ilgi vārīta zupa
pļupt Putrai vāroties burbuļot
asensdesa Putraimdesa
asinsdesa Putraimdesa
putreimdesa Putraimdesa
struņķis Putraimdesa
zemniekdesa Putraimdesa; asinsdesa
aizbara Putraimi
aizbari Putraimi
aizbars Putraimi
azbars Putraimi
āzbars Putraimi
gricka Putraimi
patraimi Putraimi
putraiņi Putraimi
putrāms Putraimi
putreimi Putraimi
šrapneļs Putraimi
uzbaras Putraimi
uzburas Putraimi
nātnene Putraimu - kartupeļu biezputra
putreimputra Putraimu (biez)putra
pliksnes Putraimu atbirumi
nātnene Putraimu biezputra
plepenputra Putraimu biezputra ar cūkgaļu
taucene Putraimu biezputra ar taukiem un apceptu gaļu
taukputra Putraimu biezputra ar taukiem vai sacepinātu gaļu
žurbīte Putraimu biezputra ar virsū uzlietu smalki sagrieztu ceptu gaļu
niekas Putraimu čagas, kas tiek atsijātas
ķemsele Putraimu maisījuma ēdiens
aizbars Putraimu putra
tēvputra Putraimu putra
slīpēšana Putraimu ražošanā - aizmetņa un kodola ārējās daļas atdalīšana, formas un viendabīguma veidošana sasmalcinātajiem putraimiem
sāmalas Putraimu smalkumi, kas rodas maļot
igauņputra Putraimu un kartupeļu biezputra
putraimveidīgs Putraimveida
ķella Putras karote
ķells Putras karote
piekasas Putras katlam vai maizes muldai pielipušas ēdiena vai mīklas atliekas
putrinieks Putras katls
luņģis Putras kubuliņš, putras spainītis
Hochberg Putras muiža, kas atradās Valkas apriņķa Cirgaļu pagastā
kašumi Putras podā vai abrā pielipušās atliekas; piedegums pie putras katla dibena
druņķis Putras spainis
strāķis Putras trauks
ķencals Putras veida cūkēdiens
ķelzis Putras veida ēdiens
putrisks Putras veida, putrai līdzīgs
Putriņu ezers Putreņa ezers Bērzpils pagastā
elektuārijs Putriņa, mīklai līdzīgs zāļu maisījums iekšķīgai lietošanai (ietilpst medus, sīrups vai ievārījums)
Putriņu Putriņu ezers - Putreņa ezers Bērzpils pagastā
Putriņu Putriņu ezers - Sprīvuļu ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā
pultiforms Putriņveida-
murķis Putrotājs
Putras ezers Putrsezers, ezers Alsungas un Īvandes pagastā
putrveidīgs Putrveida
žļuga Putrveida masa
brūzgas Putu burbuļi
putukrējums Putu krējums - vienmērīgā putainā masā saputots salds krējums
despumācija Putu noņemšana no šķidruma virsmas
šūmkarote Putu nosmeļamā karote
putkreims Putukrējums
sļivkas Putukrējums
šaumes Putukrējums; arī putas
Isa Putumajo upes nosaukums tās lejtecē, Brazīlijā
putveidīgs Putveida
stabis Puve
trune Puve
melnkāja Puve, kas skar augu daļas, kuras robežojas ar augsni un sakņu sistēmu
laita Puve, puvums
puvešains Puvekļains
puvelis Puvekļi
puveši Puvekļi
použņi Puveši
puvesis Puveši
puveži Puveši
puvežot Puvešot
idris Puvuma vieta kokam
puvākli Puvumi
trupi Puvumi
leptocera Puvummušu dzimtas ģints
papuja Puvums
puvēklis Puvums
trūdiens Puvums
Pusseneeken Puzenieku muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Puzes pagastā
Svēte Puzes ezera pieteka Ventspils novada Ugāles pagastā, garums - 12 km
Pussen Puzes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Puzes pagastā
puzurs Puzuris
pužulēties Puželēties
Bermudu trijstūris rajons Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā starp Bermudu salām, Puertoriko un Floridas pussalu, kur notikusi kuģu un lidmašīnu nozušana bez konstatējamām avārijas pazīmēm
Pesteļvalks Raķupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Dundagas pagastā, augštece Ventspils novada Puzes pagastā
Veciere Raķupes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Puzes pagastā, garums - 12 km; Sviķupe
Arekipa reģions Peru (_Arequipa_), Klusā okeāna piekrastē, robežojas ar Ajakučo, Apurimakas, Kusko, Puno un Mokegvas reģionu
Lielais Pūders Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Puderova" bijušais nosaukums
Lielie Pūderi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Puderova" nosaukuma variants
Lielā Pūderova Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Puderova" nosaukuma variants
Mazā Pūderova Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas “Lielā Puderova” nosaukuma variants
Lelī Pūderi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Puderova" nosaukuma variants latgaliski
Leluo Pūderova Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Puderova" nosaukuma variants latgaliski
Mozais Pūders Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Puderova” bijušais nosaukums
Mazie Pūderi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Puderova” nosaukuma variants
Mozī Pūderi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Puderova" nosaukuma variants latgaliski
Mozuo Pūderova Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Puderova" nosaukuma variants latgaliski
puderieši Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Puderi" iedzīvotāji
punculieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" iedzīvotāji
Punculi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski
putrīšāni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Putrīši" iedzīvotāji
Putreiši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Putrīši" nosaukuma variants
Putrani Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Putrāni" nosaukuma variants
putrānieši Rēzeknes novada Dricēnu pagasta apdzīvotās vietas "Putrāni" iedzīvotāji
Pūdinova Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Pudinova" nosaukuma variants
Pūdynova Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Pudinova" nosaukums latgaliski
puisānieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Puisāni" iedzīvotāji
pundurieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Punduri" iedzīvotāji
Puškundži Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Puskundži" nosaukuma variants
puškrīvieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Puškrīvi" iedzīvotāji
pustoškieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Pustoška" iedzīvotāji
Pušbārni Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Pušbāri" bijušais nosaukums
Purvini Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Purviņi" nosaukums latgaliski
babrieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Babri" iedzīvotāji
Dekšni Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" nosaukums latgaliski
dietlavieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Dietlavi" iedzīvotāji
dītlovieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Dītlovi" iedzīvotāji
dorotpolieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Dorotpole" iedzīvotāji
Guļinova Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Gulinova" nosaukuma variants
Kirkiliškas Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Kirkiliški" nosaukuma variants
Kirkiliškys Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Kirkiliški" nosaukums latgaliski
Krisceļnīki Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Kristceļnīki" nosaukuma variants
lācieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Lāci" iedzīvotāji
Lazarova Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Lazareva" nosaukuma variants
lazerevieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Lazereva" iedzīvotāji
Lyuki Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Liuki" nosaukums latgaliski
locieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Loci" iedzīvotāji
Luoci Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Loci" nosaukums latgaliski
Patmalnieki Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Patmaļnīki" literarizēts nosaukuma variants
pīrādzieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Pīrāgi" iedzīvotāji
pušānieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Puša" iedzīvotāji
Sivgaļi Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Siugaļi" kļūdains nosaukuma variants
Syugali Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Siugaļi" nosaukums latgaliski
stradieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji
svātovieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Svātova" iedzīvotāji
Svatova Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Svātova" kļūdains nosaukuma variants
Šauriškas Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Šauriški" nosaukuma variants
Šauriškys Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Šauriški" nosaukums latgaliski
vācieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Vācieši" iedzīvotāji
Vyrbuli Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Virbuli" nosaukums latgaliski
vocieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Vocīši" iedzīvotāji
Vociši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Vocīši" neprecīzs nosaukuma variants
Vuocīši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Vocīši" nosaukums latgaliski
Šņukuti Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Zambari" bijušais nosaukums
žerklieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Žerkļi" iedzīvotāji
Žērkļi Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Žierkļi" kļūdains nosaukuma variants
Žierkli Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Žierkļi" nosaukums latgaliski
pustinkieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pustinka" iedzīvotāji
Pustynka Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pustinka" nosaukums latgaliski
putnieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Putni" iedzīvotāji
Pustynki Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Pustinki" nosaukums latgaliski
Ancovas strauts Rēzeknes upes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Stoļerovas pagstā, augštecē (~2 km) arī robežupe ar Ludzas novada Pureņu pagastu, garums - 5 km
Dārzciems Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā uz dienvidaustrumiem no Rīgas dzelzceļa loka, robežojas ar Purvciema, Pļavnieku, Šķirotavas, Maskavas forštates un Avotu ielas apkaimēm
Grīziņkalns Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka austrumu daļā (administratīvi apkaimes ziemeļu daļa līdz Aleksandra Čaka ielai atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, bet dienvidu daļa - Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētā), robežojas ar Brasas, Teikas, Purvciema, Avotu ielas un Centra apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļš, Brīvības iela, Tallinas iela un Aleksandra Čaka iela)
Pļavnieki Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētas austrumu daļā, visblīvāk apdzīvotā Rīgas apkaime, robežojas ar Purvciema, Dreiliņu, Šķirotavas un Dārzciema apkaimēm
Mežciems Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, atrodas Rīgas austrumu daļā, ietverot sevī visu Biķernieku meža masīvu, robežojas ar Juglas, Dreiliņu, Purvciema un Teikas apkaimēm
Dreiliņi Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētas austrumu daļā, robežojas ar Pļavnieku, Purvciema, Mežciema un Juglas apkaimēm, kā arī ar Stopiņu novadu
purvciemieši Rīgas pilsētas apkaimes "Purvciems" iedzīvotāji
Teika Rīgas pilsētas daļa Daugavas labajā krastā, Vidzemes priekšpilsētā, atrodas uz austrumiem no Rīgas dzelzceļa loka, robežojas ar Čiekurkalna, Juglas, Mežciema, Purvciema, Grīziņkalna un Brasas apkaimi
Zviede Rindas labā krasta pieteka Ventspils novada Popes pagastā, augštece Puzes pagastā, garums - 13 km
Boltānu strauts Rītupes labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, augštece Pušmucovas pagastā
Strauja Rītupes labā krasta pieteka Malnavas pagastā, tek caur Mērdzenes un Goliševas pagastu, augštece Pušmucovas pagastā, garums - 24 km, kritums - 41 m
purciemnieki Rojas novada apdzīvotās vietas "Purciems" iedzīvotāji
pogainais ronis roņu dzimtas suga (“Phoca hispida syn Pusa hispida”), Latvijas piekrastē sastopams Rīgas līča ZA daļā, aizsargājams
Melnupīte Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novadā, izteka Idus (Purmuižas) purvā, augštece Mazsalacas pagastā, lejtecē \~8 km ir Sēļu un Vecates pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 19 m
punclavieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Punclavas" iedzīvotāji
puszābacieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Puszābaki" iedzīvotāji
pukciniastra Rūsas sēņu rindas dzimta ("Pucciniastraceae"), kas parazitē uz dažādiem savvaļas augiem un kultūraugiem un ierosina to slimības, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 13 sugu
pukcīnija Rūsas sēņu rindas sēņu dzimta ("Pucciniaceae"), kas parazitē gk. uz segsēkļiem, bieži uz labībām, \~1800 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 195 sugas
phargmidium Rūsu sēņu ģints "Pucciniaceae" dzimtā, parazitē uz "Rosaceae" augiem (avenāju rūsa, rožu rūsas)
Ampana sala Indijas okeānā (_Ampag, Pulo_), Kokosu salās (Austrālijas ārējā teritorija), Sautkīlinga salu austrumu atzarā
Airradža sala Indonēzijā (_Airraja, Pualu_), Batamas provincē, Riau arhipelāga Riau šaurumā
Alanbesara sala Indonēzijā (_Alang Besar, Pulau_), atrodas Sumatras salas austrumu piekrastē, Riau provinces ziemeļu daļā
Maui sala Klusajā okeānā ("Maui"), Havaju salu grupā (ASV), platība - 1886 kvadrātkilometri, to veido divi vulkāni - Haleakala (3055 m, darbīgs) un Puukukujs
Sautailenda sala Kokosu Salās (_South Island_; _Atas, Pulo_), Sautkīlinga salu dienvidaustrumos
Airabu sala Natunas jūrā (_Airabu, Pulau_), Anambasas salu grupā, Indonēzijas provinces _Riau Salas_ teritorija
Abanbesara sala Riau arhipelāgā (_Abang Besar, Pulau_), Indonēzijā, Natunas jūras rietumu daļā
Abankečila sala Riau arhipelāgā (_Abang-kecil, Pulau_), Indonēzijā, Natunas jūras rietumu daļā
Samosira sala Tobas ezerā ("Pulau Samosir"), Indonēzijā, Sumatras salā, platība - 640 kvadrātkilometru
Puršēnupe Salacas kreisā krasta pieteka Limbažu novada Staiceles pagastā, garums - 9 km; Dūņupe; Puršena; Puršenupe
Jogla Salacas kreisā pieteka Staiceles pagastā, augštece Brīvzemnieku un Alojas pagastā, garums - 22 km, sākas ziemeļos no Puikules; Runga, augštecē arī - Porza, Porzasupīte, lejtecē - Jogle
purviņnieki Saldus novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Purviņi" iedzīvotāji
puķkalnenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puķukalni" iedzīvotāji
puķukalnenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puķukalni" iedzīvotāji
puķukalnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puķukalni" iedzīvotāji
Puķkalni Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puķukalni" nosaukuma variants
Medvežju salas salu grupa (Krestovska, Ļeontjeva sala, Četirjohstolbovaja, Puškarjova ssala, Lisova u. c.) Austrumsibīrijas jūras dienvidos, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), kopplatība - \~60 km^2^, augstums - 40-100 m, arktiskā tundra, akmeņu kliedņi, purvi; Lāču salas
Sēklenes ezers Seklene, ezers Puzes pagastā
Tiavanako Senpilsēta Bolīvijā ("Tiahuanaco"), Punas plakankalnē 3800 m vjl., Titikakas ezera senkrastā, Dienvidamerikas civilizācijas centrs, kas uzplaukumu pieredzēja aptuveni no 1000. līdz 1300. gadam, pēc inku iekarojuma to uzskatīja par Virakočas svēto pilsētu
anemone Silpurene ("Pulsatilla")
salakpuķe Silpurene ("Pulsatilla")
silmalītes Silpurene ("Pulsatilla")
silpureni Silpurene ("Pulsatilla")
salakpuķes Silpurene ("Pulsatilla"); ilggadīgi gundegu dzimtas lakstaugi ar matainām, stipri dalītām lapām un lieliem vientuļiem violetiem ziediem
pļavas silpurene silpureņu ģints suga (“Pulsatilla pratensis”), 7-45 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopama nevienmērīgi un ne visai bieži, aizsargājama
meža silpurene silpureņu suga ("Pulsatilla patens"), Latvijā aizsargājama
parastā silpurene silpureņu suga ("Pulsatilla vulgaris"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
Antiļu straume siltā straume Atlantijas okeānā uz ziemeļaustrumiem no Lielajām Antiļu salām, sākas uz austrumiem no Puertoriko (Ziemeļpasātu straumes turpinājums), ziemeļu daļā pievienojas Golfa straumei, ātrums 0,9-1,9 km/h
disjunktīvais sakārtojums sintaktisko attieksmju veids, kurā komponentus saista šķiramie saikļi (piem., "Putni bija vai nu vanagi, vai pūces.")
Zubenes dzirnavezers Sipenes ezers Puzes pagastā
Zupenes dzirnavezers Sipenes ezers Puzes pagastā
lakacis Skarblapju dzimtas ģints ("Pulmonaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar rituļos sakārtotiem ziediem, kuri maina krāsu, sākumā būdami rožaini, vēlāk zili vai zili violeti, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
Purvēnieši Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Purēnieši" neprecīzs nosaukuma variants
Somālilenda Somālilendas Republika - pašpasludināta valsts Āfrikas austrumos, Somālijas pussalā, "de iure" Somālijas sastāvdaļa, platība - 137600 kvadrātkilometru, 3,5 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Hargeisa, robežojas ar Somālijas pašpasudināto pavalsti Puntlendu, Etiopiju un Džibutiju, ziemeļos apskalo Adenas līcis
Ūgaiņi Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ūgaiņi-Puduļi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
ugainieši Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ugaiņi-Puduļi" iedzīvotāji
Ūgaini-Puduli Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ūgaiņi-Puduļi" nosaukums latgaliski
deviņadatu stagars stagaru dzimtas suga ("Pungitius pungitius syn. Pygosteus pungitius")
APEX Standarta ekonomiskās klases aviobiļešu iepriekšiegādes tarifs (angļu "Advance-Purchase Excursion tariff"); šā tarifa biļetēm ir dažādi ierobežojumi, piemēram, ierobežota garantētā rezervēšana pirms izlidošanas; fiksēts minimālais un maksimālais uzturēšanās laiks konkrētajā valstī; soda nauda par izmaiņu veikšanu; maksa par biļetes anulēšanu; nokavējot lidojumu, biļeti nav iespējams apmainīt
Starpis Starpīte, Puduļu ezera noteka
PEN Starptautiskā Rakstnieku apvienība (angļu Poets, Playwrights, Publishers, Editors, Essayists, Novelists); penklubs
penklubs Starptautiskā rakstnieku apvienība (PEN - no angļu Poets, Playwrights, Publishers, Editors, Essayists, Novelists), kas 1921. g. dibināta lai aizsargātu vārda brīvību
IUPAB Starptautiskā tīrās un lietišķās biofizikas savienība (angļu "International Union of Pure and Applied Biophysics")
IUPAP Starptautiskā tīrās un lietišķās fizikas savienība (angļu "International Union of Pure and Applied Physics")
IUPAC Starptautiskā tīrās un lietišķās ķīmijas savienība (angļu "International Union of Pure and Applied Chemistry")
Pavārvalks Stendes kreisā krasta pieteka Puzes pagastā
Upatu strauts Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Puzes pagastā
Zalkšu valks Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Puzes pagastā, garums - 5 km
caurejas sūricis sūriču suga ("Pulicaria dysenterica")
Svatavas ezers Svātovas ezers Pušas pagastā
Svatovas ezers Svātovas ezers Pušas pagastā
Pērļupe Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novada Pāles pagastā, garums - 19 km, kritums - 41 m, sākas Brīvzemnieku pagasta nomalē netālu no Puikules, posmā no Ārciema līdz Pālei izveidoti >10 lieli dīķi; Pērļupīte; Greile
galaktika šāda sistēma, kurā ietilpst Saules sistēma; Piena Ceļš, Putnu Ceļš
pukcīnija šīs dzimtas ģints ("Puccinia"), uz paparžaugiem un ziedaugiem parazitējošas sēnes, Latvijā konstatētas 135 sugas
pukciniastra šīs dzimtas ģints ("Pucciniastrum"), Latvijā konstatētas 5 sugas
granātkoks šīs dzimtas ģints ("Punica")
Pulaupinana Štats Malaizijā ("Pulau Pinang"), Malajas pussalas rietumos, administratīvais centrs - Pinana, platība - 1046 kvadrātkilometri, 1890000 iedzīvotāju (2016. g.)
Amazonasa Štats Venecuēlas dienvidos ("Amazonas"), administratīvais centrs - Puertoajakučo, platība - 180145 kvadrātkilometri, 153600 iedzīvotāju (2010. g.)
Ungurpils pagasts tagadējā Alojas pagasta nosaukums līdz 1925. g., tolaik Valmieras apriņķī; vāciski — Schloss-Purkeln, krieviski — Pjurkeļskaja
Detskoje Selo tagadējās Sanktpēterburgas pilsētas Krievijā daļas - Puškinas - nosaukums 1917.-1937. g.
purgalnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Purgali" iedzīvotāji
putniņnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Putniņciems" iedzīvotāji
puķkalnenieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Puķkalni" iedzīvotāji
puertorikāņi tauta, Puertoriko pamatiedzīvotāji, runā spāņu valodā, ticīgie - gk. katoļi
Pudučerri Teritorija Indijā ("Puducherry"), sastāv no 4 atsevišķiem anklāviem, administratīvais centrs - Pudučerri pilsēta, platība - 480 kvadrātkilometru, 1074000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - tamilu, angļu, franču
feiklora Termins viltotās folkloras apzīmēšanai, ko 20. gs. vidū piedāvājis angļu folkloras pētnieks Ričards Dorsons; par feikloru var saukt arī A. Pumpura "Lāčplēsi"
Ciblas novads tika izveidots 2000. g. Ludzas rajona sastāvā, apvienojot Ciblas un Līdumnieku pagastu; 2009.-2021. g. apvienoja Blontu, Ciblas, Līdumnieku, Pušmucovas un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes un Kārsavas novadu, kā arī ar Krieviju; 2021. g. iekļauts Ludzas novadā
P-mix tirgvedības instrumentu komplekss, kas ļauj visoptimālāk apmierināt klientu vajadzības; dažādu tirgvedības instrumentu - prece, vieta, cena un virzīšana tirgū (angļu "Product, Place, Price, Promotion" jeb "4P") - kombinācijas izvēle; tūrisma tirgvedībā tradicionālie "4P" tiek papildināti arī ar citiem instrumentiem - līdzdalība un līdzcilvēki ("Participation and People"), vide, aprīkojums ("Physical Evidence"), process ("Process"), kompleksais ceļojums ("Packaging"), programmas ("Programming"), pozicionēšana ("Positioning"), uzņēmuma spēcināšana ("Power"), partnerattiecības ("Partnership"), darbs ar sabiedrību ("Public")
Mazais Kivdalovas ezers Tribuku ezers Pureņu pagastā
Tribuhovas ezers Tribuku ezers Pureņu pagastā
Mazais Kivdaļu ezers Tribuku ezers Pureņu pagastā
Mazais Kivdulovas ezers Tribuku ezers Pureņu pagastā
putnenciemnieki Tukuma novada Pūres pagasta apdzīvotās vietas "Putnenciems" iedzīvotāji
putnenieki Tukuma novada Pūres pagasta apdzīvotās vietas "Putnenciems" iedzīvotāji
putnenieki Tukuma novada Pūres pagasta apdzīvotās vietas "Putnene" iedzīvotāji
pundurnieki Tukuma novada Slampes pagasta apdzīvotās vietas "Punduri" iedzīvotāji
putnenieki Tukuma novada Slampes pagasta apdzīvotās vietas "Putni" iedzīvotāji
Barona dīķis ūdenskrātuve Ventspils novada Puzes pagastā, platība - 2,3 ha
Tasmana upe ūdenstece Jaunzēlandes Dienvidsalā, izceļas no Tasmana šļūdoņa 717 m vjl., ietek Pukaki ezerā
Ilzes strauts ūdenstece Ludzas novada Pureņu pagastā, ietek Kivdolovas ezerā
Bataru strauts ūdenstece Ludzas novadā, Pūdnīku ezera noteka uz Dukanu ezeru, augštece Pureņu pagastā, lejtecē Pureņu un Cirmas pagasta robežupe
Pušica Ūdenstece Rēzeknes novada Pušas pagastā, ietek Rušona ezerā, iztek no Pušas ezera, garums - 11 km; Puša; Pušvča
Sūniņu ūdenskrātuve ūdenstilpe Ventspils novada Puzes pagastā, platība — 8 ha
Patmalnieku ezers Umaņu ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā
Akre upe Dienvidamerikā (_Acre, Rio_), augštecē Peru un Bolīvijas robežupe, nelielā posmā arī Bolīvijas un Brazīlijas robežupe, vidustece un lejtece Brazīlijā, kur saucas _Akri_, Purusas kreisā krasta pieteka
Akri upe Dienvidamerikā (_Acre, Rio_), Purusas labā krasta pieteka Brazīlijā, augštecē Brazīlijas un Peru robežupe, un \~100 km Brazīlijas un Bolīvijas robežupe
Aržantona upe Francijā (_Argenton_), Puatū-Šarantas reģiona Desevras departamentā, Tuē kreisā krasta pieteka
Otaņķe upe Grobiņas un Nīcas novadā, ietek Liepājas ezerā, garums - 32 km, kritums - 40 m; Otanka; Otaņķupe; Tiltupe; Purvupe; Purvu upe
Purui upe Kolumbijā un Brazīlijā ("Rio Purui"), Žapuras labā krasta pieteka
Kureika upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labā krasta pieteka, garums - 888 km, sākas Putoranas plato dienvidu nogāzē
Kočečuma upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņaja Tunguskas labā krasta pieteka, garums - 733 km, sākas uz dienvidiem no Putoranas plato
Aipima upe Krievijā, Obas baseinā, Pungas labā krasta pieteka
Hadute upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras kreisā krasta pieteka
Jevojaha upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras kreisā krasta pieteka
Tabjaha upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras kreisā krasta pieteka
Pjakupura upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras kreisā satekupe, garums - 542 km (kopā ar Jangjagunu - 635 km)
Aivasedapura upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras labā satekupe
Atojaka upe Meksikā (_Atoyac, Rio_), Pueblas pavalstī, Meskalas labā krasta pieteka
Altopurusa upe Peru (_Alto Purús, Rio_), Ukajali reģiona dienvidaustrumos un Brazīlijas Akri štatā, Purusas kreisā satekaupe
Inambari upe Peru ("Rio Inambari"), Puno un Madre de Djosas reģionā, Madre de Djosas labā krasta pieteka
Algodona upe Peru ziemeļos (_Algodón, Río_), Putumajo labā krasta pieteka
Desagvadera upe Punas plakankalnē ("Desaguadero"), Bolīvijā, garums 290 km, iztek no Titikakas ezera, ietek Popo sāļezerā
Mindanao upe šajā salā ("Mindanao", augštecē saucas - Pulangi), garums - \~550 km, ietek Sulavesi jūras Iljanas līcī
Pilsupe upe Talsu novada Dundagas un Rojas pagastā, garums - 22 km, kritums - 57 m, ietek Rīgas jūras līcī uz ziemeļiem no Ģipkas; augštecē Kaļķupīte; lejtecē Purciemupe
Slocene upe Tukuma novadā, garums - 44 km, kritums - 58 m, augštecē saucas arī Vēžupīte, starp Valguma ezeru un Kaņieri arī Pulkaine, ietek Kaņierī, senāk cauri Dūņierim un Slokas ezeram ietecēja Lielupē, 20. gs. sākumā tika izrakts kanāls (Starpiņupīte), kas Kaņieri savieno ar jūru, kādreizējā lejtece (Vecslocene) uz Lielupi vairs novada tikai Dūņiera un Slokas ezera ūdeņus; Sloce
Engure upe Ventspils novadā, Irbes baseinā, garums - 19 km, kritums - 8 m, iztek no Usmas ezera, ietek Puzes ezerā
Paks Urāna pavadonis ("Puck"), vidējais attālums no planētas - 86000 km, izmēri - 162 km
Baldas dzirnavu ezers uz Baldas upes uzpludināta ūdenskrātuve Rēzeknes novada Pušas pagastā
Sipenes dzirnavezers uzpludināts Pavārvalkā Ventspils novada Puzes pagastā, platība - 8,8 ha; Zubenes dzirnavezers; Zupenes dzirnavezers
Dzirnavu ezers uzpludināts uz Riežupes Kuldīgas novada Kabiles pagastā, platība - 1,8 ha; Pusgaldiņu dzirnavezers; Upesmuižas dzirnavezers
Užaru Užaru ezers - Ižoru ezers Pušas pagastā
pučurdzieši Valmieras novada Matīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pučurga" iedzīvotāji
Pučurga Valmieras novada Matīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pučurgas" nosaukuma variants
Somālija Valsts Āfrikas austrumos (somāliešu val. "Soomaaliya"), platība - 637657 kvadrātkilometri, 6332000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Mogadīšo, administratīvais iedalījums - nenoteikts (2 pašpasludinātas pavalstis (Galmuduga un Puntlenda) un 1 pašpasludināta valsts (Somālilenda)), robežojas ar Keniju, Etiopiju un Džibutiju, apskalo Adenas līcis, Arābijas jūra, Indijas okeāns
Malaizija Valsts dienvidaustrumu Āzijā ("Malaysia"), federatīva konstitucionāla monarhija, sastāv no Rietummalaizijas (Malakas pussalas dienvidu daļā) un Austrummalaizijas (Kalimantānas salas ziemeļos un ziemeļrietumos), kuras šķir Dienvidķīnas jūra, platība - 329758 kvadrātkilometri, 25715800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kualalumpura, valdības mītne Putradžaja, administratīvais iedalījums - 13 štatu un 3 federālas teritorijas, sauszemes robežas ar Taizemi, Indonēziju un Bruneju
puščānieši Varakļānu novada Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Puščas" iedzīvotāji
puntuzieši Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Puntuži" iedzīvotāji
Puntiuži Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Puntuži" nosaukuma variants
Puntyuži Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Puntuži" nosaukums latgaliski
Vecānu Vecānu ezers - atrodas uz Rēzeknes un Ludzas novada robežas Stoļerovas un Pureņu pagastā, platība - 14,9 ha; Vecinas ezers; Veciņu ezers
Vecinas ezers Vecānu ezers Stoļerovas un Pureņu pagastā
Veciņu ezers Vecānu ezers Stoļerovas un Pureņu pagastā
Velna ezers Velnezers, ezers Puzes pagastā
līcnieki Venstspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Līcnieki" iedzīvotāji
līčnieki Venstspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Līcnieki" iedzīvotāji
ameļnieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Amele" ("Ameļi", "Ameļmuiža") iedzīvotāji
Puze Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Blāzma" kļūdains nosaukums
dandzītnieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Dandzītes" iedzīvotāji
nīcciemnieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Nīcciems" iedzīvotāji
puzenieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Puze" iedzīvotāji
pužiņi Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Puze" iedzīvotāji
Puzesmuiža Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Puze" nosaukuma variants
Puzes muiža Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas “Puze” nosaukuma variants
puzenieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Puzenieki" iedzīvotāji
pužiņi Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Puzenieki" iedzīvotāji
puzenieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Puzesmuiža" iedzīvotāji
pužiņi Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Puzesmuiža" iedzīvotāji
stiklenieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Stikli" iedzīvotāji
stiklnieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Stikli" iedzīvotāji
trēbējnieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Trēbējciems" iedzīvotāji
upenieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Upmalciems" iedzīvotāji
upenieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Upnieki" iedzīvotāji
upnieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Upnieki" iedzīvotāji
viecītnieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Viecītes" iedzīvotāji
Puzenskaja Ventspils novada Puzes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Pussen Ventspils novada Puzes pagasta bijušais nosaukums vāciski
purkalnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Purkalns" iedzīvotāji
PHS Veselības aprūpes dienests (angļu "Public Health Service")
Biķernieki Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Vidzemes priekšpilsētā, 14. gs. minēts vietas nosaukums "Putker", "Putkere", no 16. gs. "Bickeren", "Bickern"
Mindeles-Risas starpleduslaikmets viduspleistocēna starpleduslaikmets Alpos, laikā kad Latvijā bija Pulvernieku starpleduslaikmets
mazais sūricis vienīgā Latvijā sastopamā sūriču suga ("Pulicaria vulgaris")
dzanni viens no personāžiem itāliešu masku teātrī - kalps, kalpone (Arlekīns, Brigella, Pulčinella utt.)
Jaunšķieru griezums viens no Pulvernieku starpleduslaikmeta griezumiem, kas atrodas 0,6 km uz austrumiem no Jaunšķieriem, nepilnu kilometru no Lētīžas kreisā krasta
Pubuļupe Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 16 km, kritums - 14 m; Lobēģu upe; Lobērģu upe; Mētra; Mētras strauts; Pubulīte; Pubuļa; Sūcupīte
Džaja Virsotne Maokes (Sniega) kalnos (indon. val. "Puncak Jaya"), Jaungvinejas salas rietumos, Indonēzijā, augstums - 4884 m vjl. (augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā), sniega līnija 4400 m vjl., ledāji \~15 kvadrātkilometri; līdz 1965. g. saucās Karstena kalns, 1965.-1969. g. Sukarno kalns
putinists Vladimira Putina atbalstītājs
Āgas rags zemesrags Guamas salas dienvidos (_Åga, Puntan_), Guamā, ASV teritorijā Klusajā okeānā
Aličes rags zemesrags Itālijā (_Alice, Punta_), Kalabrijas pussalas austrumos, Jonijas jūras krastā
Bahas rags zemesrags Kalifornijas pussalas ziemeļritumu daļā (_Baja, Punta_), Meksikas Lejaskalifornijas pavalstī
Abreohosa rags zemesrags Meksikā (_Abreojos, Punta_), Dienvidu Lejaskalifornijas štatā, Kalifornijas pussalas vidusdaļas rietumu piekrastē
Antonlisardo rags zemesrags Meksikā (_Antón Lizardo, Punta de_), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves pavalstī, Kampečes līča krastā
Arenasa rags zemesrags Puertoriko, Karību jūras Vjekesas salas ziemeļrietumos
Anagas rags zemesrags Tenerifes salas ziemeļaustrumos (_Anaga, Punta de_), Kanāriju Salās, Spānijā
Arenasa rags zemesrags Venecuēlā (_Arenas, Punta_), Karību jūras Margaritas salas dienvidrietumos
Bahas rags zemesrags Venecuēlā (_Baja, Punta_), Deltas Amakuro štata austrumu daļas izvirzījums Atlantijas okeānā
Marjato rags Ziemeļamerikas kontinenta galējais dienvidu punkts (sp. val. "Punta Mariato"), atrodas Asuero pussalā Panamā, Klusā okeāna krastā
Podvāze Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, garums - 20 km, kritums - 33 m, tek caur Priekulānu ezeru; Biržupe; Pudveize
Ozoliņa ezers Zutene, ezers Puzes pagastā
Zuteņu ezers Zutene, ezers Puzes pagastā
Ozoliņu ezers Zutene, ezers Ventspils novada Puzes pagastā
Žerkļu ezers Žierkleits, ezers Pušas pagastā
Žerklis Žierkleits, ezers Pušas pagastā
Žirklītis Žierkleits, ezers Pušas pagastā

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Pu.