Paplašinātā meklēšana
Meklējam Mēne.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (168):
- Mvetsi "Mēness", Zimbabves šonu mitoloģijā - pirmais cilvēks.
- Manitu Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - "Diženais gars", augstākā dievība, kas radījis Visumu un atdevis to Saulei, Mēnesim, Pērkonam un Vējam.
- aploks Apdārzs (ap Mēnesi).
- eklipse Aptumsums (Saules vai Mēness).
- selenogrāfija Astronomijas nozare, kas apraksta un kartografē Mēness virsmas detaļas.
- selenodēzija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness ģeometrisko formu un izmērus, nosaka Mēness virsmas reljefa raksturlielumus un kartografē Mēness virsmu.
- selenoloģija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness uzbūvi, tā ķīmiski mineraloģisko sastāvu, izcelšanos un attīstību.
- Apollo ASV kosmosa kuģi pilotējamam lidojumam uz Mēnesi, arī šādu lidojumu realizēšanas programma, ar kuģiem "Apollo-1" līdz "Apollo-6" tika veikti bezpilota izmēģinājumi. Ar "Apollo-11" uz Mēnesi nogādāti pirmie cilvēki - N. Ārmstrongs un E. Oldrins, pavisam 6 veiksmīgās ekspedīcijās (pēdējā - "Apollo-17") uz Mēness nolaidušies 12 astronauti.
- halo Atmosfēras optiska parādība, ko rada gaismas staru lūšana spalvmākoņu ledus kristālos un atstarošanās no tiem; balti vai varavīkšņaini gredzeni vai loki, stabi, plankumi ap Sauli un Mēnesi.
- augots Augošs (par Mēness fāzi).
- lunahods Automātisks visurgājāejs Mēness virsmas pētījumiem; lunomobilis.
- Sins Babiloniešu Mēness dievs un Ūras pilsētas sargs, Saules dieva Šamaša tēvs, kas parasti parādās spārnota vērša mugurā.
- Mieneši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Mēneši" nosaukuma variants.
- paisuma apstāšanās brīdis, kad uz Zemes novēro Saules un Mēness pievilkšanas spēku izraisīto paisuma augšējo līmeni jeb paisuma pilnlīmeni.
- krāteru jūra daudzu krāteru sablīvējums noteiktā Mēness virsmas rajonā.
- izdilas Dilstošā Mēness laiks.
- iedilt Dilstot iegūt sirpja formu (par Mēnesi).
- krāteris Gredzenveida ieplaka (uz Mēness virsmas).
- Selēne grieķu mitoloģijā - Mēness personificējums, titānu Hiperīona un Tejas meita, Hēlija un Ēosas māsa; romiešu mitoloģijā tai atbilda Diāna.
- Endimions Grieķu mitoloģijā - skaists jauneklis, kuru Mēness dieviete Selēne lika iemidzināt mūžīgā miegā, jo mīlēja to un vēlējās saglabāt viņam mūžīgo jaunību.
- nakšatras Hindu mitoloģijā - dieva Dakšas meitas, kuras identificēja ar zvaigznājiem Mēness ekliptikā.
- Purūravass Hindu mitoloģijā - pirmais Mēness dinastijas valdnieks, Ilas un Budhas dēls.
- heliometrs Ierīce, ar ko mērī mazus leņķiskos atstatumus (līdz 1 grādam) starp spīdekļiem, kā arī Saules, Mēness un planētu leņķisko diametru.
- telūrijs Ierīce, ar kuru demonstrē Zemes griešanos ap savu asi, Zemes griešanos ap Sauli, Mēness griešanos ap Zemi.
- selenīti Iztēlē radīti Mēness iedzīvotāji.
- sizigija Jauna vai pilna Mēness fāze.
- Jo Jupitera pavadonis ("Io"), ko atklāja G. Galilejs 1610. g.; apriņķo planētu 1,77 dienās 422000 km attālumā; diametrs 3635 km; masa - 1,21 Mēness masas; vulkānisma dēļ virsma nepārtraukti atjaunojas.
- Kallisto Jupitera pavadonis; atklāja G. Galilejs 1610. apriņķo planētu 16,69 dienās, 1,880 mlj km attālumā; diametrs - 4840 km; masa - 1,45 Mēness masas; daudz krāteru.
- plūdmaiņas Jūru un okeānu ūdenslīmeņa Zemes cietās virsas un atmosfēras spiediena periodiskas svārstības Mēness un Saules gravitācijas spēka iedarbībā.
- apsīda Kāda debess ķermeņa orbītas vistuvākais un vistālākais punkts attiecībā pret centrālo debess ķermeni, piem., Mēness apsīdas attiecībā pret Zemi ir perigejs un apogejs, Zemes apsīdas attiecībā pret Sauli ir perihēlijs un afēlijs.
- izdilt Kļūt tādam, kam ir ļoti maza redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
- dilt Kļūt tādam, kam ir mazāka redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
- sadilt Kļūt tādam, kam it ļoti maza redzamā dala, pakāpeniski kļūt neredzamam (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā, arī par rietošu Sauli).
- anomālistiskais mēnesis laika intervāls starp divām sekojošām Mēness iziešanām caur orbītas perigeju; vidējais ilgums 27,55 diennaktis.
- drakoniskais mēnesis laika intervāls starp divām sekojošām Mēness iziešanām caur vienu un to pašu orbītas mezglu; vidējais ilgums 27,21 diennaktis.
- drakoniskais gads laika intervāls starp divām sekojošām Saules iziešanām caur vienu un to pašu Mēness orbītas mezglu; drakoniskā gada garums ir 346,6201 diennaktis.
- sinodiskais mēnesis laika intervāls starp divām sekojošām vienādām Mēness fāzēm; vidējais ilgums 29,53 diennaktis.
- tukšatnes Laikposms, kad ir tukšs Mēness.
- talasoīds Liela ieapaļa Mēness ieplaka, kas pēc formas un caurmēra līdzīga Mēness jūrai, taču nav pildīta ar tumšo, jūrām raksturīgo materiālu.
- lunaria Mēnesenes.
- mēnesnīce Mēnesnīca.
- mēnesnīdze Mēnesnīca.
- mēnesnieks Mēnesnīca.
- mēnesnītis Mēnesnīca.
- mēnestnieks Mēnesnīca.
- mēnistens Mēnesnīca.
- mēnessirpis Mēness apgaismotā daļa, kas no Zemes redzama sirpjveidā; Mēness sirpis.
- Mēness sirpis Mēness apgaismotā daļa, kas no Zemes redzama sirpjveidā.
- mēnessvaigs Mēness apgaismotā, no Zemes redzamā daļa.
- sideriskais mēnesis Mēness apriņķojuma periods - laika intervāls, kurā Mēness vienreiz apriņķo Zemi un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm; vidējais ilgums 27,32 diennaktis.
- mēnešots Mēness apspīdēts, Mēness caurspīdēts.
- certoksnis Mēness ceturksnis.
- ceturknis Mēness ceturksnis.
- ceturksnis Mēness ceturksnis.
- griests Mēness ceturksnis.
- Čane Mēness dieviete ķīniešu mitoloģijā.
- Nikala Mēness dieviete ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā, mēness dieva Jariha sieva.
- mēnessripa Mēness disks.
- pilns Mēness Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks; pilnmēness.
- pilnmēness Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks; pilns Mēness.
- jauns Mēness Mēness fāze, kad tas no Zemes nav redzams vai kad tas parādās vakaros kā šaurs sirpis, kura izliekums vērsts pret Sauli.
- jaunmēness Mēness fāze, kurā Saules apgaismotā Mēness daļa nav redzama.
- Mēness pēdējais ceturksnis Mēness fāze, kurā Saules apgaismotā Mēness daļa redzama pusapļa veidā ar izliekumu uz kreiso pusi (Zemes ziemeļu puslodē).
- Mēness pirmais ceturksnis Mēness fāze, kurā Saules apgaismotā Mēness daļa redzama pusapļa veidā ar izliekumu uz labo pusi (Zemes ziemeļu puslodē).
- kvadra Mēness fāze.
- mēnešgrieži Mēness fāzes, mēneša grieži.
- mītava Mēness fāžu maiņa.
- mēnesnīca Mēness gaisma; šīs gaismas radīts apgaismojums uz Zemes virsas.
- mēnessgaisma Mēness gaisma.
- mēnesstars Mēness gaismas stars.
- masmini Mēness gravitācijas lauka samazināšanās apgabali virs vairākiem Mēness krāteriem.
- griežkas Mēness grieži.
- Mēnes grieze Mēness grieži.
- lunīts Mēness iežu paraugs.
- lunārais kalendārs Mēness kalendārs.
- aposelēnijs Mēness mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Mēness.
- periselēnijs Mēness mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kurā pavadonis atrodas vistuvāk Mēnesim.
- mēnešmeita Mēness meita (pasaku tēls).
- apogejs Mēness orbītas vai Zemes mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Zemes.
- perigejs Mēness orbītas vai Zemes mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Zemes centram.
- mēnešripa Mēness ripa, pilns mēness.
- mēnešsirpis Mēness sirpis.
- mēnessrags Mēness sirpis.
- pusmēness Mēness tādā fāzē, kad no Zemes redzama tikai daļa, aptuveni puse, no tā apgaismotā diska.
- paisums Mēness un Saules pievilkšanās spēku radīto ūdens līmeņa svārstību paaugstināšanās fāze (jūrās, okeānos).
- epakta Mēness vecums no neomenijas (jaunās Mēness fāzes), skaitot par izejas punktu noteiktu dienu gadā.
- lunāri-solārais kalendārs Mēness-Saules kalendārs.
- tukšs Mēness Mēness, kad tas no Zemes nav redzams.
- vecs Mēness Mēness, kas no Zemes redzams kā šaurs sirpis, kura ieliekums vērsts pret Sauli.
- augošs Mēness Mēness, kura no Zemes redzamā apgaismotā daļa kļūst lielāka.
- dilstošs Mēness Mēness, kura no Zemes redzamā apgaismotā daļa kļūst mazāka.
- čigānsaule Mēness.
- mēnestnica Mēness.
- mieness Mēness.
- lunātisms Mēnessērdzība jeb somnambulisms - apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā.
- lunātiķis Mēnessērdzīgais; garīgi slimais.
- kāvs Mēnessērdzīgais.
- naktskāvs Mēnessērdzīgais.
- lunātisks Mēnessērdzīgs.
- mēnešgaisma Mēnessgaisma.
- mēnešgaišums Mēnessgaisma.
- mēnešgals Mēneša beigas.
- kalendas Mēneša pirmā diena romiešiem.
- īdas Mēneša vidus diena seno romiešu kalendārā (martā, maijā, jūlijā un oktobrī - 15. diena, pārējos mēnešos - 13. diena).
- vidmēnesis Mēneša vidus.
- mēnešmaksa Mēnešalga.
- mēnesene Mēnešbiļete.
- mēnorrēja Mēnešreizes, mēnešstarpas.
- mēnopauza Mēnešreižu izbeigšanās sievietēm.
- metons Metona cikls - 18 gadi, kas precīzi atbilst 125 Mēness mēnešiem pa 30 dienām un 110 pa 29 dienām.
- mēnessnakts Nakts, kad spīd (parasti pilns) Mēness; mēness nakts.
- Mēness nakts nakts, kad spīd (parasti pilns) Mēness; mēnessnakts.
- nutācija nelielas periodiskas Zemes rotācijas ass svārstības, kas rodas tāpēc, ka mainās Mēness un Saules novietojums attiecībā pret Zemes ekvatoriālo paresninājumu, to periods ir 18,6 gadi un amplitūda 9,2 loka sekundes.
- luno- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz Mēnesi, ir saistīts ar to.
- piedzimt Parādīties, kļūt redzamam (par jaunu Mēnesi).
- pieradīties Parādīties, kļūt redzamam (par jaunu Mēnesi).
- grozības Pārmaiņas, grieži (piem., Mēness grieži).
- paisuma straume pēc virziena un ātruma periodiski mainīga straume, ko rada Saules un Mēness pievilkšanas spēku izraisītās plūdmaiņas.
- Mēness librācija periodiskas, šķietamas Mēness svārstības ap savu centru, kuru cēlonis ir Mēness nevienmērīgā kustība pa orbītu un Mēness ekvatora slīpums attiecībā pret Mēness orbītu; tā rezultātā no Zemes iespējams redzēt vairāk nekā pusi (59%) Mēness virsmas.
- saross Periods, ar kādu aptuveni vienā un tai pašā secībā atkārtojas Saules un Mēness aptumsumi - 18 gadi un 11,3 diennaktis, šajā laikā notiek 42 vai 43 Saules aptumsumi un 28 Mēness aptumsumi.
- pesah Pesah svētki - vieni no vecākajiem ebreju svētkiem, sākumā kulta deja; svētku laiku noteica pēc Mēness - pavasara pilnmēness naktī pēc saules rieta.
- mēnesseja Pilna vai gandrīz pilna Mēness no Zemes redzamā daļa.
- pilnēt Pilnam kļūt (par Mēnesi).
- pilnēties Pilnam kļūt (par Mēnesi).
- kvadrātplūdmaiņas Plūdmaiņas ar minimāliem plūdmaiņu lielumiem, novērojamas Mēness fāžu pirmā un pēdējā ceturkšņa periodā, kad tās veidojošie Saules un Mēness spēki darbojas savstarpēji perpendikulāri.
- kvadratūrplūdmaiņas Plūdmaiņas ar minimāliem plūdmaiņu lielumiem; novērojamas Mēness fāžu pirmā un pēdējā ceturkšņa periodā, kad plūdmaiņas veidojošie Saules un Mēness spēki darbojas savstarpēji perpendikulāri.
- Pā Ponī cilts (Ziemeļamerika) mitoloģijā - Mēness dievs.
- pusrats Pusē (par Mēness fāzi).
- maskons Relatīvi blīvāks iežu koncentrējums desmitiem km dziļumā zem Mēness vai kāda cita debess ķermeņa virsmas, kur novērojama smaguma spēka anomālija.
- Lūna Romiešu Mēness dieve, ko godināja vai nu atsevišķi vai kopā ar Saules dievu.
- lunārs saistīts ar Mēnesi, tam raksturīgs; uz Mēness esošs.
- Mēness fāzes Saules apgaismotā Mēness daļas formas, kas redzamas no Zemes un periodiski atkārtojas: jaunmēness jeb jauns Mēness, pirmais ceturksnis, pilnmēness jeb pilns Mēness un pēdējais ceturksnis.
- pelnu gaisma Saules neapspīdētās, pret Zemi vērstās Mēness redzamā diska daļas vāja spīdēšana Saules gaismā, ko atstarojusi Zemes virsma; vislabāk redzama laikposmā no jaunmēness līdz pirmā ceturkšņa fāzei un no pēdējā ceturkšņa līdz jaunmēness fāzei.
- paisuma vilnis Saules vai Mēness pievilkšanas spēku radīts ūdenslīmeņa svārstību vilnis ar 12 st. un 25 min ilgu laika periodu.
- Ārjabhata Senās Indijas matemātiķis un astronoms (Aryabhata; 476.-550. g.), ko uzskata par arābu ciparu radītāju; aprēķinājis skaitļa "pī" vērtību, izteica domu, ka Zeme griežas ap savu asi, zinātniski skaidroja Saules un Mēness aptumsumus.
- horoskops Shēma, kas īpašā debess sfēras projekcijā attēlo planētu, Saules un Mēness stāvokli noteiktā laika momentā; to izmanto, lai ar astroloģijas metožu palīdzību noteiktu cilvēku īpašības un likteņus, pareģotu nākotni.
- laika mērīšanas sistēmas sistēmas, kuru pamatā ir periodiski dabas procesi; lielu laika intervālu mērīšanai izmanto Zemes kustību ap Sauli (gads), Mēness kustību ap Zemi (mēnesis), Zemes rotāciju (diennakts); atomsekundes definēšanai un atomlaika skalas ieviešanai izmanto atomos notiekošos procesus.
- selenogrāfiskās koordinātas skaitļi, kas nosaka punkta stāvokli uz Mēness virsmas attiecībā pret Mēness ekvatoru un sākummeridiānu.
- Mēness dārziņš spīdošs riņķis ap Mēnesi, halo fenomens, kas rodas, gaismai atstarojoties ledus kristālos augstajos spalvu mākoņos.
- starptautiskās kosmosa tiesības starptautisko tiesību normu kopums, kas regulē starptautisko tiesību subjektu (valstu, starpvaldību organizāciju) darbību kosmosa izpētē un izmantošanā, ieskaitot Mēnesi un citus debess ķermeņus.
- parvans Svētā "Mēness pārmaiņu diena" hinduismā, proti, jauns mēness, pilns mēness, kā arī katras lunārā mēneša puses 8. un 14. diena, kuras tiek atzīmētas ar dažādiem rituāliem un gavēņiem.
- ieiet Šķietami ievirzīties (kur iekšā) - parasti par Sauli, Mēnesi.
- gredzenveida Saules aptumsums tāds Saules aptumsums, kad Mēness atrodas tik tālu no Zemes, ka tā ēnas konuss neskar Zemes virsmu un Saule netiek pilnīgi aizklāta.
- daļējs Saules aptumsums tāds Saules aptumsums, kad Mēness daļēji aizklāj Sauli.
- pilns Saules aptumsums tāds Saules aptumsums, kad Mēness pilnīgi aizklāj Sauli; šai laikā novērojami Saules atmosfēras augšējie slāņi.
- kvadratūra tāds Saules, Zemes un ārājās planētas vai Mēness stāvoklis, kur līnija, kas savieno Zemes un Saules centru, veido taisnu leņķi ar līniju, kas savieno Zemes un planētas vai Zemes un Mēness centru.
- daļējs Mēness aptumsums tāds Zemes, Saules un Mēness savstarpējais stāvoklis, kad Mēness daļēji ieiet Zemes ēnā.
- Saules aptumsums tāds Zemes, Saules un Mēness savstarpējais stāvoklis, kad Mēness nokļūst tieši starp Sauli un Zemi; atkarībā no savatarpējā izvietojuma iespējams pilns, gredzenveida vai daļējs aptumsums.
- Mēness aptumsums tāds Zemes, Saules un Mēness savstarpējais stāvoklis, kad Mēness nokļūst Zemes ēnā, atkarībā no savstarpējā izvietojuma var būt pilns, daļējs vai pusēnas (pusēnots) aptumsums.
- pilns Mēness aptumsums tāds Zemes, Saules un Mēness savstarpējais stāvoklis, kad Mēness pilnīgi ieiet Zemes ēnā.
- pusēnas Mēness aptumsums tāds Zemes, Saules un Mēness savstarpējais stāvoklis, kad Mēness šķērso tikai Zemes pusēnu.
- mēnešains Tāds, kad spīd Mēness (parasti par vakaru, nakti).
- selenocentrisks Tāds, kura centrs ir Mēness; tāds, kas riņķo ap Mēnesi.
- albedo tipiskās vērtības tīram sniegam ir 0,8-0,9, vidējā vērtība Zemes virsmai - 0,4, Mēness virsmai - 0,073.
- Mēness jūra tumšs Mēness virsmas apgabals.
- paisuma viļņi ūdenslīmeņa svārstības, kas rodas, līmenim paaugstinoties Zemes, Mēness un Saules savstarpējo kustību rezultātā.
- Ariels Urāna pavadonis ("Ariel"), vidējais attālums no planētas - 190900 km, diametrs - \~1330 km, masa - 0,03 Mēness masas.
- Kopernika teorija uz heliocentrisko pasaules sistēmu balstīta debess spīdekļu kustības teorija, kurā pieņemts, ka Saule atrodas Saules sistēmas centrā, bet Zeme riņķo ap to; debess spīdekļu diennakts kustību skaidro ar Zemes rotāciju ap asi, Mēness redzamo kustību – ar tā riņķojumu ap Zemi, bet planētu redzamo kustību – ar to riņķojumu ap Sauli.
- panlunārisms Uzskats, ka Mēness ir vienīgais mītu veidotājs faktors.
- evekcija Viena no Mēness kustības periodiskām nevienmērībām, ko izraisa Saules pievilkšanās spēks.
- Eiropa viens no Jupitera pavadoņiem ("Europa"), vidējais attālums no planētas - 671100 km, izmēri - 3122 km, masa - 0,64 no Mēness masas, atklājis it. zinātnieks G. Galilejs 1610. g.
- selenonīms Vietvārds, astrotoponīma paveids, kas nosauc dabas objektu uz Mēness.
- kvadratūriskais paisums un bēgums vismazākais paisums un bēgums Mēness 1. un 3. ceturkšņa beigās, kad virzieni Zeme-Mēness un Zeme-Saule veido taisnu leņķi.
- lunomobilis Visurgājējs, ar dzinēju aprīkots transportlīdzeklis braukšanai pa Mēness virsmu.
- lunisolārā precesija Zemes rotācijas ass virziena periodiska maiņa, kuras cēlonis ir Mēness un Saules gravitācijas iedarbība uz Zemes ekvatoriālo paresninājumu.
- precesija Zemes rotācijas ass virziena periodiska maiņa, kuras cēlonis ir Mēness un Saules, kā arī planētu gravitācijas iedarbība uz Zemes ekvatoriālo paresninājumu (attiecīgi lunisolārā precesija un planetārā precesija); precesijas dēļ Zemes rotācijas ass apmēram 25 700 gadu laikā apraksta ap ekliptikas poliem gandrīz konisku virsmu, kuras sfēriskais rādiuss ir apmēram 23,5°; precesijas rezultātā pavasara punkts pārvietojas par 50,4" gadā un mainās debess spīdekļu ekvatoriālās koordinātas.
- baricentrs Zemes un Mēness sistēmas masascentrs; tas atrodas 4800 km attālumā no Zemes centra uz Mēness pusi.
- aizklāšanās Zvaigznes vai planētas aizklāšanās ar Mēnesi, planētas (Merkura vai Veneras) pāriešana pāri Saules diskam, planētas pavadoņa aiziešana aiz planētas, zvaigznes aizklāšanās ar planētu, aptumsuma maiņzvaigznes komponentu savstarpējā aizklāšanās, arī Saules aptumsums.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Mēne.