Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Vasaras versija 2025

410 995 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam He.

Atrasts vārdos (332):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (1596):

Vormsas konkordāts 1122. g. vienošanās starp pāvestu un Svētās Romas imperatoru Heinrihu V par savstarpējām attiecībām un baznīcas stāvokli šī valdnieka pārvaldītajā teritorijā; ar to tika izbeigta cīņa par investitūru.
Salomona Heninga hronika 16. gs. vēstures avots, ko vācu valodā sarakstījis S. Henings (1528.-1589. g.), kurš 1554.-1662. g. bija pēdējā Livonijas ordeņa mestra G. Ketlera sekretārs, bet pēc tam hercoga padomnieks, iespiesta 1590. g. Rostokā, 1595. g. Leipcigā.
Trešā atmoda 1987.-1991. g., Vides aizsardzības kluba, grupas "Helsinki-86" izveidošanās, Latvijas Rakstnieku savienības 1988. g. 1.-2. jūnija plēnums, Tautas fronte un neatkarības atjaunošana.
koraļļu adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Hericium coralloides"), sniegbalta, uz trūdošas koksnes augoša adatene, Latvijā reti sastopama, saudzējama
pirmssokratieši Agrie sengrieķu filozofi 6. un 5. gs. p. m. ē., kā arī daži to sekotāji (galv. pārstāvji: Taless, Anaksimandrs, Anaksimens, Heraklits, Ksenofans, Pitagors, Parmenīds, Empedokls, Anaksagors, Leikips un Dēmokrits), kas risināja gk. natūrfilozofiskus jautājumus
Austrumgobi aimaks Mongolijā (_Dornogovǐ_), valsts dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Dienvidgobi, Vidusgobi, Henteju un Suhebatora aimaku, kā arī ar Ķīnu
Austrumi aimaks Mongolijas austrumos (_Dornod_), robežojas ar Henteja un Suhebatora aimaku, kā arī ar Krieviju un Ķīnu; Austrumu aimaks
Aiza, kur nositas bizoni aiza Klinšu kalnos (_Head-Smashed-In Buffalo Jump_), Kanādā, Albertas provinces dienvidos
hemigrafe Akantaugu dzimtas ģints ("Hemigraphis")
heihēra Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Heuchera"), Amerikas izcelsmes krāšņumaugs, audzē dārzos saulainās un pusēnainās vietās, sastopami daudzi hibrīdi
Musci hepatici aknu sūnas, tagad "Hepaticae"
heliptera Akroklīnija ("Helipterum")
Humbolta akroklīnija akroklīniju suga ("Helipterum humboldtiana")
Manglesa akroklīnija akroklīniju suga ("Helipterum manglesii")
hektorizēšanās alkoholiskā dzēriena _Hekotrs_ dzeršanas process
hekča alkoholiskais dzēriens _Hektors_
heķis alkoholiskais dzēriens _Hektors_
Endaija Andē, pilsēta Francijā, tās nosaukums basku valodā (_Hendaia_)
helvolskābe Antibiotiska viela, izolēta no "Aspergillus fumigatus" mutanta "Helvola"
kaducejs Antīkajā mitoloģijā - divu čūsku apvīts Hermeja-Merkura zizlis; miera, arī tirdzniecības simbols
herma apakšgalā sašaurināts četršķautņu stabs, uz kura novietots (sākotnēji sengrieķu dieva Hermesa) galvas vai krūšutēla skulpturāls attēls
Ērberģe apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 56 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Herbergen" teritorijā, Mazzalves pagasta administratīvais centrs
Ēvele apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Wohlfahrt" teritorijā, vēstures avotos minēta 1562. g., kad Polijas karalis novadu atdevis Valmieras pilskungam Hevelnam, no kura vārda radies Ēveles nosaukums, pagasta centrs
Adraskana apdzīvota vieta Afganistānā (_Adraskan_), Herātas vilajetā
Bāgrāna apdzīvota vieta Afganistānā (_Bāghrān_), Helmandas vilajeta ziemeļos
Hendersona apdzīvota vieta ASV ("Henderson"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Khola apdzīvota vieta Lielbritāijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Ljogas salas austrumu daļā; Kola
Artanruva apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Air An Rubha_), Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas rietumos; Ērda
Štjornavagage apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas ziemeļaustrumu daļā
Niša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas ziemeļos; Nesa
Pelevaniha apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Pjennafīglas salā
Lohpagastela apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Uivištadžešas salas dienvidu daļā
Pāgkhasčhela apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Varrajas salas dienvidos
Toubermori apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējās Hebridu salās, Mallas salas ziemeļu daļā
Brodforda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējo Hebridu salu Skajas salas austrumu daļā, Inera šauruma krastā
Portrī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējo Hebridu salu Skajas salas austrumu malā
Juiga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējo Hebridu salu Skajas salas ziemeļu daļā
Šiaposta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas ziemeļaustrumos, Ārējo Hebridu salu Ljogas salas ziemeļrietumu piekrastē
Bajanhutaga apdzīvota vieta Mongolijā, Henteja aimakā
Batnorova apdzīvota vieta Mongolijā, Henteja aimakā
Bajanovo apdzīvota vieta Mongolijā, Henteja aimaka austrumu daļā
Bajanadarga apdzīvota vieta Mongolijā, Henteja aimaka ziemeļu daļā
Batširēta apdzīvota vieta Mongolijā, Henteja aimaka ziemeļu daļā
Therpjarta apdzīvota vieta Skotijā (_Tarbert_), Lielbritānijā, Ārējo Hebridu salu Ljogas salā
Antoņivka apdzīvota vieta Ukrainā (_Antonivka_), Hersonas apgabalā
Askanija Nova apdzīvota vieta Ukrainā (_Askaniia Nova_), Hersonas apgabala dienvidu daļā
Vanne-Eikele apdzīvota vieta Vācijā ("Wanne-Eickel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, kas bija patstāvīga pilsēta līdz 1975. g., kad pievienota Hernes pilsētai
Herjedālena Apgabals dienvidrietumu Norlandē ("Haerjedalen"), Zviedrijā, robežojas ar Norvēģiju, platība - 11954 kvadrātkilometri, 11200 iedzīvotāju, kalnaina (Helāgsfjellets - 1796 m, Skārsfjellets - 1593 m), dienvidaustrumu daļā paugurains mežs, reti apdzīvots
Ārgaila un Bjūta apgabals Skotijā (_Argyll and Bute_), Lielbritānijā, ietver Iekšējās Hebridu salas, Kintairas pussalu u. c.
Ziemeļkrimas kanāls apūdeņošanas kanāls Krimas pussalas ziemeļu un austrumu daļā, Ukrainas Hersonas apgabalā un Krimas Autonomajā Republikā, sākas Kahovkas ūdenskrātuvē (Dņepra), beidzas pie Kerčas, garums — 402,6 km, izbūvēts — 1961.-1971. g., 5 atzari ar kopējo garumu 300 km, nodrošina ūdens sagādi un apūdeņošanu 1580000 ha platībā, piegādā ūdeni Feodosijai, Kerčai u. c. apdzīvotām vietām
Baltijas efeja arāliju dzimtas efeju ģints suga ("Hedera helix var. baltica"), liānveidīgs, kāpelējošs, ložņājošs, mūžzaļš augs ar gaisa saknēm - piesūcekņiem, lapas pamīšas, 4-6 cm garas, ziedi čemurveida ziedkopās, Latvijā konstatēta Slīterē un Rucavā, aizsargājama
efeja Arāliju dzimtas ģints ("Hedera"), mūžzaļi liānveida krūmi ar tvērējsaknēm, vienkāršām veselām vai daivainām lapām, 7-9 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, vairākas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus un telpaugus
Hebridu salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (angļu val. _Hebrides_), uz ziemeļrietumiem no Skotijas, sastāv no \~500 salām, no tām \~100 apdzīvotas, platība - 7285 kvadrātkilometri, ap 30000 iedzīvotāju, lielākais augstums - 993 m
Ērda Artanruva - apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas ziemeļos, tās nosaukums angļu valodā (_Aird_)
hemiaskomicētes Asku sēņu klase ("Hemiascomycetes"), vienkāršākās asku sēnes bez augļķermeņiem, 60 ģinšu, 325 sugas, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, \~30 sugu
rumpucis Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Helvellaceae"), pie kuras pieder sēnes ar krokotām, viļņainām vai šūnainām cepurītēm un parasti ar dobumu cepurītē un kātiņā, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 14 sugu
leocija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Leotiales syn. Helotiales"), Latvijā konstatētas 6 dzimtas
saulespuķe Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ("Helianthus") ar augsta stublāju un lielu, dzeltenu ziedu; saulgrieze (1)
topinambūrs Asteru (kurvjziežu) dzimtas saulgriežu ģints suga ("Helianthus tuberosus"), daudzgadīgs lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem stobrziediem vai mēlziediem un apaļiem, iegareniem vai bumbierveida bumbuļiem
Hebridu jūra Atlantijas okeāna jūra Skotijas rietumu piekrastē, ziemeļrietumos norobežo Ārējās Hebridu salas
bārkstmale Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Hebeloma"), sēņu cepurīte dzeltenpelēka līdz sarkanbrūna, lipīga, reizēm zvīņaina, ar ieritinātu, it kā aizlauztu malu, Latvijā konstatētas 9 sugas
Hesītis ātro uzkodu ēstuve _Hesburger_
Debesbraukšanas sala atrodas Atlantijas okeāna centrālajā daļā (angļu val. "Ascension Island"), Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Sv. Helēnas sala" sastāvdaļa, platība - 88 kvadrātkilometri, 1100 iedzīvotāju (2005. g.)
Angolas lielieplaka atrodas Atlantijas okeāna dienvidaustrumos, starp Āfrikas kontinenta Dienvidatlantijas un Vaļu grēdu, dziļums - līdz 6013 m, rietumu malā Sv. Helēnas sala
Hērda sala atrodas Indijas okeāna dienvidu daļā ("Heard Island"), uz dienvidaustrumiem no Kergelena salas, klinšaina, vulkāniskas izcelsmes (Mosona vulkāns - 2745 m), nogāzēs šļūdoņi, platība - \~200 kvadrātkilometru
Boļšehehcira rezervāts atrodas Krievijā, Habarovskas novadā, Hehcira grēdas dienvidrietumos, platība - 447 kvadrātkilometri, augstums - 500-950 m, dibināts 1964. g., lai saglabātu skujkoku-platlapju mežus, pētītu Tālo Austrumu floru un faunu
Hetao līdzenums atrodas Ķīnas ziemeļu daļā ("Hetaopingyuan"), starp Inšana kalniem un Ordosa plato, Huanhes lielā loka ziemeļu posma abos krastos, garums - \~400 km, platums - līdz 100 km, augstums - 900-1100 m
Iekšējās Hebridu salas atrodas pie Skotijas krastiem Hebridu jūras un Ziemeļu šauruma rietumu daļā
Herdera piemineklis atrodas Rīgā, Herdera laukumā, iepretī Rīgas Doma bijušajai mācītāja mājai, atklāja 1864. g., tas bija pirmais kultūras darbiniekam veltītais piemineklis Rīgā, demontēts 1915.g., atjaunots 1927. g., vēlreiz demontēts pēc 2. pasaules kara, atjaunots 1959. g.
Herdera laukums atrodas Vecrīgā starp Palasta ielu, Doma laukumu un Rīgas Domu, iezīmēts Rīgas plānā jau 1650. g., līdz 1864. g. tur atradās pilsētas mazie svari un to sauca par Mazo svaru laukumu, atzīmējot 100 gadadienu kopš J. G. Herdera ierašanās Rīgā, laukumā uzstādīja Herdera pieminekli un laukumu nosauca viņa vārdā
Dzalučuds Augstākā virsotne Henteja grēdā, Mongolijā, augstums - 2800 m
Hercules Graphics karte augstas izšķirtspējas grafikas karte (videoadapters) monohromiem monitoriem, ko izstrādājusi firma "Hercules Computer Technology"
heterometabola Augutu kārtas "Heterometabola" nosaukuma sinonīms
Brčko apgabals autonoms apgabals Bosnijas un Hercegovinas federālās valdības tiešā pakļautībā, platība — 493 kvadrātkilometri, 78860 iedzīvotāju (2006. g.)
Herkulane Balneoloģisks kūrorts un sanatorija Rumānijas dienvidrietumos ("Baile-Herculane"), Černas ielejā (uz ziemeļiem no Dzelzs Vārtiem), 17 karstie minerālūdeņu avoti (7 radioaktīvie)
helikonija Banānu dzimtas ģints ("Heliconia")
parastā bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma crustuliniforme")
kakao bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma laterinum")
brūnvidus bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma mesophaeum")
sakņkāta bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma radicosum")
sinepju bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma sinapizans")
nošķeltā bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma theobrominum", syn. "Hebeloma truncatum")
Hesene-Nasava Bijusī Prūsijas province ("Hessen-Nassau"), kopš 1946. g. ietilpst Hesenes un Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē
Almēlija Bijušais trimdas latviešu īpašums Lielbritānijā, Herefordšīrā, senas muižas komplekss (108 telpas), ko īrēja Latviešu Nacionālā padome Lielbritānijā no 1953. g. un 1989. g. ieguva īpašumā, bet 1999. g. pārdeva
Greja kods binārs blokkods, kura blakusvārdi atšķiras tikai vienā pozīcijā, t. i., to Heminga attālums vienāds ar vienu
Heminga kods bināru lineāru blokkodu saime, ko 1950. gadā atklāja R. Hemings un kas ļauj izlabot jebkuru atsevišķu kļūdu blokā. Vairāku vienlaicīgu kļūdu labošanai izmanto tādu Heminga kodu vispārinājumu kā Bouza-Čoudhuri-Hokenhema kodus
bosņaki Bosnieši - tauta Bosnijā un Hercegovinā
BA Bosnija un Hercegovina, valsts divburtu kods
BIH Bosnija un Hercegovina, valsts trīsburtu kods
BAM Bosnijas konvertējamā marka; Bosnijas un Hercegovinas valūtas kods, sīknauda - feniņš
Sarajeva Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsēta ("Sarajevo"), 369500 iedzīvotāju (2013. g.)
placodermi Bruņuzivis ar 4 dzimšu grupām (kārtām): "Anaspida", "Heterostraci", "Osteostraci" un "Antiarchi"
Bīriņu pils celta pēc arhitekta F. V. Hesa projekta, tā ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu, vienu lielu torni un dekoratīviem tornīšiem apjoma stūros, ēka būvēta neogotikas stilā
hēbe Ceļteku dzimtas ģints ("Hebe"), mūžzaļi dekoratīvi augi, dažas sugas aug krūmveidā ar skujveida lapām, citām sugām ir platākas lapas
cyathipodia Cyathipodia macropus - rumpuču dzimtas sugas "Helvella macropus" nosaukuma sinonīms
latvānis Čemurziežu dzimtas ģints ("Heracleum"), lakstaugs ar lielām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem
Antoniouneeusgana Čīles sezonāla pētnieciskā stacija Antarktīdā (_Antonio Huneeus Gana_), Elsverta kalnu Heritidža grēdas malā, netālu no Rones šelfa ledāja
dabas resursu ieguve dabas resursu atdalīšana no to dabiskās vides un iesaistīšana (apstrādātā vai neapstrādātā veidā) saimnieciskajā darbībā, arī parka vīngliemežu ("Helix pomatia L") vākšana
firma "HP" datorfirmas _Hewlett-Packard Development Company_ saīsināts nosaukums
hp Datorfirmas "Hewlett-Packard Development Company" saīsināts apzīmējums
Djuāra trauki dažāda tilpuma un formas stikla un metāla trauki ar apsudrabotām dubultsienām, starp kurām radīts vakuums; tiem ļoti laba siltumizolācija; lieto sašķidrinātu gāzu (N~2~, He, Ar, O~2~ u. c.) uzglabāšanai un transportam; sadzīvē lietojamos sauc par termosiem
grīslis Dažādvārpu grīšļi - grīšļu ģints sugu grupa ("Heterostachyae"), kuriem ziedkopa sastāv no viendzimuma vārpiņām (ir arī daži izņēmumi), Latvijā konstatēts \~40 sugu
Kaitangata Debesu dieviete maoru mitoloģijā, kas apprecēja kanibālu virsaiti Vatiri un dzemdēja Hemi, varoņa Tafaki tēvu
Dienvidslāvija Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika - valsts Eiropas dienvidu daļā 1945.-1991. g., kuras sastāvā bija 6 republikas - Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Serbija (ar Kosovas un Vojevodinas autonomajiem novadiem), Slovēnija
heveja Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases eiforbiju rindas eiforbiju (dievkrēsliņu) dzimtas ģints ("Hevea"), mūžzaļš koks, 12 sugas
sniegroze Divdīgļlapju klases gundega rindas gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), krāšņumaugs, saukts arī par ziemziedi
ķemurags Divdīgļlapju klases gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgi Vidusjūras apgabala un Viduseiropas mežu un kalnu lakstaugi ar mūžzaļām rokveidīgām pamatlapām, ar vienkāršām stublāja lapām un zaļiem, purpursarkaniem vai baltiem ziediem, \~22 sugu, visas indīgas, dažas lietotas arī medicīnā
gaišā dižadatene dižadateņu sēņu ģints suga ("Hericium cirrhatum, syn. "Creolophus cirrhatus")
zarainā dižadatene dižadateņu sēņu ģints suga ("Hericium clathroides"), Latvijā aizsargājama
ežu dižadatene dižadateņu sēņu ģints suga ("Hericium erinaceus")
Sava Donavas labā krasta pieteka, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, ievērojamā posmā ir Horvātijas un Bosnijas un Hercegovinas robežupe, garums - 940 km, sākas Jūlijas Alpos satekot Sava Bohiņskai un Sava Dohinskai, ieteka pie Belgradas
parastais dumbrainis dumbraiņu suga ("Helodes minuta"), dzīvo mitrās pļavās
Daugavas dumbrainis dumbraiņu suga ("Helodes pseudominutus"), atrodams tikai Daugavas senlejā
kaķpēdiņa Dzeltenā kaķpēdiņa - dzeltenā salmene ("Helichrysum arenarium")
bezsmertņiks Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
dilumzāle Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
kaķpēdiņi Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
pļāpenes Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
salmene Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
salmenes Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
salmpuķe Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
salmpuķes Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
salmpuķītes Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
saulzelte Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
sausziede Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
vienmērskaistā Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
kaķa pēda dzeltenā salmene ("Helichrysum arenarium")
dzeltenā kaķpēdiņa dzeltenā salmene (“Helichrysum arenarium”)
Hemerocallis flava dzeltenās dienziedes "Hemerocallis lilio-asphodelus" nosaukuma sinonīms
heterokoki Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterococcophyceae"), nekustīgas vienšūnas, retāk koloniju aļģes, kas brīvi peld ūdenī vai ir piestiprinātas pie substrāta, 10 dzimtu, Latvijā konstatētas 5 dzimtas
heterosifoni Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterosiphonophyceae"), mikroskopiskas pavedienveida vai lodveida aļģes, kuru laponis nav sadalīts šūnās
heterotrihas Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterotrichophyceae"), pavedienveidīgas daudzšūnu aļģes, kas peld ūdenī vai ir piestiprinātas pie substrāta, 5 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas
herpesvīrusi Dzimtai "Herpesviridae" piederoši vīrusi, kas izraisa dažādas cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimības
pushordaiņi Dzīvnieku valsts bezmugurkaulnieku tips ("Hemichordata"), kura pārstāvjiem ir tārpu, adatādaiņu un hordaiņu pazīmes, no 4 mm līdz 2,5 m gari tārpveida dzīvnieki, \~80 sugu
Kanāriju efeja efeju suga ("Hedera canariensis")
Kolhīdas efeja efeju suga ("Hedera colchica")
vijīgā efeja efeju suga ("Hedera helix"), Latvijā introducēta kā krāšņumaugs
Īrijas efeja efeju suga ("Hedera hibernica")
heteronēmas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Heteronema"), mikroskopiskas, bezkrāsainas un kustīgas vienšūnas aļģes ar 2 nevienāda garuma vicām, ar kurām aktīvi pārvietojas ūdenī, 19 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
Teoklimens Eiripīda traģēdijā "Helena" viņš ir ēģiptiešu valdnieka Proteja (kura aizstāvībā bijusi Helena) dēls un pēc tēva nāves piespiež Helenu stāties ar viņu laulībā
EU-OSHA Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra ("European Agency for Safety and Health at Work")
trešās teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas: Vācijas Federatīvajā Republikā - Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Spānijas Karalistē - Seūta, Melilja un Kanāriju salas, Itālijas Republikā - Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi, Francijas Republikā - Francijas Republikas aizjūras departamenti, Grieķijas Republikā - Atosa kalns
Heidelbergas katehisms evaņģēliski reformētās baznīcas 1563. gadā Heidelbergā pieņemtais katehisms
Baijandiaņs ezers Ķīnā, Hebei provinces Baodinas prefektūras austrumu pierobežā
Hankas ezers ezers Tālajos Austrumos, Krievijā (Piejūras novadā) un Ķīnā (Heilundzjanas provincē), platība — 4190 kvadrātkilometru, garums — \~90 km, platums — 68 km, lielākais dziļums — 10,6 m, izveidojies tektoniskā depresijā 68 m vjl.
Kīmezers ezers Vācijas dienvidos ("Chiemsee"), Bavārijas plakankalnē, Alpu piekājē 518 m vjl., platība - 80 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 74 m, Herrensala - 3,3 kvadrātkilometri, ietek Ahe, iztek Innas pieteka Alca
Hesene federālā zeme Vācijā ("Hessen"), platība - 21114 kvadrātkilometri, 6098000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Vīsbādene, lielākā pilsēta - Frankfurte pie Mainas; Hesenes zeme
destrukcija filozofisko postulātu pamatu noskaidrošana (viens no M. Heidegera fundamentālās ontoloģijas centrālajiem jēdzieniem)
arhitektūra PA firmas _Hewlett-Packard_ 1980. gados izstrādāta _RISC_ datora arhitektūra vienotai mikrodatoru un minidatoru saimei
fajolisms Franču inženiera Anrī Fajola (Henri Fayol) izstrādātu uzņēmuma vadības principu kopums
liga franču katoļu konfederācija 16. gs. beigās, kuru 1576. g. nodibināja it kā katoļu ticības aizstāvēšanai pret kalvinistiem, patiesībā - lai gāztu karali Indriķi (Henri) III
zvaigžņu populācija galaktikas veidojošo zvaigžņu tips, ko nošķir pēc telpiskā sadalījuma, kustības īpatnībām un stāvokļa Hercšprunga–Rasela diagrammā
Kuhruds Galvenā kalnu grēda Vidusirānas kalnos ("Kuhrud"), Irānas vidienē, garums - \~900 km, vidējais augstums - 2000-3000 m, augstākā virsotne - 4420 m (Hezara kalns)
cēlgāze gāze, kas ir indiferenta pret ķīmisku vielu iedarbību un parastajos apstākļos neveido savienojumus; seši periodiskās sistēmas VIII grupas elementi: argons (Ar), hēlijs (He), kriptons (Kr), ksenons (Xe), neons (Ne) un radons (Rn), kas sastopami atmosfērā, bezkrāsas gāzes bez smaržas
Geislers Geislers Heinrihs (1815.-1879. g.) - vācu fiziķis
vīngliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Helicidae"), pie kuras pieder sauszemes gliemeži ar masīvu čaulu, >40 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu
hellebrīns Glikozīds gundegu dzimtas ģints "Helleborus" augu saknēs; darbības ziņā atgādina strofantīnu
kartupeļu globodera globoderu suga ("Globodera rostochiensis syn. Heterodera rostochiensis"), kartupeļu nematode
Ikru henēgija gļotsporaiņu suga ("Henneguya oviperda")
taurgovs Govju šķirne "Auroxen" (līdz 2004. g. saucās "Heck cattle"), kas sākot no 20. gs. 20. gadiem izveidota, izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, rezultātā iegūstot izmirušā taura (mājas govs priekšteča) līdzinieku, kas sākot no 1999. g. ieviestas arī Latvijā, ganās Lielupes palienes pļavās un dabas parkā "Pape"
cincendorfieši Grāfa Ludvika Nikolaja fon Cincendorfa (1700.-1760. g.) dibinātās Hernhūtes brāļu draudzes un tai sekojošās kustības dalībnieki
Hereforda un Vustera grāfiste Lielbritānijā ("Hereford and Worcester"), Anglijā, pastāvēja 1974.-1998. g. apvienojot Herefordšīras un Vusteršīras grāfistes
Herefordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Herefordshire"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Hereforda, robežojas ar Šropšīru, Vorikšīru, Glosteršīru un Velsu, platība - 2180 kvadrātkilometru, 191000 iedzīvotāju (2017. g.), izveidota 1998. g. sadalot Herefordas un Vusteras grāfisti
Hārfordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Hertordshire"), Anglijas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Hārforda, platība - 1643 kvadrātkilometru, 1180900 iedzīvotāju (2017. g.)
pļavauzīte Graudzāļu dzimtas ģints ("Helictotrichon"), augs ar stāvu vai pacilu stumbru, zeltaini dzeltenām vārpiņām un ziedu plēksnēm, kā arī ar akotiem, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
Grieķija Grieķijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (grieķu valodā "Hellas"), aizņem Balkānu pussalas dienvidu daļu un vairāk nekā 200 salu Egejas jūrā, Jonijas jūrā un Vidusjūrā, galvaspilsēta - Atēnas, administratīvais iedalījums - 13 perifērijas un 1 autonoma klostervalsts, robežojas ar Albāniju, Ziemeļmaķedoniju, Bulgāriju un Turciju, kā arī Egejas jūru, Vidusjūru un Jonijas jūru
Andromahe grieķu mitoloģijā - "Iliādā" apdziedātā Trojas valdnieka dēla Hektora sieva; uzticības un mīlošas sievas apzīmējums
Hēro Grieķu mitoloģijā - Afrodītes priesteriene Sestas pilsētā Hellesponta krastā
Pergams Grieķu mitoloģijā - Ahilleja dēla Neoptolema un viņa gūsteknes, bojāgājušā Trojas varoņa Hektora sievas Andromahes dēls
Akadēms grieķu mitoloģijā - atēniešu varonis, kas parādīja Dioskūriem, kur paslēpta viņu māsa, Tēseja nolaupītā Helēna; no viņa vārda cēlies nosaukums "akadēmija"
Empūsa Grieķu mitoloģijā - briesmone, krēslas un burvību dievietes Hekates pavadone, sieviešu dzimtes ļaunais gars
Delfins grieķu mitoloģijā - briesmonis, pūķis, pussieviete, pusčūska, kam Pītons bija nodevis glabāšanā Zevam divkaujā izgrieztās cīpslas nolicis sargāt Zevu, bet Hermejs un Pāns nozaga cīpslas un izārstēja Zevu
moli Grieķu mitoloģijā - burvju zālīte, kuru dievs Hermejs iedeva Odisejam, kad viņš bija nokļuvis burves Kirkes salā
Melanipe grieķu mitoloģijā - Desmonta vai Aiola (Hellēna dēla) meita, kentaura Heirona mazmeita, Poseidona iemīļotā, kam viņa dzemdēja dvīņus Boiotu un Aiolu (variants: nimfa, Amfiktiona dēla Ītona sieva, tikai Boiota māte)
Asklēpijs Grieķu mitoloģijā - dieva Apollona un nimfas Koronīdas dēls, ko izaudzināja kentaurs Heirons, ārstniecības dievs; tas pats, kas Eskulāpijs romiešu mitoloģijā
Autoliks Grieķu mitoloģijā - dieva Hermeja dēls, veikls laupītājs, kas dzīvoja Parnāsā, Odiseja mātes Antiklejas tēvs, kuram piemita spēja kļūt neredzamam vai iemiesoties jebkurā veidolā
Dafnīds Grieķu mitoloģijā - dieva Hermeja un kādas nimfas dēls bukoliskās dzejas aizsācējs
Filēmons Grieķu mitoloģijā - dievbijīgs vīrs Frīģijā, kas kopā ar sievu Baukīdu bija vienīgie ciemā, kas viesmīlīgi uzņēma Zevu un Hermeju ceļinieku izskatā
Driope grieķu mitoloģijā - Driopa meita, dieva Hermeja iemīļotā, dieva Pāna māte
Polibs Grieķu mitoloģijā - Ēģiptes Tēbu valdnieks, kurš uzņēma savā namā Menelāju un Helenu, kad viņi atgriezās no Trojas
Teonoja grieķu mitoloģijā - ēģiptiešu valdnieka Proteja meita, Teoklimena māsa, kurai piemīt pareģošanas spēja, neatbalstot brāļa vēlmi ņemt par sievu Helenu, viņa tiek apsūdzēta sazvērestībā, bet viņu izglābj Dioskūru iejaukšanās
Baukīda Grieķu mitoloģijā - Filēmona sieva, kas kopā ar vīru bija vienīgie ciemā, kas viesmīlīgi uzņēma Zevu un Hermeju ceļinieku izskatā
Aiols grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimfas Orseīdas dēls, Deikaliona mazdēls, kurš kļuva par valdnieku Tesālijā, un viņa vārdā tika dēvētas arī viņa pēcnācēju aioliešu ciltis, kas pamazām iepletās pa visu Balkānu pussalu un Egejas jūras salām
Dors grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimfas Orseīdas dēls, Ksūta un Aiola brālis, kurš mantoja zemi "pretī Peleponēsai", kuras iedzīvotāji tika nosaukti par doriešiem
Ksūts grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimmfas Orseīdas dēls, Dora un Aiola brālis, kurš no tēva ieguva Peloponēsu, viņa sieva bija atēniešu valdnieka Erehteja meita Kreūsa, kas viņam dzemdēja dēlus Ionu un Ahaju, kuru vārdos tika nosaukti jonieši un ahajieši
Tlēpolems grieķu mitoloģijā - Hērakla un tesprotiešu valdnieces Astiohes dēls, Rodas salā nodibināja Lindas, Iālisas un Kameiras pilsētu, bija viens no Helenas preciniekiem, tāpēc viņam bija jāpiedalās Trojas karā, kur viņu nogalināja Sarpēdons
Mirtils grieķu mitoloģijā - Hermeja dēls, valdnieka Oinomaja važonis, kurš palīdzēja Pelopam uzvarēt Oinomaju zirgu skriešanās sacensībās, kas bija obligāts nosacījums laulībai ar Hipodameju
Poseidons grieķu mitoloģijā - jūras dievs, Krona un Rejas dēls, Zeva, Dēmetras, Hēras, Aīda un Hestijas brālis, Amfitrītes vīrs
Stenels grieķu mitoloģijā - Kapaneja un Eiadnes dēls, kurš piedalās epigoņu karagājienā, kā viens no Helenas preciniekiem piedalās Trojas karā, komandējot daļu Agrosas flotes, ievainots kājā jau pirmajā karagājienā, cīnās kaujas ratos; viņš ir Diomēda palīgs un kaujas ratu vadītājs
Eiripils grieķu mitoloģijā - Kosas salas valdnieks, Poseidona un Astipalejas dēls, kuru nogalināja Herakls, kas pa jūru atgriezās no Trojas
Īdomenejs Grieķu mitoloģijā - Krētas valdnieks, valdnieka Mīnoja mazdēls, viens no Helenas preciniekiem, Trojas kara dalībnieks, viens no tiem, kuri, paslēpušies koka zirgā, iekļuva Trojā
Leikoteja Grieķu mitoloģijā - labvēlīga jūras dieviete, par ko pārvērtusies jūrā ielēkusī Kadma meita Ino, Helles un Frikas pamāte, kurai Hēra bija uzsūtījusi neprātu
Nefele Grieķu mitoloģijā - mākoņu dieviete, kura miniju cilts vadonim Boiotijā Atamantam dzemdēja dēlu Frisku un meitu Helli
Moloss grieķu mitoloģijā - Neoptolema un Andromahes dēls (pēc Trojas ieņemšanas viņa kļuva par Neoptolema gūstekni, pēc Neoptolema nāves Andromahe pārcēlās uz Ēpeiru un kļuva par Helena sievu), kurš mantoja valdnieka varu Ēpeirā pēc tās valdnieka Helena nāves
Antilohs Grieķu mitoloģijā - Nestora dēls, viens no Helenas preciniekiem, pavadīja savu tēvu Trojas karagājienā
Salmakīda grieķu mitoloģijā - nimfa, kura karsti iemīlēja Hermafrodītu, taču pretmīlu viņa neguva; pēc viņas lūguma dievi savienoja vienā divdzimumu būtnē
Kalidonas medības grieķu mitoloģijā - notikums Aitolijas pilsētā Kalidonā, kad valdnieks, novācis bagātīgu ražu, nebija upurējis dievietei Artemīdai, un viņa dusmās bija uzsūtījusi pilsētai milzīgu meža kuili, kas postīja apkārtni; tā medībās piedalījās daudzi Hellādas varoņi
Lāodike grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, "visskaistākā", trojieša Helikāona sieva; ahajiešiem ieņemot Troju, viņu bēgot no vajāšanas aprija atvērusies zeme; pēc cita varianta viņa iemīlējās jaunajā atēnietī Akamantā, kas bija ieradies Trojā delegācijas sastāvā, lai pieprasītu izdot Helenu
Kreūsa grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, Aineja sieva, Trojas ieņemšmas naktī viņa mīklaini pazūd, kas Ainejam turpmāk dod iespēju bildināt itāļu valdnieci Lavīniju
Memnons Grieķu mitoloģijā - rītausmas dievietes Ēosas dēls, Etiopijas valdnieks, Trojas kara varonis, kas pārņēma trojiešu karaspēka vadību pēc Hektora nāves
Pēgass grieķu mitoloģijā - spārnotais zirgs, no kura pakava sitiena Helikona kalnā radies Hipokrēnes avots, kura ūdens esot iedvesmojis dzejniekus
Hermione Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Menelāja un Helenas meita
Lēda Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Tindareja sieva, Helenas, Klitaimnēstras un Dioskūru (Kastora un Polideika) māte
Menelājs Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieks, Atreja dēls, Agamemnona brālis un Helenas pirmais vīrs
Tindarejs Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieks, Lēdas vīrs, dvīņu Kastora un Polideika, Klitaimēstras un Helēnas tēvs
Ino Grieķu mitoloģijā - Tēbu dibinātāja Kadma meita, boiotiešu valdnieka Atamanta otrā sieva, Friksa un Helles pamāte
Asterija Grieķu mitoloģijā - titanīdas Foibes meita, Lēto māsa, krēslas un burvības dievietes Hekates māte
Hekabe Grieķu mitoloģijā - Trojas valdniece, Priama sieva, Hektora, Parīda, Kasandras, Troila (citās versijās - vēl četrpadsmit bērnu) māte
Astianakts Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēla, varoņa Hektora un Andromedas dēls, kuru ahaji pēc Trojas ieņemšanas nogalināja; pēc vēlākas lokālas mīta versijas viņš izglābies un ar laiku atjaunoja Troju un dibināja daudz jaunu pilsētu Mazāzijā
Parīds grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēls, kas triju dieviešu strīdā par savu skaistumu uzvaru piešķīra Afrodītei, kura viņam palīdzēja iegūt par sievu Spartas valdnieka Menelāja sievu Helēnu; šī rīcība bija cēlonis Trojas kara sākšanai
Troils Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes dēls, kuru nogalināja Ahilejs
Poliksene Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes meita, kura pēc Trojas kara beigām tika upurēta uz sava līgavaiņa Ahileja kapa
Kasandra grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes meita, pareģe, kuras ļaunu vēstījošajiem pareģojumiem neviens netic
Helens Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un viņa sievas Hekabes dēls, kam piemita pareģa spējas
Dēifobs Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un viņa sievas Hekabes dēls, varoņa Hektora brālis
Glauks grieķu mitoloģijā - trojieša Antēnora dēls, kurš palīdzēja Parīdam nozagt Helenu, Trojas ieņemšanas laikā viņu izglāba Odisejs un Menelājs
Hione grieķu mitoloģijā - valdnieka Daidaliona meita, kas vienlaikus dzemdēja Autoliku Hermejam un dziedoni Filammonu Apollonam, viņu nogalināja Artemīda, jo viņa lielīdamās apgalvoja, ka esot skaistāka par dievieti
Frikss Grieķu mitoloģijā - varonis, miniju cilts vadoņa Atamanta un mākoņu dievietes Nefeles dēls, Helles brālis
Trojas karš grieķu mitoloģijā tiešais kara iemesls bija Spartas valdnieka Menelāja sievas Helenas nolaupīšana un jau sākotnēji bija pareģots, ka Troju izdosies ieņemt tikai kara desmitajā gadā
Pariss Grieķu mitoloģijā Trojas princis, Hēras, Atēnas un Afrodītes skaistuma sacensības tiesnesis; nolaupīja Helēnu, izraisot Trojas karu
mohevi Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Hevijas vēsturiskajā novadā, atšķiras ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām
hevsuri Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Hevsuretijas vēsturiskajā novadā, saglabājuši dialekta, kultūras un sadzīves īpatnības
vizbulīte Gundegu dzimtas ģints ("Hepatica"), agri ziedošs daudzgadīgs lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem, 5-8 sugas., Latvijā konstatēta 1 suga
Hilda ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kuru nolaupa Hedīns, kas izraisa kauju starp viņas tēva un Hedīna karadraudzēm, un dienas beigās abās pusēs ir krituši gandrīz visi cīnītāji; jaunai dienai austot, Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina, un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam
Hebrona Halīla - pilsēta Rietumkrastā (angļu val. "Hebron", arābu val. "al-Khalil"), 100000 iedzīvotāju, visi palestīnieši, (Izraēla okupējusi 1967), tikai \~400 ebreju, Ābrama un viņa ģimenes kapavieta - ebreju un musulmaņu svētvieta, kuras dēļ radies konflikts, tās nodošana palestīniešiem sākusies 1977. gadā
pusknābja havajputniņš havajputniņu suga ("Hemignathus wilsoni")
He He Sjaņgu - daoisma mitoloģijā - astotā no astoņiem nemirstīgajiem, vienīgā sieviete
Egera Heba - pilsēta Čehijā, tās senāks nosaukums
Hebeja Hebei - province Ķīnā
baltenā hēbe hēbju suga ("Hebe albicans")
Ārmstronga hēbe hēbju suga ("Hebe armstrongii")
bukšlapu hēbe hēbju suga ("Hebe buxifolia")
ciprešveida hēbe hēbju suga ("Hebe cupressoides")
Kirka hēbe hēbju suga ("Hebe kirkii")
kreimuļlapu hēbe hēbju suga ("Hebe pinguifolia")
vītollapu hēbe hēbju suga ("Hebe salicifolia")
krāšņā hēbe hēbju suga ("Hebe speciosa")
Andersona hēbe hēbju suga ("Hebe x andersonii")
keders Heders 1
hedychium Hedīhijas
šarlaksarkanā hedīhija hedīhiju suga ("Hedychium coccinium")
eliptiskā hedīhija hedīhiju suga ("Hedychium ellipticum")
dzeltenā hedīhija hedīhiju suga ("Hedychium flavum")
Foresta hedīhija hedīhiju suga ("Hedychium forrestii")
ķedīvs Hedivs
hedwigia Hedvīgijas
hedwigiaceae Hedvīgiju dzimta
skropstainā hedvīgija hedvīgiju suga ("Hedwigia ciliata")
Hoželi Hedžaili - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas dienvidos
Hodžeili Hedžaili, pilsēta Uzbekistānā
Ludžova Hefeja, pilsēta Ķīnā, Anhojas provincē
Heidekenhof Heydekenhof - Eiķenu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
Homo erectus heidelbergensis Heidelbergas cilvēks
Potentilla heidenrenchii Heidenreiha retējs
kontrābarometrs Heigensa konstruēts sifona barometrs ar diviem šķidrumiem
heuchera Heihēras
vizbuļu heihēra heihēru suga ("Heuchera brizoides")
sīkziedu heihēra heihēru suga ("Heuchera micrantha")
asinssarkanā heihēra heihēru suga ("Heuchera sanguinea")
Verbascum chaixii Heiksa deviņvīruspēks
Desmatodon heimii Heima biezmale
eureka Heirēka
heurēka Heirēka
heuristika Heiristika
heuristisks Heiristikai piederīgs
Hastingsa Heistingsa - pilsēta Lielbritānijā
Heigeips Heitsi-Eibibs, pirmsencis hotentotu mitoloģijā
Heisibs Heitsi-Eibibs, pirmsencis hotentotu mitoloģijā
Kabips Heitsi-Eibibs, pirmsencis hotentotu mitoloģijā
Tikva Heitsi-Eibibs, pirmsencis hotentotu mitoloģijā
Tsui-Goabs Heitsi-Eibibs, pirmsencis hotentotu mitoloģijā
Heiverhila Heiverila - pilsēta Anglijā, nosaukuma latviskojuma variants
medulizācija Heiversa (Havers) kanālu paplašināšanās rarefaciējošā osteīta gadījumā un pārveidošanās par kaulu smadzeņu telpu; kaulaudu nomaiņa ar kaulu smadzenēm
hekatoncheiri Hekatonheiri - grieķu mitoloģijā - no zemes un debess dzimuši vareni milži, katrs ar 50 galvām un 100 rokām, skaitā 3
hakneijs Heknijs
haknejs Heknijs
hekni Heknijs
piromoreits Heksagonāls, ar apatītu izomorfs, brūns līdz zaļgans minerāls, kas radies, kā svina spīduma sadalīšanās produkts
heksametilēns Heksahidrobenzols
fasciolīns Heksahloretāns, bezkrāsaini, aromātiski kristāli, lieto gk. aitām un kazām fasciolozes apkarošanai
saliformins Heksametilentetramina salicilāts, balts kristālu pulveris ar pastiprinātu heksametilentetramina iedarbību; deva ap 0,5 g.
formīns Heksametīlēntetramīns
aldoheksoze Heksoze ar aldehīda grupu, piem., glukoze, galaktoze un mannoze
guloze Heksoze, kas sintētiski iegūta no ksilozes; nerūgstošs glukozes izomērs
heksozamīns Heksoze, kurā hidroksilgrupa aizvietota ar aminogrupu
ketoheksoze Heksoze, kuras molekulā ir ketogrupa
dezoksiheksoze Heksozes rindas cukurs, kurā skābekļa ir par vienu vai vairākiem atomiem mazāk nekā normālā heksozē
sotka Hektāra simtdaļa (zemes platībai)
ektārs Hektārs
ektērs Hektārs
gekteris Hektārs
kollografs Hektogrāfs
Lonicera x heckrottii Hektora vīteņsausserdis
Denheldera Heldera - pilsēta Nīderlandē ("Den Helder")
Sorghum halepense Helebas sorgo
Helene Helēna - Saturna pavadonis
Helēna Helena (1)
Helēna Helena (2)
Helenenstein Helenes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Dzelzavas pagastā
helenium Helēnijas
ālante Helēniju ālante - helēniju staģe ("Inula helenium"), ilggadējs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, līdz 2 m garu stublāju un spilgti dzelteniem ziediem; saknes izmanto dziedniecībā
vālanta Helēniju ālante ("Inula helenium")
inula Helēniju staģe
alanta Helēniju staģe ("Inula helenium")
alante Helēniju staģe ("Inula helenium")
alantes Helēniju staģe ("Inula helenium")
ālants Helēniju staģe ("Inula helenium")
alīva Helēniju staģe ("Inula helenium")
helēna Helēniju staģe ("Inula helenium")
staģes Helēniju staģe ("Inula helenium")
stiepata Helēniju staģe ("Inula helenium")
stiepats Helēniju staģe ("Inula helenium")
sūriči Helēniju staģe ("Inula helenium")
rudens helēnija helēniju suga ("Helenium autumnale"), kuras atsevišķas šķirnes Latvijā audzē kā krāšņumaugus
Bīglova helēnija helēniju suga ("Helenium bigelovii")
Hupa helēnija helēniju suga ("Helenium hoopesii")
heliakālais Heliakālais lēkts - zvaigznes vai cita debess spīdekļa pirmā parādīšanās rītausmā pēc neredzamības perioda (spīdekļu heliakālo lēktu novērojumi bija izplatīti Senās Babilonijas un Senās Ēģiptes astronomijā)
helislēpošana Helibordings - aktīvā tūrisma veids, kurā kalnu slēpotāji vai snovbordisti tiek uzvesti kalnā ar helikopteru un nobraucienu veic patstāvīgi bez marķētas un sagatavotas trases; parasti izvēlas vizuāli pievilcīgus kalnus ar neskartu ainavu un nobraucienam izmanto apsnigušu šļūdoņa virsmu
chelicerata Helicerāti
zobenastes Helicerātu apakštipa senčauļu klases kārta ("Xiphosura"), ķermenis (garumā līdz 90 cm) sastāv no galvkrūtīm, vēdera (katru klāj atsevišķa bruņa) un zobenveidīga postanālā izauguma, dzīvo jūrās un okeānos uz grunts
heliceras Helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris
senčauļi Helicerātu klase ("Palaeostraca"), jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās
pseidoskorpiji Helicerātu klases kārta, neīstie skorpiji, 1100 sugas, no tām Latvijā - 9; kērmenis 1-7 mm garš, saplacināts ar galvkrūšu nodalījumu un vēderu ar 11-12 posmiem, 4 pāri ejkāju, mazas knaibļveida heliceras un ļoti spēcīgas žokļkājas ar lielām spīlēm
Halifaksa Helifeksa - pilsēta Kanādā
heliconia Helikonijas
papagaiļu helikonija helikoniju suga ("Heliconia psittacorum")
rostrālā helikonija helikoniju suga ("Heliconia rostrata")
nesējskrūve Helikoptera gaisa skrūve (propelleris) lidojumam un vadībai nepieciešamo aerodinamisko spēku radīšanai, novietota horizontāli virs korpusa; sastāv no rotora, lāpstām un ieliktņa ar dempferiem
kvadrokopters Helikoptera paveids ar četriem vertikālajiem propelleriem, kas izvietoti četrstūra veidā, parasti radiovadāms un neliels
heliķis Helikopters
helis Helikopters
helītis Helikopters
helīts Helikopters
lidgrieznis Helikopters
vertaļots Helikopters
virpuļotājs Helikopters
patruļhelikopters Helikopters, ar ko brauc patruļa
triecienhelikopters Helikopters, kas ir speciāli konstruēts dažādu ieroču sistēmu izmantošanai, lai varētu uzbrukt pretinieka mērķiem un tos iznīcināt
piekartransportēšana Helikopteru operācijās - jebkādas piekarkravas transportēšana
piekarkrava Helikopteru transporta operācijās - jebkāda ārēja, zem helikoptera fizelāžas piekārta krava
heliobiologs Heliobioloģijas speciālists
heliostacija Helioelektriskā stacija, ar Saules staru enerģiju darbināma elektrostacija
heliogrāfiskās Heliogrāfiskās koordinātes - Saules virsmas sfērisko koordināšu sistēma dažādu uz Saules novērojamu parādību (plankumu, lāpu, protuberanču) vietas noteikšanai
hēliogravūra Heliogravīra
fotogravīra Heliogravīra - fotomehāniskā ceļā izgatavots dobiespiedums
heliotehniķis Heliotehnikas speciālists
heliotropium Heliotrops
kokveida heliotrops heliotropu suga ("Heliotropium arborescens"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
Peru heliotrops heliotropu suga ("Heliotropium peruvianum")
doksogrāfi Hellēnisma laikmeta autori, kuru darbos apcerēti sengrieķu filozofu uzskati
Ptolemaji Hellēnistiskās Ēģiptes valdnieku dinastija (305.-30. g. p. m. ē.)
hilarijas Hellēnistiski-romiskā laikmetā dažādi jautri svētki ar gājieniem, dzīrēm un maskām
Sphenolobus helleranus Hellera ķīļlape
helminthes Helminti
biohelminti Helminti, kuru olas vai kāpuri no saimnieka organisma nonāk apkārtējā vidē no kurienes tos caur gremošanas traktu uzņem starpsaimnieki, visbiežāk bezmugurkaulnieki
helmintologs Helmintoloģijas speciālists
helmintāze Helmintoze
helmintiaze Helmintoze
fenasāls Helmintoze (tenidoze), ko cilvēkam izraisa vēršu lentenis ("Taeniarhynchus saginatus")
makrakantorinhoze Helmintoze, ko cūkām tievajā zarnā ierosina dzelkņgalvis, kāpurus pārnēsā maivaboles un bronzas vaboles, ko cūkas apēd rakņājoties pa zemi
nekaforoze Helmintoze, ko ierosina "Necator" ģints nematodes
filarioze Helmintoze, ko ierosina filārijas
nematodoze Helmintoze, ko ierosina nematodes
ģeohelmintoze Helmintoze, kuras ierosinātāji attīstās bez saimniekorganisma maiņas
mansoneloze Helmintoze, kuras ierosinātājs ir "Mansonella ozzardi"
filaroidoze Helmintozes veids
liguloze Helmintozes veids
protostrongiloze Helmintozes veids, aitu un kazu plaušu slimība, ko ierosina "Protostrongylus" ģints nematodes
singamidoze Helmintozes veids, nematodu ierosināta vistu dzimtas mājputnu un savvaļas putnu slimība
milerioze Helmintozes veids, veltenisko tārpu ierosināta aitu un kazu pneimonija un pleiropneimonija
biohelmitozes Helmintu ierosināto slimību grupa, kuru ierosinātāji attīstās, mainot saimnieku
drakunkuloze Helmitoze, ko ierosina "Dracunculus" ģints nematodes
Helms Helms J. - Rostokas mācītājs 17. gs., sarakstījis hroniku, par autoru ziņu maz
chelone Helones
Helsingborga Helsingborja - pilsēta Zviedrijā (zviedru "Helsingborg")
Helsingforsa Helsinki - pilsētas nosaukums zviedru valodā
HELCOM Helsinku komisija, starptautiska organizācija, kas par savu uzdevumu uzskata rūpes par Baltijas jūras vidi; organizācijā apvienojušies pārstāvji no Dānijas, Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas
Heluana Helvana - pilsēta Ēģiptē
Salix helvetica Helvēcijas kārkls
tigurini Helvetu cilts, kas 107. g. p. m. ē. kopā ar kimbriem un teitoņiem iebruka Gallijā un sakāva romiešus, bet 58. g. p. m. ē. tos sakāva un iznīcināja Cēzars
hemafeisms Hemafeīns urīnā
autohemaglutinīns Hemaglutinīns, kas aglutinē autologus eritrocītus
fitohemaglutinīns Hemaglutinlns, kas iegūts no augiem; lieto šūnu dalīšanās ierosināšanai audu kultūrās, lai skaitītu hromosomas
hemangioendotelioblastoma Hemangioendotelioma ar mezenhimālas izcelsmes embrioniskiem elementiem
hemangiosarkoma Hemangioma ar saistaudu sarkomatozu deģenerāciju
hemangiofibroma Hemangioma, kurā ir fibrozi audi
haemanthus Hemantes
hematolīns Hematīna derivāts, kurā nav dzelzs
urohematīns Hematīna metabolīts urīnā
parahematīns Hematīna savienojums ar denaturētu globīnu; reducējoties sārma šķīdumā, veido hemohromogēnu
hematinēmija Hematīns asinīs
hematinūrija Hematīns urīnā
haematococcus Hematokoki
PCV Hematokrits (angļu "packed cell volume")
imūnhematoloģija Hematoloģijas nozare, kas pētī asins slimības, kuru patoģenēze un klīniskās izpausmes saistītas ar antigēna un antivielas reakciju
hematologs Hematoloģijas speciālists
cefalhematocēle Hematoma galvā, kas savienota ar cietā smadzeņu apvalka venozo sinusu
ceflhematocēle Hematoma galvā, kas savienota ar cietā smadzeņu apvalka venozo sinusu
hemopirols Hematoporfirīna redukcijas produkts
hematoporfirinēmija Hematoporfirīns asinīs
hematoporfirīnūrija Hematoporfirīns urīnā (asinssarkans urīns), piem., saindējoties ar sulfonamīdu
makrohematūrija Hematūrijas forma, kad urīns ir sārts vai pat sarkans un proporcionāli viens litrs urīna satur 1 mililitru asiņu
jemi Hemi - Baltijas somu cilts; no 1. gt. vidus m. ē. dzīvoja Somijas vidienē; no 13. gs. Zviedrijas pakļautībā; vēlāk ieplūda somu tautībā
hemialbumozūrija Hemialbumoze urīnā
heteroalbumoze Hemialbumozes forma, kas nešķīst ūdenī, bet šķīst atšķaidītā sālsskābē un vārāmā sāls šķīdumā
pusredze Hemianopsija
hemiascomycetes Hemiaskomicētes
ksilāns Hemiceluloze, atrodama pārkoksnētos augu šūnapvalkos, kviešu salmos, saulgriežu sēklu mizās u. c.; hidrolizējot ar skābi, rodas ksiloze
hemignathus Hemignathus wilsoni - pusknābja havajputniņš
hemigraphis Hemigrafes
pamīšrindu hemigrafe hemigrafu suga ("Hemigraphis alternata")
deiterohemīns Hemīna derivāts, kas izveidojas hematoporfirīna sintēzes procesā; hemīna noārdīšanās produkts pūšanas procesā zarnās
triplēģija Hemiplēģija vienlaikus ar viena locekļa paralīzi pretējā pusē
hemloks Hemlokegle - Ziemeļamerikas skuju koks
hemodiafiltrācija Hemofiltrācija ar dialīzes elementiem; asins plūsma ir divreiz ātrāka nekā parastā dialīzē
hemogēns Hemogēni ieži - ieži, kas veidojušies, izgulsnējoties no ūdens šķīdumiem, piem., minerālsāļi, krams
hemometrija Hemoglobīna daudzuma un asinsķermenīšu skaita noteikšana asinīs
deiteroporfirīns Hemoglobīna noārdīšanās produkts zarnās pūšanas baktēriju ietekmē
hematoidīns Hemoglobīna noārdīšanās produkts, pigments, kurā nav dzelzs; identisks ar bilirubīnu
methemoglobīns Hemoglobīna oksidēšanās produkts brūnā krāsā, kurš satur trīsvērtīgo dzelzi un nespēj apgriezeniski saistīt skābekli; atrodams asinīs pēc saindēšanās ar hlorātiem, ferocianīdiem, hinoniem, peroksīdiem, acetanilīdu, fenacetīnu u. c.
hromocitometrija Hemoglobīna procenta vai eritrocītu skaita noteikšana asinīs
hēms Hemoglobīna sastāvdaļa, kura nav olbaltumviela un kuras sastāvā ir divvērtīgā dzelzs
karbaminohemoglobīns Hemoglobīna savienojums ar oglekļa dioksīdu cirkulējošas asinīs; viens no oglekļa dioksīda pārnešanas veidiem, kurā tas nestabili saistīts ar brīvu hemoglobīna aminogrupu
karboksidhaimoglobīns Hemoglobīna savienojums ar oglekļa oksīdu
methaimoglobīns Hemoglobīna savienojums ar skābekli
oksihaimoglobīns Hemoglobīna savienojums ar skābekli
hematīns Hemoglobīna skābekli saturošā prostētiskā grupa, trīsvērtīgās dzelzs un porfirīna komplekss
oksimetrija Hemoglobīna skābekļa piesātinājuma pakāpes noteikšana
hemoglobinolīze Hemoglobīna šķīdināšana, šķelšana
feroprotoporfirīns Hemoglobīna u. c. elpošanas fermentu (citohroma) prostētiskā grupa; sastāv no protoporfirīna un dzelzs
oksihemoglobīns Hemoglobīna un skābekļa savienojums, kas elpošanas procesā audus apgādā ar skābekli
sangvinals Hemoglobīna, dabisko asins sāļu un muskuļu albumīna maisījums
haimoglobīns Hemoglobīns
hemoglobinēmija Hemoglobīns asins plazmā
ekoīds Hemoglobīnu zaudējuša eritrocīta stroma, fantomķermenītis
lizolecitīns Hemolītiska viela, iegūta no lecitīna pēc čūsku vai bišu indes iedarbības
lizokefalīns Hemolītiska viela, kas iegūta no kefalīna pēc čūsku vai bišu indes iedarbības
streptodornāze Hemolītisko streptokoku enzims, kas katalīzē dezoksiribonukleīnskābes depolimerizāciju
streptokināze Hemolītisko streptokoku enzīms, kas katalizē plazminogēna pārvēršanu plazmīnā
streptoleikocidīns Hemolītisko streptokoku toksīns, kas noārda leikocītus
heterohemolizīns Hemolītisks amboceptors, dabisks vai radies imunizācijas ceļā; darbīgs pret svešas sugas eritrocītiem
hemotoksīns Hemolītisks eksotoksīns
hemolizāts Hemolīzes produkts
idioizolizīns Hemolizīns normālās asinīs, aktīvs pret tās pašas sugas indivīdu šūnām
stafilolizīns Hemolizīns, ko producē stafilokoki
hemolizoīds Hemolizīns, kura toksoforā grupa ir iznīcināta; tas var savienoties ar eritrocītu, to neiznīcinot
hemoorganotrofi Hemoorganoheterotrofi - organismi, kas barojas, izmantojot ķīmisko enerģiju un organiskās vielas
aleikija Hemopoētiskās sistēmas saslimšana, ko raksturo leikocītu un trombocītu skaita stipra samazināšanās
kapilarotoksikoze Hemoraģiska kapilarotoksikoze - patoloģija, kuras izpausmes ir abdominālā un reimatoīdā purpura
stigma Hemorāģisks plankums uz ādas
hidrohemotorakss Hemorāģisks šķidrums pleiras dobumā
hemoroidektomija Hemoroidālo mezglu izgriešana
vinograds Hemoroīds
hemopauze Hemosfēras augšējais slānis
hemosideroze Hemosiderīna nogulsnēšanās aknās u. c. orgānos un audos
hemosiderīnūrija Hemosiderīns urīnā
siderofors Hemosiderīnu saturošs makrofāgs
peroksidāze Hemu saturošs enzīms, oksireduktāze, kas katalizē aktīvā skābekļa pārnesi no ūdeņraža peroksīda uz skābekļa akceptoru audu elpošanā
Erythronium hendersonii Hendersona eritronija
Triteleia hendersonii Hendersona tritēlija
krūmcidonija Henomele ("Chaenomeles") - rožu dzimtas krūms ar spilgtiem, parasti oranžiem, ziediem un skābiem, aromātiskiem, apaļīgiem augļiem
chaenomeles Henomeles jeb krūmcidonijas
chaenotheca Henotēka - asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints
Rubus henryi Henrija avene
Viburnum henryi Henrija irbene
Aconitum henryi Henrija kurpīte
Parthenocissus henryana Henrija mežvīns
Lonicera henryi Henrija vīteņsausserdis
Geņičeska Heņičeska, pilsēta Ukrainā
heparinēmija Heparīns asinīs
pleirohepatīts Hepatīts ar aknām tuvās pleiras daļas iekaisumu
pseidoskleroze Hepatolentikulārajai deģenerācijai simptomatoloģiski līdzīga slimība, ko raksturo intencijas trīce, muskulatūras rigiditāte, nervu darbības traucējumi un redzes nerva atrofija
Ahalsopeli Hephstha - apdzīvota vieta Gruzijā, Abhāzijas rietumu daļā, tās nosaukums gruzīnu valodā
pentagrīds Heptode - elektronu lampa ar septiņiem elektrodiem: katodu, anodu un pieciem tīkliņiem
heptozūrija Heptoze urīnā
ketoheptoze Heptoze, kuras molekulā ir ketogrupa
protoheraldika Heraldika, tās attīstības agrīnajā posmā, aptuveni līdz 12. gs.
herbarius Herbārijs
piramīns Herbicīds nezāļu iznīcināšanai
trihlorfenoksietiķskābe Herbicīds, lieto krūmu iznīcināšanai, arī kā augšanas stimulatoru un tomātu paātrinātas nogatavināšanās līdzekli
raundaps Herbicīds, nezāļu iznicināšanas līdzeklis
Iresine herbstii Herbsta irezīne
Gerca Herca, pilsēta Ukrainā
hercīnais Hercīnais krokojums - Zemes garozas tektoniskais cikls paleozoja ēras 2. pusē
hercogiste Hercoga (1) valsts; atsevišķa feodālās valsts daļa
landhofmeistars Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales hercogistē, kas pārzināja saimnieciskās lietas
landmaršals Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales hercogistē, kurš pārzināja akcīzu jautājumus un ārlietas
virsburggrāfs Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales Hercogistē, kurš pārzināja pilsētu rātes, amatniecību, tirdzniecību un lēņu lietas (vācu "Oberburggraf")
hercogiene Hercoga sieva
duchesse Hercogiene
hercoģiste Hercogiste
hercogvalsts Hercogiste
Holšteina-Gotorpa Hercogiste 1544.-1773. g. ("Holstein-Gottorp"), izveidota no Šlēzvigas un Holšteinas teritorijām; viens Holšteinas-Gotorpu dzimtas atzars ieguva Zviedrijas troni 1751.-1818. g. (Ādolfs Fredriks, Gustavs III, Gustavs IV Ādolfs, Kārlis XIII), cits atzars 1762.-1917. g. valdīja Krievijā
Zeligera hercogīte hercogīšu ģints suga ("Herzogiella seligera")
herzogiella Hercogītes
duc Hercogs
duca Hercogs
simfalangija Hereditāra (autosomāli dominanta) proksimālo interfalangeālo locītavu saaugšana
nigrēmija Hereditāra tumša gļotādas nokrāsa, ko nosaka hemoglobīna hema struktūras anomālija (autosomāli dominanta pārmantošana)
piknodizostoze Hereditāra, labdabīga, ģeneralizēta hondrodistrofija un dizostoze ar skeleta displāziju (autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās, disproporcionāls mazs augums ar relatīvi īsām ekstremitātēm; kraniocefāla dismorfija - relatīvi liela galva ar prominentiem pieres un pakauša pauguriem, lielais avotiņš nav slēdzies pat pieaugušiem, apakšžokļa hipoplāzija, zobu izvietojuma anomālijas, pastiprināta nosliece uz kariešu; nereti multiplas, spontānas fraktūras; krūškurvja anomālijas, pirkstu hipoplāzija, brahidaktilija, nagu hipoplāzija
pseidoaldosteronisms Hereditāri konģenitālas tubulopātijas paveids (iespējams, autosomāli dominanta vai recesīva pārmantošana): sistoliski diastoliska hipertonija, kas manifestējas jau agrā bērnībā; hipokaliēmija, plazmas renīna daudzums samazināts, nātrija retence
lipohondrodistrofija Hereditārs lipīdmaiņas traucējums, kam raksturīgs punduraugums ar īsu, kifotisku mugurkaulu un īsiem pirkstiem, locītavu stīvums, radzeņu apduļķojums, deguna muguras ieliekums, hepatosplenomegālija un garīga atpalicība
artroonihodisplāzija Hereditārs sindroms, kam raksturīga nepilnīga spieķa kaula galviņas attīstība, ceļa kaula trūkums vai nepilnīga attīstība, zarnukaula mugurējie izaugumi un nagu distrofija
Hereforda Hereforda un Vustera - grāfiste Lielbritānijā (_Hereford and Worcester_), Anglijā, pastāvēja 1974.-1998. g. apvienojot Herefordšīras un Vusteršīras grāfistes
ādamīti Herētiķu (ķeceru) kustības dalībnieki, kuru mācības pamatā bija aicinājums atgriezties nevainībā, kādā atradās Ādams radīšanas brīdī
nestoriānisms Herētiska kristiešu mācība, kuras piekritēji apgalvoja, ka Kristus inkarnāciju veido divas savstarpēji nesaistītas personas - cilvēciskā un dievišķā
sabellianisms Herētisks kristietības novirziens 3. un 4. gs., tā saukts pēc tā galvenā priekšstāvja Sabellija vārda
herkulisks Herkulam piemērots, pārcilvēcisks
Hērakla stabi Herkulesa stabi - divas klintis, kas atrodas Gibraltāra šauruma abās pusēs
Her Herkuless, debess Ziemeļu puslodes zvaigznājs
Hercules Herkuless, plašs debess Ziemeļu puslodes zvaigznājs
divdzimumdziedzeris Hermafrodītiska gonāda, kurā ir olnīcas un sēklinieka audi
hermafrodisms Hermafrodītisms
androgīnisms Hermafrodītisms; sievietēm pseidohermafrodītisms
ginandroīds Hermafrodīts ar vīrieša dzimumpazīmju pārsvaru
abējdzimumnieks Hermafrodīts, divdzimumu būtne
Hēlevēgs Hermanis Hēlevēgs (? - 1490. g.) - Rīgas rātes sekretārs, kas 1479. g. kļuvis par rātes locekli
psīhopomps Hermeja pievārds: dvēseļu vadītājs, jo tas vadīja aizgājušo dvēseles uz viņpasauli
hiperhermeneutika Hermeneutikas apakšgadījums, kad interprets izlasa vai nu vairāk vai mazāk nekā domājis autors
kapsula Hermētiska kamera, kabīne
balons Hermētiski noslēdzams (parasti metāla) trauks gāzes glabāšanai
barokamera Hermētiski noslēgta kamera, kurā iespējams radīt paaugstinātu vai pazeminātu spiedienu
skābsiens Hermētiski noslēgtā tvertnē pienskābā rūgšanā konservēta zāle
skābgraudi Hermētiski noslēgtā tvertnē pienskābā rūgšanā konservēti graudi
sifons Hermētiski noslēgts trauks, no kura šķidrumu izsmidzina vai pa caurulīti iztecina ar gāzes spiedienu
pneimotērps Hermētisks plastikāta tērps darbam atmosfērā, kurā ir radioaktīvas gāzes un radioaktīvi putekļi; gaisa spiediens pneimotērpā nedaudz pārsniedz atmosfēras spiedienu
dehermetizācija Hermētiskuma izjaukšana vai zušana
porizols Hermetizējošs starpliku materiāls, grīstē savērpta poraina gumija
herminium Hermīnijas
vienguma hermīnija hermīniju suga ("Herminium monorchis"), Latvijā aizsargājama
hermodactylus Hermodaktili
bumbuļu hermodaktils hermodaktilu suga ("Hermodactylus tuberosus")
vācbrālis Hernhūtiešu sludinātājs no Vācijas, Vidzemē 18.-19. gs.
ernuters Hernhūtietis, brāļu draudzes loceklis
gariks Heroīns
gera Heroīns
gerič Heroīns
geričs Heroīns
govno Heroīns
smeks Heroīns; narkotikas
rozeolvīruss Herpesvīrusu dzimtas viruss, kas izraisa akūto mazbērnu vīrusslimību ar masaliņveida izsitumiem - pēkšņo eksantēmu
herpetologs Herpetoloģijas speciālists
Erstala Herstala - pilsēta Beļģijā
Herzcogi Herzcogu muiža - Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ercogmuiža" bijušais nosaukums
Kahovkas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, Ukrainas Hersonas, Dņepropetrovskas un Zaporožjes apgabalā, platība 2155 kvadrātkilometri, garums — 230 km, lielākais platums — 25 km, vidējais dziļums — 8,4 m, lielākais — 36 m
Hesenes zeme Hesene, federālā zeme Vācijā
hetaira Hetēra
heteroalbumozūrija Heteroalbumoze urīnā
triptofāns Heterocikliska neaizstājama aminoskābe, ir daudzās olbaltumvielās
pirimidīnbāzes Heterocikliskas slāpekli saturošas bāzes: pirimidīna atvasinājumi
purīnbāzes Heterocikliskas, slāpekli saturošas bāzes; purīna atvasinājumi
diazīns Heterociklisks savienojums ar diviem slāpekļa un četriem oglekļa atomiem gredzenā
akridīns Heterociklisks savienojums C~13~H~9~N; trešējais amīns, akmeņogļu darvas sastāvdaļa, izejviela krāsvielu un daudzu medikamentu sintēzei
imidazols Heterociklisks savienojums C3H4N2, bezkrāsaini kristāli, labi šķīst ūdenī, organiskos šķīdinātājos; pretsēnīšu līdzeklis
kumarons Heterociklisks savienojums C8H6O, bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu, iegūst no akmeņogļu darvas
pirazols Heterociklisks savienojums, bezkrāsaini kristāli
izohinolīns Heterociklisks savienojums, bezkrāsaini kristāli vai šķidrums ar rūgtenu smaržu, kušanas temperatūra 23 C; izmanto par izejvielu bioloģiski aktīvu savienojumu sintēzei
pirolidīns Heterociklisks savienojums, bezkrāsains šķidrums ar amonjaka smaku
pikolīns Heterociklisks savienojums, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu piridīna smaku, iegūst no akmeņogļu darvas, izmanto organiskajā sintēzē, krāsvielu, ārstniecības līdzekļu, pesticīdu ražošanā
piperidīns Heterociklisks savienojums, heksahidropiridīns, izmanto organiskajā sintēzē, par katalizatoru, par izejvielu medicīnisku preparātu ražošanā
purīns Heterociklisks savienojums, kas ir nukleīnskābju, dažu alkaloīdu (piem., kofeīna) sastāvdaļa, ir arī dzīvnieku vielmaiņas produktos (urīnskābē)
ciānurskābe Heterociklisks savienojums, kas rodas, karsējot urīnvielu
diketopiperazīns Heterociklisks savienojums, kas veidots no 2 vienādām vai dažādām aminoskābēm, sakabinoties vienas karboksilgrupai ar otras aminogrupu
pirāns Heterociklisks savienojums, kura cikls ir daudzu dabasvielu struktūrfragments, organiskajā sintēzē izmanto tā ketoatvasinājumus
aloksazīns Heterociklisks savienojums, lipohroma galvenā sastāvdaļa
piperazīns Heterociklisks savienojums; prettārpu līdzeklis
melamīns Heterociklisks trīsvērtīgs pirmējais amīns C~3~H~6~N~6~; lieto amīnformaldehīda sveķu sintēzei u. c.
heterofioze Heterofīdu ierosināta slimība; parazīti no tievās zarnas var iekļūt sirds muskulī pa limfvadiem
hiperforija Heteroforijas veids, kad vienas acs redzes ass pavērsta uz augšu
digametisks Heterogametisks
ovogāmija Heterogāmijas variants, kad mazākā vīrišķā gameta piekļūst pie lielākās, nekustīgās sievišķās gametas un saplūst ar to
thallophyta Heterogēna dzīvo būtņu grupa, kurā iekļāva gan baktērijas un ciānbaktērijas, gan sēņes un aļģes, gan gļotsēnes un ķērpjus
emulsija Heterogēna sistēma, kas sastāv no sīkiem šķidruma pilieniem, kuri iejaukti un vienmērīgi izkliedēti kādā citā šķidrumā
dictysiphon Heterogenātu klases brūnaļģu ģints
heterogeneratophyceae Heterogenerātu klase
stichosiphon Heterogenerātu klases brūnaļģu ģints
chordariales Heterogenerātu klases rinda
dictyosiphonales Heterogenerātu klases rinda
chorda Heterogenerātu klases rindas "Chordariales" ģints
eudesme Heterogenerātu klases rindas "Dictyosiphonales" ģints
gobia Heterogenerātu klases rindas "Dictyosiphonales" ģints
kompozītmateriāls Heterogēns konstrukciju materiāls kas sastāv no divām vai vairākām atšķirīgām sastāvdaļām ar izteiktu robežvirsmu starp tām; to veido nemetālisks pamatmateriāls (matrice), kurā noteiktā kārtībā izvietoti dažādas izcelsmes pastiprinošie elementi (dispersas daļiņas, monošķiedras, šķiedru kūļi u. c.)
ksenoģenēze Heteroģenēze
heterocapsophyceae Heterokoku klase
botrydiopsis Heterokoku klases "Pleurochloridaceae" dzimtas aļģu ģints
centritractaceae Heterokoku klases aļģu dzimta
bumilleriopsis Heterokoku klases aļģu ģints
pleurochloridaceae Heterokoku klases dzimta
centritractus Heterokoku klases dzimtas "Centritractaceae" aļģu ģints
goniochloris Heterokoku klses dzimtas "Pleurochloridaceae" ģints
poliēteri Heteroķēžu polimēri, kuru galvenajā virknē ir ēteru grupas -C-O-C-
heteronema Heteronēmas
heteroheksozāns Heterosaharīds, kurā ir heksozes elementi, piem., lignoceluloze, pektoceluloze vai lipoceluloze
monoseksualitāte Heteroseksualitāte
heterosiphonophyceae Heterosifonu klase
makrospora Heterosporaugu sievišķā gametofīta sākotnējā šūna; megaspora
mikrospora Heterosporaugu vīrišķā gametofīta sākotnējā šūna, kas turpmāk veidojas par ziedputeksni
heterotrichophyceae Heterotrihu klase
bumilleria Heterotrihu klases aļģu ģints
heterotrichaceae Heterotrihu klases dzimta
tribonemataceae Heterotrihu klases dzimta
tribonema Heterotrihu klases dzimtas "Tribonemataceae" ģints
heterotrix Heterotrihu klases ģints
konsuments Heterotrofs organisms, kas patērē citu organismu veidotās organiskās vielas
poliestersveķi Heterovirknes polimēri, kuru makromolekulu galvenajā virknē ir estergrupas
hetieši Heti
hetiti Heti
chaetoceraceae Hetoceru dzimta
chaetoceros Hetoceru dzimtas ģints
chaetophoraceae Hetoforu dzimta
chaetophora Hetoforu dzimtas ģints
draparnaldia Hetoforu dzimtas ģints
gongrosira Hetoforu dzimtas ģints
stigeoclonium Hetoforu dzimtas ģints
chaetomiaceae Hetomiju dzimta
hat-trick Hettriks
hattrick Hettriks
Aruna Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - jūras dievs; pazemes valstība, kurp saule aiziet naktī, bet rītā no jūras debesu augstumos paceļas saules dievs
Hati Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa dievs, kas dod zemei nepieciešamo valgmi, ir mājas, ģimenes un saimniecības sargātājs, kā arī pirmām kārtām hetu valdnieku aizstāvis, jo valdnieks viņa pārstāvis uz zemes
Illujanka Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - pazemes valstības dievs, kas saistīts arī ar ūdens stihiju
Istans Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - visvarens saules dievs, kas valda pār pārējiem dieviem, cilvēkiem un dzīvniekiem
Kamrusepa Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - zemes dzīļu dieviete, galvenā dieva Istana līdzgaitniece, kurai piemīt burves spējas
Pirva Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turvcija) mitoloģijā - dievs, kas saistīts ar karu un mirušo valstību
Tešubs Hetu, hurriešu un urartu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa dievs, jaunās paaudzes dievs, kas saceļas pret savu tēvu Kumarbi un kļūst par dievu saimes pavēlnieku
hevea Hevejas
Brazīlijas hevejas heveju suga ("Hevea braziliensis"), no kura piensulas iegūst \~95% dabiskā kaučuka produkcijas, \~20 m augsts koks, tā piensulā 25-40% kaučuka
havelock Hevloks
haveloks Hevloks
Iahsari Hevsuru (Gruzijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - augstākā dieva Gmerti bērns, debesu sūtnis, kas nolaižas no debesīm krusta vai kolonnas veidolā
Kopala Hevsuru (Gruzijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - lokāla dievība, kas cīnās pret dēviemun un tos uzveic, palīdz slīcējiem vai tiem, kurus aprakusi sniega lavīna, palīdz dziedināt noburtos vai garīgi slimus cilvēkus
sakņpiepe himēnijsēņu grupas (piepjusēņu) piepju dzimtas ģints ("Heterobasidion"), Latvijā konstatēta tikai 1 suga - ("Heterobasidion annosum")
dižadatene Himēnijsēņu klases afiloforu rindas dzimta ("Hericiaceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, ar kātiņu un cepurīti vai koraļļveidīgi, himenofors adatveidīgs, Latvijā 2 ģintis, 2 sugas
sakņupiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Heterobasidion")
Golaja Pristaņa Hola Pristaņa, pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, tās nosaukums līdz 1992. g.
henītis holsndiešu gaišais alus _Heineken_ ar 5% alkohola saturu
Horvātija Horvātijas Republika - valsts Balkānu pussalā (horv. val. "Hrvatska"), platība - 56610 kvadrātkilometru, 4489400 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Zagreba, administratīvais iedalījums - 20 županiju un 1 pilsēta, robežojas ar Slovēniju, Ungāriju, Serbiju un Bosniju un Hercegovinu, apskalo Adrijas jūra
Heitsi-Eibibs hotentotu cilšu mitoloģijā - centrālais personāžs, pirmsencis, lietus dievība, kultūrvaronis, triksters; Heigeips; Heisibs; Kabips; Tsui-Goabs; Tikva
Jemtlandes lēne ietver Jemtlandi un Herjedālenu, kā arī daļu no Herjedālenas komūnas Helsinglandē un Strēmsundas komūnas Ongermanlandē, platība — 49443 kvadrātkilometri 135000 iedzīvotāju, administratīvais centrs — Estersunda, lēne izveidota 1810. g.
Inglingu sāga ievaddaļa Snorri Sturlasona sāgā "Heimskringla", balstās uz 10. gs. sarakstīto islandiešu episko dziesmu ("Ynglinatal"), kurā, starp citu, ir ziņas par Inglingu dzimtas karaļiem; "Sāga par Inglingiem"
helvelskābe Indīga hemolītiska viela lāčpurnos ("Helvella esculenta")
helleborīns Indīgs glikozīds "Helleborus" ģints augu saknēs ar digitālam līdzīgu iedarbību; paralizē centrālo nervu sistēmu
SIGHT Informācijas kopsavilkums par pasaules veselības tendencēm (angļu "Summary Information on Global Health Trends"; WHO SIGHT)
hedīhija Inveraugu dzimtas ģints ("Hedychium")
Heklefjells Islandiešu mitoloģijā - elle, Islandes vulkāns Hekla tika uzskatīts par vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vietu
Heidelbergas cilvēks izmirusi cilvēku suga ("Homo erectus heidelbergensis"); viens no senākajiem fosilā cilvēka tipiem; šis cilvēks dzīvoja Eiropā kvartārā perioda sākumā; nosaukums tam dots pēc vietas, kur 1907. g. tika atrasts tā apakšžoklis (Heidelbergas tuvumā)
jamato japāņu glezniecības skola ("yamato-e"), kas radās ap 12. gs., Heianas perioda beigās un ko uzskata par klasisko japāņu glezniecības stilu
Hēgemone Jupitera pavadonis ("Hegemone"), vidējais attālums no planētas - 23947000 km, izmēri - 3 km
Helike Jupitera pavadonis ("Helike"), vidējais attālums no planētas - 21263000 km, izmēri - 4 km
Hermipe Jupitera pavadonis ("Hermippe"), vidējais attālums no planētas - 21131000 km, izmēri - 4 km
Ambaru līcis jūras līcis (_Ambaro, Helodranon’_) Madagaskarā, Ancirananas provinces rietumu piekrastē
Ampasindavas līcis jūras līcis Madagaskarā (_Ampasindava, Helodranon’_), Ancirananas provinces rietumos, Mozambikas šauruma ziemeļaustrumos
Antungilas līcis jūras līcis Madagaskarā (_Antongila, Helodranon’_), Tomasinas provinces ziemeļaustrumos
Anancunu līcis jūras līcis Madagaskaras dienvidrietumu daļā (_Anantsono, Helodranon’_), Tuliaras provinces piekrastē
Helgolandes līcis jūras līcis Ziemeļjūras dienvidu daļā (vācu val. _Helgolaunder Bucht_), starp Jitlandes pussalu un Vācijas ziemeļu piekrasti, dziļums — <40 m, paisums — \~2 m
Litlminčs jūras šaurums Atlantijas okeānā, Lielbritānijā, Skotijā, starp Skajas salu un Ārējām Hebridu salām, garums - \~70 km, platums - 30-60 km, dziļums - līdz 208 m
Hestsfjords jūras šaurums Fēru salās starp Sandojas salu dienvidos un Hesturas un Streimojas salu ziemeļos
Slītas šaurums jūras šaurums Hebridu jūras ziemeļaustrumos, kas atdala Skajas salu no pārējās Skotijas
Bigrusels jūras šaurums Normandijas salās, starp Džetū un Herma salām rietumos un Sarka un Breku salām austrumos
Litlrusels jūras šaurums Normandijas salās, starp Gērnsijas salu rietumos un Džetū, Herma un vairākām nelielām salām austrumos
Dardaneļi Jūras šaurums starp Eiropu (Galliopoli pussala) un Āziju (Mazāzijas pussala), kas savieno Marmora un Egejas jūru (angļu val. "Dardanelles", turku val. "Canakkale-Bogazi", senatnē saukts par Hellespontu), garums 120,5 km, platums - 1,3-18,5 km, dziļums - 53-106 m
papuvnīca Kailā trūkumzālīte ("Herniaria glabra")
trūkumzāle Kailā trūkumzālīte ("Herniaria glabra")
Hidžāza Kalnu, stepju un tuksnešu apgabals ("Hedjaz") Sauda Arābijas rietumu daļā, pie Sarkanās jūras, ap 470000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Meka
Kola Khola - apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas austrumos
saulrozīte Klinšrožu dzimtas ģints ("Helianthemum"), puskrūmi, krūmi, lakstaugi, >100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
Heminga telpa kodēšanas teorijā par Heminga telpu sauc tādu vienāda garuma koda vārdu kopu, kurai starp jebkuriem tās elementiem ir viens un tas pats Heminga attālums
Serbu Republika konfederatīva vienība Bosnijas un Hercegovinas sastāvā, administratīvais centrs - Baņa Luka, platība - 24526 kvadrātkilometri, 1439670 iedzīvotāju (2007. g.)
Britu salas kopējs nosaukums arhipelāgam Eiropas ziemeļrietumos (angļu val. "British Isles"), starp Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu, kurā ietilpst Lielbritānija, Īrija, Hebridu, Šetlendas un Orkneju salas, platība - \~325000 kvadrātkilometru
Eneāda Kopīgs apzīmējums ēģiptiešu mitoloģijā nozīmīgākajiem dieviem, kas saistīti ar Heliopoles panteonu
enneāde Kopīgs nosaukums deviņiem galvenajiem dieviem seno ēģiptiešu mitoloģijā - Atumam, Šu, Tefnutai, Hebam, Nutai, Ozīrisam, Izīdai, Neftīdai un Setam
sešstarainie koraļļi koraļļu apakšklase ("Hexacorallia"), kuras piederīgajiem ir 6 taustekļi
Krima Krimas Autonomā Republika - Ukrainas administratīvi teritoriāla vienība (no 2014. g. Krievijas okupēta), platība - 26100 kvadrātkilometru, 1967300 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Simferopole, robežojas ar Hersonas apgabalu un Sevastopoles pilsētu
kroniji Krona svētki, ko Atēnās svinēja Hekatombaiona mēnesī (jūlija beigās), atbilst romiešu sāturnālijiem
sarkanmuguras timālijstrazds krumājstrazdu apakšdzimtas suga ("Heterophasia annectens")
parastais krunkainītis krunkainīšu suga ("Helosporus aquaticus")
mazais krunkainītis krunkainīšu suga ("Helosporus granularis")
vakarene Krustziežu dzimtas ģints ("Hesperis"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, krāšņumaugs ar smaržīgiem violetiem vai baltiem ziediem, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
miģele kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Heleidae syn. Ceratopogonidae"), sīks asinsūcējs kukainis ar garām kājām, knislis, Latvijā nav pētīti, domājams, ka varētu būt \~100 sugu
blakts kukaiņu klases kārta ("Heteroptera"), kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas veido posmainu snuķi, dažāda lieluma kukaiņi (1-100 mm) ar neviendabīgas struktūras segspārniem, \~50 dzimtu, \~40000 sugu, Latvijā konstatēts 360 sugu, kas ietilpst 32 dzimtās
helēnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helenium"), \~40 sugu (Amerikā), Latvijā audzē kā krāšņumaugu atsevišķas rudens šķirnes, daudzgadīgi lakstaugi, stublājs 90-150 cm augsts, spārnains, lapas pamīšas, zied VII-IX zelta dzelteniem ziediem, kas sakārtoti kurvīšos
saulgrieze Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helianthus"), lakstaugs ar augstu stublāju un lielu, dzeltenu ziedu, \~70 sugu, gk. Amerikā, Latvijā audzē 2 sugas, kas sastopamas arī kā dārzbēgļi
salmene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helichrysum"), \~500 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
saulesactiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Heliopsis"), augs ar dzelteniem ziediem kurvīšos, savvaļā aug Ziemeļamerikā sausos mežos, prērijās, 7 sugas, izaudzētas vairākas dārza šķirnes, noder ziemciešu grupās, dzīvžogiem un ziedu griešanai
akroklīnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helipterum"), dekoratīvas puķes, ko bieži izmanto sauso ziedu kompozīcijās; heliptera
rotons Kvazidaļiņa; elementārs ierosinājums supraplūstošā 4He
Ogmijs Ķeltu mitoloģijā - gallu dievs, identificēts ar romiešu varoni Herkulesu (grieķu Hēraklu), taču atšķirībā no tā bija pavecs vīrs un tika pielūgts kā daiļrunības dievs
gēlu valoda ķeltu valodu grupas valoda, kurā runā Ziemeļskotijā, Hebridu salās, kā arī Kanādā, Jaunskotijas provincē; arī šīs valodu grupas apakšgrupa, kurā ietilpst īru un Menas salas iedzīvotāju valoda
hēlijs ķīmiskais elements - periodiskās sistēmas VIII grupas elements, He, cēlgāze, atomnumurs - 2, atommasa - 4,0026, zināmi 4 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
indesķirzaka Ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Helodermatidae"), 50-90 cm garas druknas ķirzakas ar īsu, resnu asti un spēcīgām kājām, parasti spilgti raibas, cilvēkiem inde nav bīstama; ASV dienvidaustrumu daļā un Meksikas ziemeļrietumos
Mayetiola destructor labības pangodiņš jeb Hesenes odiņš
Malajas lācis lāču suga ("Helarctos malayanus")
burkānu lapblusiņa lapblusiņu suga ("Heterotrioza apicalis")
pussēntiņa lapiņu sēņu ģints ("Hemimycena")
hedvīgija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Hedwigiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
purvspalve Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases ežlapju dzimtas ģints ("Helodium"), 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
latavāni latvānis (_Heracleum_)
latvaņi latvānis (_Heracleum_)
bārkšes Latvāņi ("Heracleum")
bārkšķes Latvāņi ("Heracleum")
ķepaiņi Latvāņi ("Heracleum")
lāčnagi Latvāņi ("Heracleum")
Mantegaci latvānis latvāņu suga ("Heracleum mantegazzianum"), Latvijā vairākus gadus (kopš 1948. g. ar nos. Sosnovska latvānis) audzēts lopbarībai, pārgājis savvaļā un kļuvis par agresīvu sugu vietējām fitocenozēm; sastopams ceļmalās, pļavās, mežmalās, stublājs līdz 3 m augsts, ar sarkanīgiem plankumiem, ziedi balti, sakopoti saliktā čemurā (tā diametrs var sasniegt 50 cm); bīstams, jo tā sula uz ādas ultravioleto staru ietekmē rada apdegumiem līdzīgas, grūti ārstējamas čūlas
Sibīrijas latvānis latvāņu suga ("Heracleum sibiricum"), sastopams gaišos lapkoku mežos, pļavās mitrā, barības vielām bagātā augsnē, tas ir 60—150 cm augsts, nedaudz indīgs divgadīgs lakstaugs, stublājs dobs, rievains, lapas plūksnainas, galotnes plūksna ar pagaru kātu, ziedi dzeltenīgi, sakopoti saliktā čemurā, zied jūnijā—augustā, izmanto tautas medicīnā
Ļaohe Liaohe, upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Liao He")
Karkinitas līcis līcis Melnās jūras ziemeļu daļā, starp Krimas pussalas ziemeļrietumu krastu un Hersonas apgabala piekrasti, garums - 118,5 km, dziļums - līdz 10 m
Pitkērna Lielbritānijas aizjūras teritorija - Pitkērnas, Hendersona, Djusī un Oneo sala (angļu val. "Pitcairn" / "Pitcairn, Henderson, Ducie and Oneo Islands"), atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā, uz dienvidaustrumiem no Tuamotu salām, kopējā platība - 43 kvadrātkilometri, 48 iedzīvotāji (2010. g.), lielākais augstums - 347 m vjl.
Tristana da Kuņas salas Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas" sastāvdaļa (angļu val. "Tristan da Cunha Islands"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, platība - 201 kvadrātkilometrs, 263 iedzīvotāji (2014. g.), administratīvais centrs - Edinburga
dienziede Liliju dzimtas ģints ("Hemerocallis"), daudzgadīgs lakstaugs ar lieliem, dzelteniem vai rūsganiem lilijveida ziediem un šaurām, rozetē sakārtotām lapām, \~15 sugas, Latvijā biežāk audzē 5 sugas
macropodia Macropodia macropus - rumpuču sugas "Helvella macropus" nosaukuma sinonīms
Gilberta-Varšamova robeža maksimāli iespējamais bināra lineāra blokkoda vārdu skaits pie uzdotā koda garuma un Heminga attāluma starp koda vārdiem
Atheneum Mākslas muzejs Helsinkos
ichneumons Mangustu ģints plēsīgs zīdītājs ("Herpestes ichneumon"), saukts arī par faraona žurku, 65 cm garu ķermeni un 45 cm garu asti, gk. Ziemeļāfrikā un Mazāzijā
Indijas mangusts mangustu suga ("Herpestes edwardsi")
Ēģiptes mangusts mangustu suga ("Herpestes ichneumon"), saukts arī par faraona žurku
smailknābja maoristrazds maoristrazdu dzimtas suga ("Heteralocha acutirostris")
Melnkalne Melnkalnes Republika - valsts Balkānu pussalā (serbu valodā "Crna Gora"), galvaspilsēta - Podgorica, administratīvais iedalījums - 21 kopiena, robežojas ar Bosniju un Hercegovinu, Serbiju, Kosovu un Albāniju, kā arī ar Adrijas jūru
zalkšpieņi Mēļziedaino kurvjziežu ģints ("Helminthia"), sūrpieņiem līdzīgi augi, bet vīkallapas divās rindās, stāvus uz augšu, ziedpamats bārkstains, spilvu vainadziņi nenokrīt, ar plūksnotām spilvītēm, Latvijā tikai "Helminthia echoides", kas sastopama ļoti reti
BLUP modelis metode vaislas dzīvnieku ciltsvērtības noteikšanai, ko izstrādāja Hendersona skola Ziemeļamerikā (angļu "best linear unbiased prediction" - labākā lineārā nenobīdītā prognoze)
ceratopogonidae Miģeļu dzimtas "Heleidae" nosaukuma sinonīms
familisti Mistiski reliģiska sabiedrība, ko nodibināja Heinrichs Niklāss (1501-1580) Amsterdamā un Emdenē
Anrī Pitjē nacionālais parks nacionālais parks Venecuēlā (_Henri Pittier, Parque Nacional_), Karabobo štatā
NHLBI Nacionālais Sirds, asins un plaušu institūts (ASV) (angļu "National Heart Blood Lung Institute")
NIH Nacionālie veselības institūti (ASV) (angļu "National Institutes of Health")
SHAPE NATO ģenerālštāba mītne Eiropā (angļu "Supreme Headquarters of the Allied Powers in Europe")
marka Naudas vienība (Bosnijā-Hercegovinā; Vācijā un Somijā līdz 2002. g. 1. janvārim); attiecīgā naudas zīme, monēta
Helianthenum vulgare naudiņu saulrozītes "Helianthenum nummularium" nosaukuma sinonīms
Aiona neliela sala (850 ha) Iekšējās Hebridu salās (_Iona_), Lielbritānijā, viens no agrīnās kristietības centriem, 563. g. tur dibināts klosteris; salā atrodas viens no visplašāk apmeklētajiem Rietumskotijas arhitektūras pieminekļiem - kādas XIII gs. abatijas drupas
Sūlaskera neliela sala Atlantijas okeānā, ziemeļos no Ārējām Hebridu salām, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Maka neliela sala Hebridu jūrā, Iekšējās Hebridu salās, Lielbritānijas, Skotijas teritorija, dienvidos no Ramas un Eigas salas
Kena neliela sala Hebridu jūrā, Iekšējās Hebridu salās, Lielbritānijas, Skotijas teritorija, dienvidos no Skajas salas
Jaraga neliela sala Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salās, dienvidrietumos no Ljogas salas
Mjūgleja neliela sala Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu dienvidos
Ziemeļu Vainags neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Corona Borealis"; saīsinājums "CrB") uz dienvidiem no Herkulesa, spožākā zvaigzne (α) - Gemma; Latvijā novērojams pavasarī
Flennanu salas nelielu salu grupa Atlantijas okeānā, Ārējo Hebridu salu ziemeļaustrumos
trūkumzālīte Neļķu dzimtas ģints ("Herniaria"), daudzgadīgs augs ar daudziem guļošiem stublājiem, veselām pretējām lapām un baltiem ziediem galviņveida ziedkopās, 33 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
kartupeļu nematode nematožu klases suga ("Globodera rostochiensis syn. Heterodera rostochiensis"), kartupeļu globodera
auzu nematode nematožu suga ("Heterodera avenae")
Ziemeļbrabante Nīderlandes province, platība - 4919 kvadrātkilometri, 2470000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Hertogenbosa
Nesa Niša - apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ārējās Hebridu salās, tās nosaukums angļu valodā
Hēdmarka Norvēģijas filke (_Hedmark_), administratīvais centrs - Hāmara
Sogna un Fjūrane Norvēģijas filke (_Sogn og Fjordane_), administratīvais centrs - Hermansverka (Leikangere)
astoņi nemirstīgie nozīmīgi tēli daoisma mitoloģijā, pēc secības, kā viņi ieguvuši nemirstību, tie ir Ļi Sjuaņs, Ļui Dunbiņs, Haņs Džunļi, Haņs Sjans, Cao Godzju, Džans Go, Laņs (vai Laņa) Caihe un He Sjaņgu
NYHA Ņujorkas Sirds asociācija (angļu "New York Heart Association")
hermīnija Orhideju dzimtas ģints ("Herminium"), daudzgadīgi lakstaugi, gumi lodveidīgi, 30 sugu, Latvijā 1 suga, kas sastopama reti, mitrās pļavās un meža klajumos
Mazzalves pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) ar administratīvo centru Ērberģē, robežojas ar Daudzeses, Zalves un Pilskalnes pagastu, kā arī ar Bauskas novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Ērberģes pagasts, vāciski — Herbergen, krieviski — Gerbergenskaja
Sarkaņu pagasts pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Biksērē, robežojas ar Madonas pilsētu, Aronas, Cesvaines, Dzelzavas, Indrānu un Praulienas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Heydenfeld, krieviski — Sarkanskaja
Heminga attālums par Heminga attālumu d(u, v) starp diviem vienāda garuma koda vārdiem sauc šo vārdu atšķirīgo pozīciju skaitu
kumeļa pauti parastā bisīte ("Gyromitra esculenta", senāk "Helvella esculenta"), ķervelis
iepa Parastā efeja ("Hedera helix")
henēgija Parazītisko vienšūņu dzeļsporaiņu tipa gļotsporaiņu klases ģints ("Henneguya")
VfFMH Pasaules Garīgās veselības federācija (angļu "World Federation for Mental Health")
WFH Pasaules Hemofilijas federācija (angļu "World Federation of Hemophilia")
WAIMH Pasaules Jaundzimušo un zīdaiņu garīgās veselības asociācija (angļu "World Association for Infant Mental Health")
WFFH Pasaules Sieviešu veselības medicīnisko pētījumu fonds (angļu "World Foundation for Medical Studies in Female Health")
WHO Pasaules veselības aizsardzības organizācija (angļu "World Health Organisation")
WHR Pasaules veselības ziņojums (angļu "World Health Report")
WAHEC Pasaules Veselības, vides un kultūras asociācija (angļu "World Association of Health, Environment and Culture")
Kalnu Karabaha pašpasludināta valsts (prezidentāla republika) Armēnijas aizbildniecībā, "de iure" Azerbaidžānas sastāvdaļa, platība - 8223 kvadrātkilometri, 138800 iedzīvotāju (2008. g.), gk. armēņi (99,7%), galvaspilsēta - Stepanakerta (azerbaidžāņu nosaukums Henkandi), robežojas ar Armēniju, Azerbaidžānu un Irānu
paxina Paxina acetabulum - rumpuču sugas "Helvella acetabulum" nosaukuma sinonīms
Driope pēc mīta arkādiešu versijas - Hermeja iemīļotā, kas viņam dzemdējusi dēlu, kas viņam dzemdēja dēlu Pānu, kas bija klāts matiem, ar ragiem un kazas kājām
sakņu piepe piepju sēņu dzimtas suga ("Heterobasidion annosum"), kas skuju kokiem izraisa sakņu un centrālo stumbra trupi
priežu sakņupiepe piepju sēņu grupas sakņupiepju ģints suga ("Heterobasidion annosum")
egļu sakņupiepe piepju sēņu grupas sakņupiepju ģints suga ("Heterobasidion parviporum")
Kanosa Pils Ziemeļitālijā, kur Vācijas ķeizars Heinrihs IV 1077. g. lūdzās piedošanu pāvestam Gregoram VII, ar kuru līdz tam bija cīnījies ilgā politiskā cīņā
Herāta pilsēta Afganistānā ("Herat"), vilajeta administratīvais centrs, 349000 iedzīvotāju (2006. g.), kādreiz bijis kultūras centrs ar skaistu apbūvi, ko padomju karaspēks iznīcinājis
Ārlingtonhaitsa pilsēta ASV (_Arlington Heights_), Ilinoisas štatā, 76000 iedzīvotāju (2014. g.)
Senthelensa pilsēta ASV (_Saint Helens_), Oregonas štatā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.)
Sitrushaitsa pilsēta ASV ("Citrus Heights"), Kalifornijas štatā, 86100 iedzīvotāju (2014. g.)
Heldsbērga pilsēta ASV ("Healdsburg"), Kalifornijas štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.)
Helina pilsēta ASV ("Helena"), Montānas štata administratīvais centrs, 29900 iedzīvotāju (2014. g.)
Hemeta pilsēta ASV ("Hemet"), Kalifornijas štatā, 83000 iedzīvotāju (2014. g.)
Hemsteda pilsēta ASV ("Hempstead"), Ņujorkas štatā, 55500 iedzīvotāju (2014. g.)
Hendersona pilsēta ASV ("Henderson"), Kentuki štatā, 28900 iedzīvotāju (2014. g.)
Hendersona pilsēta ASV ("Henderson"), Nevadas štatā, 277400 iedzīvotāju (2014. g.)
Hendersona pilsēta ASV ("Henderson"), Teksasas štatā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
Hendersona pilsēta ASV ("Henderson"), Ziemeļkarolīnas štatā, 15300 iedzīvotāju (2014. g.)
Hendersonvila pilsēta ASV ("Hendersonville"), Tenesī štatā, 55200 iedzīvotāju (2014. g.)
Hendersonvila pilsēta ASV ("Hendersonville"), Ziemeļkarolīnas štatā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
Heriforda pilsēta ASV ("Hereford"), Teksasas štatā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.)
Hermistona pilsēta ASV ("Hermiston"), Oregonas štatā, 17100 iedzīvotāju (2014. g.)
Hernando pilsēta ASV ("Hernando"), Misisipi štatā, 15300 iedzīvotāju (2014. g.)
Herina pilsēta ASV ("Herrin"), Ilinoisas štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
Hesperija pilsēta ASV ("Hesperia"), Kalifornijas štatā, 92700 iedzīvotāju (2014. g.)
Hjūita pilsēta ASV ("Hewitt"), Teksasas štatā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
Hiltonhedailenda pilsēta ASV ("Hilton Head Island"), Dienvidkarolīnas štatā, 40000 iedzīvotāju (2014. g.)
Norfolka pilsēta ASV ("Norfolk"), Virdžīnijas štatā, osta pie Atlantijas okeāna Hemptonrodsas līča, 242800 iedzīvotāju (2014. g.)
Stērlinghaitsa pilsēta ASV ("Sterling Heights"), Mičiganas štatā, 131700 iedzīvotāju (2014. g.)
Heidenreihšteina pilsēta Austrijā ("Heidenreichstein"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.)
Hermagora pilsēta Austrijā ("Hermagor"), Karintijas federālajā zemē, 7000 iedzīvotāju (2013. g.)
Hercogenburga pilsēta Austrijā ("Herzogenburg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.)
Herentalse pilsēta Beļģijā ("Herentals"), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 27400 iedzīvotāju (2013. g.)
Herve pilsēta Beļģijā ("Herve"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 17200 iedzīvotāju (2013. g.)
Herstala pilsēta Beļģijā (flāmu "Herstal", fr. "Heristal", valoņu "Hesta"), Māsas krastos, Lježas ziemeļaustrumu piepilsēta, 39200 iedzīvotāju (2015. g.)
Herka pilsēta Beļģijā (fr. "Herck-la-Ville", nl., vācu "Herk-de-Stad"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
Derventa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā (_Derventa_), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 30200 iedzīvotāju (2013. g.)
Dubica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosanska Dubica"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 23100 iedzīvotāju (2013. g.)
Bosanska Krupa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosanska Krupa"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 29700 iedzīvotāju (2013. g.)
Šamaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosanski Šamac"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 19000 iedzīvotāju (2013. g.)
Bosansko Grahova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosansko Grahovo"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
Bratunaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bratunac"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 21600 iedzīvotāju (2013. g.)
Breza pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Breza"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 14600 iedzīvotāju (2013. g.)
Kostajnica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Brod"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 6300 iedzīvotāju (2013. g.)
Broda pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Brod"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 17900 iedzīvotāju (2013. g.)
Bugojno pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bugojno"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 34600 iedzīvotāju (2013. g.)
Busovača pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Busovača"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 18500 iedzīvotāju (2013. g.)
Čajniče pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Cajniče"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
Cazina pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Cazin"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 69400 iedzīvotāju (2013. g.)
Čapļina pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Čapljina"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 28100 iedzīvotāju (2013. g.)
Čelinaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Čelinac"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 16900 iedzīvotāju (2013. g.)
Čitluka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Čitluk"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 18600 iedzīvotāju (2013. g.)
Doboja pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Doboj"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2013. g.)
Doņi Vakufa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Donji Vakuf"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 14700 iedzīvotāju (2013. g.)
Drvara pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Drvar"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 7500 iedzīvotāju (2013. g.)
Foča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Foča"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 19800 iedzīvotāju (2013. g.)
Fojnica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Fojnica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 1300 iedzīvotāju (2013. g.)
Gacko pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gacko"), Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 9700 iedzīvotāju (2013. g.)
Glamoča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Glamoč"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 4000 iedzīvotāju (2013. g.)
Goražde pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Goražde"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Bosniešu Podriņes kantonā, 22100 iedzīvotāju (2013. g.)
Gorņi Vakufa-Uskopļe pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gornji Vakuf-Uskoplje"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 22300 iedzīvotāju (2013. g.)
Gračanica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gračanica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 48400 iedzīvotāju (2013. g.)
Gradačaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gradačac"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 41800 iedzīvotāju (2013. g.)
Gradiška pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gradiška"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 56700 iedzīvotāju (2013. g.)
Grude pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Grude"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Rietumhercegovinas kantonā, 17900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hana Pijesaka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Han Pijesak"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Ilidža pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ilidža"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 71900 iedzīvotāju (2013. g.)
Ilijaša pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ilijaš"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 20500 iedzīvotāju (2013. g.)
Jablanica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Jablanica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 10600 iedzīvotāju (2013. g.)
Jajce pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Jajce"), Centrālās Bosnijas kantonā, Dināru kalnienē, Vrbasas krastos, 30800 iedzīvotāju (2013. g.)
Kakaņa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kakanj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Ženicas-Dobojas kantonā, 38900 iedzīvotāju (2013. g.)
Kalesija pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kalesija"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 36700 iedzīvotāju (2013. g.)
Kalinovika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kalinovik"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 2240 iedzīvotāju (2013. g.)
Kiseļaka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kiseljak"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 21900 iedzīvotāju (2013. g.)
Kladaņa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kladanj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 13000 iedzīvotāju (2013. g.)
Kļuča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ključ"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 18700 iedzīvotāju (2013. g.)
Kneževa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kneževo"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 10400 iedzīvotāju (2013. g.)
Koņica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Konjic"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 26400 iedzīvotāju (2013. g.)
Kotorvaroša pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kotor Varoš"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 22000 iedzīvotāju (2013. g.)
Kreševa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kreševo"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
Kupresa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kupres"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
Laktaši pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Laktaši"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 36800 iedzīvotāju (2013. g.)
Livno pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Livno"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 37500 iedzīvotāju (2013. g.)
Ļubiņe pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ljubinje"), Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Ļubuški pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ljubuški"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Rietumhercegovinas kantonā, 29500 iedzīvotāju (2013. g.)
Lopare pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Lopare"), Serbu Republikā, Bijeļinas reģionā, 16600 iedzīvotāju (2013. g.)
Lukavaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Lukavac"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 46700 iedzīvotāju (2013. g.)
Maglaja pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Maglaj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 25000 iedzīvotāju (2013. g.)
Miliči pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Miliči"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
Modriča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Modriča"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 27800 iedzīvotāju (2013. g.)
Mrkoņičgrada pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Mrkonjič-Grad"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 18100 iedzīvotāju (2013. g.)
Neuma pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Neum"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
Nevesiņe pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Nevesinje"), Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 13800 iedzīvotāju (2013. g.)
Novi Grada pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Novi Grad"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 28800 iedzīvotāju (2013. g.)
Novi Travnika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Novi Travnik"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 25100 iedzīvotāju (2013. g.)
Odžaka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Odžak"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Posavinas kantonā, 21300 iedzīvotāju (2013. g.)
Olova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Olovo"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 10600 iedzīvotāju (2013. g.)
Orašje pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Orašje"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Posavinas kantonā, 21600 iedzīvotāju (2013. g.)
Pale pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Pale"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 22300 iedzīvotāju (2013. g.)
Petrova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Petrovo"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 7000 iedzīvotāju (2013. g.)
Posušje pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Posušje"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Rietumhercegovinas kantonā, 20700 iedzīvotāju (2013. g.)
Prijedora pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Prijedor"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 97600 iedzīvotāju (2005. g.)
Prņavora pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Prnjavor"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 38400 iedzīvotāju (2013. g.)
Prozora pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Prozor"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 16300 iedzīvotāju (2013. g.)
Rogatica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Rogatica"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 11600 iedzīvotāju (2013. g.)
Ruda pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Rudo"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
Sanski Mosta pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Sanski Most"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 47400 iedzīvotāju (2013. g.)
Sapna pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Sapna"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
Sokolaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Sokolac"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
Srbaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Srbac"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 19000 iedzīvotāju (2013. g.)
Srebrenika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Srebrenik"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 42800 iedzīvotāju (2013. g.)
Srebrenica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Srebrnica"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.)
Stolaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Stolac"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 14900 iedzīvotāju (2013. g.)
Šipova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Šipovo"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 10800 iedzīvotāju (2013. g.)
Široki Brijega pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Široki Brijeg"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Rietumhercegovinas kantonā, 6200 iedzīvotāju (2013. g.)
Teočaka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Teočak"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 7600 iedzīvotāju (2013. g.)
Tesliča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Teslič"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 41900 iedzīvotāju (2013. g.)
Tešaņa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Tešanj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 46100 iedzīvotāju (2013. g.)
Tomislavgrada pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Tomislavgrad"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 33000 iedzīvotāju (2013. g.)
Travnika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Travnik"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 16500 iedzīvotāju (2013. g.)
Trebiņe pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Trebinje"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 25600 iedzīvotāju (2013. g.)
Trnova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Trnovo"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
Tuzla pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Tuzla"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, kantona administratīvais centrs, 120400 iedzīvotāju (2013. g.)
Ugļevika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ugljevik"), Serbu Republikā, Bijeļinas reģionā, 16500 iedzīvotāju (2013. g.)
Vareša pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Vareš"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 9600 iedzīvotāju (2013. g.)
Velika Kladuša pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Velika Kladuša"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 44800 iedzīvotāju (2013. g.)
Visoka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Visoko"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 41400 iedzīvotāju (2013. g.)
Višegrada pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Višegrad"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 11800 iedzīvotāju (2013. g.)
Viteza pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Vitez"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 27000 iedzīvotāju (2013. g.)
Vlasenica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Vlasenica"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
Zenica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Zenica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 73800 iedzīvotāju (2013. g.)
Zvornika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Zvornik"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 12700 iedzīvotāju (2013. g.)
Žepče pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Žepče"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 31600 iedzīvotāju (2013. g.)
Živinice pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Živinice"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 61200 iedzīvotāju (2013. g.)
Mostara pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 65300 iedzīvotāju (2013. g.)
Hadžiči pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 25000 iedzīvotāju (2013. g.)
Čeliča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
Banoviči pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 23400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bihača pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas Federācijā, Unas-Sanas kantonā, 61200 iedzīvotāju (2013. g.)
Bosanski Petrovaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 7900 iedzīvotāju (2013. g.)
Zavidoviči pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 40300 iedzīvotāju (2013. g.)
Bijeļina pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 114700 iedzīvotāju (2013. g.)
Bileča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 11500 iedzīvotāju (2013. g.)
Šekoviči pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 7800 iedzīvotāju (2013. g.)
Brčko pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 93000 iedzīvotāju (2013. g. )
Baņa Luka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, tās konfederatīvās vienības — Serbu Republikas administratīvais centrs, 199200 iedzīvotāju (2013. g.)
Armenta pilsēta Ēģiptē (_Armant_), Luksoras muhāfazā, osta Nīlas kreisajā krastā, Senajā Grieķijā bija pazīstama arī ar nosaukumu "Hermonthis"
Helvana pilsēta Ēģiptē ("Helwan"), Kairas piepilsēta (25 km uz dienvidiem), 643300 iedzīvotāju (2006. g.)
Andē pilsēta Francijā (_Hendaye_), Akvitānijas reģiona dienvidrietumos, Biskajas līča piekrastē; Endaija
Enēna-Bomona pilsēta Francijā ("Henin-Beamont"), Noras-Padekalē reģiona Padekalē departamentā, 26300 iedzīvotāju (2010. g.)
Erblē pilsēta Francijā ("Herblay"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 26000 iedzīvotāju (2010. g.)
Ērūvila Senklēra pilsēta Francijā ("Herouville-Saint-Clair"), Lejasnormandijas reģiona Kalvadosas departamentā, 21400 iedzīvotāju (2010. g.)
Senerblēna pilsēta Francijā ("Saint-Herblain"), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā, 43200 iedzīvotāju (2010. g.)
Bābā Heidara pilsēta Irānā (_Bābā Heydar_), Čahārmahāla un Bahtijārī ostānā
Vestmadnaeijara pilsēta Islandes dienvidu daļā, Heimaejas salā, 4070 iedzīvotāju (2007. g.)
Haifa pilsēta Izraēlas ziemeļu daļā (angļu val. "Haifa", ebr. val. "Hefa"), osta Vidusjūras krastā, 266300 iedzīvotāju (2006. g.)
Dartmuta Pilsētā Kanādā ("Dartmouth"), Jaunskotijā, osta Helifeksas līča krastā, 67600 iedzīvotāju (2011. g.)
Slavska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala ziemeļos, 4400 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Heinrihsvalde
Mamonova pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1301. g., līdz 1947. g. saucās Heiligenbeila
Akdovuraka pilsēta Krievijas Tivas Republikā (_Ak-Dovurak_), Hemičekas kreisajā krastā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1964. g., augstvērtīga azbesta ieguve
Ačena pilsēta Ķīnā (_Acheng_), Heilundzjanas provincē, aptuveni 40 km uz dienvidaustrumiem no Harbinas
Alihe pilsēta Ķīnā (_Alihe_), Heilundzjanas provinces ziemeļrietumu daļā
Aņda pilsēta Ķīnā (_Anda_), Heilundzjanas provincē
Anansji pilsēta Ķīnā (_Ang’angxi_), Heilundzjanas provincē
Aņguo pilsēta Ķīnā (_Anguo_), Hebei provincē
Aņjana pilsēta Ķīnā (_Anyang_), Henaņas provincē, 570800 iedzīvotāju (2002. g.), ap 1500.-1000. g. p. m. ē. bija Šanu valsts galvaspilsēta
Aņpina pilsēta Ķīnā (_Anping_), Hebei provincē
Badžou pilsēta Ķīnā (_Bazhou_), Hebei provincē
Hečuaņa pilsēta Ķīnā ("Hechuan"), Čuncjinas provinces ziemeļu daļā, 1421000 iedzīvotāju (2000. g.)
Hotena pilsēta Ķīnā ("Hotan"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona dienvidrietumos 1382 m vjl., 322300 iedzīvotāju (2010. g.); Hetiana; Hotana
Janjuaņa pilsēta Ķīnā ("Yangyuan"), Hebei provinces ziemeļu daļā
Ičuņa pilsēta Ķīnā ("Yichun"), Heilundzjanas provincē, 800600 iedzīvotāju (2002. g.)
Kaifena pilsēta Ķīnā ("Kaifeng"), Henaņas provincē, 594900 iedzīvotāju (2002. g.), viena no senākajām Ķīnas pilsētām, galvaspilsēta 960.-1127. g.
Mudaņdzjana pilsēta Ķīnā ("Mudanjiang"), Heilundzjanas provincē, 660700 iedzīvotāju (2002. g.)
Cjiņhuandao pilsēta Ķīnā ("Qinhuangdao"), Hebei provincē, Bohai jūras piekrastē, 549100 iedzīvotāju (2002. g.)
Učana pilsēta Ķīnā ("Wuchang"), Heilundzjanas provincē, 881200 iedzīvotāju (2010. g.)
Sjuičana pilsēta Ķīnā ("Xuchang"), Henaņas provincē, 1265500 iedzīvotāju (2007. g.)
Džandzjakou pilsēta Ķīnā ("Zhangjiakou"), Hebejas provincē, 688300 iedzīvotāju (2002. g.); Kalgana
Baodina pilsēta Ķīnā, Hebei provincē, 666100 iedzīvotāju (2002. g.)
Baicjuaņa pilsēta Ķīnā, Heilundzjanas provincē
Beiaņa pilsēta Ķīnā, Heilundzjanas provincē
Dzjamusi pilsēta Ķīnā, Heilundzjanas provincē, 590300 iedzīvotāju (2002. g.)
Hegana pilsēta Ķīnā, Heilundzjanas provincē, 593100 iedzīvotāju (2002. g.)
Dzjisji pilsēta Ķīnā, Heilundzjanas provincē, 757600 iedzīvotāju (2002. g.)
Dacjina pilsēta Ķīnā, Heilundzjanas provincē, 879300 iedzīvotāju (2002. g.)
Baocjina pilsēta Ķīnā, Heilundzjanas provinces austrumu daļā
Mulena pilsēta Ķīnā, Heilundzjanas provinces austrumu daļā
Bajaņa pilsēta Ķīnā, Heliundzjanas provincē
Baoaņa pilsēta Ķīnā, Henaņas provincē
Baofena pilsēta Ķīnā, Henaņas provincē
Ijana pilsēta Ķīnā, Henaņas provincē
Dzjaodzuo pilsēta Ķīnā, Henaņas provincē, 576700 iedzīvotāju (2002. g.)
Sjiņsjana pilsēta Ķīnā, Henaņas provincē, 647900 iedzīvotāju (2002. g.)
Pindinšaņa pilsēta Ķīnā, Henaņas provincē, 687000 iedzīvotāju (2002. g.)
Šancju pilsēta Ķīnā, Henaņas provincē, 800200 iedzīvotāju (2002. g.)
Finfina pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Fengfeng"), Hebejas provinces dienvidrietumos
Handana pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Handan"), Hebejas provincē, 1330000 iedzīvotāju (2000. g.)
Hefeja pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Hefei"), Aņhujas provinces administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Naņjana pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Nanyang"), Henaņas provinces dienvidos, 531200 iedzīvotāju (2002. g.)
Saņmeņsja pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Sanmenxia"), Henaņas provinces ziemeļos, pie aizas Huanhes labajā krastā, 583900 iedzīvotāju (2010. g.)
Šidzjadžuana pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Shijiazhuang"), Hebejas provinces administratīvais centrs, 2,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Tanšaņa pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Tangshan"), Hebejas provincē, 1,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Sjiņjana pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Xinyang"), Henaņas provincē, 1230000 iedzīvotāju (2010. g.)
Siņsjana pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Xinxiang"), Henaņas provinces ziemeļaustrumos, 1047000 iedzīvotāju (2010. g.)
Sjuaņhua pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Xuanhua"), Hebejas provincē, 274000 iedzīvotāju (2005. g.)
Haņdaņa pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Handan"), Hebejas provincē, Fujanhes krastos, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Džendžou pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Zhengzhou"), Henaņas provinces administratīvais centrs, 2,03 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Luojana pilsēta Ķīnas austrumu daļā, Henaņas provinces ziemeļrietumos, Lohes krastos, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Henjana pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā ("Henguang"), Hunaņas provincē, osta Sjandzjanas krastos, 640500 iedzīvotāju (2002. g.)
Cicikara pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumos ("Qiqihar"), Heilundzjanas provincē, osta Neņdzjanas krastos, 907000 iedzīvotāju (2007. g.)
Harbina pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Haerbing"), Mandžūrijā, osta Sungari krastos, Heilundzjanas provinces centrs, 3,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Olderšota pilsēta Lielbritānijā (_Aldershot_), Anglijā, Hempšīras grāfistē
Endovera pilsēta Lielbritānijā (_Andover_), Anglijā, Hempšīras grāfistē, Rietumoksfordšīras distrikta lielākā apdzīvotā vieta un administratīvais centrs
Īstlī pilsēta Lielbritānijā (_Eastleigh_), Anglijā, Hempšīras grāfistē, distrikta administratīvais centrs; atrodas grāfistes dienviddaļā Ičenas upes krastos 15 km no grāfistes centra Vinčesteras
Heivordshīta pilsēta Lielbritānijā (_Haywards Heath_), Anglijā, Rietumsaseksas grāfistē, Vidussaseksas distrikta administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta
Heiverila pilsēta Lielbritānijā (_Haverhill_), Anglijā, Safolkas grāfistes dienvidrietumos pie Eseksas robežas; Heiverhila
Hereforda pilsēta Lielbritānijā (_Hereford_), Anglijas rietumu daļā, Herefordšīras grāfistes administratīvais centrs, 58900 iedzīvotāju (2011. g.)
Heksema pilsēta Lielbritānijā (_Hexham_), Anglijas ziemeļaustrumos, Tainas labajā krastā
Senthelensa pilsēta Lielbritānijā (_Saint Helens_), Anglijas rietumos, Liverpūles piepilsēta, 102600 iedzīvotāju (2007. g.)
Vinčestera pilsēta Lielbritānijā (_Winchester_), Anglijas dienvidos, Ičenas krastos, Hempšīras grāfistes administratīvais centrs, 45200 iedzīvotāju (2015. g.)
Hemelhempstida pilsēta Lielbritānijā ("Hemel Hempstead"), Anglijā, Londonas pavadoņpilsēta, 39 km uz ziemeļrietumiem no Londonas, 91900 iedzīvotāju (2011. g.)
Hārforda pilsēta Lielbritānijā ("Hertford"), Anglijā, \~30 km uz ziemeļiem no Londonas, Hārfordšīras grāfistes administratīvais centrs, 26000 iedzīvotāju (2011. g.)
Bogazkeja pilsēta Mazāzijas pussalas ziemeļaustrumu daļā (tagadējā Turcijas teritorijā), senās Hetu valsts galvaspilsētas (XVII-XIII gs. p. m. ē.) Hatusasas vietā
Ermosiljo pilsēta Meksikā ("Hermosillo"), Sonoras pavalsts administratīvais centrs, 641800 iedzīvotāju (2005. g.)
Meļine pilsēta Melnkalnē, Hercegnovi kopienā, 1120 iedzīvotāju (2003. g.)
Podi pilsēta Melnkalnē, Hercegnovi kopienā, 1200 iedzīvotāju (2003. g.)
Dženoviči pilsēta Melnkalnē, Hercegnovi kopienā, 1270 iedzīvotāju (2003. g.)
Zelenika pilsēta Melnkalnē, Hercegnovi kopienā, 1800 iedzīvotāju (2003. g.)
Bijela pilsēta Melnkalnē, Hercegnovi kopienā, 3750 iedzīvotāju (2003. g.)
Igalo pilsēta Melnkalnē, Hercegnovi kopienā, 3750 iedzīvotāju (2003. g.)
Undurhāna pilsēta Mongolijas austrumu daļā, Henteja aimaka administratīvais centrs, 18100 iedzīvotāju (2010. g.)
Heldera pilsēta Nīderlandē (_Den Helder_), Ziemeļholandes provincē, osta pie Marsdīpa jūras šauruma, kas savieno Ziemeļjūru ar Vadenzē līci, 56500 iedzīvotāju (2014. g.)
Hēmskerka pilsēta Nīderlandē (_Heemskerk_), Ziemeļholandes provincē, 39000 iedzīvotāju (2014. g.)
Hērlena pilsēta Nīderlandē (_Heerlen_), Limburgas provincē, 88000 iedzīvotāju (2014. g.)
Helevūtsleisa pilsēta Nīderlandē (_Hellevoetsluis_), Dienvidholandes provincē, 38900 iedzīvotāju (2014. g.)
Helmonda pilsēta Nīderlandē (_Helmond_), Ziemeļbrabantes provincē, 89500 iedzīvotāju (2014. g.)
Hengelo pilsēta Nīderlandē (_Hengelo_), Gelderlandes provincē, 8500 iedzīvotāju (2014. g.)
Hengelo pilsēta Nīderlandē (_Hengelo_), Overeiselas provincē, 81000 iedzīvotāju (2014. g.)
Hērenberga pilsēta Nīderlandē ("'s-Heerenberg"), Gelderlandes provincē, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
Hērenhūka pilsēta Nīderlandē ("'s-Heerenhoek"), Zēlandes provincē, 1940 iedzīvotāju (2014. g.)
Hedela pilsēta Nīderlandē ("Hedel"), Gelderlandes provincē, 4850 iedzīvotāju (2014. g.)
Hēmstede pilsēta Nīderlandē ("Heemstede"), Ziemeļholandes provincē, 26400 iedzīvotāju (2014. g.)
Hēnlīte pilsēta Nīderlandē ("Heenvliet"), Dienvidholandes provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
Hērde pilsēta Nīderlandē ("Heerde"), Gelderlandes provincē, 18500 iedzīvotāju (2014. g.)
Hērenvēna pilsēta Nīderlandē ("Heerenveen"), Frīzlandes provincē, 49500 iedzīvotāju (2014. g.)
Hērhugovārde pilsēta Nīderlandē ("Heerhugowaard"), Ziemeļholandes provincē, 53300 iedzīvotāju (2014. g.)
Hēsha pilsēta Nīderlandē ("Heesch"), Ziemeļbrabantes provincē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.)
Hēsveika pilsēta Nīderlandē ("Heeswijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
Hēze pilsēta Nīderlandē ("Heeze"), Ziemeļbrabantes provincē, 9550 iedzīvotāju (2014. g.)
Heikanta pilsēta Nīderlandē ("Heikant"), Zēlandes provincē, 1130 iedzīvotāju (2014. g.)
Heilo pilsēta Nīderlandē ("Heiloo"), Ziemeļholandes provincē, 22600 iedzīvotāju (2014. g.)
Heinenorda pilsēta Nīderlandē ("Heinenoord"), Dienvidholandes provincē, 3400 iedzīvotāju (2014. g.)
Heikanszanda pilsēta Nīderlandē ("Heinkenszand"), Zēlandes provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
Hejtujsene pilsēta Nīderlandē ("Heythuysen"), Limburgas provincē, 6150 iedzīvotāju (2014. g.)
Heldena pilsēta Nīderlandē ("Helden"), Limburgas provincē, 6150 iedzīvotāju (2014. g.)
Helendorna pilsēta Nīderlandē ("Hellendoorn"), Overeiselas provincē, 35700 iedzīvotāju (2014. g.)
Hendrika Ido Ambahta pilsēta Nīderlandē ("Hendrik-Ido-Ambacht"), Dienvidholandes provincē, 29100 iedzīvotāju (2014. g.)
Hengevelde pilsēta Nīderlandē ("Hengevelde"), Overeiselas provincē, 2070 iedzīvotāju (2014. g.)
Heikeluma pilsēta Nīderlandē ("Heukelum"), Gelderlandes provincē, 1970 iedzīvotāju (2014. g.)
Heimena pilsēta Nīderlandē ("Heumen"), Gelderlandes provincē, 16400 iedzīvotāju (2014. g.)
Heisdene pilsēta Nīderlandē ("Heusden"), Ziemeļbrabantes provincē, 43200 iedzīvotāju (2014. g.)
Halīla pilsēta Palestīnā, Rietumkrastā (angļu val. "Hebron", arābu val. "al-Khalil"), muhāfazas administratīvais centrs, 166000 iedzīvotāju (2006. g.), Ābrama un viņa ģimenes kapavieta - ebreju un musulmaņu svētvieta, kuras dēļ radies konflikts, tās nodošana palestīniešiem sākusies 1977. g.; Hebrona
Hela pilsēta Polijā ("Hel"), Pomožes vojevodistē, Helas strēles galā, 3700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1351.-1872. g. un kopš 1963. g.
Angra du Eroižmu pilsēta Portugālē (_Angra do Heroismo_), Azoru autonomajā reģionā, Terseiras salā, 35400 iedzīvotāju (2011. g.)
Espo pilsēta Somijā (_Espo_), Ūsimā reģionā, Helsinku piepilsēta, 261000 iedzīvotāju (2014. g.)
Vantā pilsēta Somijā (_Vanta_), Helsinku piepilsēta, 208300 iedzīvotāju (2014. g.)
Asukeka de Enaresa pilsēta Spānijā (_Azuqueca de Henares_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Gvadalaharas provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.)
Alkala de Enaresa pilsēta Spānijā ("Alcala de Henares"), Madrides apgabala Madrides provincē, 200800 iedzīvotāju (2014. g.)
Dosermanasa pilsēta Spānijā ("Dos Hermanas"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 130400 iedzīvotāju (2014. g.)
Eljina pilsēta Spānijā ("Hellin"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Albasetes provincē, 31200 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanfernando de Enaresa pilsēta Spānijā ("San Fernando de Henares"), Madrides apgabala Madrides provincē, 41400 iedzīvotāju (2014. g.)
Džeimstauna pilsēta Svētās Helēnas Salā, šīs Lielbritānijas aizjūras teritorijas administratīvais centrs, 1300 iedzīvotāju (1995. g.)
Hermanse pilsēta Šveicē ("Hermance"), Ženēvas kantonā, 980 iedzīvotāju (2013. g.)
Hekimhana pilsēta Turcijā ("Hekimhan"), Malatjas ilā, 6800 iedzīvotāju (2013. g.)
Hendeka pilsēta Turcijā ("Hendek"), Sakarjas ilā, 46300 iedzīvotāju (2013. g.)
Hereke pilsēta Turcijā ("Hereke"), Kodžaeli ilā, 19500 iedzīvotāju (2013. g.)
Tavrijska pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, 11000 iedzīvotāju (2013. g.)
Nova Kahovka pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
Berislava pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, 13200 iedzīvotāju (2013. g.)
Hola Pristaņa pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, 14870 iedzīvotāju (2013. g.)
Skadovska pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, 18940 iedzīvotāju (2013. g.)
Cjurupinska pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, 25100 iedzīvotāju (2013. g.)
Heņičeska pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, osta Azovas jūras krastā, 20350 iedzīvotāju (2013. g.)
Kahovka pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, piestātne Kahovkas ūdenskrātuves dienvidu krastā, 37400 iedzīvotāju (2013. g.)
Hatvana pilsēta Ungārijā ("Hatvan"), Hevešas meģes dienvidrietumos, 20400 iedzīvotāju (2014. g.)
Herenda pilsēta Ungārijā ("Herend"), Vesprēmas meģē, 3400 iedzīvotāju (2014. g.)
Heveša pilsēta Ungārijā ("Heves"), meģes administratīvais centrs, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
Pētervāšāra pilsēta Ungārijā, Hevešas meģē, 2300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ģenģešpata pilsēta Ungārijā, Hevešas meģē, 2500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kiškere pilsēta Ungārijā, Hevešas meģē, 2900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ģenģeša pilsēta Ungārijā, Hevešas meģē, 30800 iedzīvotāju (2014. g.)
Bēlapātfalva pilsēta Ungārijā, Hevešas meģē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
Verpelēta pilsēta Ungārijā, Hevešas meģē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.)
Lērinci pilsēta Ungārijā, Hevešas meģē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
Fizešaboņa pilsēta Ungārijā, Hevešas meģē, 7700 iedzīvotāju (2014. g.)
Egera pilsēta Ungārijas ziemeļos ("Eger"), Hevešas meģes administratīvais centrs, 54500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ģeņģeša pilsēta Ungārijas ziemeļos, Hevešas meģē, 30800 iedzīvotāju (2014. g.)
Bādhersfelde pilsēta Vācijā (_Bad Hersfeld_), Hesenes federālajā zemē
Bādhomburga pilsēta Vācijā (_Bad Homburg vor der Höhe_), Hesenes federālajā zemē, 52400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādnauheima pilsēta Vācijā (_Bad Nauheim_), Hesenes federālajā zemē, 30900 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādvildungene pilsēta Vācijā (_Bad Wildungen_), Hesenes federālajā zemē, 16600 iedzīvotāju (2013. g.)
Borkene pilsēta Vācijā (_Borken_), Hesenes federālajā zemē, 12550 iedzīvotāju (2013. g.)
Botropa pilsēta Vācijā (_Bottrop_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, osta Reinas-Hernes kanāla krastā, 116000 iedzīvotāju (2013. g.)
Brēmerhāfene pilsēta Vācijā (_Bremerhaven_), Brēmenes federālajā zemē, 112900 iedzīvotāju (2013. g.), Brēmenes priekšosta Vēzeres grīvā, Ziemeļjūras Helgolandes līča krastā
Heide pilsēta Vācijā (_Heide_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 21100 iedzīvotāju (2013. g.)
Heitersheima pilsēta Vācijā (_Heitersheim_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
Herne pilsēta Vācijā (_Herne_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 154400 iedzīvotāju (2013. g.)
Limburga pilsēta Vācijā (_Limburg an der Lahn_), Hesenes federālajā zemē, 33800 iedzīvotāju (2013. g.)
Nīda pilsēta Vācijā (_Nidda_), Hesenes federālajā zemē, 16800 iedzīvotāju (2013. g.)
Allendorfa pilsēta Vācijā ("Allendorf"), Hesenes federālajā zemē, 4150 iedzīvotāju (2013. g.)
Alsfelde pilsēta Vācijā ("Alsfeld"), Hesenes federālajā zemē, 16000 iedzīvotāju (2013. g.)
Amēneburga pilsēta Vācijā ("Amöneburg"), Hesenes federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
Aslāra pilsēta Vācijā ("Asslar"), Hesenes federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bābenhauzene pilsēta Vācijā ("Babenhausen"), Hesenes federālajā zemē, 15700 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādārolzene pilsēta Vācijā ("Bad Arolsen"), Hesenes federālajā zemē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādkamberga pilsēta Vācijā ("Bad Camberg"), Hesenes federālajā zemē, 13900 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādkolberga-Heldburga pilsēta Vācijā ("Bad Colberg-Heldburg"), Tīringenes federālajā zemē, 2070 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādherenalba pilsēta Vācijā ("Bad Herrenalb"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādkarlshāfene pilsēta Vācijā ("Bad Karlshafen"), Hesenes federālajā zemē, 3530 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādkēniga pilsēta Vācijā ("Bad König"), Hesenes federālajā zemē, 9430 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādorba pilsēta Vācijā ("Bad Orb"), Hesenes federālajā zemē, 9400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādšvalbaha pilsēta Vācijā ("Bad Schwalbach"), Hesenes federālajā zemē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādzodene pilsēta Vācijā ("Bad Soden am Taunus"), Hesenes federālajā zemē, 21600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādzodene-Zalminstere pilsēta Vācijā ("Bad Soden-Salmünster"), Hesenes federālajā zemē, 13400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādzodene-Allendorfa pilsēta Vācijā ("Bad Sooden-Allendorf"), Hesenes federālajā zemē, 8300 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādvilbele pilsēta Vācijā ("Bad Vilbel"), Hesenes federālajā zemē, 32000 iedzīvotāju (2013. g.)
Batenberga pilsēta Vācijā ("Battenberg"), Hesenes federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
Baunatāle pilsēta Vācijā ("Baunatal"), Hesenes federālajā zemē, 27400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bebra pilsēta Vācijā ("Bebra"), Hesenes federālajā zemē, 13700 iedzīvotāju (2013. g.)
Bērfeldene pilsēta Vācijā ("Beerfelden"), Hesenes federālajā zemē, 6400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bensheima pilsēta Vācijā ("Bensheim"), Hesenes federālajā zemē, 39400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bīdenkopfa pilsēta Vācijā ("Biedenkopf"), Hesenes federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.)
Braunfelse pilsēta Vācijā ("Braunfels"), Hesenes federālajā zemē, 10700 iedzīvotāju (2013. g.)
Breiburga pilsēta Vācijā ("Breuberg"), Hesenes federālajā zemē, 7400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bruhkēbele pilsēta Vācijā ("Bruchköbel"), Hesenes federālajā zemē, 20300 iedzīvotāju (2013. g.)
Bīdingene pilsēta Vācijā ("Büdingen"), Hesenes federālajā zemē, 21000 iedzīvotāju (2013. g.)
Birštate pilsēta Vācijā ("Bürstadt"), Hesenes federālajā zemē, 15600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bucbaha pilsēta Vācijā ("Butzbach"), Hesenes federālajā zemē, 24400 iedzīvotāju (2013. g.)
Darmštate pilsēta Vācijā ("Darmstadt"), Hesenes federālajā zemē, 149700 iedzīvotāju (2013. g.)
Dīburga pilsēta Vācijā ("Dieburg"), Hesenes federālajā zemē, 14900 iedzīvotāju (2013. g.)
Dīmelštate pilsēta Vācijā ("Diemelstadt"), Hesenes federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Dīcenbaha pilsēta Vācijā ("Dietzenbach"), Hesenes federālajā zemē, 32800 iedzīvotāju (2013. g.)
Dillenburga pilsēta Vācijā ("Dillenburg"), Hesenes federālajā zemē, 23600 iedzīvotāju (2013. g.)
Dreieihe pilsēta Vācijā ("Dreieich"), Hesenes federālajā zemē, 39900 iedzīvotāju (2013. g.)
Eltville pilsēta Vācijā ("Eltville am Rhein"), Hesenes federālajā zemē, 16800 iedzīvotāju (2013. g.)
Epšteina pilsēta Vācijā ("Eppstein"), Hesenes federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.)
Erbaha pilsēta Vācijā ("Erbach"), Hesenes federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.)
Erlenzē pilsēta Vācijā ("Erlensee"), Hesenes federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.)
Ešborna pilsēta Vācijā ("Eschborn"), Hesenes federālajā zemē, 20700 iedzīvotāju (2013. g.)
Ešvēge pilsēta Vācijā ("Eschwege"), Hesenes federālajā zemē, 19500 iedzīvotāju (2013. g.)
Esene pilsēta Vācijā ("Essen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, osta Reinas-Hernes kanāla krastā, 569900 iedzīvotāju (2013. g.)
Felsberga pilsēta Vācijā ("Felsberg"), Hesenes federālajā zemē, 10700 iedzīvotāju (2013. g.)
Flērsheima pilsēta Vācijā ("Floersheim am Main"), Hesenes federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.)
Florštate pilsēta Vācijā ("Florstadt"), Hesenes federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.)
Frankenava pilsēta Vācijā ("Frankenau"), Hesenes federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
Frankenberga pilsēta Vācijā ("Frankenberg"), Hesenes federālajā zemē, 17800 iedzīvotāju (2013. g.)
Frīdberga pilsēta Vācijā ("Friedberg"), Hesenes federālajā zemē, 27800 iedzīvotāju (2013. g.)
Frīdrihsdorfa pilsēta Vācijā ("Friedrichsdorf"), Hesenes federālajā zemē, 24600 iedzīvotāju (2013. g.)
Friclāra pilsēta Vācijā ("Fritzlar"), Hesenes federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.)
Fulda pilsēta Vācijā ("Fulda"), Hesenes federālajā zemē, 65000 iedzīvotāju (2013. g.)
Gederne pilsēta Vācijā ("Gedern"), Hesenes federālajā zemē, 7550 iedzīvotāju (2013. g.)
Geizenheima pilsēta Vācijā ("Geisenheim"), Hesenes federālajā zemē, 11600 iedzīvotāju (2013. g.)
Gelnhauzene pilsēta Vācijā ("Gelnhausen"), Hesenes federālajā zemē, 22100 iedzīvotāju (2013. g.)
Gemindene pilsēta Vācijā ("Gemuenden"), Hesenes federālajā zemē, 3850 iedzīvotāju (2013. g.)
Gernsheima pilsēta Vācijā ("Gernsheim"), Hesenes federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013. g.)
Gersfelde pilsēta Vācijā ("Gersfeld"), Hesenes federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
Gīsene pilsēta Vācijā ("Giessen"), Hesenes federālajā zemē, 77700 iedzīvotāju (2013. g.)
Ginsheima-Gustavsburga pilsēta Vācijā ("Ginsheim-Gustavsburg"), Hesenes federālajā zemē, 16000 iedzīvotāju (2013. g.)
Gladenbaha pilsēta Vācijā ("Gladenbach"), Hesenes federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
Grēbenava pilsēta Vācijā ("Grebenau"), Hesenes federālajā zemē, 2450 iedzīvotāju (2013. g.)
Grēbenšteina pilsēta Vācijā ("Grebenstein"), Hesenes federālajā zemē, 5900 iedzīvotāju (2013. g.)
Grīnsheima pilsēta Vācijā ("Griesheim"), Hesenes federālajā zemē, 26200 iedzīvotāju (2013. g.)
Grosbīberava pilsēta Vācijā ("Gross-Bieberau"), Hesenes federālajā zemē, 4600 iedzīvotāju (2013. g.)
Grosgerava pilsēta Vācijā ("Gross-Gerau"), Hesenes federālajā zemē, 24100 iedzīvotāju (2013. g.)
Grosumštate pilsēta Vācijā ("Gross-Umstadt"), Hesenes federālajā zemē, 20800 iedzīvotāju (2013. g.)
Grosalmerode pilsēta Vācijā ("Grossalmerode"), Hesenes federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.)
Grinberga pilsēta Vācijā ("Gruenberg"), Hesenes federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.)
Gudensberga pilsēta Vācijā ("Gudensberg"), Hesenes federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.)
Hadamara pilsēta Vācijā ("Hadamar"), Hesenes federālajā zemē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
Haigere pilsēta Vācijā ("Haiger"), Hesenes federālajā zemē, 19300 iedzīvotāju (2013. g.)
Hānava pilsēta Vācijā ("Hanau"), Hesenes federālajā zemē, osta Mainas krastā, 89900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hatersheima pilsēta Vācijā ("Hattersheim am Main"), Hesenes federālajā zemē, 25700 iedzīvotāju (2013. g.)
Hacfelde pilsēta Vācijā ("Hatzfeld"), Hesenes federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
Hehingene pilsēta Vācijā ("Hechingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 18700 iedzīvotāju (2013. g.)
Heklingene pilsēta Vācijā ("Hecklingen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013.g.)
Heideka pilsēta Vācijā ("Heideck"), Bavārijas federālajā zemē, 4600 iedzīvotāju (2013. g.)
Heidenava pilsēta Vācijā ("Heidenau"), Saksijas federālajā zemē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.)
Heidenheima pilsēta Vācijā ("Heidenheim an der Brenz"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 46400 iedzīvotāju (2013. g.)
Heilbāde-Heiligenštate pilsēta Vācijā ("Heilbad Heiligenstadt"), Tīringenes federālajā zemē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.)
Heiligenhāfene pilsēta Vācijā ("Heiligenhafen"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 9100 iedzīvotāju (2013. g.)
Heiligenhauze pilsēta Vācijā ("Heiligenhaus"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25400 iedzīvotāju (2013. g.)
Heilsbronna pilsēta Vācijā ("Heilsbronn"), Bavārijas federālajā zemē, 9100 iedzīvotāju (2013. g.)
Heimbaha pilsēta Vācijā ("Heimbach"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 4350 iedzīvotāju (2013. g.)
Heimsheima pilsēta Vācijā ("Heimsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
Heinsberga pilsēta Vācijā ("Heinsberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 40900 iedzīvotāju (2013. g.)
Heldrungene pilsēta Vācijā ("Heldrungen"), Tīringenes federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
Helmbrehtsa pilsēta Vācijā ("Helmbrechts"), Bavārijas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.)
Helmštete pilsēta Vācijā ("Helmstedt"), Lejassaksijas federālajā zemē, 22900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hemava pilsēta Vācijā ("Hemau"), Bavārijas federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.)
Hemere pilsēta Vācijā ("Hemer"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 34700 iedzīvotāju (2013. g.)
Hemingene pilsēta Vācijā ("Hemmingen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 18500 iedzīvotāju (2013. g.)
Hemmora pilsēta Vācijā ("Hemmoor"), Lejassaksijas federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.)
Hemsbaha pilsēta Vācijā ("Hemsbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hennefe pilsēta Vācijā ("Hennef"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 45800 iedzīvotāju (2013. g.)
Hennigsdorfa pilsēta Vācijā ("Hennigsdorf"), Brandenburgas federālajā zemē, 25800 iedzīvotāju (2013. g.)
Hepenheima pilsēta Vācijā ("Heppenheim"), Hesenes federālajā zemē, 25000 iedzīvotāju (2013. g.)
Herbolcheima pilsēta Vācijā ("Herbolzheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.)
Herborna pilsēta Vācijā ("Herborn"), Hesenes federālajā zemē, 20400 iedzīvotāju (2013. g.)
Herbretingene pilsēta Vācijā ("Herbrechtingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 38800 iedzīvotāju (2013. g.)
Herbšteine pilsēta Vācijā ("Herbstein"), Hesenes federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju (2013. g.)
Herdeke pilsēta Vācijā ("Herdecke"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 22600 iedzīvotāju (2013. g.)
Herdorfa pilsēta Vācijā ("Herdorf"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.)
Herforda pilsēta Vācijā ("Herford"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 65300 iedzīvotāju (2013. g.)
Heringene pilsēta Vācijā ("Heringen"), Hesenes federālajā zemē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.)
Heringene pilsēta Vācijā ("Heringen"), Tīringenes federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hermeskeile pilsēta Vācijā ("Hermeskeil"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5770 iedzīvotāju (2013. g.)
Hermsdorfa pilsēta Vācijā ("Hermsdorf"), Tīringenes federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.)
Hērenberga pilsēta Vācijā ("Herrenberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 30400 iedzīvotāju (2013. g.)
Herīdene pilsēta Vācijā ("Herrieden"), Bavārijas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.)
Hernhūte pilsēta Vācijā ("Herrnhut"), Saksijas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.)
Hersbruka pilsēta Vācijā ("Hersbruck"), Bavārijas federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
Hertene pilsēta Vācijā ("Herten"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 60600 iedzīvotāju (2013. g.)
Hercberga pilsēta Vācijā ("Herzberg am Elster"), Brandenburgas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.)
Hercberga pilsēta Vācijā ("Herzberg am Harz"), Lejassaksijas federālajā zemē, 13100 iedzīvotāju (2013. g.)
Hercogenauraha pilsēta Vācijā ("Herzogenaurach"), Bavārijas federālajā zemē, 22900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hercogenrāta pilsēta Vācijā ("Herzogenrath"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 46500 iedzīvotāju (2013. g.)
Lihtenava pilsēta Vācijā ("Hessisch Lichtenau"), Hesenes federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hezišoldendorfa pilsēta Vācijā ("Hessisch Oldendorf"), Lejassaksijas federālajā zemē, 18100 iedzīvotāju (2013. g.)
Hetingene pilsēta Vācijā ("Hettingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.)
Hetštete pilsēta Vācijā ("Hettstedt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 14700 iedzīvotāju (2013.g.)
Heibaha pilsēta Vācijā ("Heubach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.)
Heizenštamme pilsēta Vācijā ("Heusenstamm"), Hesenes federālajā zemē, 18400 iedzīvotāju (2013. g.)
Hiršhorna pilsēta Vācijā ("Hirschhorn"), Hesenes federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
Hoheima pilsēta Vācijā ("Hochheim am Main"), Hesenes federālajā zemē, 16800 iedzīvotāju (2013. g.)
Hofgeizmāra pilsēta Vācijā ("Hofgeismar"), Hesenes federālajā zemē, 14900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hofheima pilsēta Vācijā ("Hofheim"), Hesenes federālajā zemē, 38600 iedzīvotāju (2013. g.)
Homberga pilsēta Vācijā ("Homberg (Ohm)"), Hesenes federālajā zemē, 7500 iedzīvotāju (2013. g.)
Homberga pilsēta Vācijā ("Homberg am Efze"), Hesenes federālajā zemē, 13850 iedzīvotāju (2013. g.)
Hinfelde pilsēta Vācijā ("Huenfeld"), Hesenes federālajā zemē, 15900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hungene pilsēta Vācijā ("Hungen"), Hesenes federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.)
Idšteine pilsēta Vācijā ("Idstein"), Hesenes federālajā zemē, 23800 iedzīvotāju (2013. g.)
Immenhauzene pilsēta Vācijā ("Immenhausen"), Hesenes federālajā zemē, 6850 iedzīvotāju (2013. g.)
Karbene pilsēta Vācijā ("Karben"), Hesenes federālajā zemē, 21700 iedzīvotāju (2013. g.)
Kelkheima pilsēta Vācijā ("Kelkheim"), Hesenes federālajā zemē, 28200 iedzīvotāju (2013. g.)
Kelsterbaha pilsēta Vācijā ("Kelsterbach"), Hesenes federālajā zemē, 14300 iedzīvotāju (2013. g.)
Kirhhaina pilsēta Vācijā ("Kirchhain"), Hesenes federālajā zemē, 16100 iedzīvotāju (2013. g.)
Kirtorfe pilsēta Vācijā ("Kirtorf"), Hesenes federālajā zemē, 3260 iedzīvotāju (2013. g.)
Kēnigšteina pilsēta Vācijā ("Koenigstein im Taunus"), Hesenes federālajā zemē, 16000 iedzīvotāju (2013. g.)
Korbaha pilsēta Vācijā ("Korbach"), Hesenes federālajā zemē, 23300 iedzīvotāju (2013. g.)
Kronberga pilsēta Vācijā ("Kronberg on Taunus"), Hesenes federālajā zemē, 18100 iedzīvotāju (2013. g.)
Lampertheima pilsēta Vācijā ("Lampertheim"), Hesenes federālajā zemē, 31500 iedzīvotāju (2013. g.)
Langene pilsēta Vācijā ("Langen"), Hesenes federālajā zemē, 35800 iedzīvotāju (2013. g.)
Langenzelbolda pilsēta Vācijā ("Langenselbold"), Hesenes federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.)
Laubaha pilsēta Vācijā ("Laubach"), Hesenes federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.)
Lauterbaha pilsēta Vācijā ("Lauterbach"), Hesenes federālajā zemē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.)
Leina pilsēta Vācijā ("Leun"), Hesenes federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
Liha pilsēta Vācijā ("Lich"), Hesenes federālajā zemē, 13000 iedzīvotāju (2013. g.)
Lihtenfelsa pilsēta Vācijā ("Lichtenfels"), Hesenes federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.)
Libenava pilsēta Vācijā ("Liebenau"), Hesenes federālajā zemē, 3200 iedzīvotāju (2013. g.)
Lindene pilsēta Vācijā ("Linden"), Hesenes federālajā zemē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
Lindenfelze pilsēta Vācijā ("Lindenfels"), Hesenes federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
Lollāra pilsēta Vācijā ("Lollar"), Hesenes federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.)
Lorha pilsēta Vācijā ("Lorch"), Hesenes federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Lorša pilsēta Vācijā ("Lorsch"), Hesenes federālajā zemē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.)
Maintāle pilsēta Vācijā ("Maintal"), Hesenes federālajā zemē, 36800 iedzīvotāju (2013. g.)
Marburga pilsēta Vācijā ("Marburg"), Hesenes federālajā zemē, 73100 iedzīvotāju (2013. g.), universitāte (dib. 1527. g.)
Melzungene pilsēta Vācijā ("Melsungen"), Hesenes federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.)
Mihelštate pilsēta Vācijā ("Michelstadt"), Hesenes federālajā zemē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.)
Merfeldene-Valdorfa pilsēta Vācijā ("Moerfelden-Walldorf"), Hesenes federālajā zemē, 33000 iedzīvotāju (2013. g.)
Mincenberga pilsēta Vācijā ("Muenzenberg"), Hesenes federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
Mīlheima pilsēta Vācijā ("Mühlheim am Main"), Hesenes federālajā zemē, 27500 iedzīvotāju (2013. g.)
Naumburga pilsēta Vācijā ("Naumburg"), Hesenes federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Nekāršteinaha pilsēta Vācijā ("Neckarsteinach"), Hesenes federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Neianspaha pilsēta Vācijā ("Neu-Anspah"), Hesenes federālajā zemē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.)
Neiizenburga pilsēta Vācijā ("Neu-Isenburg"), Hesenes federālajā zemē, 35700 iedzīvotāju (2013. g.)
Neikirhene pilsēta Vācijā ("Neukirchen"), Hesenes federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013. g.)
Neištate pilsēta Vācijā ("Neustadt"), Hesenes federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.)
Nīdatāle pilsēta Vācijā ("Niddatal"), Hesenes federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.)
Nīderava pilsēta Vācijā ("Nidderau"), Hesenes federālajā zemē, 19900 iedzīvotāju (2013. g.)
Nīdenšteina pilsēta Vācijā ("Niedenstein"), Hesenes federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Oberramštate pilsēta Vācijā ("Ober-Ramstadt"), Hesenes federālajā zemē, 14700 iedzīvotāju (2013. g.)
Oberchauzene pilsēta Vācijā ("Obertshausen"), Hesenes federālajā zemē, 23900 iedzīvotāju (2013. g.)
Oberurzele pilsēta Vācijā ("Oberursel (Taunus)"), Hesenes federālajā zemē, 44800 iedzīvotāju (2013. g.)
Ēstriha-Vinkele pilsēta Vācijā ("Oestrich-Winkel"), Hesenes federālajā zemē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.)
Ofenbaha pilsēta Vācijā ("Offenbach am Main"), Hesenes federālajā zemē, 119200 iedzīvotāju (2013. g.)
Ortenberga pilsēta Vācijā ("Ortenberg"), Hesenes federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.)
Pfungštate pilsēta Vācijā ("Pfungstadt"), Hesenes federālajā zemē, 24000 iedzīvotāju (2013. g.)
Polheima pilsēta Vācijā ("Pohlheim"), Hesenes federālajā zemē, 17600 iedzīvotāju (2013. g.)
Raunheima pilsēta Vācijā ("Raunheim"), Hesenes federālajā zemē, 14900 iedzīvotāju (2013. g.)
Raušenberga pilsēta Vācijā ("Rauschenberg"), Hesenes federālajā zemē, 4450 iedzīvotāju (2013. g.)
Rīhelsheima pilsēta Vācijā ("Reichelsheim"), Hesenes federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.)
Reinheima pilsēta Vācijā ("Reinheim"), Hesenes federālajā zemē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.)
Rīdštate pilsēta Vācijā ("Riedstadt"), Hesenes federālajā zemē, 22100 iedzīvotāju (2013. g.)
Rodgava pilsēta Vācijā ("Rodgau"), Hesenes federālajā zemē, 43100 iedzīvotāju (2013. g.)
Rēdermarka pilsēta Vācijā ("Roedermark"), Hesenes federālajā zemē, 26500 iedzīvotāju (2013. g.)
Romrode pilsēta Vācijā ("Romrod"), Hesenes federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
Rosbaha pilsēta Vācijā ("Rosbach vor der Hoehe"), Hesenes federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
Rozentāle pilsēta Vācijā ("Rosenthal"), Hesenes federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
Rotenburga pilsēta Vācijā ("Rotenburg an der Fulda"), Hesenes federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.)
Rīdesheima pilsēta Vācijā ("Ruedesheim"), Hesenes federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.)
Riselsheima pilsēta Vācijā ("Ruesselsheim"), Hesenes federālajā zemē, Mainas kreisajā krastā, 60900 iedzīvotāju (2013. g.)
Runkele pilsēta Vācijā ("Runkel"), Hesenes federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.)
Šlica pilsēta Vācijā ("Schlitz"), Hesenes federālajā zemē, 9500 iedzīvotāju (2013. g.)
Šlūhterne pilsēta Vācijā ("Schluechtern"), Hesenes federālajā zemē, 16000 iedzīvotāju (2013. g.)
Šotene pilsēta Vācijā ("Schotten"), Hesenes federālajā zemē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.)
Švalbaha pilsēta Vācijā ("Schwalbach am Taunus"), Hesenes federālajā zemē, 14900 iedzīvotāju (2013. g.)
Švalmštate pilsēta Vācijā ("Schwalmstadt"), Hesenes federālajā zemē, 18000 iedzīvotāju (2013. g.)
Švarcenborna pilsēta Vācijā ("Schwarzenborn"), Hesenes federālajā zemē, 1200 iedzīvotāju (2013. g.)
Zēligenštate pilsēta Vācijā ("Seligenstadt"), Hesenes federālajā zemē, 20400 iedzīvotāju (2013. g.)
Zolmsa pilsēta Vācijā ("Solms"), Hesenes federālajā zemē, 13250 iedzīvotāju (2013. g.)
Zontra pilsēta Vācijā ("Sontra"), Hesenes federālajā zemē, 7500 iedzīvotāju (2013. g.)
Špangenberga pilsēta Vācijā ("Spangenberg"), Hesenes federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
Štatallendorfa pilsēta Vācijā ("Stadtallendorf"), Hesenes federālajā zemē, 20800 iedzīvotāju (2013. g.)
Štaufenberga pilsēta Vācijā ("Staufenberg"), Hesenes federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.)
Šteinava pilsēta Vācijā ("Steinau an der Strasse"), Hesenes federālajā zemē, 10400 iedzīvotāju (2013. g.)
Šteinbaha pilsēta Vācijā ("Steinbach"), Hesenes federālajā zemē, 10200 iedzīvotāju (2013. g.)
Tanna pilsēta Vācijā ("Tann"), Hesenes federālajā zemē, 4450 iedzīvotāju (2013. g.)
Taunusšteina pilsēta Vācijā ("Taunusstein"), Hesenes federālajā zemē, 28500 iedzīvotāju (2013. g.)
Trendelburga pilsēta Vācijā ("Trendelburg"), Hesenes federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
Ulrihšteina pilsēta Vācijā ("Ulrichstein"), Hesenes federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
Uzingena pilsēta Vācijā ("Usingen"), Hesenes federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.)
Felmāra pilsēta Vācijā ("Vellmar"), Hesenes federālajā zemē, 18100 iedzīvotāju (2013. g.)
Fīrnheima pilsēta Vācijā ("Viernheim"), Hesenes federālajā zemē, 33100 iedzīvotāju (2013. g.)
Folkmārzene pilsēta Vācijā ("Volkmarsen"), Hesenes federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.)
Vehterbaha pilsēta Vācijā ("Waechtersbach"), Hesenes federālajā zemē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
Valdeka pilsēta Vācijā ("Waldeck"), Hesenes federālajā zemē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.)
Valdkāpele pilsēta Vācijā ("Waldkappel"), Hesenes federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.)
Vanfrīda pilsēta Vācijā ("Wanfried"), Hesenes federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.)
Veilburga pilsēta Vācijā ("Weilburg"), Hesenes federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
Veiterštate pilsēta Vācijā ("Weiterstadt"), Hesenes federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.)
Vetere pilsēta Vācijā ("Wetter"), Hesenes federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.)
Veclāra pilsēta Vācijā ("Wetzlar"), Hesenes federālajā zemē, 51100 iedzīvotāju (2013. g.)
Vīsbādene pilsēta Vācijā ("Wiesbaden"), Hesenes federālās zemes administratīvais centrs, 273900 iedzīvotāju (2013. g.)
Vicenhauzene pilsēta Vācijā ("Witzenhausen"), Hesenes federālajā zemē, 14700 iedzīvotāju (2013. g.)
Volfhāgene pilsēta Vācijā ("Wolfhagen"), Hesenes federālajā zemē, 12700 iedzīvotāju (2013. g.)
Cīrenberga pilsēta Vācijā ("Zierenberg"), Hesenes federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.)
Cvingenberga pilsēta Vācijā ("Zwingenberg"), Hesenes federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013. g.)
Heilbronna pilsēta Vācijā (vācu val. "Heilbronn"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, vīnogu audzēšanas apvidū, 117500 iedzīvotāju (2023. g.), upes osta Nekāras krastos
Kasele pilsēta Vācijā, Hesenes federālajā zemē, Fuldas krastos, 194100 iedzīvotāju (2006. g.)
Heidelberga pilsēta Vācijas rietumdaļā ("Heidelberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 150300 iedzīvotāju (2013. g.)
Frankfurte pie Mainas pilsēta Vācijas vidienē, Hesenē, Mainas krastos ("Frankfurt am Main"), 701400 iedzīvotāju (2013. g.)
Helsingborja pilsēta Zviedrijā (_Helsingborga_), Skones lēnes ziemeļrietumu daļā, pie Ēresuna, iepretim Helsingērai, 97100 iedzīvotāju (2010. g.), osta, pirmo reizi minēta ap 1070. g., vecākā ēka no 12. gs. (Marijas baznīca), viduslaiku sardzes tornis, pilsētas privilēģijas no 1465. g., zviedru-dāņu karā 17. gs. stipri izpostīta, Zviedrijai pieder no 1658. g.
Hudiksvalla pilsēta Zviedrijā, Helsinglandes austrumu daļā, pie Botenhāveta, 15000 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1582. g. vecākā ēka ir 17. gs. baznīca, saglabājusies 18. gs. 90. gadu koka apbūve
Hernesanda pilsēta Zviedrijā, Ongermanlandes dienvidu daļā (piekrastē un uz Hernes salas), 17600 iedzīvotāju (2010. g.), Vesternorlandes lēnes administratīvais centrs, bīskapijas centrs (doma baznīca celta 1843.-1846. g.), pilsētas tiesības kopš 1585. g.
Herkuless plašs debess Ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Hercules", saīsinājums "Her") starp Liru un Ziemeļu Vainagu, spožākās zvaigznes - Ras Algethi un Kornefoross
Čūska plašs ekvatoriālais zvaigznājs (latīņu "Serpens", saīsinājums "Ser"), atrodas uz dienvidiem no Herkulesa; Latvijā vislabāk novērojams vasarā
kailā pļavauzīte pļavauzīšu suga ("Helictotrichon pratensis", arī "Avena pratensis")
pūkainā pļavauzīte pļavauzīšu suga ("Helictotrichon pubescens", arī "Avena pubescens"), daudzgadīga graudzāļu dzimtas cerotāja stiebrzāle, lapas un lapu makstis ar matiņiem, ziedkopa - gara skara
zilganā pļavaudzīte pļavauzīšu suga ("Helictotrichon sempervirens"), kas Latvijā dažkārt tiek audzēta apstādījumoas
vienkāja Pļavauzīte ("Helictotrichon")
vienkājine Pļavauzīte ("Helictotrichon"); vienkāja
rīkļdēle Posmtārpu tipa dēļu klases dzimta ("Herpobdellidae"), līdz 5 cm garas dēles, pārtiek no sīkiem ūdensdzīvnierkiem, Latvijā konstatēta 1 ģints, 4 sugas
Herdera institūts privāta mācību iestāde Rīgā 1921.-1939. g., nodibināja Herdera sabiedrība, 1927. g. piešķirtas augstskolas tiesības, bija pakļauts Izglītības ministrijas Vācu skolu pārvaldei, 1936. g. bija 220. studentu
Jaunskotija Province Kanādas dienvidaustrumu daļā (lat. val. "Nova Scotia") pie Atlantijas okeāna, platība - 55284 kvadrātkilometri, 940480 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Helifeksa, sauszemes robeža ar Ņūbransvikas provinci
Henaņa Province Ķīnā ("Henan"), platība - 167000 kvadrātkilometru, atrodas abpus Huanhe upes, administrartīvais centrs Džendžou, auglīgs līdzenums austrumos, kalniene rietumos, dzelzsrūdas un ogļu iegulas
Šaaņsji province Ķīnā, robežojas ar Minsjas Hueju atonomo reģionu, Iekšējās Mongolijas autonomo reģionu, Šaņsji, Henaņas, Hubei, Čuncjinas, Sičuaņas un Gaņsu provinci, administratīvais centrs - Sjiaņa
Aņhui province Ķīnas austrumu daļā (_Anhui_), Jandzi lejteces rajonā, platība - 130000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Hefei
Hebei Province Ķīnas austrumu daļā ("Hebei"), platība - 187700 kvadrātkilometru, 71850000 iedzīvotāju (2012. g.), administratīvais centrs - Šidzjadžuana
Heilundzjana Province Ķīnas ziemeļaustrumos ("Heilongjiang"), platība - 454800 kvadrātkilometru, robežojas ar Dzjiliņas provinci, Iekšējo Mongoliju un Krieviju
tragantzirņu pūcīte pūcīšu dzimtas suga ("Heliophobus kitti"), Latvijā aizsargājama
mežauzas Pūkainā pļavauzīte ("Helictotrichon pubescens")
svinauzas Pūkainā pļavauzīte ("Helictotrichon pubescens")
zaķauza Pūkainā pļavauzīte ("Helictotrichon pubescens")
zvīņauza Pūkainā pļavauzīte ("Helictotrichon pubescens")
Blandova purvspalve purvspalvju suga ("Helodium blandowii")
ģipša pussēntiņa pussēntiņu sēņu suga ("Hemimycena cucullata")
pienbaltā pussēntiņa pussēntiņu sēņu suga ("Hemimycena lactea")
heugieši Reliģiskas kustības dalībnieki Norvēģijā 19. gs. 1. pusē; pēc sludinātāja H. N. Heuges vārda, piētisma novirziens; 20. gs. neliela sekta
hemisporoze Reta mikoze, kuras ierosinātājs ir "Hemispora stellata"; raksturīga ar gumozi čūlainiem bojājumiem
Askanija Novas rezervāts rezervāts Ukrainas dienvidos (_“Askaniia-Nova” , Biosfernyi zapovidnik_), Hersonas apgabalā, platība 110 km^2^, dibināts 1921. g., lai pētītu savvaļas graudzāļu bioloģiju un ekoloģiju, stepes augāja atjaunošanu un saglabāšanu, kā arī lai aklimatizētu retas dzīvnieku sugas un izstrādātu aizsardzības metodes, dendrārijā >150 koku un krūmu sugu
astoņacainā rīkļdēle rīkļdēļu suga ("Herpobdella octoculata")
Euandrs romiešu mitoloģijā - Arkādijas valdnieka Pallanta (variants - Hermeja) un Nīkostrates (variants - Karmentas) mazdēls vai dēls, kurš nogalināja tēvu un ar pavadoņiem aizbēga uz Itāliju, kur uzcēla nocietinātu pilsētu
lāčpurni Rumpuči ("Helvella")
kausa rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella acetabulum")
tumšais rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella atra")
melnais rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella corium")
krokainais rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella crispa")
elastīgais rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella elastica")
dobais rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella lacunosa")
kātkausa rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella macropus")
helleborisms Saindēšanās ar ziemziežu ("Helleborus") glikozīdiem
Uivištadžeša sala Ārējās Hebridu salās, starp Pjennafīgla salu ziemeļos un Varraja salu dienvidos
Malla sala Atlantijas okeānā (_Mull_), Iekšējās Hebridu salās, Lielbritānijā, Skotijas rietumu piekrastē, platība - 782 kvadrātkilometri, līčaini, klinšaini krasti, augstums - līdz 966 m vjl.
Skaja sala Atlantijas okeānā ("Skye"), Hebridu salu arhipelāgā, Lielbritānijā, Skotijā, platība - 1656 kvadrātkilometri, 10000 iedzīvotāju (2013. g.); apskalo Litlminčs, Inera šaurums, Slītas šaurums un Hebridu jūra
Ljoga sala Atlantijas okeānā, Ārējās Hebridu salās (Lielbritānijā, Skotijā), platība — 2300 kvadrātkilometru, virsa pārsvarā līdzena, dienvidos — nelieli kalni (augstums — līdz 799 m), pļavas, kūdrāji
Kekertarsuaka sala Bafina līcī, Grenlandes rietumu piekrastē, platība - 8600 kvadrātkilometru, augstums līdz 1919 m (Hejrigena kalns)
Sandoja sala Fēru salu arhipelāgā, uz dienvidiem no Hesturas un Streimojas salas
Eiga sala Hebridu jūrā, Iekšējās Hebridu salās, Lielbritānijas, Skotijas teritorija, dienvidaustrumos no Ramas salas
Rama sala Hebridu jūrā, Iekšējās Hebridu salās, Lielbritānijas, Skotijas teritorija, dienvidos no Skajas salas
Tairi sala Hebridu jūrā, Iekšējās Hebridu salās, Lielbritānijas, Skotijas teritorija, dienvidrietumos no Kollas salas
Aileja sala Hebridu jūras dienvidaustrumos (_Islay_), Lielbritānijas (Skotijas) teritotija, Iekšējo Hebridu salu dienvidos
Kolla sala Hebridu jūras dienvidos, Iekšējās Hebridu salās, Lielbritānijas, Skotijas teritorija
Jona sala Iekšējās Hebridu salās, Lielbritānijas, Skotijas teritorija, rietumos no Mallas salas
Kolonsi sala Iekšējās Hebridu salās, Lielbritānijas, Skotijas teritorija, ziemeļos no Ailejas salas
Elsmīra sala sala Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļos (angļu val. "Ellesmere Island"), platība - 196000 kvadrātkilometru, 168 iedzīvotāji (2001. g.), augstums - līdz 2616 m, ledāji \~80000 kvadrātkilometru, Neirsa šaurums atdala no Grenlandes, Džonsa šaurums - no Devona salas, Jurikas šaurums un Nansena šaurums - no Aksela Heiberga salas
Aksela Heiberga sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("Axel Heiberg Island"), Sverdrupa salu grupā, platība - 34400 km^2^, kalnaina, augstums līdz 2210 m vjl.
Anuanuraro sala Klusajā okeānā (_Anuanuraro_), Franču Polinēzijas Tuamotu arhipelāga Glosteras Hercoga salās
Anuanuruna sala Klusajā okeānā (_Anuanurunga_), Franču Polinēzijas Tuamotu arhipelāga Glosteras Hercoga salās
Vaita sala Lamanšā (_Wight_), Anglijas dienvidu piekrastē, no Hempšīras grāfistes to atdala Solenta šaurums, platība - 380 kvadrātkilometru, garums - 36 km, platums - 22 km, lielākais augstums - 240 m vjl.
Pjennafīgla sala Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salu vidusdaļā
Uivištathuaha sala Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salu vidusdaļā
Varraja sala Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu dienvidu daļā
dzeltenā salmene salmeņu suga ("Helichrysum arenarium"), ko dēvē arī par dzelteno kaķpēdiņu un izmanto ārstniecībā
seglapu salmene salmeņu suga ("Helichrysum bracteatum"), ko Larvijā mēdz audzēt kā viengadīgu krāšņumaugu
dīvainā salmene salmeņu suga ("Helichrysum monstrosum")
Ārējās Hebridu salas salu grupa Atlantijas okeānā, Hebridu salu ziemeļaustrumos (_Outer Hebrides_), aiz Hebridu jūras un Litlminča un Minča šaurumiem; Lielbritānijas teritorija
Delonga salas salu grupa Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salās, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā, lielākās salas - Žanetes, Henrietas, Benneta, Žohova un Viļkicka sala, augstums līdz 426 m vjl., platība 228 kvadrātkilometri, aptuveni pusi teritorijas klāj apledojums
Sverdrupa salas salu grupa Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, platība - 75000 kvadrātkilometru, ietver Aksela Heiberga salu, Elefa Ringnesa salu, Amunda Ringnesa (6514 kvadrātkilometru), Kornvolas (3346 kvadrātkilometri), Karaļa Kristjāna (1160 kvadrātkilometru) u. c. salas
Karalienes Šarlotes salas salu grupa Klusā okeāna ziemeļaustrumu piekrastē (angļu val. “Queen Charlotte Islands”), Kanādā, no kontinenta šķir Hekates šaurums, platība — 10300 kvadrātkilometru, \~150 salas, augstākā virsotne — 1250 m
saulenīte Sarkodīnu klases apakšklase ("Heliozoa"), vienšūņi ar lodveida ķermeni, no kura atiet slaidas, starveidīgas māņkājiņas, daži desmiti sugu, kas dzīvo saldūdeņos un jūrās, Latvijā nav speciāli pētīti, konstatētas 5 sugas
Helena Saturna pavadonis ("Helene"), vidējais attālums no planētas - 377400 km, izmēri - 32 km
groze Saules groze - vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus")
vieši Saules vieši - parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus"), arī vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus")
skarbā saulesactiņa saulesactiņu suga ("Heliopsis helianthoides")
saulvarde Saulgrieze ("Helianthus")
saulenes Saulgriezes ("Helianthus")
vasaras saulgrieze saulgriežu suga ("Helianthus annuus")
sarkanā saulgrieze saulgriežu suga ("Helianthus atrorubens")
sīkziedu saulgrieze saulgriežu suga ("Helianthus microcephalus")
raupjā saulgrieze saulgriežu suga ("Helianthus rigidus")
vītollapu saulgrieze saulgriežu suga ("Helianthus salicifolius")
naudiņu saulrozīte saulrozīšu suga ("Helianthemum nummularium"), Latvijā aizsargājama
Hēdebija sena pilsēta Baltijas jūras piekrastē (angļu val. "Hedeby", sendāņu val. "Haithabu"), netālu no vācu pilsētas Šlēzvigas, dibināta, domājams, ap 800. g., vikingu laikos līdz pat 11. gs. beigām bija nozīmīgs tirdzniecības centrs, daudz senatnes pieminekļu
Herkulāna sena pilsēta Itālijā ("Herculaneum"), pie Neapoles līča, Vezuva izvirduma laikā 79. g. tika aprakta reizē ar Pompeju, izrakumos vērtīgi atradumi
kruknis Sēne, kāda "Helvella" ģints suga
Hipokrēne Sengrieķu mitoloģijā - avots Heliona kalnā, radies no spārnotā zirga Pēgasa kājas spēriena; avotam piemīt brīnumaina spēja iedvesmot dzejniekus
Hermafrodīts Sengrieķu mitoloģijā - dievu ziņneša Hermeja un skaistuma dieves Afrodītes dēls, ko dievi bija savienojuši ar nimfu Salmakīdu tā, ka viņi bija kļuvuši par vienu ķermeni
Hellesponts Sengrieķu un latīņu nosaukums Dardaneļu jūras šaurumam; pēc mitoloģijas nosaukums cēlies no Tēbu valdnieka meitas Helles vārda, kura, bēgdama no ļaunās pamātes, nokritusi no zeltvilnas auna un noslīkusi
Senā Grieķija sengrieķu valstu kopējs nosaukums Dienvidbalkānos, Egejas jūras salās, Trāķijas piekrastē, Mazāzijas rietumu piekrastē; Hellāda
Serbija Serbijas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumos (serbu valodā "Srbija"), atrodas Balkānu pussalā, platība - 77474 kvadrātkilometri, 7,4 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Belgrada, administratīvais iedalījums - 17 apgabalu, 1 pilsēta, 1 autonoms novads, robežojas ar Ungāriju, Rumāniju, Bulgāriju, Ziemeļmaķedoniju, Kosovu, Melnkalni, Bosniju un Hercegovinu un Horvātiju
hēroidas Sevišķs literatūras paveids, nosaukts pēc Ovidija sacerējuma "Heroides", t. i. sieviešu vēstules mīļākiem no svešuma, īstenībā maskotas mīlestības vēstules
sausseržu sfings sfingu dzimtas suga ("Hemaris fuciformis")
latvaņi Sibīrijas latvānis (_Heracleum sibiricum_)
bārkšes Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
barkši Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
bārkši Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
bārkšķes Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
bārkšķi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
bāršķis Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
bāršļi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
boaršķi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
ķepaiņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
lāčnagi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
latiņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
latvārņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
latviņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
letiņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
feniņš Sīknauda Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas konvertējamās markas simtdaļa
ēriņģe Siļķe (vācu "Hering")
hermodaktils Skalbju dzimtas ģints ("Hermodactylus"), dekoratīvi augi, līdzīgi īrisiem ar bumbuļveida sakneņiem
Hvērgelmīrs Skandināvu mitoloģijā - avots, kas atrodas starp Helheimu un Nīflheimu
Hetels skandināvu mitoloģijā - Hedīns
Jallarhorns Skandināvu mitoloģijā - Heimdala rags ("Gjallarhorn"), ko viņš pūtīs, tuvojoties pasaules galam - ragnarjokam
Skulda Skandināvu mitoloģijā - jaunākā no trim nornām, dieva Helgi un elfas meita
Bivresta Skandināvu mitoloģijā - varavīksne, kas tika uzskatīta par tiltu starp zemi un debesīm (Asgardu), kuru sargā dievu sargs Heimdals
heliotrops Skarblapju dzimtas augu ģints ("Heliotropium"), ap 200 sugām, lakstaugi, puskrūmi, krūmi ar sīkiem, ziedkopās sakārtotiem baltiem vai violetiem ziediem; arī krāšņumaugi; satur ēteriskas eļļas
Hela Smilšaina zemes strēle Polijas piekrastē ("Mierzeja Helska") starp Baltijas jūru un Gdaņskas līča rietumu daļu, garums - 34 km, platums - 0,5-3 km
Līneburgas tīrelis smiltāju pauguraine Vācijas ziemeļu daļā (“Lueneburger Heide”), uz dienvidiem no Hamburgas un Līneburgas, Elbas un Vēzeres baseina ūdensšķirtne
ziemziede Sniegroze - gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgs, pavasarī agri ziedošs augs
čemeres Sniegrozes ("Helleborus") jeb ziemziedes
aslapu sniegroze sniegrožu suga ("Helleborus argutifolius")
sarkanā sniegroze sniegrožu suga ("Helleborus atrorubens")
melnā sniegroze sniegrožu suga ("Helleborus nigra")
austrumu sniegroze sniegrožu suga ("Helleborus orientalis")
zaļā sniegroze sniegrožu suga ("Helleborus viridis")
Kantaheme Somijas reģions, platība - 5706 kvadrātkilometri, 174900 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Hemēnlinna
Usimā Somijas reģions, platība - 9568 kvadrātkilometri, 1160500 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Helsinki
Somija Somijas Republika - valsts Ziemeļeiropā (somu valodā "Suomi", zviedru valodā "Finland"), platība - 338144 kvadrātkilometri, 5,25 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Helsinki, administratīvais iedalījums - 18 reģionu un 1 speciālais reģions, robežojas ar Zviedriju, Norvēģiju un Krieviju, kā arī ar Baltijas jūru
Helsinki Somijas Republikas galvaspilsēta (somu valodā "Helsinki", zviedru valodā "Helsingfors"), atrodas valsts dienvidos, Baltijas jūras Somu līča krastā, Ūsimā reģiona administratīvais centrs, 614100 iedzīvotāju (2014. g.)
Leda Spartas valdnieka Tindareja sieva un Zeva mīļākā, kas vienlaikus kļuva grūta no Zeva un Tindareja un laida pasaulē dvīņu pārus Kastoru un Polluksu, kā arī Helēnu un Klitaimnestru
Store Hedinge Store Hedinge - pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
krunkainītis Strautvaboļu dzimtas ģints ("Helophorus"), Latvijā konstatēts 10 sugu, vaboļu ķermenis <10 mm garš, pelēcīgi melns vai brūns, sastopami dažādās ūdenstilpnēs, arī peļķēs
zemmilzis Submilzu zvaigzne - zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas starp milzu zvaigžņu apgabalu un galveno secību; pieder pie ceturtās starjaudas klases
zempunduris Subpundurzvaigzne - zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas pundurzvaigžņu apgabalā zem galvenās secības; pieder pie sestās starjaudas klases
aknu sūnas sūnu nodalījuma klase ("Hepaticae"), lapoņveidīgi augi vai augi ar stumbru un lapām, dažus milimetrus līdz \~20 cm gari, \~7000 sugu, Latvijā konstatētas 43 ģintis, 109 sugas
SHP Sv. Helēnas Salas mārciņa; Svētās Helēnas, Debesbraukšanas un Tristana da Kuņas Salas valūtas kods, sīknauda - penss
Bouza–Čoudhuri–Hokenhema kodi svarīga bināru lineāru kļūdu labojošu blokkodu saime, kas izceļas ar kļūdu labošanas iespējām, relatīvi vieglo veidošanu un dekodēšanu; šie kodi pazīstami kā Heminga kodu vispārinājums un speciāls Rīda-Solomona kodu paveids
Svētās Svētās Helēnas Sala - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidu daļā (angļu val. "Saint Helena"), 1850 km uz rietumiem no Āfrikas krastiem, platība - 410 kvadrātkilometru, 7637 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvais centrs - Džeimstauna, administratīvais iedalījums - 3 apgabali
Svētās Svētās Helēnas sala - viena no 3 šīs teritorijas salām, platība - 122 kvadrātkilometri
SH Svētās Helēnas Sala, teritorijas divburtu kods
SHN Svētās Helēnas Sala, teritorijas trīsburtu kods
Minčs Šaurums Atlantijas okeānā, starp Hebridu salu ziemeļiem (Ljoga salu) un Skotijas rietumu piekrasti, garums - \~100 km, platums - 40-70 km, dziļums - līdz 129 m
hedvīgija šīs dzimtas ģints ("Hedwigia"), Latvijā konstatēta 1 suga
rumpucis šīs dzimtas ģints ("Helvella"), Latvijā konstatētas 9 sugas
dižadatene šīs dzimtas ģints ("Hericium")
dzeltenā viendienīte šīs kārtas ekdionurīdu dzimtas suga ("Heptagenia sulphurea")
leocija šīs rindas dzimta ("Leotiaceae syn. Helotiaceae"), vairākums saprofīti uz atmirušām augu daļām, retāk parazīti, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 37 sugas
Montāna Štats ASV ("Montana"), administratīvais centrs - Helina, platība - 380837 kvadrātkilometri, 1023600 iedzīvotāju (2014. g.)
apiņu šūpotnis šūpotņu suga ("Hepialus humuli"), kas Latvijā sastopama visbiežāk
CH Šveice, valsts divburtu kods (latīņu "Confoederatio Helvetica")
dumbraiņi Tāda paša nosaukuma vaboļu dzimtas ģints ("Helodes"), kurai Latvijā konstatētas 2 sugas
sīkkode tauriņu kārtas dzimta ("Heliozelidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 5-9 mm), galva gluda, klāta ar spīdīgām zvīņām, kāpuri alo ozolu, bērzu, alkšņu, grimoņu lapas, Latvijā konstatētas 4 sugas, kas sastopamas tikai vietām un reti
šūpotnis tauriņu kārtas dzimta ("Hepialidae"), liels, balts vai dzeltens tauriņš, kam uz spārniem ir sarkanīgi plankumi un kas lido vakaros, savdabīgi šūpodamies, spārnu plētums - 22-65 mm, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
resngalvītis tauriņu kārtas dzimta ("Hesperiidae"), nelieli tauriņi ar spārnu plētumu 20-35 mm, galva plata, acis tālu viena no otras, nelieli spārni, gk. tumšbrūni vai okerdzelteni, vienkrāsaini vai ar plankumiem, dzīvo gk. uz lakstaugiem; \~3000 sugu, Eiropā \~40 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
bosnieši tauta Bosnijā un Hercegovinā, runā bosniešu (serbhorvātu) valodā, ticīgie - musulmaņi
gēli tauta, dzīvo Skotijas kalnu rajonos un Hebridu salās, dažkārt tiek uzskatīti par skotu etnogrāfisku grupu
helenīns Terpēns, iegūts no Helēna alantu ("Inula helenium L.") saknēm
topinamburs Topinambūrs ("Helianthus tuberosus"), saulgriežu suga
zemesābols Topinambūrs ("Helianthus tuberosus"), saulgriežu suga
dobuma rezonators Trauks, kuru ar apkārtējo vidi savieno neliels caurums vai kakliņš; atrodoties ārējā skaņas laukā, tas pastiprina tikai noteiktas frekvences skaņas, tā dodot iespēju izdalīt harmoniskās komponentes; Helmholca rezonators
melnais siltumnīcu tripsis tripšu suga ("Heliothrips haemorrhoidalis")
kailā trūkumzālīte trūkumzālīšu suga ("Herniaria glabra")
trūkumzāle Trūkumzālīte ("Herniaria")
Ātešāns tuksnesis Afganistānā (_Āteshān, Dasht-e_), Herātas vilajeta rietumu daļā
Daštimarga Tuksnesis Afganistānas dienvidrietumos, starp Helmandas un Hāšrūdas upi, 500-700 m augsts līdzenums, pārsvarā mālu un šķembu lauki, vietām sālszāles un vērmeles, dienvidrietumu daļā smilšu masīvi, solončaki, takiri, malās oāzes
Baiguišaņa ūdenskrātuve ūdenskrātuve Ķīnā, Henaņas provincē, izveidota Feņhe upes augštecē
Andira ūdenstece Ķīnā (_Andir He_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģionā dienvidu daļā, sezonāli veidojas no Aktaga ledājiem, pakāpeniski izžūst tuksnesī
Argandāba upe Afganistānā (_Arghandāb, Rūd-e_), Helmandas kreisā krasta pieteka
Bātūra upe Afganistānā, Gaznī un Orūzgānas vilajetā, Helmandas kreisā krasta pieteka
Tedžena upe Afganistānā, Turkmenistānā daļēji Irānas un Afganistānas, Irānas un Turkmenistānas robežupe, garums - 1150 km, sākas Vidusafganistānas kalnos, izsīkst Tedženas oāzē, augštecē (Afganistānā) saucas Herīrūda
Džeimsa upe ASV, garums - \~550 km, veidojas Apalačos, satekot Džeksonai un Kaupasčerai, ietek Atlantijas okeāna Česapīka līcī, veido Hemptorodsas līci
Neretva upe Bosnijā un Hercegovinā un Horvātijā, garums 218 km, tek pa kanjonu Dināru kalnienē, lejpus Mostaras - pa purvainu ieleju, ietek Adrijas jūrā
Krka upe Bosnijā un Hercegovinā un Horvātijā, ietek Adrijas jūrā
Krivaja upe Bosnijā un Hercegovinā, Bosnas labā krasta pieteka (Donavas baseinā)
Spreča upe Bosnijā un Hercegovinā, Bosnas labā krasta pieteka (Donavas baseinā)
Bosna upe Bosnijā un Hercegovinā, Savas labā krasta pieteka (Donavas baseinā), garums - 308 km, iztekas un vidustece Dināru kalnienē, lejtece Vidusdonavas līdzenumā
Vrbasa upe Bosnijā un Hercegovinā, Savas labā krasta pieteka, garums - 240 km
Unaca upe Bosnijā un Hercegovinā, Unas labā krasta pieteka
Sana upe Bosnijā un Hercegovinā, Unas labā krasta pieteka, garums - 146 km
Kerulena upe Centrālajā Āzijā (mong. val. "Kherueln"), Mongolijā un Ķīnā, garums - 1264 km (Mongolijā 1090 km), sākas Henteja grēdas dienvidaustrumu nogāzēs 1750 m vjl., ietek Dalainora ezerā
Una upe Horvātijā un Bosnijā un Hercegovinā, arī šo valstu robežupe, Savas labā krasta pieteka, garums - 256 km, izteka Dināru kalnienē
Hilmenda upe Irānas kalnienē (angļu val. "Helmand River"), Afganistānā un Irānā, garums - 1150 km, sākas Hindukuša Babas grēdā 4500 m vjl., ietek Sistānas beznoteces ieplakas Hāmūna ezeros
Jordāna upe Izraēlā un Jordānijā, kuras kreiso krastu, Rietumkrastu, 1967. g. okupēja Izraēla, sākas Hermona kalnā Sīrijas dienvidos un ietek Nāves jūrā, garums - \~35O km
Alaša upe Krievijā (_Alaš_), Tivas Republikas rietumu daļā, Hemčikas kreisā krasta pieteka
Augšjeņiseja upe Krievijā (_Verhnij Enisej_), Tivas Republikā, izveidojas satekot Lielajai Jeņisejai un Mazajai Jeņisejai, satekot ar Hemčiku izveido Jeņiseju
Ingoda upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, satekot ar Ononu veido Šilku, garums - 708 km, sākas Henteja grēdā, sekla, strauja, krāčaina
Barlika upe Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidu daļā, Jeņisejas augšteces pietekas Hemčikas labā krasta pieteka
Maimeča upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Hetas labā krasta pieteka, garums - 650 km
Ajana upe Krievijas Krasnojarskas novada ziemeļu daļā (_Ajan_), Hetas kreisā krasta pieteka
Aihe upe Ķīnā (_Ai He_), Liaoninas provinces dienvidaustrumos, Jaludzjanas labā krasta pieteka
Aibaga upe Ķīnā (_Aibag He_), Iekšējās Mongilojas autonomajā reģionā, sākas Iņšaņa kalnienē, izsīkst Gobi tuksnesī
Aruna upe Ķīnā (_Arun He_), Neņdzjanas labā krasta pieteka
Atatkana upe Ķīnā (_Atatkan He_), sākas Čimantaga kalnos, ietek Gaskela sālsezerā, sausajā periodā lejtecē izsīkst
Bahe upe Ķīnā (_Ba He_), Sičuaņas provincē, Jandzī kreisā krasta baseinā
Baihe upe Ķīnā, Hebei provincē, Haihes satekupe, garums - 560 km
Baihe upe Ķīnā, Henaņas provincē, Tanhe labā krasta pieteka
Huaihe upe Ķīnas austrumu daļā ("Huai He"), garums (atkarībā no ietekas) - 813-1087 km, sākas Tunbošaņa kalnos, daļa ūdens pa ezeru un kanālu sistēmu ieplūst Jandzi, kanāli savieno ar Dzelteno jūru un Huanhi
Jundinhe upe Ķīnas austrumu daļā ("Yongding He"), Baihes labā krasta pieteka, sākas Šansi plato ziemeļaustrumos, satekot Sanganhei un Jahei, garums (kopā ar Sanganhi) - \~700 km, Guantinas aizā ūdenskrātuve, apgādā Pekinu ar ūdeni
Liaohe upe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Liao He"), garums - 1430 km, sākas Hingāna un Žehes kalnu sadurā, ietek Dzeltenās jūras Liaodunas līcī
Jarkanta upe Ķīnas ziemeļrietumos ("Yarkant He"), Tarimas vidējā satekupe, garums - \~1000 km, sākas Karakoruma ledājos, šķērso Kunluna atzarus, Tarimas līdzenumu
Tarima upe Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Tarim He"), veidojas satekot Aksu (dod 70-80% kopējās noteces), Jarkendai un Hotanai, garums - 2030 km (kopā ar Jarkendu), ietek Lopnūra ezerā
Žosuja upe Ķīnas ziemeļu daļā ("Ruoshui", augštecē arī "Edzingola" un vidustecē "Heihe"), garums - \~900 km, sākas Nanšana ledājos, tek uz ziemeļiem, ar vairākiem atzariem (galvenie - Moringola, Ihgola) ietek Gašunnura un Sogonura ezerā, vasarā uzplūdieni, ziemāun pavasarī izsīkst, apūdeņo Džanjes oāzi
Lima upe Melnkalnē, Serbijā un Bosnijā un Hercegovinā, Drinas labā krasta pieteka, garums 220 km
Onona upe Mongolijā un Krievijā, Šilkas labā satekupe (Amūras baseins), garums - 1032 km, sākas Henteja grēdas ziemeļaustrumu nogāzē
Barha upe Mongolijā, Henteja aimakā, Ononas labā krasta pieteka
Hurha upe Mongolijā, Henteja aimakā, Ononas labā krasta pieteka
Šūsa upe Mongolijā, Henteja aimakā, Ononas labā krasta pieteka
Tola upe Mongolijas vidienē ("Tuul Gol"), Orhonas labā krasta pieteka, garums - 704 km, sākas Henteja grēdā
Aksuga upe Rietumsajānos (_Ak-Sug_), Krievijas Tivas Republikas rietumu daļā, Jeņisejas augšteces pietekas Hemčikas labā krasta pieteka
Drina upe Serbijā un Bosnijā un Hercegovinā un lielākajā daļā garuma šo valstu robežupe, Savas labā krasta pieteka, garums 340 km, veidojas Dināru kalnienē, satekot Pivai un Tarai
Amūra upe Tālajos Austrumos, Ķīnas un Krievijas robežupe (ķīniešu valodā "Heilong Jiang" - Heilundzjana), garums - 2824 km, veidojas satekot Arguņai un Šilkai, lielākajā daļā garuma Krievijas un Ķīnas robežupe, lejtece Krievijas Federācijas Habarovskas novadā, ietek Ohotskas jūras Sahalīnas līcī, kuģojama visā garumā
Inhuleca upe Ukrainā, Kirovohradas, Dņepropetrovskas, Nikolajevas un Hersonas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums - 549 km, sākas Piedņestras augstienē
Zaģva upe Ungārijā ("Zagyva"), Nogradas, Hevešas un Jāsas-Naģkunas-Solonkas meģē, Tisas labā krasta pieteka, garums - 180 km
Egera upe Ungārijā, Hevešas meģē, Tisas labā krasta pieteka
Fulda upe Vācijā, Hesenes federālajā zemē, lejtecē arī Hesenes un Lejassaksijas robežupe, Vēzeres kreisā satekupe, garums - 218 km
Kincinga upe Vācijā, Hesenes federālās zemes dienvidu daļā, Mainas labā krasta pieteka
Hatanga upe Vidussibīrijas ziemeļos, Krievijā (Krasnojarskas novadā), veidojas satekot Hetai un Kotujai, garums - 227 km (kopā ar Kotuju - 1636 km), ietek Laptevu jūrā, upes estuārs pāriet Hatangas līcī
dumbraiņi Vaboļu kārtas dzimta ("Helodidae"), \~1200 sugu, Latvijā konstatēts \~20 sugu, vaboļu ķermenis ovāls vai olveidīgs, klāts ar zīdainiem matiņiem, spīdīgs, 2-6 mm garš
slaidžoklenis Vaboļu kārtas dzimta ("Heteroceridae"), >1800 sugu, Latvijā maz pētīta, konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis 3-7 mm garš, iegarens, nedaudz saplacināts, brūns vai pelēks, ar daudziem dzelteniem plankumiem un šķērsjoslām, sastopamas ūdenstilpju krastos, pārpurvotās vietās, parasti dzīvo baros
Helgolande Vācijai piederoša sala Ziemeļjūrā (vācu val. _Helgolaund_), iepretim Elbas un Vēzeres grīvai, platība - 200 ha, augstums - līdz 62 m vjl.
Arnsbergas apgabals Vācijas Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes administratīvi teritoriāla vienība, robežojas ar Ķelnes, Diseldorfas, MInsteres un Detmoldas apgabalu, kā arī ar Hesenes federālo zemi; Arnsberga
Artemīdas templis Efesā vairākkārt pārbūvēts templis Mazāzijas pilsētā Efesā, kuru 356. g. p. m. ē. nodedzināja Herostats, kas šādi vēlējās kļūt slavens; templi drīz atjaunoja un pieskaitīja saptiņiem pasaules brīnumiem
smaržīgā vakarene vakareņu suga ("Hesperis matronalis"), kas ir dārzbēglis, audzē kā krāšņumaugu
Bosnija un Hercegovina valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas ziemeļrietumos (bosniešu valodā "Bosna i Hercegovina"), 4,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Sarajeva, ietver Bosnijas un Hercegovinas Federāciju, Brčko apgabalu un Serbu Republiku, robežojas ar Horvātiju, Serbiju un Melnkalni
groza Vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus")
saulene Vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus")
saulenes Vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus")
saulespuķe Vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus")
saulespuķes Vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus")
saulpuķe Vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus")
saulspuķe Vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus")
semečka Vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus")
dažādvairodži Vēlā devona vidū izmiruši bezžokleņi ("Heterstraci"), kas bija 3-150 cm gari ūdensdzīvnieki ar vārpstveidīgu vai plakanu ķermeni un raksturīgu ārējo skeletu no kaula plātnēm un vairogiem, Latvijā konstatētas 50 sugu
PHS Veselības aprūpes dienests (angļu "Public Health Service")
MOH Veselības ministrija (angļu "Ministry of Health")
Mazā Armēnija vēsturisks apgabals Eifratas upes augštecē, kas ietilpa Hetu valstī, vēlāk Persijā, neatkarīga no 322. g.- 2. gs. b. p. m. ē., tika iekļauta Lielās Armēnijas sastāvā m. ē. 1. gs.
Hercegovina Vēsturisks novads Balkānos ("Heregovina"), mūsdienās Bosnijas-Hercegovinas sastāvā, tās dienvidu daļa
videoadapters Hercules Graphics videoadapteris, kas atbils videostandartam _Hercules Graphics_ un, izmantojot relatīvi lētu vienkrāsas monitoru, nodrošina iespēju realizēt grafikas režīmu
VHS Videokasešu formāts un tehnoloģija (angļu "Vertical Helix Scan")
Hazaradžati Vidusafganistānas kalni - kalnu sistēma Irānas kalnienes iekšējā daļā, gk. Herirudas un Farahrudas baseinā, Afganistānā, garums - 600 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 4182 m (Džama kalns)
Zviedru kalns viduslaiku pils vieta Tērvetes pagastā, ir garens \~20 m augsts paugurs, kas pārveidots ceļot Livonijas ordeņa koka pili 1285./1286. g. ziemā, kas nodedzināta ap 1290. g., pirms tam, iespējams, bijusi zemgaļu kulta vieta; Svētkalns; Heiligenberga
finjola Vienvietīga buru laiva, ko zviedrs R. Sārbijs konstruēja 1952 Helsinku olimpiskajām spēlēm; buras laukums - 10 m2
Kandahāra Vilajets Afganistānas dienvidu daļā, robežojas ar Helmandas, Orūgzānas un Zābolas vilajetu, kā arī ar Pakistānu
baltais vīngliemezis vīngliemežu dzimtas suga ("Helicella obvia")
lēcveida vīngliemezis vīngliemežu dzimtas suga ("Helicigona lapicida"), Latvijā aizsargājams
parka vīngliemezis vīngliemežu dzimtas suga (“Helix pomatia”), lielākais Latvijas sauszemes gliemezis
jaunvīns vīns, kura vecums nepārsniedz gadu; dažas vīna šķirnes mēdz lietot tieši šajā laika posmā ar īpašu pasniegšanas veidu, piemēram, "heirigera" (vācu val. "Heuriger") vīns Austrijā, ko pasniedz bieza stikla kausos (tilpums - 250 ml)
oberburggrāfs Virsburggrāfs - hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales Hercogistē, kurš pārzināja pilsētu rātes, amatniecību, tirdzniecību un lēņu lietas (vācu "Oberburggraf")
Autluks virsotne Kanādā (_Outlook Peak_), Karalienes Elizabetes salu Aksela Heiberga salā, augstums - 2210 m
Anrī kalns virsotne Kergelēna arhipelāga dienvidrietumos (_Henri, Mont_), Indijas okeānā, Francijas Dienvidjūru Zemēs, Raljī di Batī pussalā, augstums - 1262 m
Asralthairhanūls virsotne Mongolijā (_Asralt Hajrhan uul_), Henteja grēdā, Centra aimakā, augstums - 2800 m
zilā vizbulīte vizbulīšu suga ("Hepatica nobilis")
Transilvānijas vizbulīte vizbulīšu suga ("Hepatica transsylvanica")
Ras Algethi vizuāla dubultzvaigzne Herkulesa zvaigznājā (α), kuras spožākais komponents ir sarkanais milzis ar neregulāru spožuma maiņu, atrodas 382 ly attālumā, zvaigžņlielums 3, tā virsas temperatūra ir tikai 2700 °C
hercogīte Zaļsūnu apakšklases šķībvācelīšu dzimtas ģints ("Herzogiella"), Latvijā konstatēta 1 suga
violetais zeltainītis zeltainīšu suga ("Lycaena alciphron syn. Heodes alciphron")
heterogenerāti Zemāko augu brūnaļģu nodalījuma klase ("Heterogeneratophyceae"), aug jūrās uz akmeņiem un epifītiski uz citām aļģēm, iedala 7 rindās, Latvijā konstatētas 2 rindas, 6 ģintis, 7 sugas
Akilheds zemesrags Īrijas rietumos (_Achill Head_), Akila salas rietumu gala izvirzījums Atlantijas okeānā
Rovanesa rags zemesrags Lielbritānijā, Ārējās Hebridu salās, Ljogas salas ziemeļos
Oa rags zemesrags Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējo Hebridu salu Ailejas salas dienvidos
mangusts Zīdītāju klases plēsēju kārtas viveru dzimtas ģints ("Herpestes"), neliels plēsīgs zīdītājs, sastopams Dienvidāzijā, Āfrikā un Eiropas dienvidrietumos, ķermeņa garums - līdz 65 cm, masa - līdz 4,5 kg, pārtiek gk. no grauzējiem un čūskām, viegli pieradināmi un bieži tiek turēti mājās, kur tie izķer čūskas, peles un žurkas
Dunbeja Ziemeļaustrumu Ķīna (vēsturiskais nosaukums - Mandžūrija), kurā ietilpst Heilundzjanas, Dzjiliņas un Liaoninas province
cemeriņš Ziemziede jeb sniegroze ("Helleborus"), gundegu dzimtas augs
melnā ziemziede ziemziežu suga ("Helleborus niger")
šeterzāle Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis", senāk "Anemone hepatica")
ēnulīte Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
mežpuķīte Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
palagzde Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
palagzdene Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
palagzdīte Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
palazde Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
palazdīte Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
palegzde Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
piparlapas Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
šķeterzāle Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
spīaces Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
spīdacis Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
štukmarītes Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
vējotne Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
vēžupuķīte Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
vizbalīte Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
vizbals Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
vizbula Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
vizbulīši Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
zilactiņa Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
zilactiņas Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
zilgalvīši Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
zilgalvīte Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
zilvizbule Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
zilziedīte Zilā vizbulīte ("Hepatica nobilis")
heksamitoze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, vienšūņi ("Hexamita salmonis")
Kornefoross zvaigzne Herkulesa zvaigznājā (β), zvaigžņlielums 2,7
galvenās secības zvaigzne zvaigzne, kas atrodas atbilstošajā Hercšprunga–Rasela diagrammas apgabalā; tās galvenais enerģijas avots ir kodoltermiskās reakcijas, kurās ūdeņradis pārvēršas hēlijā
subpundurzvaigzne Zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas pundurzvaigžņu apgabalā zem galvenās secības, pieder pie sestās starjaudas klases; zempunduris
submilzis Zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas starp milzu zvaigžņu apgabalu un galveno secību; pieder pie ceturtās starjaudas klases; submilzu zvaigzne
starjaudas klases zvaigžņu iedalījums pēc to starjaudas un atrašanās vietas Hercšprunga–Rasela diagrammā
Jēvleborja Zviedrijas lēne, ietver Jestrīklandi un Helsinglandi (izņemot daļu ziemeļrietumu teritorijas), kā arī Hamras draudzi Dalarnā, platība - 18192 kvadrātkilometri, 394000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Jēvle
smaržīgā zvīņene zvīņeņu ģints sēņu suga ("Hemipholiota heteroclita", syn. "Pholiota aurivella")

Citās vārdnīcās nav šķirkļa He.

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2025

Pēdējais atjauninājums: 2025. gada 21. jūnijā

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: