Paplašinātā meklēšana
Meklējam Fe.
Atrasts vārdos (134):
- Fe:1
- Feke:1
- Feta:1
- Febre:1
- Fegen:1
- Fehta:1
- Fekda:1
- Feņhe:1
- Feņji:1
- Ferde:1
- Feres:1
- Ferle:1
- Ferma:1
- Fermo:1
- Fečava:1
- Fehgen:1
- Fehren:1
- Fehsen:1
- Fejēra:1
- Feltre:1
- Fenkai:1
- Fereta:1
- Ferēts:1
- Ferila:1
- Ferola:1
- Festen:1
- Feuske:1
- Fezāna:1
- Fedorki:1
- Fedžeta:1
- Fehteln:1
- Feimani:1
- Feymany:1
- Feimaņi:1
- Feldene:1
- Feldhof:1
- Felešti:1
- Felmāra:1
- Felmuta:1
- Feltene:1
- Fenčena:1
- Fendzje:1
- Fenrirs:1
- Fenšaņa:1
- Fenšuņa:1
- Feņjana:1
- Ferbāna:1
- Fergana:1
- Fergāna:1
- Ferguss:1
- Ferizli:1
- Ferkada:1
- Ferlaha:1
- Ferrāra:1
- Fertēda:1
- Ferteka:1
- Festusa:1
- Fetarda:1
- Fetešti:1
- Fetlera:1
- Feureja:1
- Fedčenki:1
- Fedčinki:1
- Fegeraša:1
- Fehringe:1
- Feimanka:1
- Felahije:1
- Felberta:1
- Felburga:1
- Feldbaha:1
- Fellbaha:1
- Felsteda:1
- Fencjina:1
- Fendžeņa:1
- Ferivila:1
- Ferizaji:1
- Ferthije:1
- Fetsunna:1
- Fedorenki:1
- Fedoronki:1
- Fedorovka:1
- Feietvila:1
- Feijmanka:1
- Feikenema:1
- Feizābāda:1
- Fejitvila:1
- Fela-Bilo:1
- Feldkirha:1
- Felixberg:1
- Felsberga:1
- Felšēbāņa:1
- Feltičeni:1
- Fensmarka:1
- Feodosija:1
- Ferandīna:1
- Ferekrāts:1
- Ferentīno:1
- Feribolta:1
- Fersmolde:1
- Fesenaima:1
- Feģverneka:1
- Fehringene:1
- Feklabruka:1
- Felgeiraša:1
- Felsēžolca:1
- Femerbelts:1
- Ferdinanda:1
- Ferdinands:1
- Ferjelanda:1
- Federalveja:1
- Feisalabada:1
- Feklistovka:1
- Fekļistovka:1
- Feldkirhene:1
- Felicianova:1
- Feliksberga:1
- Felklingene:1
- Fenēģarmata:1
- Festenskaja:1
- Festschrift:1
- Fešlešatela:1
- Feihtvangene:1
- Felkermarkte:1
- Fenoskandija:1
- Fernēvoltēra:1
- Fennoskandija:1
- Feringenštate:1
- Ferjerstādene:1
- Ferbinci-Tirga:1
- Fernandinabīča:1
- Feliksbergskaja:1
- Fernebūfjerdens:1
- Fertēžentmikolša:1
- Leksingtona-Fejita:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (836):
- azafētida "Velna sūds", "Ferula foetida Boissier" sakņu smirdīgi sveķi; lietoti kā nervu nomierināšanas līdzeklis, pret histēriju.
- makroelementi 10 visizplatītākie ķīmiskie elementi, kas veido 99,92% no Zemes garozas masas (O, Si, Ca, Al, Fe, Mg, K, Na, Ti, Mn).
- Maltas pagasta teritorija 1991. g. atjaunotais Maltas pagasts aizņem pirmskara Maltas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļu, bet pārējā bijušā Maltas pagasta teritorija ietilpst tagadējā Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā.
- Hērons Aleksandrijas Hērons (1. gs.) - sengrieķu zinātnieks, darbi saistīti ar lietišķo mehāniku, izveidojis eolipilu - pirmo tvaika mašīnas prototipu, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekšteci, formulējis gaismas atstarošanās principus, kas līdzīgi Fermā proncipiem optikā
- aluminātu modulis alumīnija oksīda (Al~2~O~3~) masas attiecība pret dzelzs oksīda (Fe~2~O~3~) masu
- AFIPS Amerikas Informācijas apstrādes biedrību federācija (angļu "American Federation of Information Processing Societies, Inc.")
- minerālgeli Amorfi jeb koloidāli, parasti recekļveidīgi minerāli, kas veidojas gk. ūdenī, Fe un Mn oksīdu hidrāti, allofāns, SiO2 (opāls); ar laiku sacietē
- Feimaņi apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā (saukta arī Krāce) 30 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Feymany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1752. g. kā Vīmaņi (Vīmani), pagasta centrs
- Rušona Petrovka apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Rogozovka apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Gorbačovka apdzīvota vieta (skrajciems) Feimaņu pagastā
- Guļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Feimaņu pagastā
- Kondrašova apdzīvota vieta (skrajciems) Feimaņu pagastā
- Kovališki apdzīvota vieta (skrajciems) Feimaņu pagastā
- Adamiški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Akminīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Černoste apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Červjakovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Cibļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Dubina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Dudari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Ezergailīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Grudes apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Kancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Kazmirova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Leinakolns apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Leperi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Liska apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Maļinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Meļderi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Meža Gaileiši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Mazie Pīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Petrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Pīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Pūdnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Rušenica apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Šahmovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Šejevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Seksti apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Skrauči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Timošiški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Tuči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Vainova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Valaši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Veideri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Vorslovāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Krupeniški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā un Preiļu novada Rušonas pagastā
- Vietalva apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Fehteln" teritorijā, pagasta centrs
- Vestiena apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 24 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Festen" teritorijā, pagasta centrs
- Jūrkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 42 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Pilsbergas muižas ("Felixberg") teritorijā, pagasta centrs
- Fēra apdzīvota vieta Francijā (_Feurs_), Ronas-Alpu reģiona Luāras departamentā
- Bolinamalārda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabalā
- Ervinstauna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabalā
- Lisbelo apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabalā
- Lisnaskī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabala dienvidu daļā
- Abadži apdzīvota vieta Nigērijā (_Abaji_), Federālajā galvaspilsētas teritorijā, \~1700 iedzīvotāju
- Lielais Fergānas kanāls apūdeņošanas kanāls Fergānas ielejā, Uzbekistānā (283 km) un Tadžikistānā (62 km), izbūvēts 1939.-1940. g., sākas Narinas upē (netālu no Učkurgānas), beidzas Sirdarjā, Hudžandas tuvumā
- Ziemeļkrimas kanāls apūdeņošanas kanāls Krimas pussalas ziemeļu un austrumu daļā, Ukrainas Hersonas apgabalā un Krimas Autonomajā Republikā, sākas Kahovkas ūdenskrātuvē (Dņepra), beidzas pie Kerčas, garums — 402,6 km, izbūvēts — 1961.-1971. g., 5 atzari ar kopējo garumu 300 km, nodrošina ūdens sagādi un apūdeņošanu 1580000 ha platībā, piegādā ūdeni Feodosijai, Kerčai u. c. apdzīvotām vietām
- Santafē Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Santa Fe" / "Provincia de Santa Fe"), platība - 133007 kvadrātkilometru, 3285200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Santafē province Argentīnas Republikas province, tās pilnais nosaukums ("Provincia de Santa Fe")
- Eikša ezers atrodas Feimaņu paugurainē, morēnieplakā, Preiļu novada Rušonas pagastā, 151 m vjl., platība — 57 ha, kopā ar salu - 57,3 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 4 m; Eikše
- Dalverzinas stepe atrodas Fergānas ielejā, Sirdarjas labajā krastā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, austrumos to norobežo Kuramas grēdas atzari, rietumos - Sirdarja, līdzenums 300-500 m vjl.
- Kategrades ezers atrodas Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 133,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3 m, dienvidu daļu sauc arī par Zvejnieku ezeru (arī par Ribačnoje ezeru), eitrofs, virsūdens aizaugums 30%; Kadegrades ezers; Katigrāda; Katigrades ezers
- Alaja grēda atrodas Pamira-Alaja kalnu apgabalā (_Alay kırka toosu_), starp Fergānas ieleju ziemeļos un Alaja ieleju dienvidos, Kirgizistānā un Tadžikistānā, garums \~400 km, augstums līdz 5539 m, virsotnēs ledāji, sniegs
- Vinmines pilskalns atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta Kovališku ciemā, ir paugurs Feimaņu ezera austrumu krastā, postīts saimnieciskas darbības rezultātā, ziemeļu un rietumu nogāzes ļoti stāvas, pārējās lēzenākas, plakums \~60 x 50 m, datējums nav zināms
- Klusā okeāna Centrālā lielieplaka atrodas starp Markusas-Nekeras kalniem ziemeļos, Lainas grēdu austrumos, Kuka un Tokelavas grēdu dienvidos un Tuvalu, Gilberta un Māršala salām rietumos, platība - 5700000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6555 m, vietām zemūdens kalni - līdz 814 m zjl., daži paceļas virs ūdens salu veidā (Feniksa salas)
- Ančkinu senkapi I atrodas Vārkavas pagastā, Dubnas pietekas Feimankas labajā krastā iepretī Ančkiniem, \~2 m augstā, ieapaļā uzkalnā, platība - \~12000 m^2^
- Ašenieku purvs augstais purvs Preiļu novada Upmalas pagastā izveidojies nepietiekamas noteces dēļ pārpurvojoties ūdensšķirtnei starp Feimanku un Dubnu, tai regulāri pārplūstot; dabas liegums, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 1575 ha
- Ņenčhenthanlha Augstākā virsotne [“Nyainqêntanglha Feng”] Ņenčhenthanlha kalnu grēdā Tibetas kalnienē, augstums — 7088 m vjl.
- Moldovjans Augstākā virsotne Dienvidkarpatos (Fegeraša masīvā) un visā Rumānijā, augstums - 2543 m, nogāzēs skujkoju meži un augstkalnu pļavas
- XCD Austrumkarību dolārs; Angiljas, Antigvas un Barbudas, Dominikas Sadraudzības, Grenādas, Montserratas, Sentkitsas un Nevisas Federācijas, Sentlūsijas, kā arī Sentvinsentas un Grenadīnu valūtas kods, sīknauda - cents
- Ziemeļosetija Autonoma republika Krievijas Federācijas sastāvā 1936.-1995. g., tagadējā Ziemeļosetijas-Alānijas Republika
- salmene Auzenes ("Festuca")
- meža auzene auzeņu suga ("Festuca altissima", senāk "Festuca silvatica"), Latvijā aizsargājama
- smilts auzene auzeņu suga ("Festuca arenaria syn. Festuca rubra subsp. arenaria")
- niedru auzene auzeņu suga ("Festuca arundinacea")
- slotiņu auzene auzeņu suga ("Festuca gautieri")
- milzu auzene auzeņu suga ("Festuca gigantea")
- zilganā auzene auzeņu suga ("Festuca glauca")
- daudzziedu auzene auzeņu suga ("Festuca multiflora syn. Festuca rubra subsp. multiflora")
- aitu auzene auzeņu suga ("Festuca ovina")
- Poļesjes auzene auzeņu suga ("Festuca polesica syn. Festuca beckeri subsp. polesica")
- pļavas auzene auzeņu suga ("Festuca pratensis")
- sarkanā auzene auzeņu suga ("Festuca rubra")
- kāpu auzene auzeņu suga ("Festuca sabulosa syn. Festuca beckeri subsp. sabulosa")
- smalklapu auzene auzeņu suga ("Festuca tenuifolia syn. Festuca ovina subsp. tenuifolia")
- raupjā auzene auzeņu suga ("Festuca trachyphylla")
- arsenopirīts Balts vai pelēks minerāls FeAsS, galvenais arsēna rūdu komponents
- Baškortostāna Baškortostānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, platība - 142900 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Ufa, 4057000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Rietumberlīne Berlīnes pilsētas daļa (brīvpilsēta un politisks anklāvs), īpašs politisks veidojums (1948.-1990. g.), kas bija politiski un ekonomiski saistīta ar Vācijas Federatīvo Republiku, lai arī oficiāli tā atradās okupācijas spēku pārvaldībā, to veidoja ASV, Lielbritānijas un Francijas sektori
- Feymany Bijušās Feimaņu muižas nosaukuma variants
- Brazilja Brazīlijas Federatīvās Republikas galvaspilsēta (portugāļu valodā "Brasilia"), atrodas Brazīlijas plakankalnē, 1172 m virs jūras līmeņa, uzbūvēta 1957.-1960. g. valsts ģeogrāfiskajā centrā, 2,3 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
- hematīts brūni sarkans minerāls, dzelzs oksīds Fe~2~O~3~, sarkanā dzelzsrūda
- flogopīts brūns vizlu grupas minerāls K(Mg,Fe)~3~AlSi~3~O~10~(OH,F)~2~, dielektriķis, nozīmīgs elektroizolācijas materiāls
- mezohemīns C~34~H~36~O~4~N~4~FeCl, hemīna reducētā forma
- oksihematīns C34H32N4O7Fe, oksihemoglobīna krāsviela; to oksidējot, rodas hematīnskābe, reducējot - hematoporfirīns
- felicianovieši Ciblas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Felicianova" iedzīvotāji
- Čečenija Čečenijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas valsts Eiropas daļas dienvidos, Ziemeļkaukāzā, platība - 15600 kvadrātkilometru, 1238000 iedzīvotāju (2009. g.)
- ČSFR Čehijas un Slovākijas Federatīvā Republika
- Huana Fernandesa salas Čīlei piederošu salu grupa Klusajā okeānā ("Islas de Juan Fernandez"), platība - 185 kvadrātkilometri, 500 iedzīvotāju, šeit 1704.-1709. g. uzturējās Aleksandrs Selkirks, Robinsona Kruzo prototips
- Čukotka Čukotkas autonomais apvidus - Krievijas Federācijas subjekts, ietver Čukču pussalu un teritoriju uz ziemeļaustrumiem no tās, platība - 721500 kvadrātkilometru, 49500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Anadira
- Čuvašija Čuvašijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, administratīvais centrs - Čeboksari, platība - 18300 kvadrātkilometru, 1280000 iedzīvotāju (2008. g.)
- Dagdas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes dienvidu daļā, platība — 236700 ha, robežojas ar Jersikas līdzenumu, Feimaņu un Rāznavas pauguraini, Zilupes līdzenumu un Augšdaugavas pazeminājumu
- Maltas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes rietumu daļā, Maltas upes baseina augšdaļā, platība — 42800 ha, garums — 42 km, lielākais platums — 21 km, robežojas ar Rāznavas, Dagdas un Feimaņu pauguraini, ziemeļrietumu malā — ar Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
- dzelzs mīnijs dabas materiāls, kas sastāv no trīsvērtīgās dzelzs oksīda Fe2O3 ar mālu un kvarca piemaisījumiem
- fermieši Dagdas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Ferma" iedzīvotāji
- Dagestāna Dagestānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Mahačkala, platība - 50300 kvadrātkilometru, 2712000 iedzīvotāju (2009.)
- Festuca rubra subsp. multiflora daudzziedu auzenes "Festuca multiflora" nosaukuma sinonīms
- pundurzobenvalis Delfīnu suga ("Feresa attenuata"), garums - līdz 2,6 m, svars - 110-170 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās
- DSFR Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika
- Dienvidslāvija Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika - valsts Eiropas dienvidu daļā 1945.-1991. g., kuras sastāvā bija 6 republikas - Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Serbija (ar Kosovas un Vojevodinas autonomajiem novadiem), Slovēnija
- Federatīvā skupščina Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas augstākā likumdevēja institūcija
- ferokaktuss Divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas kaktusu dzimtas ģints ("Ferocactus")
- Kurtoša ezeri divi ezeri Feimaņu pauguraines ieplakā, Rušonas pagastā, 151 m vjl., \~400 m viens no otra, abpus Kurtoša ciemam
- Ardžeša Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijā (Argeș), garums - 355 km, sākas Fegeraša masīvā pie Negoja kalna, uz upes 14 HES
- Feimanka Dubnas labā krasta pieteka Preiļu un Līvānu novadā, iztek no Feimaņu ezera, garums - 72 km, kritums - 62 m; Feijmanka
- siderīts dzeltenbalts, pelēks, zaļganpelēks, dzeltenbrūns vai sarkanbrūns karbonātu grupas minerāls (viena no dzelzs rūdām); dzelzs karbonāts FeCO~3~
- cementīta struktūra dzelzs karbīda Fe~3~C struktūra plāksnīšu, graudiņu un apvalku veidā ap graudiem; cementīts veidojas, no šķidra sakausējuma kristalizējoties vai cietā stāvoklī izdaloties ogleklim pa graudu robežām
- Dziļukšņas ezers Dziļūkšņu ezers Feimaņu pagastā
- Ebreju Ebreju autonomais apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Tālajos Austrumos, administratīvais centrs - Birobidžana, platība - 36300 kvadrātkilometru, 185400 iedzīvotāju (2009.)
- Eikša Eikša ezers - atrodas Feimaņu paugurainē, morēnieplakā, Preiļu novada Rušonas pagastā, 151 m vjl., platība - 57 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 4 m; Eikšu ezers
- EHF Eiropas rokasbumbas federācija (angļu "European Handball Federation")
- trešās teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas: Vācijas Federatīvajā Republikā - Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Spānijas Karalistē - Seūta, Melilja un Kanāriju salas, Itālijas Republikā - Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi, Francijas Republikā - Francijas Republikas aizjūras departamenti, Grieķijas Republikā - Atosa kalns
- Etiopija Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika - valsts ziemeļaustrumu Āfrikā (amharu val. _Ītyōpp'ya_) platība - 1133380 kvadrātkilometru, 85240000 iedzīvotāju (2005. g.), galvaspilsēta - Adisabeba, administratīvais iedalījums - 9 kilili, 2 municipalitātes, līdz 1945. g. neoficiālais nosaukums bija Abesīnija
- Liskas ezers ezers — atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība — 7,4 ha; Liska ezers
- Glušaks ezers Asūnes pagastā, platība - 2,4 ha; Fermas ezers; Ferma ezers; Glušaka ezers; Glušoka ezers
- Neizīdles ezers ezers Austrijas austrumu daļā (“Neusiedler See”) un Ungārijā (dienvidu gals; Fertē ezers) 115 m vjl., platība — 323 kvadrātkilometri, garums — 36 km, platums — 7-15 km, dziļums — 0,6-1,3 m, atrodas Vidusdonavas līdzenuma malā, purvainā ieplakā, svārstīgs līmenis un platība
- Kovališku ezers ezers Feimaņu pagastā, platība — 11,4 ha; Kovališķu ezers
- Lielais Dūbuļs ezers Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 144 m vjl., platība - 27,5 ha, garums - 1,2 km, platums - 0,2 km, vidējais dziļums - 5 m, lielākais dziļums - 30,4 m, eitrofs, aizaugums - 20%; Dubeļka ezers; Dubuļka ezers; Duboļezers; Dūbuļezers; Dubuļu ezers; Lielais Dubuļkas ezers
- Geraņimovas Ilzas ezers ezers Feimaņu paugurainē, Kastuļinas pagastā, 150,3 m vjl., platība — 328 ha, garums — 8,1 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 9,8 m, lielākais dziļums — 46 m, aizaugums — 20% (meldri, niedres, kosas, glīvenes, ūdensrozes); Geraņimova ezers; Ilzas ezers; Ilza ezers; Ilžas ezers; Ilzes ezers
- Stupānu ezers ezers Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 152 m vjl., platība — 32,0 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 2,5 m, eitrofs, virsūdens aizaugums — 10%; Kavčaru ezers
- Bēšonu ezers ezers garā iegultnē starp Dagdas un Feimaņu pauguraini, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Šķeltovas pagasta robežas un Aglonas-Krāslavas ceļa, 143 m vjl., platība - 64 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 6,8 m, lielākais dziļums - 22,7 m, eitrofs, aizaugums - 10%; Bešons; Biešanas ezers; Biešena ezers; Biešons; Bišenu ezers; Karašu ezers
- Gadrinkas ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, 150 m vjl., platība - 34,2 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,3 km, dziļums - 1-1,7 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 30%; Godrinka; Gordinkas ezers; Gordrinkas ezers
- Galdacis ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, 153,6 m vjl., platība - 14,2 ha, garums - 0,6 km, platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 4,9 m
- Feimaņu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē uz Rēzeknes novada Feimaņu pagasta un Preiļu novada Rušonas pagasta robežas, 159,5 m vjl., platība — 626 ha, garums — 5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 3,8 m, līdz 6 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels
- Cirišs ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 143,5 m vjl., platība - 630 ha, garums - >5 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 10,5 m, ziemeļu daļā liela pussala, ezerā vairākas salas ar kopējo platību \~39 ha, lielākā ir Upursala (16 ha) ar 20 m augstu pilskalnu; Ciriša ezers; Cirīša ezers; Čerešu ezers
- Ilzas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 150 m vjl., platība - 33,5 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 300 m, vidējais dziļums - 5,6 m, aizaugums - 5%; Ilza-Kameņeca ezers; Ilzas-Kamencas ezers; Kamencas ezers
- Ārdavas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Pelēču pagastā pie Augšdaugavas novada robežas, platība — 72,5 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 4,6 m, lielākais dziļums — 21,6 m; Ardauka; Ordovkas ezers; Ragatu ezers; Raģis; Vārdaukas ezers
- Kaučers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Rušonas pagastā, 150,7 m vjl., platība - 49,9 ha, kopā ar salu 50,1 ha, lielākais dziļums - 21 m; Kaučera ezers; Kaučurs; Sludavas ezers
- Rušons ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu un Rēzeknes novada teritorijā, 149,7 m vjl., platība - 2373 ha (kopā ar salām 2407 ha, 8. lielākais Latvijas ezers), garums - 9 km, lielākais platums - 4,7 km, vidējais dziļums - 2,9 m, lilākais dziļums - 29,9 m, 34 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Rušānu ezers; Rušonu ezers
- Černostes ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rēzeknes novada Maltas pagastā, 163 m vjl., platība — 213 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 4 m
- Svātovas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 163 m vjl., platība — 133 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 3,5 m, stāvošs, eitrofs, vidēji aizaudzis; Svātavas ezers; Svatovas ezers
- Bicānu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 149,4 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,1m, lielākais dziļums - 18,8 m (dienvidu daļā); Bacānu ezers; Gaļinovas ezers; Gelenovas ezers; ezera ziemeļaustrumu daļu sauc arī par Percovkas ezeru
- Salmejs ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, platība - 104 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, eitrofs, aizaugums \~30%; Cišu ezers; Cīšu ezers; Kišu ezers; Ķīšu ezers; Gailīšu ezers; Salmeja ezers; Salmejas ezers; Salmu ezers
- Zolvas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149,6 m vjl., platība — 365 ha, garums — 5,5 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 2,8 m, lielākais dziļums — >6,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis
- Aperērna ezers ezers Lielbritānijā (_Upper Lough Erne_), Ziemeļīrijas Fermenas apgabalā, caurtek Ērnas upe
- Louerērna ezers ezers Lielbritānijā, Ziemeļīrijas rietumu daļā, Fermenas apgabala ziemeļrietumu pusē, caurtek Ērnas upe
- Fēmunnens ezers Norvēģijā ("Femunden"), Hēdmarkas un Sērtrendelāgas filkē, Skandināvijas kalnos 663 m vjl., platība - 205 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 130 m
- Lapuku ezers ezers Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība - 1,7 ha
- Dziļūkšņu ezers ezers Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība - 11,5 ha; Dziļukšņas ezers
- Līdacis ezers Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība - 3,8 ha; Līdočka; Līdočkas ezers; Līdaku ezers; Līkaču ezers
- Vēveru ezers ezers Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība - 8,1 ha
- Arhipovka ezers Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība mazāka par 1 ha
- alni sakausējumi Fe - Al - Ni sakausējumi ar spilgti izteiktām magnētiski cieto materiālu īpašībām
- vastlāvji Februāra 12. diena, kuras vakarā pēc senču ticējumiem Laima met savas dāvanas (no tā Meteņa vārds); gavēņa priekšvakars (lejasvācu "fastelauendt")
- febrālis Februāris
- pebrālis Februāris
- pebrelis Februāris
- svečmēnesis Februāris
- vebrālis Februāris
- federālās rezerves Federālā rezervju sistēma
- Labuana Federāla teritorija Malaizijā ("Labuan" / "Wilayah Persekutuan Labuan"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Kalimantānas salas ziemeļu piekrastē, administratīvais centrs - Bandarlabuana, platība - 92 kvadrātkilometri, 85000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Putradžaja Federāla teritorija Malaizijā ("Putrajaya" / "Wilayah Persekutuan Putrajaya"), Malajas pussalas dienvidrietumos, platība - 46 kvadrātkilometri, 65000 iedzīvotāju (2009. g.)
- FIB Federālais izmeklēšanas birojs (ASV)
- unionisti Federālās valdības piekritēji ASV Pilsoņu kara laikā (1861-1865)
- Holšteina Federālās zemes Šlēzvigas-Holšteinas dienvidu daļa ("Holstein"), Vācijā, agrāk - hercogiste
- federālists Federālisma (1) piekritējs
- federālists Federālisma (2) piekritējs
- kantons Federatīva administratīvi teritoriāla vienība (Šveicē)
- federes Federe
- fēdiņš Fedings
- feidings Fedings
- Atēna karotāja Feidija darināta bronzas skulptūra, kas atradās Atēnu Akropoles centrālā laukuma vidū
- Atēna jaunava Feidija darināta skulptūra (Athena Parthenos), kas atradās Atēnu Partenonā, darināta no zelta un ziloņkaula
- Sello feihoja feihoju suga ("Feijoa sellowiana"), mūžzaļš daudzgadīgs koks, ko dēvē arī par Urugvajas feihoju, retāk sastopama arī šīs suga skrūmveida variācija
- Feijmanka Feimanka, Dubnas pieteka
- Preiļupe Feimankas kreisā krasta pieteka Preiļu novadā, garums - 19 km, kritums - 42 m; Preļka; Prēle; augštecē Šaurupīte
- Šaurupīte Feimankas kreisā krasta pietekas Preiļupes nosaukums tās augštecē Rušonas pagastā
- Sanaude Feimankas labā krasta pieteka Līvānu novada Sutru pagastā, garums - 14 km; Sanaužas strauts
- Faizabada Feizābāda - pilsēta Afganistādā
- joddzelzs FeJ2, tumši higroskopiski kristāli, šķīst ūdenī
- svētmeita Feja, burve
- Fatamorgāna Fejas vārds (Artūra teiksmā), kura varēja izsaukt mirāžas
- Feietvila Fejitvila - pilsēta ASV, Arkanzasā
- Feietvila Fejitvila - pilsēta ASV, Ziemeļkarolīnā
- koprogramma Fekāliju laboratoriski izmeklējumi
- feldvēbels Feldfēbelis
- pelčērene Feldšere
- pelčerka Feldšere
- pelčeris Feldšeris
- pelčērs Feldšeris
- pelšers Feldšeris
- pelšars Feldšeris; pelšers
- laukšpatīdi Feldšpatīdi, minerālu grupa, ar SiO2, nepiesātināti alumosilikāti izvirdumiežos; izmanto keramikas un stikla rūpniecībā, alumīnija, kālija, cēzija ieguvei, kā arī par apdares akmeņiem
- Falešti Felešti - pilsēta Moldovā
- Felicianovas griezums Felicianovas starpleduslaikmeta nogulumu stratotipiskais griezums Ludzas novada Felicianovas urbumos, kur pilnā apjomā pārstāvēti starpleduslaikmeta sākuma un vidusposma nogulumi
- felicia Felīcijas
- ziemasteru felīcija felīciju suga ("Felicia amelloides")
- feministe Feminisma piekritēja; sieviešu tiesību cīnītāja
- feminists Feminisma piekritējs
- fen Fen šui - ķīniešu mācība par telpas un apkārtējās vides iekārtošanu un dabā pastāvošo enerģiju ietekmi uz cilvēku
- Rosa woodsii var. fendleri Fendlera roze
- fenestraria Fenestrārijas
- laktofenīns Fenetidīna savienojums ar pienskābi; balti kristāli, šķīst 330 daļās ūdens un 10 daļās alkohola
- fenhels Fenhelis
- foeniculum Fenheļi
- foiniķieši Feniķieši
- pūnieši Feniķieši, kas 9. un 8. gadsimtā pirms mūsu ēras apmetās Kartāgā un citās Ziemeļāfrikas pilsētās
- jod Feniķiešu alfabēta rakstu zīme, kas aptuveni atbilst burtam j
- Dīdona Feniķiešu dievība; sengrieķu mitoloģijā - Kartāgas dibinātāja; pēc romiešu teikām, Dīdona nonāvējās ar Eneja zobenu, kad Enejs aizbrauca no Kartāgas un viņu atstāja
- Adramelehs Feniķiešu mitoloģijā - asinselks, kam upurēja cilvēkus, galvenokārt bērnus
- feniķ. Feniķiešu valoda
- salipirins Fenildimetilpirazolona salicilāta aizsargāts nosaukums, balts rupjš kristālu pulveris vai plāksnītes ar saldenu garšu, lieto pret influenci un dažāda veida neiraļģijām
- parafenilēndiamīns Fenilēndiamīna izomērs, ko izmanto dažu matu krāsošanas līdzekļu ražošanā; var radīt dermatītu
- novatofāns Fenīlhinolīnskābes metīlesteris
- PKU Fenilketonūrija (angļu "phenylketonuria")
- benzilspirts Fenilmetanols, bezkrāsains šķidrums ar patīkamu smaržu; lieto parfimērijas ražošanā
- fenokritisks Fenokritiskās stadijas - embrioģenēzes stadijas, kurās embrijs ir jutīgs pret teratogēnu iedarbību
- aminofenols Fenola atvasinājums, kura molekulā ir pirmējā aminogrupa, bezkrāsaini kristāli
- fenīletilēters Fenola etilēters
- fgenetols Fenola etilēters
- katanoli Fenola, krezola un to derivātu kondensācijas produkti ar sēru, ko lieto krāsošanā tannīna un antimona savienojumu vietā bazisko krāsvielu saistīšanai augu šķiedrā un krāsu laku izgatavošanai
- fenolformaldehīdlakas Fenolformadehīdsveķu šķīdumi etilspirtā vai dažos ogļūdeņražos
- fenolftalīns Fenolftaleīna reducēšanās produkts, kas sārmainā vidē ir bezkrāsains; lieto asins konstatēšanai, oksidāžu, peroksīdu un vara noteikšanai
- fenolēmija Fenoli asinīs
- fenolūrija Fenoli urīnā
- fainoloģija Fenoloģija
- karbols Fenols (2)
- karbolūrija Fenols urīnā; pazīme - urīns tumšā krāsā
- karvakrols Fenols, timola izomērs; atrodams daudzās ēteriskās eļļās
- fenolāti Fenolu atvasinājumi, kuru molekulā hidroksilgrupas ūdeņraža atoms aizvietots ar metāla atomu
- tiofenoli Fenolu sēra analogi, bezkrāsaini šķidrumi vai cietas vielas ar nepatīkamu smaku; izmanto krāsvielu, polimēru, smaržvielu iegūšanai, sintētisko kaučuku ražošanā
- ortokrezolftaleīns Fenolu un ftalskābes anhidrīda kondensācijas produkts, indikators pH noteikšanai, krāsu maiņa pH = 8,2-9,5
- alfanaftolftaleīns Fenolu un ftalskābes anhidrīda kondensācijas produkts, indikators pH noteikšanai, krāsu maiņa pH = 9,3-10,5
- fainomens Fenomens
- levitācija Fenomens parapsiholoģijā, kas nozīmē to, ka ķermeni vai priekšmetu var iekustināt ar domu spēku (piemēram, spiritismā, dažās Austrumu reliģijās)
- fenotipologs Fenotipoloģijas speciālists
- fainotips Fenotips
- manors Feodālā lēņu muiža viduslaiku Anglijā
- kalifāts Feodāla valsts, kurā valda kalifs; halifāts
- džagirs Feodālā zemes īpašuma veids Indijā 16.-18. gs. Lielo Mogolu valdīšanas laikā, ap 100 tk. ha zemes
- obroks Feodālā zemes rente (produktos vai naudā), ko zemnieki maksāja feodālim (Krievijā līdz 1861. g.)
- muiža Feodālā zemes valdījuma saimniecisks un administratīvs centrs; šāds centrs kopā ar tam pakļauto zemnieku zemi
- kopiholderi Feodālajā Anglijā - muižnieku zemes nomnieki, kas šo nomu ieguvuši mantojumā vai uz visu mūžu; pārņemdami zemes gabalu no muižnieka, kopiholderi saņēma manorijas (muižas) tiesas protokola kopiju; muižniekam viņi maksāja noteiktu naudas renti; kopiholderi vēl bija sastopami Anglijā 20. gs. pirmajā ceturksnī
- kamertiesa Feodālajā Vācijā - augstākā tiesa, kuras lēmumi nav pārsūdzami
- felonija Feodālajās tiesībās - nelikumīgs vai apvainojošs akts attiecībās starp senjoru un vasali
- kvazifelonija Feodālajās tiesībās - nelikumīgs vai apvainojošs vasaļa nodarījums pret trešajām personām, kura dēļ viņš kļuva necienīgs būt par vasali un vadīt lēni
- brīvkungs Feodālās aristokrātijas zemākais tituls Vācijā no 11. gs.; dižciltīga vācu muižnieka tituls viduslaiku beigās, pēc ranga zemāks par firstu un grāfu; 18. gs. Krievijas cars Pēteris I ieviesa šo titulu arī Igaunijas un Vidzemes muižniecībai; Francijā un Anglījā šim titulam atbilda barona tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls
- ciltsvietība Feodālās hierarhijas sistēma Krievijā 15.-17. gs.; dižciltīgākas izcelsmes feodālis varēja pretendēt uz augstāku amatu un pie galda uz vietu tuvāk valdniekam
- činči Feodālās rentes nodoklis naudā, arī natūrā
- muižniecība Feodālās sabiedrības kārta; feodāļu šķiras zemākais un pēc skaita lielākais noslāņojums, kura ekonomiskās un politiskās varas pamatā ir feodālais zemes īpašums
- klaušas Feodālās zemes rentes forma - bezmaksas darbs, kas zemniekiem (ar savu inventāru un vilcējspēku) dzimtbūšanas laikā bija jāveic muižā
- kopiholds Feodāli atkarīgo zemnieku nomas saimniecību pamatforma Anglijā viduslaiku beigās un jauno laiku sākumā
- kolons Feodāli atkarīgs zemnieks agrajos viduslaikos Rietumeiropā
- bajārs Feodālis, arī augsta amatpersona (Krievzemē 10.-17. gs.)
- bajārs Feodālis, arī feodāļa karadraudzes loceklis (Latvijā agrajā feodālismā, 11.-13. gs.)
- bajs Feodālis, bagātnieks, lielsaimnieks, tirgotājs Vidusāzijā, Kazahijā, Altajā un Kaukāzā
- senjors Feodālis, kas valdīja pār sev pakļautajiem feodāliem vai pilsētām; senjorijas īpašnieks
- dzimtkungs Feodālis, no kura personīgi ir atkarīgi zemnieki
- investitūra Feodālismā - ceremonija, kurā vasalim nodeva feodu
- brīvciems Feodālismā - ciems, kura iedzīvotāji bija brīvi no muižas klaušām un nodevām; Latvijā pazīstamākie bija kuršu ķoniņu brīvciemi
- pagasts Feodālismā - feodālim pakļauta zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; attiecīgā feodālā rente, feodālais nodoklis; arī vāka
- vaka Feodālismā - feodālim pakļauto zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; feodālā rente, feodālais nodoklis, tā ievākšanas termiņš, arī nodokļu maksātāja teritorija: arī pagasts (1)
- markgrāfiste Feodālismā - markgrāfa zemes valdījums
- komūna Feodālismā - pilsētas kopiena
- sieciņš Feodālisma laikā Latvijā - nodevas (graudā), kuras zemnieki maksāja mācītājam
- brīvzemnieks Feodālisma laika zemnieks Latvijā, kuram nebija jāpilda klaušas, bet kurš parasti par atkarības zīmi deva nelielas naudas nodevas; arī latviešu tautības vasalis
- grāfiste Feodālisma laikmetā - grāfa zemes valdījums
- kamerkolēģija Feodālisma laikmetā - institūts, kas pārzināja karaļa ienākumus
- buržuā Feodālisma laikmetā - pilsētnieks, vidējās (pilsoņu) kārtas pārstāvis
- vilāns Feodālisma laikmetā - zemnieks; Francijā - personiski brīvs zemnieks, kas saņēma apstrādāšanai zemi no muižnieka, kuram zemnieks pildīja dažādas klaušas; Anglijā - dzimtzemnieks
- feodālis Feodālisma laikmeta vēstures speciālists
- satisfakcija Feodālo muižnieku sadzīvē (arī studentu korporācijās) - gandarījums apvainotajam divkaujas veidā
- hans Feodāls valdnieks, pavaldonis, augstmanis (tjurku un mongoļu zemēs)
- Livonija Feodālu valstiņu konfederācija Baltijā, kurā ietilpa Livonijas ordeņa valsts, Rīgas arhibīskapija un 3 bīskapijas; likvidēta Livonijas kara sākumā
- domēne Feodāļa tiešais zemes īpašums, ko zemnieki apstrādāja klaušu kārtā
- bejs Feodāļa, arī valdnieka tituls (Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs); cilvēks, kam ir šāds tituls; arī kungs
- Kefe Feodosija - pilsēta Ukrainā, Krimā
- feudum Feods
- phaeophyscia Feofiscijas
- feredizācija Feredisko pārtraukto strāvu lietošana dziedniecības nolūkiem
- Fergana Fergāna
- Karakalpaku stepe Fergānas ielejas centrālā daļa Uzbekistānā, solončaki, takiri, smilšu pauguri, vietām pārpurvota, pustuksnešains, tuksnešains augājs, ganības
- Skobeļeva Fergānas pilsētas Uzbekistānā nosaukums 1907.-1924. g.
- Novijmargelana Fergānas pilsētas Uzbekistānā nosaukums līdz 1907. g.
- Tulipa ferganica Fergānas tulpe
- Artemisia verlotiorum Ferlota vībotne
- farma Ferma
- perma Ferma
- reproduktorferma Ferma, kas specializējusies jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei
- Glušoks Fermas ezers Asūnes pagastā
- Glušaka ezers Fermas ezers Asūnes pagastā
- Glušoka ezers Fermas ezers Asūnes pagastā
- apoferments Fermenta sastāvdaļa, kas nosaka tā specifisko darbību
- azīmija Fermenta trūkums
- fosforilēšana Fermentatīva fosforskābes esteru veidošanās organismā
- fermentatīvi Fermentatīvs
- karbohidrāzas Fermenti, kas iedarbojas uz ogļhidrātiem
- izomerāzes Fermenti, kas katalīze dažu organisko vielu grupu iekšmolekulārās pārneses reakcijas
- peroksidāzes Fermenti, kas katalīzē organisko savienojumu (amīnu, taukskābju u. c.) oksidēšanos ar ūdeņraža pārskābi (peroksīdu) vai organiskiem peroksīdiem
- dehidrāzes Fermenti, kas oksidējamai organiskai vielai atšķeļ ūdeņradi un nodod to skābeklim vai īpašām vielām - ūdeņraža akceptoriem
- nukleāzes Fermenti, kas sašķeļ nukleīnskābes vai to sadalīšanās produktus
- hidrolāzes Fermenti, kas šķeļ saliktas organiskas vielas, hidrolīzes procesā tām pievienodami ūdeni; izplatītas augu un dzīvnieku šūnās
- restrikcija Fermentīva DNS molekulas "pārgriešana" noteiktās vietās, viens no reparācijas un rekombināciju molekulārā mehānisma etapiem
- dopa-oksidāze Ferments ādā, kas katalizē dihidroksifenilalanīna oksidāciju par melanīnu
- guanāze Ferments aknās un liesā, kas katalizē guanīna pārvēršanos ksantīnā
- glikociamināze Ferments aknās, kas katalizē glikociamīna hidrolīzi urīnvielā un glikokolā
- glikogenāze Ferments aknās, kas katalizē glikogēna hidrolīzi vienkāršākos cukuros
- histamināze Ferments audos, kas katalizē histamīna oksidāciju
- fumarāze Ferments baktērijās, pelējumā, raugā, augstākajos augos un dzīvniekos, īpaši aknās un muskuļos; katalizē fumārskābes pārvēršanos par ābolskābi
- citāze Ferments dažādu augu sēklās, kas šķīdina šūnas apvalku
- glutamināze Ferments dzīvnieku un augstāko augu audos, kurš katalizē glutamīna šķelšanu glutamīnskābē un amonjakā
- antinvazīns Ferments dzīvnieku un cilvēka normālā asins plazmā, kas noārda mikroorganismu hialuronidāzi
- amilokoagulāze Ferments labības graudos, kas sarecina šķīstošo cieti
- citrongenāze Ferments muskuļos, kas katalizē acetetiķskābes un augstāko betaketoskābju kondensāciju ar oksāletiķskābi, veidojot citronskābi vai citas trikarboksilskābes
- antinvazīns Ferments normālā asins plazmā, kurš noārda mikroorganismu proinvazīnu un tā sekmē antinvazīna 1 darbību
- hialuronidāze Ferments patogēnās baktērijās, čūsku indē, spermā u. c.; šķeļ hialuronskābi, veicinot patogēno aģentu invāziju audos; sekmē arī injicēto medikamentu difūziju
- galaktozimāze Ferments pienā, kas hidrolizē cieti
- alkoholdehidrogenāze Ferments raugā, kas pārvērš etilakoholu acetaldehīdā
- antipepsīns Ferments vai viela, kas kavē pepsīna darbību
- enterokināze Ferments zarnu sulā, kas katalizē tripsinogēna pārvēršanu tripsīnā
- asparagināze Ferments, arī medikaments leikozes ārstēšanai
- aminopeptidāze Ferments, izolēts no spermas, atrasts arī zarnu gļotādā, raugā un dažās baktērijās
- bromelīns Ferments, kas atrodams bromēliju dzimtas augos un palīdz labāk sašķelt olbaltumvielas, tādējādi veicinot ēdiena sagremošanu
- pepsīns Ferments, kas atrodas kuņģa sulas sastāvā un skābā vidē sašķeļ olbaltumvielas
- amilāze Ferments, kas cieti un glikogēnu šķeļ vienkāršākos saharīdos
- depolimerāze Ferments, kas depolimerizē nukleīnskābes ar lielu molekulāro svaru un veido mononukleotīdus, neatšķeļot fosforskābi
- formilāze Ferments, kas etiķskābi pārvērš nestabilā skudrskābē
- argināze Ferments, kas hidrolītiski šķeļ arginīnu urīnvielā un ornitīnā; atrodama zivju un rāpuļu aknās un zīdītāju nierēs un limfmezglos
- trombīns Ferments, kas izraisa asins recēšanu
- holīnacetilāze Ferments, kas katalizē acetilholīna sintēzi
- adenozīntrifosfatāze Ferments, kas katalizē adenozīntrifosfāta šķelšanu adenozīndifosfātā un fosforskābē
- gelāze Ferments, kas katalizē agara hidrolīzi
- aldehīdoksidāze Ferments, kas katalizē alifātisko un aromātisko aldehīdu oksidāciju, veidojoties atbilstošajām skābēm
- amigdalāze Ferments, kas katalīzē amigdalozes hidrolīzi
- dezamināze Ferments, kas katalizē aminogrupas atšķelšanu no organiska savienojuma
- dezamidāze Ferments, kas katalizē amonija hidrolītisku atšķelšanu no amīdiem
- aspartāze Ferments, kas katalizē amonjaka atšķelšanu no asparagīnskābes, rodoties fumārskābei; atrodams baktērijās un dažos augos
- karbohidrāze Ferments, kas katalizē augstāko ogļhidrātu hidrolīzi
- celobiāze Ferments, kas katalizē celobiozes hidrolīzi glukozē
- hidrogenāze Ferments, kas katalizē dažādu vielu redukciju ar molekulārā ūdeņraža palīdzību
- diaminooksidāze Ferments, kas katalizē diamīnu oksidatīvo dezamināciju, veidojot attiecīgus aldehīdus, amonjaku un ūdeņraža pārskābi
- revertāze Ferments, kas katalizē DNS sintēzi uz RNS matrices; atgriezeniskā transkriptāze
- galaktozidāze Ferments, kas katalizē galaktozīdu šķelšanu
- gliceridāze Ferments, kas katalizē glicerīdu hidrolīzi
- glikozidāze Ferments, kas katalizē glikozīda šķelšanu
- heksokināze Ferments, kas katalizē glukozes pārvēršanos par glukozo-6-fosfātu
- heksozofosfatāze Ferments, kas katalizē heksozofosfātu hidrolīzi
- hemicelulāze Ferments, kas katalizē hemicelulozes hidrolīzi
- hipurikāze Ferments, kas katalizē hipūrskābes hidrolīzi benzoskābē un glicīnā
- histidīndekarboksilāze Ferments, kas katalizē histidīna dekarboksilāciju histamīnā
- karotināze Ferments, kas katalizē karotīna pārvēršanos A vitamīnā
- kreatināze Ferments, kas katalizē kreatīna pārvēršanos urīnvielā un amonjakā
- kreatinināze Ferments, kas katalizē kreatinīna sašķelšanu urīnvielā un sarkozīnā
- glioksalāze Ferments, kas katalizē metilglioksāla pārvēršanu par pienskābi
- desulfurāze Ferments, kas katalizē sēra atņemšanu organiskiem savienojumiem; pieder liāžu klasei
- hidrāze Ferments, kas katalizē ūdens molekulas pievienošanos savienojumam bez hidrolīzes
- anhidrāze Ferments, kas katalizē ūdens molekulu atņemšanu savienojumam
- katalāze Ferments, kas organismā katalīzē ūdeņraža peroksīda sadalīšanos ūdenī un molekulārā skābeklī; tam ir svarīga nozīme šūnu augšanā
- karboanhidrāze Ferments, kas paātrina ogļskābes sašķelšanos ūdenī un ogļskābes anhidridā; tai ir liela nozīme dzīvnieku organismu atbrīvošanā no ogļskābes, kas rodas audu elpošanas rezultātā
- alkoholdehidrāze Ferments, kas piedalās alkoholiskā rūgšanā, katalizējot acetaldehīda reducēšanos etilspirtā
- lipāze Ferments, kas sadala taukus glicerīnā un taukskābēs
- amidāze Ferments, kas sarauj saites starp slāpekli un oglekli skābju amīdos
- saharāze Ferments, kas sašķeļ saharozi glikozē un fruktozē
- maltāze Ferments, kas sašķeļ saliktos ogļhidrātus, viens no aizkuņģa dziedzera fermentiem
- fenoloksidāze Ferments, kas skābekļa klātbūtnē oksidē polifenolus, gk. ortodifenolus un to atvasinājumus, pārvēršot tos attiecīgajos hinonos, bet skābekli reducējot par ūdeni
- celulāze Ferments, kas šķeļ celulozi
- diastāze Ferments, kas šķeļ cieti - amilāze
- dipeptidāze Ferments, kas šķeļ dipeptīdus aminoskābēs
- inulāze Ferments, kas šķeļ inulīnu fruktozē
- karboksipeptidāze Ferments, kas šķeļ polipeptīdus no tā virknes gala, kurā ir brīva karboksilgrupa; atrodams aizkuņģa dziedzeru sulā
- ureāze Ferments, katalizē urīnvielas šķelšanos organismā
- reduktāze Ferments, ko izdala pienā esošie mikroorganismi
- papaīns Ferments, ko satur papajas augļu sula un ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kulinārijā, lai cietu gaļu padarītu mīkstāku
- enzīms Ferments, lielmolekulāra viela, kas katalizē ķīmiskas reakcijas un darbojas tikai noteiktos apstākļos un reaģē uz noteiktu vielu
- proteāze Fermentu (peptidāžu) grupa, kas katalīzē peptīdsaišu hidrolīzi peptīdos un olbaltumvielās
- desmolāzes Fermentu grupa; desmolāzes saskalda organiskus savienojumus, pārraujot saites starp oglekļa atomiem; tām ir liela nozīme rūgšanas un audu elpošanas procesos
- fermentūrija Fermentu izvadīšana ar urīnu
- oksidoreduktāzes Fermentu klase, kas katalizē oksidēšanas un reducēšanas reakcijas
- sintetāzes Fermentu klase; katalizē divu molekulu saistīšanos; ligāzes
- liāzes Fermentu klase; veicina atomu vai atomu grupu atšķelšanos no substrāta, veidojot dubultsaites, vai minēto atomu pievienošanos dubultsaitēm
- transferāzes Fermentu klase; veicina dažādu ķīmisku grupu pārnesi no viena savienojuma uz otru
- erepsīns Fermentu maisījums, ko atdalatievās zarnas gļotāda un kas šķeļ polipeptīdus aminoskābēs
- abomīns Fermentu preparāts, ko iegūst no dzīvnieku kuņģa un zarnu gļotādas, izmanto akūtu un hronisku kuņģa un zarnu slimību ārstēšanā
- permere Fermere
- farmeris Fermeris
- farmers Fermeris
- fermers Fermeris
- fermnieks Fermeris
- fermions Fermi daļiņa - elementārdaļiņa vai kvazidaļiņa, kuras spina kvantu skaitlis (spins) ir pusvesels skaitlis (1/2, 3/2. ...); pakļaujas Fermi-Dirraka statistikai; fermioni ar spinu s=1/2 ir elektrons, protons, neitrons, mions, daudzi hiperoni un kodoli ar nepāra nuklonu skaitu (arī to antidaļiņas)
- Fm Fermijs (ķīm. elements)
- Fermi gāze fermionu gāze, kas pakļaujas Fermi–Diraka statistikai; pie tās pieder elektroni metālos un pusvadītājos, nukloni smagos atomu kodolos un citas kvazidaliņas ar pusveselu spinu
- ferocactus Ferokaktusi
- cilindriskais ferokaktuss ferokaktusu suga ("Ferocactus cylindraceus")
- zilganzaļais ferokaktuss ferokaktusu suga ("Ferocactus glaucescens")
- dzeloņu ferokaktuss ferokaktusu suga ("Ferocactus histrix")
- pussalas ferokaktuss ferokaktusu suga ("Ferocactus peninsulae")
- Švarca ferokaktuss ferokaktusu suga ("Ferocactus schwazii")
- Elferola Ferola - pilsēta Spānijā
- invars Feromagnētiķu - dzelzs un niķeļa (35-37%)- sakausējums, kas gandrīz nemaina apjomu, temperatūrai mainoties robežās no -80 līdz +100 Celsija grādiem; to lieto precīzu mēraparātu izgatavošanā
- atmagnetizēšana Feromagnētisku ķermeņu paliekošās magnetizācijas samazināšana
- ferromagnētisms Feromagnētisms
- ferromangāns Feromangāns
- fermons Feromons - vielas, kuras izdala kāds indivīds un uz kurām reaģē attiecīgās sugas pārstāvji
- festiņš Festivāls
- fests Festivāls
- popfestivāls Festivāls, kurā piedalās populāri popmūzikas ansambļi (parasti brīvā dabā)
- retifisms Fetiša veids, kad seksuālā iekāre saistīta ar partneres kurpēm vai kāju pēdām
- fetišisms Fetišu pielūgšana, viena no vissenākajām reliģijas formām
- Godrinka Gadrinkas ezers Feimaņu pagastā
- markazīts gaiši dzeltens sulfīdu grupas minerāls ar metālisku spīdumu FeS~2~, izejviela sēra un sērskābes iegūšanai
- Gordinka Gordinkas ezers - Gadrinkas ezers Feimaņu pagastā
- almandīns granātu grupas minerāls Fe~3~Al~2~(SiO~4~)~3~, violeti sarkanā krāsā; lieto abrazīviem, juvelierizstrādājumiem
- auzene graudzāļu dzimtas daudzgadīgu lakstaugu ģints ("Festuca") - pļavu zāle
- Alkestīda Grieķu mitoloģijā - Feru valdnieka Admēta sieva, kas bija ar mieru ziedot savu dzīvību un doties uz veļu valstību, lai glābtu mīļotā vīra dzīvību
- Admēts Grieķu mitoloģijā - Feru valdnieks Tesālijā, viens no argonautiem, Kalidonas medību dalībnieks
- Lībija Grieķu mitoloģijā - nimfa, Ēģiptes valdnieka Epaba meita, jūras dieva Poseidona bērnu Agēnora un Bēla māte, kuri vēlāk kļuva attiecīgi par Feniķijas un Ēģiptes valdniekiem
- Kadms Grieķu mitoloģijā - Tēbu pilsētas dibinātājs (Boiotijā), Feniķijas valdnieku Agēnora un Tēlefasas dēls, Eiropas brālis
- Ferēts grieķu mitoloģijā - Tīro un mirstīgā vīra Krēteja dēls Tesālijas pilsētas Feru valdnieks un eponīms, Admēta tēvs
- Fēnikss grieķu mitoloģijā - viens no feniķiešu valdnieka Agēnora dēliem, Kadma, Kilika un Eiropas brālis, kurš apmetās zemē, ko nosauca par Feniķiju
- Hakasija Hakasijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Sibīrijas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Abakana, platība - 61600 km^2^, 538000 iedzīvotāju (2009.)
- Jugra hantu un mansu autonomais apvidus – Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijā, administratīvais centrs- Hantimansijska, platība – 534800 kvadrātkilometru, 1520000 iedzīvotāju (2009.)
- Kairokumas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Sirdarjā, Tadžikistānā, Fergānas ielejas rietumu daļā, izveidota 1951. g., platība — 513 kvadrātkilometru, garums — 55 km, lielākais platums — 20 km, vidējais dziļums — 8,1 m, lielākais — 28 m, ūdenslīmenis svārstās — līdz 7 m
- hidrauliskais modulis hidraulisko javu saistvielu raksturotājs – bāziskā kalcija oksīda (CaO) masas attiecība pret silīcija dioksīda, alumīnija oksīda un dzelzs oksīda summu (SiO~2~+Al~2~O~3~+Fe~2~O~3~)
- hidrobiotīts Hidrovizlu grupas minerāls (K,H2O)(Mg,Fe,Mn)3[(OH,H2O)2/AlSi3O10]
- hromīts hromšpinelīdu grupas minerāls, saliktais dzelzs un hroma oksīds FeCr~2~O~4~, galvenā hroma rūda
- galbansveķi Iegūti no "Ferula galbaniflua Boiss. et Buhse"; senāk lietoti kā kairinātājs un atkrēpošanas līdzeklis, ārīgi - čulgu radīšanai plāksteros
- Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu
- hlorīti iežveidotāju minerālu grupa, zaļgani minerāli, visbiežāk magnija, alumīnija, dzelzs, litija alumosilikāti (Mg, Fe)~6~AlSi~3~O~10~(OH)~8~), kas ietilpst daudzu iežu sastāvā, \~30 paveidu; hlorpaskābes sāļi
- Ingušija Ingušijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Magasa, platība - 3600 kvadrātkilometru, 508000 iedzīvotāju (2009.)
- šinfeiners Īrijas Nacionālās atbrīvošanās kustības dalībnieks; partijas "Sinn Fein" biedrs
- Ferrāras province Itālijas Emīlijas-Romanjas reģiona province ("Provincia di Ferrara"), platība — 2632 kvadrātkilometri, 359300 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 26 komūnās
- Fermo province Itālijas Markes reģiona province ("Provincia di Fermo"), platība — 784 kvadrātkilometri, 177600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 40 komūnās
- Demenes pagasta teritorija izveidojusies 19. gs. 80. gados apvienojot Briģenes, Šembergas, Behovas, Feldhovas, Demenes un Demenes mācītājmuižas pagastu, 1990. gadā atjaunojot pagastus teritorijā izveidoja Demenes un Līdumnieku pagastu, kas ietvēra arī daļu pirmskara Silenes pagasta, bet 1998. g. tika pievienots Demenes pagastam
- Feimankas ūdenskrātuve izveidota uz Feimankas upes Preiļu novada Vārkavas pagastā, platība — 5,6 ha, Kličkas dzirnavezers
- Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu
- nitroprusīds Jebkurš sāls, kurā ir anjons [Fe(CN)5NO]2-
- Kabarda-Balkārija Kabardas-Balkārijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Naļčika, platība - 12500 kvadrātkilometru, 892400 iedzīvotāju (2009.)
- kaķveidīgie Kaķu dzimta ("Felidae")
- mājas kaķis kaķu dzimtas suga ("Felis catus"), pasaulē izveidotas >42 šķirnes
- servals kaķu dzimtas suga ("Felis serval), garkājains dzīvnieks, kas dzīvo Āfrikas savannās un medī naktī; dzeltenpelēks ar melniem plankumiem, lielas acis un gara aste; ķermeņa garums 70-100 cm, astes - \~30 cm
- braunmillerīts Kalcija alumoferīts 4CaO·Al~2~O~3~·Fe~2~O~3~, viens no cementa minerāliem
- sarkanās asinssālis kālija ferricianīds, K3Fe(CN)6
- dzelzsciankalijs Kalija ferrocianīds K4Fe(CN)6; asinssālis
- dzeltenās asinssālis kālija ferrocianīds, K4Fe(CN)6
- Kalmikija Kalmikijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas dienvidos, administratīvais centrs - Elista, platība - 74700 kvadrātkilometru, 284000 iedzīvotāju (2009.)
- Negojs kalns Dienvidkarpatos, Fegeraša masīvā, Rumānijā, augstums - 2535 m
- Pamira-Alaja sistēma kalnu apgabals Vidusāzijas dienvidaustrumu daļā uz dienvidiem no Fergānas ielejas, gk. Tadžikistānā, daļēji Kirgizstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, sastāv no 3 galvenajām daļām: Hisaras Alaja, Tadžikijas depresijas un Pamira
- Fergānas grēda kalnu grēda Rietumtjanšanā, Kirgizstānā, atdala Fergānas ieleju no Iekšējā Tjanšana, garums — \~200 km, augstums — līdz 4819 m, daudz šļūdoņu
- Kuramas grēda kalnu grēda Rietumtjanšanā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, ziemeļrietumos norobežo Fergānas ieleja, garums - \~170 km, augstums - līdz 3769 m
- Kaluga Kalugas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, dienvidrietumos no Maskavas, platība - 29900 kvadrātkilometru, 1003000 iedzīvotāju (2009.)
- Kaļiņingrada Kaļiņingradas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, anklāvs pie Baltijas jūras, robežojas ar Lietuvu un Poliju, bez tiešas robežas ar pārējo Krievijas teritoriju, platība - 15100 kvadrātkilometru, 937400 iedzīvotāju (2009. g.)
- Festuca beckeri subsp. sabulosa kāpu auzenes "Festuca sabulosa" nosaukuma sinonīms
- Karačaja-Čerkesija Karačajas-Čerkesijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Čerkeska, platība - 14300 kvadrātkilometru, 427200 iedzīvotāju (2009.)
- Karēlija Karēlijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas valsts ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Petrozavodska, platība - 180500 kvadrātkilometru, 687500 iedzīvotāju (2009.)
- hromals Karstumizturīgs sakausējums uz Fe bāzes, satur 17-30% Cr un 4,5-6% Al
- glaukonīts kārtains kāliju, magniju, dzelzi, ūdeni saturošs, iezaļgans silikāts (mālu sastāvdaļa); dzelzs, magnija un kālija alumosilikāts (K, Na)(Al, Fe, Mg)~2~(Al, Si)~4~O~10~(OH)~2~, lieto kā minerālkrāsu, minerālmēslojumu, ūdens mīkstinātāju
- Kemerova Kemerovas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Rietumsibīrijas dienvidaustrumu daļā, platība - 95500 kvadrātkilometru, 2822000 iedzīvotāju (2009.)
- Kirova Kirovas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Eiropas daļas austrumu pusē, platība - 120800 kvadrātkilometru, 1401000 iedzīvotāju (2009.)
- Kličkas Kličkas dzirnavezers - Feimankas ūdenskrātuve Vārkavas pagastā
- paramucīns Koloīds olnīcas cistās; atšķiras no mucīna un pseidomucīna, jo reducē Fēlinga šķīdumu ("solutio Fehling-i") bez iepriekšējas vārīšanas ar skābi
- Komi Komi Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Eiropas daļas ziemeļos, administratīvais centrs - Siktivkara, platība - 416800 kvadrātkilometru, 958500 iedzīvotāju (2009.)
- Austrumvācija Komunistiska valsts Vācijas Demokrātiskā Republika (VDR), kas tika izveidota 1949. g., aptvēra teritoriju, kas pēc. 2. pasaules kara bija padomju okupācijas zona, kā arī Austrumberlīni, 1990. g. apvienojoties ar Vācijas Federatīvo Republiku izveidojās vienota Vācija
- Kovališķu ezers Kovališku ezers Feimaņu pagastā
- Krievija Krievijas Federācija - valsts Eirāzijas ziemeļu daļā (krievu valodā "Rossija"), plešas no Baltijas jūras rietumos līdz Klusajam okeānam austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Lielajam Kaukāzam dienvidos, galvaspilsēta - Maskava, administratīvais iedalījums - 83 federācijas subjekti (46 apgabali, 21 republika, 9 novadi, 4 autonomi apvidi, 1 autonoms apgabals, 2 federālas nozīmes pilsētas), robežojas ar Ziemeļkoreju, Ķīnu, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju, apskalo Ziemeļu Ledus un Klusais okeāns
- Maskava Krievijas Federācijas galvaspilsēta un atsevišķs subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas centrā, Okas un Volgas upstarpā, Maskavas upes krastos, platība - 1081 kvadrātkilometrs, 12100000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Federācijas padome Krievijas Federācijas parlamenta augšpalāta, kurā ietilpst deputāti, kas vienādā skaitā pārstāv katru federācijas subjektu
- Amūras apgabals Krievijas Federācijas subjekts (_Amurskaja oblast’_), atrodas Krievijas Tālajos Austrumos, platība - 363700 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Blagoveščenska, robežojas ar Aizbaikāla novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Habarovskas apgabalu un Ebreju autonomo apgabalu, kā arī ar Ķīnu
- Arhangeļskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts (_Arhangel’skaja oblast’_), atrodas Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, platība — 587400 kvadrātkilometru, 126200 iedzīvotāju (2009. g.)
- Aizbaikāla novads Krievijas Federācijas subjekts (_Zabaikal’skij kraj_), atrodas Austrumsibīrijas dienvidos, platība - 431500 km2, 1117030 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Čita, robežojas ar Burjatijas Republiku, Irkutskas apgabalu, Sahas Republiku (Jakutiju) un Amūras apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Mongoliju
- Jamalas Ņencu autonomais apvidus Krievijas Federācijas subjekts, administratīvais centrs — Saļeharda, platība — 769300 kvadrātkilometru, 543700 iedzīvotāju (2009.)
- Ļeņingradas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, administratīvais centrs — Sanktpēterburga (ārpus apgabala), platība — 84000 kvadrātkilometru, 1631900 iedzīvotāju (2009. g.)
- Sverdlovskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas gk. Vidusurālu un Ziemeļurālu austrumu nogāzē, platība — 194800 kvadrātkilometru, 4395000 iedzīvotāju (2009.), administratīvais centrs — Jekaterinburga
- Irkutskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas austrumu daļā, Sibīrijā, platība — 767900 kvadrātkilometru, 2505600 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Krasnojarskas novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Aizbaikāla novadu, Burjatijas un Tivas Republiku
- Astrahaņas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas dienvidu daļā, Volgas lejtecē, platība — 44100 kvadrātkilometru, 1005000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Volgogradas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība - 113900 kvadrātkilometru, 2599000 iedzīvotāju (2009.)
- Vologdas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība - 145700 kvadrātkilometru, 128000 iedzīvotāju (2009.)
- Tulas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 25700 kvadrātkilometru, 1553000 iedzīvotāju (2009.)
- Tambovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 34300 kvadrātkilometru, 1097000 iedzīvotāju (2009.)
- Uļjanovskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 37300 kvadrātkilometru, 1305000 iedzīvotāju (2009.)
- Rjazaņas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 39600 kvadrātkilometru, 1157700 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Maskavas, Vladimiras, Ņižņijnovgorodas, Penzas, Tambovas, Ļipeckas un Tulas apgabalu, kā arī ar Mordovijas Republiku
- Penzas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 43200 kvadrātkilometru, 1380000 iedzīvotāju (2009.)
- Tveras apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 84100 kvadrātkilometru, 1370000 iedzīvotāju (2009.)
- Ļipeckas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, uz dienvidiem no Maskavas, platība — 24100 kvadrātkilometru, 1163000 iedzīvotāju (2009.)
- Orenburgas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, platība — 124000 km2, 2111000 iedzīvotāju (2009.)
- Baškortostānas Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, platība — 142900 kvadrātkilometri, administratīvais centrs — Ufa, 4057000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Adigejas Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas dienvidos, platība - 7800 km^2^, 442775 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvais centrs - Maikopa, anklāvs Krasnodaras novadā
- Stavropoles novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas dienvidos, platība — 66500 kvadrātkilometru, 4395000 iedzīvotāju (2009.)
- Orlas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas rietumos, platība — 24700 km^2^, 816900 iedzīvotāju (2009.)
- Voroņežas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas rietumos, platība — 52400 kvadrātkilometru, 2270000 iedzīvotāju (2009.)
- Vladimiras apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas vidienē, platība - 29000 kvadrātkilometru, 1440000 iedzīvotāju (2009.)
- Ivanovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas vidienē, platība — 21800 kvadrātkilometru, 1073000 iedzīvotāju (2009.)
- Kostromas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas vidienē, platība — 60100 kvadrātkilometru, 692300 iedzīvotāju (2009.)
- Ņencu autonomais apvidus Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, administratīvais centrs - Narjanmara, platība - 176800 kvadrātkilometru, 42000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Novgorodas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas ziemeļrietumos, platība — 55300 kvadrātkilometru, 646000 iedzīvotāju (2009.)
- Smoļenskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas rietumos, pie Baltkrievijas robežas, platība — 49800 kvadrātkilometru, 974000 iedzīvotāju (2009.)
- Brjanskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas rietumu daļā, pie Baltkrievijas un Ukrainas robežas, platība — 34900 kvadrātkilometru, 1300000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Kurskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas rietumu daļā, platība — 29800 kvadrātkilometru, 1155000 iedzīvotāju (2009.)
- Piejūras novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Tālajos Austrumos, administratīvais centrs — Vladivostoka, platība — 165900 kvadrātkilometru, 1988000 iedzīvotāju (2009.)
- Burjatija Krievijas Federācijas subjekts, atrodas pie Baikāla ezera, administratīvais centrs - Ulanude, platība - 351300 kvadrātkilometru, 961000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Pleskavas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas pie Latvijas un Igaunijas robežas, platība — 55300 kvadrātkilometru, 696400 iedzīvotāju (2009.)
- Tjumeņas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijā, platība — 1435200 kvadrātkilometru, 3399000 iedzīvotāju (2009.)
- Tomskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijā, platība — 316900 kvadrātkilometru, 1039000 iedzīvotāju (2009.)
- Altaja novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 169100 km^2^, 650600 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Barnaula, robežojas ar Novosibirskas un Kemerovas apgabalu Altaja Republiku, kā arī ar Kazahstānu
- Altaja Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 92900 km2, 209200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Gornoaltaiska, robežojas ar Altaja novadu, Kemerovas apgabalu, Hakasijas Republiku un Tivas Republiku, kā arī ar Mongoliju, Ķīnu un Kazahstānu
- Kurgānas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidrietumu daļā, platība — 71000 kvadrātkilometru, 952700 iedzīvotāju (2009.)
- Habarovskas novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Tālajos Austrumos, pie Ohotskas jūras, platība — 788600 kvadrātkilometru, 1402000 iedzīvotāju (2009.)
- Ziemeļosetija-Alānija Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Vladikaukāza, platība - 8000 kvadrātkilometru, 702000 iedzīvotāju (2009.)
- Sahalīnas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, ietver Sahalīnu un Kuriļu salas, platība — 87100 kvadrātkilometru, 514520 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Južnosahaļinska
- Saratovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100200 kvadrātkilometru, 2572900 iedzīvotāju, robežojas ar Volgogradas, Voroņežas, Tambovas, Penzas, Uļjanovskas, Samaras un Orenburgas apgabalu, kā arī ar Kazahstānu
- Rostovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100800 kvadrātkilometru, 4241800 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Rostova pie Donas, robežojas ar Voroņežas un Volgogradas apgabalu, Kalmikijas Republiku, Stavropoles un Krasnodaras novadu, kā arī Ukrainu
- Omskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 139700 km^2^, 2014100 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Tjumeņas, Tomskas un Novosibirskas apgabalu, kā arī ar Kazahstānu
- Murmanskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 144900 kvadrātkilometru, 842500 iedzīvotāju (2009.)
- Permas novads Krievijas Federācijas subjekts, platība — 160600 kvadrātkilometru, 2708400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Komi Republiku, Sverdlovskas apgabalu, Baškortostānas un Udmurtijas Republiku un Kirovas apgabalu
- Novosibirskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 178200 kvadrātkilometru, 2640000 iedzīvotāju (2009.)
- Krasnojarskas novads Krievijas Federācijas subjekts, platība — 2339700 kvadrātkilometru, 2890000 iedzīvotāju (2009.)
- Jaroslavļas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 36400 kvadrātkilometri, 1310000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Vologdas, Kostromas, Ivanovas, Vladimiras, Maskavas un Tveras apgabalu
- Maskavas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 46000 kvadrātkilometru, 6713000 iedzīvotāju (2009.)
- Magadanas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 461400 kvadrātkilometru, 163000 iedzīvotāju (2009.)
- Samaras apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 53600 kvadrātkilometru, 3171400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Tatarstānas Republiku, Orenburgas, Saratovas un Uļjanovskas abgabalu
- Krasnodaras novads Krievijas Federācijas subjekts, platība — 76000 kvadrātkilometru, 5142000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Rostovas apgabalu, Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, kā arī ar Gruziju (Abhāziju), apskalo Melnā un Azovas jūra, kā anklāvu ietver Adigejas Republiku
- Ņižņijnovgorodas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 76900 kvadrātkilometru, 3340000 iedzīvotāju (2009.)
- Čeļabinskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 87900 kvadrātkilometru, 3509000 iedzīvotāju (2009. g.)
- FDD Krievijas Federālais drošības dienests
- Sanktpēterburga Krievijas otra lielākā pilsēta (krievu: Санкт-Петербург; 1914.-1924. g. saucās Petrograda, 1924.-1991. g. - Ļeņingrada), atrodas pie Ņevas ietekas Somu līcī, daļa teritorijas atrodas uz Ņevas sazarotās deltas 42 salām, veido atsevišķu Krievijas Federācijas subjektu, Ļeņingradas apgabala administratīvais centrs, 5132000 iedzīvotāju (2014. g.)
- KPFSR Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika
- RUB Krievijas rublis; Krievijas Federācijas valūtas kods, sīknauda - kapeika
- Ezergailīšu velna akmens kulta vieta, atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, Ezergailīšu ciemā, tas ir ieapaļš, vienā pusē nošķelts akmens, augstums virs zemes - \~1 m, apkārtmērs - 7,6 m, tā virsā iedobta zirga pēda, liela un maza cilvēka pēda un starp tām krusts, visas 3 pēdas veido gandrīz pareizu vienādmalu trīsstūri ar 1 m garām malām
- felīcija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Felicia"), viengadīga puķe, kas savvaļā aug Dienvidāfrikā, tiek audzēta saulainās vietās arī Latvijā, ziedi zili vai dzelteni, kurvīšos 5-6 cm diametrā, jūlijā, augustā
- Deidre Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Olsteras valdnieka Konhobara barda Fedlimida meita, kurai druīdu priesteris pareģoja, ka viņa atnesīs pilsētai postu un iznīcību
- Deirdre Ķeltu mitoloģijā - Olsteras karaļa Konhobara barda Fedlimida meita, kurai mazai esot druīds Katbads pareģoja, ka viņa būs ļoti skaista, bet nesīs postu un nāvi Olsterai
- Lejas Bulāna latviešu apdzīvots ciems Krievijas Federācijas Krasnojarskas novada Karatuzas rajonā, dibināts 1859. g., kad tur apmetās par dažādiem nodarījumiem uz Sibīriju izsūtītie latvieši, ap 1870. g. sāka ierasties brīvprātīgie pārceļotāji no Latvijas, 1860. g. atvērta latviešu skola, 1897. g. bija 910 iedzīvotāju (no tiem 786 latvieši), 1930. gadu otrajā pusē represēti \~150 cilvēki, skolā ieviesta apmācība krievu valodā; 1989. g. izveidota Latviskas izglītības misija, kas organizē latviešu skolotāju darbu šajā ciematā
- erātiskie laukakmeņi ledāja tālu pārnesti laukakmeņi, kas pēc sastāva būtiski atšķiras no attiecīgā apvidus pamatiežiem, piem., Fenoskandijas kristālisko iežu laukakmeņi Latvijā
- Leksingtona Leksingtonas-Fejitas pilsētas daļa, Kentuki štatā, tās nosaukums līdz apvienošanai ar Fejitu
- Līdočka Līdacis, ezers Feimaņu pagastā
- Lidočkas Līdacis, ezers Feimaņu pagastā
- Līdočkas Līdacis, ezers Feimaņu pagastā
- Silajāņu pagasta teritorija līdz 1949. gadam Silajāņu pagasta teritorija bija ievērojami lielāka, un 1990. g. atjaunojot pagastus, šīs teritorijas centrālajā daļā nodibināja tagadējo Silajāņu pagastu, rietumu daļā nodibināja Riebiņu pagastu, kam pievienota arī daļa no bijušā Preiļu pagasta, bet bijušā Silajāņu pagasta dienvidaustrumu daļā nodibināja Feimaņu pagastu (no 2009. g. Rēzeknes novadā), kam pievienota neliela platība no bijušā Maltas un Ružinas pagasta
- Bada stepe līdzenums Sirdarjas kreisajā krastā, pie tās iztekas no Fergānas ielejas, Uzbekistānā, austrumu daļā to norobežo Sirdarja, dienvidos - Turkestānas grēdas priekškalnes, ziemeļrietumos - Kizilkums, platība - \~10000 kvadrātkilometru, augstums - 230-385 m vjl., māla tuksnesis ar nabadzīgu augāju (gk. efemeri)
- Valsts dome likumdošanas institūcija Krievijā; Krievijas parlamenta (Federālās padomes) apakšpalāta
- Fedoronki Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Fedorenki" nosaukuma variants
- fedorcieši Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Fedorki" iedzīvotāji
- Fedčinki Ludzas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Fedčenki" nosaukuma variants
- bazifikācija Magmatisko un metamorfisko iežu ķīmiskā un mineraloģiskā sastāva pārmaiņas, kas rodas, tiem bagātinoties ar Mg, Fe, kā arī ar Ti, P, Mn, Ca, un vienlaikus samazinoties Si un Na daudzumam
- armkodzelzs Maksimāli tīra tehniskā dzelzs (~99,85% Fe), kas ir ļoti plastiska, ar palielinātu elektrovadītspēju un ļoti labām mīksto magnētisko materiālu īpašībām
- Mozgupe Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Feimaņu, Maltas un Silmalas pagastā, garums - 10 km
- Marijela Marijelas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, administratīvais centrs - Joškarola, platība - 23400 kvadrātkilometru, 700000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Merinkas ezers Merinkas ezers - atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība -16,6 ha; Merinka ezers
- Merinka ezers Merinkas ezers Feimaņu pagastā
- ferīts metālkeramisks materiāls, ko izgatavo, sapresējot un saķepinot dzelzs oksīda Fe~2~O~3~ un citu metālu oksīdu (ZnO, NiO un MgO) pulverus; tam piemīt liela elektriskā pretestība un magnētiskā caurlaidība; lieto elektrotehnikā, radiotehnikā, automātikā un telemehānikā
- kantals Metālu sakausējums, kas satur dzelzi (Fe), hromu (Cr), alumīniju (Al), kobaltu (Co); maksimālā izmantošanas temperatūra 1150-1350 C; izmanto elektriskiem sildelementiem
- Festuca sylvatica meža auzenes "Festuca altissima" nosaukuma sinonīms
- Mikronēzija Mikronēzijas Federatīvās Valstis - valsts Klusā okeāna rietumos ("Federated States of Micronesia"), platība - 700 kvadrātkilometru, 107154 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Palikira, administratīvais iedalījums - 4 štati
- Palikira Mikronēzijas Federatīvo Valstu galvaspilsēta (angļu val. "Palikir"), atrodas Ponpejas salā, 7300 iedzīvotāju (2008. g.)
- klīnocoizīts Minerāla epidota ar Fe nabagā pasuga, kristalizējas monoklīnā singonijā
- kubans Minerāls, CuFe2S4, kristalizējas kubiskā singonijā, dabā atrodams Kubā un Zviedrijā, bieži kopā ar halkozīnu un kobalta spīdumu
- feihoja miršu dzimtas ģints ("Feijoa"), mūžzaļi koki un krūmi Dienvidamerikā; 3 sugas; audzē arī Gruzijas rietumu daļā, Azerbaidžānā
- Mordvija Mordvijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, administratīvais centrs - Saranska, platība - 26100 kvadrātkilometru, 833000 iedzīvotāju (2009.)
- NGN Naira; Nigērijas Federatīvās Republikas valūtas kods, sīknauda - kobo
- ASV dolārs naudas pamatvienība ASV, kas tiek izmantota arī Austrumtimoras Demokrātiskajā Republikā, Britu Indijas Okeāna Teritorijā, Britu Virdžīnu Salās, Ekvadoras Republikā, ASV Guamas Teritorijā, Māršala Salu Republikā, Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs, Palau Republikā, Puertoriko Sadraudzībā, Tērksas un Kaikosas Salās, Ziemeļu Marianas Salās, kā arī paralēli ar vietējām valūtām Haiti Republikā, Panamas Republikā un Salvadoras Republikā
- birs Naudas vienība Etiopijas Fedratīvajā Demokrātiskajā Republikā, sīknauda - cents
- naira Naudas vienība Nigērijas Federatīvajā Republikā, sīknauda - kobo
- Nepāla Nepālas Federatīvā Demokrātiskā Republika - valsts Dienvidāzijā (nepāliešu val. "Nepāl"), Himalaju centrālajā daļā, platība - 147181 kvadrātkilometrs, 28563000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Katmandu, administratīvais iedalījums - 7 provinces, robežojas ar Ķīnu un Indiju
- Nigērijas Federatīvā Republika Nigērija, valsts pilnais nosaukums ("Federal Republic of Nigeria")
- Nigērija Nigērijas Federatīvā Republika - valsts Rietumāfrikā (angļu val. "Nigeria"), Gvinejas līča krastā, platība - 923768 kvadrātkilometri, 149229000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Abudža, administratīvais iedalījums - 36 štati un 1 teritorija, robežojas ar Beninu, Nigēru, Čadu un Kamerūnu, dienvidos apskalo Atlantijas okeāna Gvinejas līcis
- OMR Omānas riāls; Nigērijas Federatīvās Republikas valūtas kods, sīknauda - baiza
- Vietalvas pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Aiviekstes, Klintaines, Bebru un Iršu pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Fehteln, krieviski — Vetalvskaja
- Vestienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Sausnējas, Ērgļu, Jumurdas, Liezēres, Aronas un Bērzaunes pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Festen, krieviski — Festenskaja
- Silmalas pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Gorņicā, robežojas ar Sokolu, Sakstagala, Ozolaines, Lūznavas, Maltas un Feimaņu pagastu, kā arī ar Preiļu novadu
- Pušas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Feimaņu, Maltas un Mākoņkalna pagastu, kā arī ar Krāslavas un Preiļu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Andrupenes pagasta rietumu daļu, Kapiņu pagasta ziemeļrietumu daļu un nelielu daļu Maltas pagasta teritorijas
- Maltas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Lūznavas, Mākoņkalna, Pušas, Feimaņu, Silmalas pagastu; bijušie nosaukumi: krieviski — Rozentovskaja
- Jūrkalnes pagasts pagasts Ventspils novada dienvidu daļā, Baltijas jūras krastā, robežojas ar Užavas un Zīru pagastu, kā arī ar Alsungas un Pāvilostas novadu; bijušie nosaukumi: Pilsberģes pagasts, vāciski — Felixberg, krieviski — Feliksbergskaja
- WSTA Pasaules Anestēzijas tehnoloģijas biedrību federācija (angļu "World Federation of Societies for Tech-nologv in Anaesthesia")
- WFTU Pasaules Arodbiedrību federācija ("World Federation of Trade Unions")
- VfFMH Pasaules Garīgās veselības federācija (angļu "World Federation for Mental Health")
- WFH Pasaules Hemofilijas federācija (angļu "World Federation of Hemophilia")
- WFC Pasaules Hiroprakses federācija (angļu "World Federation of Chiropractic")
- WFSOS Pasaules Ķirurģiskās onkoloģijas biedrību federācija (angļu "World Federation of Surgical Oncology Societies")
- WFNMB Pasaules Medicīniskās un bioloģiskās radioloģijas federācija (angļu "World Federation of Nuclear Medicine and Biology")
- WFSRS Pasaules Miega pētniecības biedrību federācija (angļu "World Federation of Sleep Research Societies")
- WFD Pasaules Nedzirdīgo federācija (angļu "World Federation of the Deaf")
- WFN Pasaules Neiroloģijas federācija (angļu "World Federation of Neurology")
- WFO Pasaules Ortodontu federācija (angļu "World Federation of Orthodontists")
- WFP Pasaules Parazitologu federācija (angļu "World Federation of Parasitologists")
- WFFH Pasaules Sieviešu veselības medicīnisko pētījumu fonds (angļu "World Foundation for Medical Studies in Female Health")
- Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu
- Rozentovas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Maltas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Maltas pagastā, bet daļa arī Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā
- Ružinas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Silmalas, neliela daļa — Feimaņu un Sakstagala pagastā
- Nepāles karaliste pastāvēja tagadējas Nepālas Federatīvās Demokrātiskās Republikas teritorijā 1768.-2008. g.
- Felicianovas starpleduslaikmets pēdējais starpleduslaikmets Latvijā, neopleistocēnā pirms 105000-75000 gadiem, kad klimats bija nedaudz siltāks nekā pēcleduslaikmetā, nogulumi konstatēti Felicianovas, Satiķu, Subates un Rogaļu griezumā
- Ēmas starpleduslaikmets pēdējais starpleduslaikmets Rietumeiropā, kas Latvijā tiek saukts par Felicianovas starpleduslaikmetu
- kamariļa Personu grupa, kas mēdza sapulcēties Spānijas karaļa Ferdinanda VII priekšistabā un ietekmēja viņa politiku; vēlāk arī citās zemēs tā sāka saukt valdnieka galminieku un mīluļu grupu, kas ar personīgo ietekmi un dažādām intrigām centās ieturēt valstij kaitīgu politikas virzienu
- Santafē pilsēta Argentīnā ("Santa Fe"), provinces administratīvais centrs, 381000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Federalveja pilsēta ASV ("Federal Way"), Vašingtonas štatā, 93400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fērgusfolsa pilsēta ASV ("Fergus Falls"), Minesotas štatā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fernandinabīča pilsēta ASV ("Fernandina Beach"), Floridas štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fērnli pilsēta ASV ("Fernley"), Nevadas štatā, 19200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Festusa pilsēta ASV ("Festus"), Misūri štatā, 11900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santafē pilsēta ASV ("Santa Fe"), Ņūmeksikas štata administratīvais centrs, 70300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santafē pilsēta ASV ("Santa Fe"), Teksasas štatā, 12900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fehringe pilsēta Austrijā ("Fehring"), Štīrijas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Feldbaha pilsēta Austrijā ("Feldbach"), Štīrijas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju
- Feldkirhene pilsēta Austrijā ("Feldkirchen in Kaernten"), Karintijas federālajā zemē, 14300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ferlaha pilsēta Austrijā ("Ferlach"), Karintijas federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bihača pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas Federācijā, Unas-Sanas kantonā, 61200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Feira di Santana pilsēta Brazīlijā ("Feira de Santana"), Baijas štatā, 495500 iedzīvptāju (2012. g.)
- Klermonferāna pilsēta Francijā ("Clermont-Ferrand"), Overņas reģiona un Pijdedomas departamenta administratīvais centrs, 139900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ozuāra Lafarijēra pilsēta Francijā ("Ozoir-la-Ferrière"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 20300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Fērmoja pilsēta Īrijā (_Fermoy_), Korkas grāfistē, 2220 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ardženta pilsēta Itālijā (_Argenta_), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 22100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bondēno pilsēta Itālijā ("Bondeno"), Emlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čento pilsēta Itālijā ("Cento"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 35400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Komakjo pilsēta Itālijā ("Comacchio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Koppāro pilsēta Itālijā ("Copparo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Feltre pilsēta Itālijā ("Feltre"), Venēcijas reģiona Belluno provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ferentīno pilsēta Itālijā ("Ferentino"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 21200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fermo pilsēta Itālijā ("Fermo"), Markes reģionā, provinces administratīvais centrs, 37300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ferandīna pilsēta Itālijā ("Ferrandina"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 8900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ferrāra pilsēta Itālijā ("Ferrara"), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 131800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Izola delle Femmine pilsēta Itālijā ("Isola delle Femmine "), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mezola pilsēta Itālijā ("Mesola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ostellāto pilsēta Itālijā ("Ostellato"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Podžo Renatīko pilsēta Itālijā (“Poggio Renatico”), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Porto Sandžordžo pilsēta Itālijā (“Porto San Giorgio”), Markes reģiona Fermo provincē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Portosantelpidio pilsēta Itālijā ("Porto Sant'Elpidio"), Markes reģiona Fermo provincē, 25600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Portomadžore pilsēta Itālijā ("Portomaggiore"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanfeliče Čirčeo pilsēta Itālijā ("San Felice Circeo"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanferdinando di Pulja pilsēta Itālijā ("San Ferdinando di Pulja"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santelpidio a Mare pilsēta Itālijā ("Sant'Elpidio a Mare"), Markes reģiona Fermo provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vigarano Mainarda pilsēta Itālijā ("Vigarano Mainarda"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kekdžangaka pilsēta Kirgizstānā, Džalalabatas apgabalā, Fergānas grēdas nogāzē 1500 m vjl., \~20000 iedzīvotāju
- Uzgena pilsēta Kirgizstānā, Ošas apgabalā, Fergānas grēdas rietumu piekājē, Karadarjas labajā krastā, 49400 iedzīvotāju (2009. g.)
- Oša pilsēta Kirgizstānas Republikā, Akburads krastos, Fergānas ielejas dienvidu priekškalnēs 870-1110 m vjl., apgabala administratīvais centrs, 224300 iedzīvotāju (2006. g.)
- Kizilkija pilsēta Kirgizstānas Republikā, Ošas apgabalā, Fergānas ielejas dienvidaustrumos, 31600 iedzīvotāju (2006. g.)
- Aņsji pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē; Fenčena
- Finfina pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Fengfeng"), Hebejas provinces dienvidrietumos
- Eniskilena pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabala administratīvais centrs
- Fēsa pilsēta Marokas ziemeļos ("Fes"), Fēsas-Būlmānas reģiona administratīvais centrs, 920700 iedzīvotāju (2004. g.)
- Pešāvara pilsēta Pakistānā, Haiberpahtunhvas provincē, šīs provinces un Federāli pārvaldīto cilšu apgabalu administratīvais centrs, 1240000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Felgeiraša pilsēta Portugālē ("Felgueiras"), Portu apgabalā, 58100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pasuša di Ferreira pilsēta Portugālē ("Pac,os de Ferreira"), Portu apgabalā, 56300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Santamarija da Feira pilsēta Portugālē ("Santa Maria da Feira"), Aveiru apgabalā, 12500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bajasprije pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 15500 iedzīvotāju (2011. g.); Felšēbāņa
- Ferola pilsēta Spānijā ("Ferrol"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 70400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanfeliū de Gišolsa pilsēta Spānijā ("San Feliu de Guixols"), Katalonijā, Žironas provincē, 21800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanfeliū de Ļobregata pilsēta Spānijā ("San Feliu de Llobregat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 43700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanfernando de Enaresa pilsēta Spānijā ("San Fernando de Henares"), Madrides apgabala Madrides provincē, 41400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hudžanda pilsēta Tadžikistānā ("Khujand"), Fergānas ielejas rietumos, Sirdarjas krastos, Sugdas vilojata administratīvais centrs, 154700 iedzīvotāju (2007. g.)
- Felahije pilsēta Turcijā ("Felahiye"), Kajseri ilā, 1700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ferizli pilsēta Turcijā ("Ferizli"), Sakarjas ilā, 13400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ferteka pilsēta Turcijā ("Fertek"), Nīgdes ilā, 1900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ferthije pilsēta Turcijā ("Ferthiye"), Muglas ilā, 84000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Aba pilsēta Ungārijā (_Aba_), Fejēras meģē, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Adoņa pilsēta Ungārijā ("Adony"), Fejēras meģē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bodajka pilsēta Ungārijā ("Bodajk"), Fejēras meģē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Eņinga pilsēta Ungārijā ("Enying"), Fejēras meģē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Erči pilsēta Ungārijā ("Ercsi"), Fejēras meģē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Feģverneka pilsēta Ungārijā ("Fegyvernek"), Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pustasabolča pilsēta Ungārijā ("Pusztaszabolcs"), Fejēras meģē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Velence pilsēta Ungārijā ("Velence"), Fejēras meģē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gārdoņa pilsēta Ungārijā, Fejēras meģē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bičke pilsēta Ungārijā, Fejēras meģē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šārbogārda pilsēta Ungārijā, Fejēras meģē, 12400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mora pilsēta Ungārijā, Fejēras meģē, 14300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čākvāra pilsēta Ungārijā, Fejēras meģē, 2000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rācalmāša pilsēta Ungārijā, Fejēras meģē, 4600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Martonvāsāra pilsēta Ungārijā, Fejēras meģē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Polgārdi pilsēta Ungārijā, Fejēras meģē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dunaūjvāroša pilsēta Ungārijā, Fejēras meģē, pilsēta ar meģes tiesībām, 46300 iedzīvotāju (2014. g.); senāk - Dunapentele, Stalinvāroša
- Sēkešfehērvāra pilsēta Ungārijā, Fejēras meģes administratīvais centrs, 99100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jaipana pilsēta Uzbekistānā ("Yaypan"), Fergānas apgabala rietumu daļā, 22100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Namangana pilsēta Uzbekistānā ("Namangan"), Fergānas ielejas ziemeļos, pie Ziemeļu Fergānas kanāla, vilojata administratīvais centrs, 484900 iedzīvotāju (2015. g.)
- Kuva pilsēta Uzbekistānā ("Quva"), Fergānas vilajetā, 37000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Kuvasoja pilsēta Uzbekistānā ("Quvasoy"), Fergānas vilajeta dienvidaustrumos, 71500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Marhamata pilsēta Uzbekistānā, Andidžonas apgabala dienvidos, Fergānas ielejā, Dienvidu Fergānas kanāla krastā, 15800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Šahrihona pilsēta Uzbekistānā, Andidžonas vilajetā, Fergānas ielejas dienvidaustrumos, Lielā Fergānas kanāla krastā, \~11000 iedzīvotāju
- Pahtaabada pilsēta Uzbekistānā, Andidžonas vilojata ziemeļos, Fergānas ielejā, 12200 iedzīvotāju (2000. g.)
- Bešarika pilsēta Uzbekistānā, Fergānas ielejā, Fergānas vilājas rietumu daļā
- Andidžona pilsēta Uzbekistānā, Fergānas ielejas dienvidaustrumos, vilajeta administratīvais centrs, 321600 iedzīvotāju (2007. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta IX gs. kā Andukana
- Marghilona pilsēta Uzbekistānā, Fergānas vilojatā, 149600 iedzīvotāju (2001. g.)
- Kokanda pilsēta Uzbekistānā, Fergānas vilojatā, 197500 iedzīvotāju (2001. g.)
- Bonna pilsēta Vācijā ("Bonn"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 311300 iedzīvotāju (2013. g.), Vācijas Federatīvās Republikas (Rietumvācijas) galvaspilsēta 1949.-1991. g.
- Fēmarna pilsēta Vācijā ("Fehmarn"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 1240 iedzīvotāju (2013. g.)
- Fellbaha pilsēta Vācijā ("Fellbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 44400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Felsberga pilsēta Vācijā ("Felsberg"), Hesenes federālajā zemē, 10700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Feihtvangene pilsēta Vācijā ("Feuchtwangen"), Bavārijas federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sanfelipe pilsēta Venecuēlā ("San Felipe"), Jarakujas štata administratīvais centrs, 118600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sanfernando de Apure pilsēta Venecuēlā ("San Fernando de Apure"), Apures štata administratīvais centrs, 202700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Lielais Lācis plašs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Ursa Major", saīsinājums "UMa), kura spožākās zvaigznes - Dubhe, Meraks, Fekda, Megrecs, Aliots, Micars ar Alkoru un Benetnašs - veido kausam līdzīgu figūru; Latvijā nekad nenoriet; Lielie Greizie Rati
- lūsis Plēsēju kārtas kaķu dzimtas suga ("Lynx lynx", senāk "Felis lynx"), vidēji liels dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, īsu asti un ausīm, kurām ir pagari apmatojuma pušķi; Eirāzijas lūsis
- pļavauza Pļavauzīte ("Festuca elatior")
- auzine Pļavu auzene ("Festuca pratensis")
- Festuca beckeri subsp. polesica Poļesjes auzenes "Festuca polesica" nosaukuma sinonīms
- olimpiskās spēles populārākie svētki Senajā Grieķijā; pirmās spēles notika 776. g. p. m. ē., tās rīkoja Olimpijā (sengrieķu pilsēta Peloponēsas pussalas ziemeļrietumu daļā) un pēc tam katru 4. gadu līdz 394. gadam (pavisam 293 reizes), kad Romas imperators Feodosijs I tās aizliedza
- Prēle Preiļupe, Feimankas pieteka
- Preļka Preiļupe, Feimankas pieteka
- termīts pulverveidīgs metāla (parasti alumīnija, retāk Mg, Ti, Zr) un kāda cita metāla (Fe, V, Cr, Mo u. c.) oksīda maisījums, kas degot izdala daudz siltuma (temperatūra pārsniedz 2000 °C)
- fenestrārija Pusdienziežu dzimtas ģints ("Fenestraria")
- radiodzelzs Radioaktīvs dzelzs izotops; pussabrukšanas periods 5SFe2,94 g., 59Fe 45,1 diena; šo izotopu maisījumu lieto asins izmeklēšanā
- BRL Reāls; Brazīlijas Federatīvās Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo
- Marke Reģions Itālijā ("Marche"), Apenīnu pussalas centrālās daļas austrumos, administratīvais centrs - Ankona, platība - 9694 kvadrātkilometri, 1546000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Ankonas, Pezāro un Urbīno, Askoli Pičēno, Fermo un Mačeratas, robežojas ar Abruco, Lacio, Umbrijas, Toskānas un Emīlijas-Romanjas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku, apskalo Adrijas jūra
- Emīlija-Romanja Reģions Itālijā ("Regione Emilia-Romagna"), Apenīnu pussalas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Boloņa, platība - 22123 kvadrātkilometri, 4400000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Boloņas, Ferrāras, Forli-Čezēnas, Modēnas, Parmas, Pjačencas, Ravenas, Redžo nell'Emīlijas un Rimini, robežojas ar Ligūrijas, Pjemontas, Lombardijas un Venēcijas reģionu ziemeļos, ar Markes un Toskānas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku dienvidos, austrumos apskalo Adrijas jūra
- Vīmani Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Feimaņi" bijušais nosaukums, kas minēts 1752. g. draudzes dokumentos
- Krāce Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Feimaņi" dažkārt lietots nosaukums
- Feimani Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Feimaņi" nosaukums latgaliski
- Vīmaņi Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Feimaņi" vēstures avotos 1752. g. minētais nosaukums
- Adamiškas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Adamiški" nosaukima variants
- Adamiškys Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Adamiški" nosaukums latgaliski
- Akmenīši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Akminīši" nosaukuma variants
- Cybli Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Cibļi" nosaukums latgaliski
- černostieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Černoste" iedzīvotāji
- dubinieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Dubina" iedzīvotāji
- ezergailīši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Ezergailīši" iedzīvotāji
- Azara Gaileiši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Ezergailīši" nosaukuma variants
- feimanieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Feimaņi" iedzīvotāji
- Grudi Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Grudes" nosaukuma variants
- Grudis Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Grudes" nosaukums latgaliski
- kazimirovieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirova" iedzīvotāji
- kazmirovieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirova" iedzīvotāji
- Kazimirova Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kazmirova" nosaukuma variants
- kovališkieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kovališki" iedzīvotāji
- Kavališkas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kovališki" nosaukuma variants
- Kovališkas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kovališki" nosaukuma variants
- Kavališķi Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kovališki" nosaukuma variants latgaliski
- Kavališkys Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kovališki" nosaukuma variants latgaliski
- Kovališkys Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kovališki" nosaukuma variants latgaliski
- krācieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Krāce" iedzīvotāji
- Krupeniškas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Krupeniški" nosaukuma variants
- Krupeniškys Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Krupeniški" nosaukums latgaliski
- leinakalnieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Leinakalns" iedzīvotāji
- Lieperi Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Leperi" bijušais nosaukums
- Lyska Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Liska" nosaukums latgaliski
- Mozī Pīzāni Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Pīzāni" nosaukums latgaliski
- Melderi Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Meļderi" literarizēts nosaukuma variants
- Meļderes Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Meļderi" nosaukuma variants
- Meļderis Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Meļderi" nosaukums latgaliski
- Pirmā Petrovka Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Petrovka" bijušais nosaukums
- Pizāni Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Pīzāni" nosaukuma variants
- podnieki Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Podnieki" iedzīvotāji
- rogozovcieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rogozovka" iedzīvotāji
- Rušonica Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rušenica" nosaukuma variants
- Otrā Petrovka Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rušona Petrovka" bijušais nosaukums
- Petrovka Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rušona Petrovka" bijušais nosaukums
- Rušyuna Petrovka Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rušona Petrovka" bijušais nosaukums latgaliski
- Rušiuna Petrovka Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rušona Petrovka" nosaukuma variants
- sekstieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Seksti" iedzīvotāji
- Sjaksti Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Seksti" nosaukuma variants
- skraucieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Skrauči" iedzīvotāji
- timošišķi Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Timošišķi" iedzīvotāji
- timošišķieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Timošišķi" iedzīvotāji
- tučenieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" iedzīvotāji
- Tūči Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukuma variants
- vainovieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Vainova" iedzīvotāji
- veiderieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Veideri" iedzīvotāji
- Varslavāni Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Vorslovāni" nosaukuma variants
- Vuorslovāni Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Vorslovāni" nosaukums latgaliski
- Fekļistovka Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Feklistovka" nosaukuma variants
- Jevo Rietumsemītu mitoloģijā - dievs, kuru plaši pielūdza Feniķijā, Beritas pilsētas aizgādnis
- Ružina Ružinas pagasts - pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Silmalas, neliela daļa - Feimaņu un Sakstagala pagastā
- Saha Sahas Republika (Jakutija) - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Austrumsibīrijā, administratīvais centrs - Jakutska, platība - 3083500 kvadrātkilometru, 949800 iedzīvotāju (2009.)
- Jakutija Sahas Republika (Saha) - autonoma republika Krievijas Federācijā, aptver ziemeļaustrumu Sibīriju ap Ļenas, Indigirkas u. c. upēm, platība - 3083500 kvadrātkilometru, \~1 mlj iedzīvotāju (46% jakuti, 41% krievi), galvaspilsēta - Jakutska, robežojas ar Čukotkas autonomo apvidu, Magadanas apgabalu, Habarovskas novadu, Amūras, Aizbaikāla, Irkutskas apgabalu un Krasnojarskas novadu
- Fēmarna sala Baltijas jūras dienvidrietumos ("Fehmarn"), starp Ķīles un Mēklenburgas līci, platība - 185 kvadrātkilometri, dambis savieno ar Vagrīnas pussalu
- Alehandro Selkērka sala sala Klusajā okeānā (_Alejandro Selkirk, Isla_), Huana Fernandesa salu rietumos, Čīles teritorija
- Nevisa sala Mazo Antiļu salu ziemeļos ("Nevis"), ietilpst Sentkitsas un Nevisas Federācijā, platība - 93 kvadrātkilometri, 12100 iedzīvotāju (2006. g.), administratīvais centrs - Čārlstauna
- Sentkitsa sala Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietilpst Sentkitsas un Nevisas Federācijā, platība - 168 kvadrātkilometri, 35000 iedzīvotāju (2006. g.), administratīvais centrs - Bastera
- Fernandu di Noroņas salas salas Atlantijas okeānā ("Fernando de Noronha"), 360 km no Dienvidamerikas (Brazīlijas), platība - \~26 kvadrātkilometri (galvenā sala - 18 kvadrātkilometri)
- feritīns Salikta olbaltumviela (metālproteīds); sastāv no olbaltumvielas - apoferitīna, kas saistīta ar Fe; dzīvnieku un cilvēku organismā veic dzelzs uzkrāšanas funkciju
- Sanaužas strauts Sanaude, Feimankas pieteka
- Fenrirs Saturna pavadonis ("Fenrir"), vidējais attālums no planētas - 22453000 km, izmēri - 4 km
- feniķiešu valoda semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda; lietota Feniķijā un tās kolonijās 2. gt. p. m. ē. - 2. gs. m. ē.
- sidonieši Senās Feniķijas lielākās pilsētas Sidonas iedzīvotāji; arī feniķieši vispār, sevišķi Homēra darbos
- kobo Sīknauda Nigērijas Federatīvajā Republikā, nairas simtdaļa
- silikātu modulis silīcija dioksīda (SiO~2~) masas attiecība pret alumīnija un dzelzs oksīda masu (Al~2~O~3~+Fe~2~O~3~)
- Frīne Skaista Atēnu hetēra, kas Feidijam bijusi par modeli
- Angerbode Skandināvu mitoloģijā - milze, nelaimes vēstnese, Hēlas, Midgara čūskas un vilka Fenrira māte
- Festuca ovina subsp. tenuifolia smalklapu auzenes "Festuca tenuifolia" nosaukuma sinonīms
- Izabella Spānijas pirmā karaliene (no 1479. g.; Isabel, 1451.-1504. g.), 1474.-1479. g. bija Kastīlijas karaliene, precējusies ar Ferdinandu V, kurš bija Aragonas troņmantnieks, apvienoto Spāniju viņi pārvaldīja kopā, atbalstīja inkvizīciju, sedza Kolumba 1492.-1493. g. ekspedīciju (Amerikas atklāšanas) izdevumus
- FIBA Starptautiskā Amatieru basketbola federācija (franču "Federation internationale de basket-ball amateur")
- FIA Starptautiskā Autosporta federācija (franču "Federation internationale de l'Automobile")
- IBF Starptautiskā badmintona federācija (angļu "International Badminton Federation")
- FIBT Starptautiskā Bobsleja un skeletona federācija (franču "Federation Internationale de Bobsleigh et de Toboganning")
- IBF Starptautiskā boksa federācija (angļu "International Boxe Federation")
- CIOFF Starptautiskā Folkloras festivālu un tradicionālo mākslu organizāciju padome (franču "Comite international des Organisations des Festivals de Folklore")
- FIAP Starptautiskā fotomākslas federācija (franču "Federation Internationale de l'Art Photographique"), dib. 1950., sadarbojas ar UNESCO
- FIFA Starptautiskā Futbola federācija (franču "Federation Internationale de Football Association"), dib. 1904., rezidence atrodas Cīrihē
- ITTF Starptautiskā galda tenisa federācija (angļu "International Table Tennis Federation")
- IIHF Starptautiskā Hokeja federācija (angļu "International Ice Hockey Federation")
- ICF Starptautiskā kanoe federācija (angļu "International Canoe Federation")
- FIPRESCI Starptautiskā kinokritiķu federācija (franču "Federation Internationale de la Presse Cinematographique)
- FCI Starptautiskā kinologu (suņu audzētāju) federācija (franču "Federation Cynologique Internationale")
- FIM Starptautiskā Motosporta federācija (franču "Federation internationale motocycliste")
- FIS Starptautiskā Slēpošanas federācija (franču "Federation internationale de ski")
- ISF Starptautiskā Snovborda federācija (angļu "International Snowboard Federation")
- FIDE Starptautiskā Šaha federācija (fr. "Federation internationale des echecs")
- ITF Starptautiskā Tenisa federācija (angļu "International Tennis Federation")
- IAAF Starptautiskā Vieglatlētikas federācija (angļu "International Amateur Athletic Federation")
- FIVB Starptautiskā Volejbola federācija (franču "Federation Internationale de Voleyball")
- feneks suņu dzimtas lapsu ģints suga ("Vulpes zerda"), plēsīgs zīdītājs Ziemeļāfrikā ar lielām, stāvošām ausīm; pēc citiem uzskatiem vienīgā suga feneku ģintī ("Fennecus zerda"); tiek turēti arī mājās kā eksotiskie mīluļi
- Gojasa Štats Brazīlijas vidienē ("Gojas"), administratīvais centrs - Gojanija, platība - 340087 kvadrātkilometri, 5926300 iedzīvotāju, robežojas ar Federālo distriktu, Minasžeraisas, Matugrosu du Sula, Matugrosu, Tokantinsas un Baijas štatu
- Čatakalas grēda Talasas Alatava atzars Rietumtjanšanā, uz ziemeļiem no Fergānas ielejas, Kirgizstānā un Uzbekistānā, garums — \~200 km, vidējais augstums — 3500 m, lielākais — 4503 m
- Tatarstāna Tatarstānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, administratīvais centrs - Kazaņa, platība - 67800 kvadrātkilometru, 3769000 iedzīvotāju (2009.)
- jakuti tauta, Krievijas Federācijas Sahas Republikas (Jakutijas) pamatiedzīvotāji; runā jakutu valodā
- krievi tauta, Krievijas Federatīvās Republikas pamatiedzīvotāji; runā krievu valodā, ticīgie - pareizticīgie, nedaudz vecticībnieku
- komieši-permieši tautība Krievijā, dzīvo Krievijas Federācijas Permas apgabala ziemeļrietumu daļā, runā komiešu-permiešu valodā, ticīgie - pareizticīgie
- Tuva Tiva - Krievijas Federācijas subjekts - Tivas Republika
- Tiva Tivas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Austrumsibīrijas dienvidrietumos, pie Mongolijas robežas, administratīvais centrs - Kizila, platība - 168600 kvadrātkilometru, 314000 iedzīvotāju (2009.)
- Iekšējais Tjanšans Tjanšana daļa, ko ziemeļos norobežo Kirgīzijas grēda un Terskejalatavs, rietumos - Susamirtavs, dienvidrietumos - Fergānas grēda, dienvidaustrumos - Kokšaltavs, austrumos - Akšijraks, platība - \~60000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 2000-3000 m, lielākais - 4930 m
- Rietumtjanšans Tjanšana rietumu daļa: Talasas Alataus, Karataus, Ugomas, Piskomas, Čatkalas, Fergānas un Kuramas grēda, Talasas un Fergānas ieleja, augstums - līdz 4680 m
- Ostrovas ezeri trīs savstarpēji savienoti ezeri Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Silajāņu pagastā, \~150 m vjl., 11 km uz austrumiem no Preiļiem, eitrofi, maz aizauguši
- fajalīts tumšo iežveidotāju minerālu grupas olivīns Fe~2~SiO~4~; izmanto metalurģijā veidņu ražošanai, ugunsizturīgiem materiāliem, juvelierizstrādājumiem
- sarti Turmenistānas nometnieki, gk. Ferganas novadā, iedzīvotāju daļa, ārisko zemes pirmiedzīvotāju un turku ienācēju jaukteņi
- Baiguišaņa ūdenskrātuve ūdenskrātuve Ķīnā, Henaņas provincē, izveidota Feņhe upes augštecē
- Felicianovas ūdenskrātuve ūdenstilpe Ludzas novada Ciblas pagastā, platība — 9,6 ha; Felicianovas HES ūdenskrātuve
- peldošā ūdenszāle ūdenszāļu suga ("Glyceria fluitans", arī "Festuca fluitans")
- Udmurtija Udmurtijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, administratīvais centrs - Iževska, platība - 42100 kvadrātkilometru, 1528000 iedzīvotāju (2009.)
- Karadarja upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas kreisā satekupe (labā - Narina), sākas Fergānas un Alaja grēdā, satekot Karakuldžai un Tarai, garums - 180 km
- Dimbovica upe Rumānijā ("Dimbovita"), Ardžešas kreisā krasta pieteka, garums - 250 km, sākas Fegeraša masīva austrumos, lejtece Lejasdonavas līdzenumā, vasarā apsīkst
- Amūra upe Tālajos Austrumos, Ķīnas un Krievijas robežupe (ķīniešu valodā "Heilong Jiang" - Heilundzjana), garums - 2824 km, veidojas satekot Arguņai un Šilkai, lielākajā daļā garuma Krievijas un Ķīnas robežupe, lejtece Krievijas Federācijas Habarovskas novadā, ietek Ohotskas jūras Sahalīnas līcī, kuģojama visā garumā
- Sirdarja upe Vidusāzijā (Uzbekistānā, Tadžikistānā un Kazahstānā), garums - 2212 km, veidojas Ferganas ielejas ziemeļaustrumu daļā satekot Narinai un Karadarjai, ietek Arāla jūrā
- Ferdinands Urāna pavadonis ("Ferdinand"), vidējais attālums no planētas - 20901000 km, izmēri - 21 km
- BND Vācijas Federālais izlūkošanas dienests (vācu "Bundesnachrichtendienst")
- VFR Vācijas Federatīvā Republika
- Vācija Vācijas Federatīvā Republika - valsts Centrālajā Eiropā (vācu valodā "Deutschland"), platība - 357021 kvadrātkilometrs, 82330000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Berlīne, administratīvais iedalījums - 16 federālu zemju, robežojas ar Poliju, Čehiju, Austriju, Šveici, Franciju, Luksemburgu, Beļģiju, Nīderlandi un Dāniju, kā arī ar Ziemeļjūru un Baltijas jūru
- Rietumvācija Vācijas Federatīvā Republika, kas pastāvēja 1949.-1990. g.
- Berlīne Vācijas Federatīvās Republikas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme, atrodas līdzenumā pie Šprē ietekas Hāfelē, 3400000 iedzīvotāju (2014. g.)
- DSF Vācu televīzijas kompānija, kuras raidījumu galvenā tematika ir sports (vācu "Deutsche SportFernsehen GbmH")
- Bosnija un Hercegovina valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas ziemeļrietumos (bosniešu valodā "Bosna i Hercegovina"), 4,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Sarajeva, ietver Bosnijas un Hercegovinas Federāciju, Brčko apgabalu un Serbu Republiku, robežojas ar Horvātiju, Serbiju un Melnkalni
- Sentkitsa un Nevisa valsts Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos (Sentkitsas un Nevisas Federācija), platība — 262 kvadrātkilometri, 49898 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta — Bastera, administratīvais iedalījums — 2 salas
- Mikuļinas starpleduslaikmets vēlā pleistocēna starpleduslaikmets Krievijas Eiropas daļā un Baltkrievijā; šajā laikā Alpos bija Risas-Virma, Rietumeiropā - Ēmas, Ziemeļamerikā - Sangamonas, Latvijā - Felicianovas starpleduslaikmets
- Tripolitānija Vēsturisks reģions Lībijā, tās ziemeļrietumu daļa, ko ap VI gs. p. m. ē. izveidoja fēniķieši apvienojot iepriekš nodibinātās kolonijas, vēlāk kartāgiešu, romiešu, spāņu, turku, 1911.-1920. g. itāliešu pakļautībā (1918.-1919. g. pastāvēja neatkarīga Tripolitānijas valsts), 1939. g. apvienojoties ar Kirēnaiku un Fezānu
- Badahšāna vilajets Afganistānas ziemeļaustrumos (_Badakhshān_), administrtīvais centrs - Feizābāda
- Andidžonas vilajets vilajets Uzbekistānas austrumos (_Andijon viloyati_), ietver Fergānas ielejas austrumu daļu
- Moldovjanu virsotne Rumānijas vidienē, Dienvidkarpatu Fegerašas kalnos, augstums - 2544 m
- dekoratīvās vistas vistas, ko audzē skaistumam spalvu un krāsu daudzveidības dēļ, bet kam nav saimnieciskas nozīmes (Bentamas, Brobanternas, Feniksa, Jokohamas, Paduanas vistas)
- epidots zaļš vai dzeltens iežveidotājs minerāls, kalcija, dzelzs vai alumīnija silikāts Ca~2~(Al,Fe)~3~Si~3~O~12~(OH), raksturīgs metamorfiem iežiem; dzidrie kristāli ir pusdārgakmeņi
- Mazais Lācis zvaigznājs (latīņu "Ursa Minor", saīsinājums "UMi"), kurā atrodas debess ziemeļpols, tā spožākās zvaigznes ir Polārzvaigzne jeb Kinosura, Kohaba un Ferkada, Latvijā nekad nenoriet; Mazie Greizie Rati
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Fe.