Paplašinātā meklēšana

Meklējam Dra.

Atrasts vārdos (39):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (550):

Drabešu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Drabešu pagasta teritorijai pievienota arī bijušā Kārļu pagasta teritorija, Cēsu pagasta daļa, savukārt Drabešu pagasta dienvidu daļā izveidots Amatas pagasts.
Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips.
Pērļupe Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 12 km, kritums - 104 m; Pērļupīte.
Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa.
Silnieku strauts Amatas labā krasta pieteka Amatas pagastā, augštece Drabešu pagastā.
drabesieši Amatas novada Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Drabeši" iedzīvotāji.
araišnieki Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Āraiši" iedzīvotāji.
billēnieši Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Bille" iedzīvotāji.
rācēnieši Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Rāceņi" iedzīvotāji.
Ieriķi apdzīvota vieta (lielciems) Drabešu pagastā 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Ramotzky" teritorijā.
Āraiši Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Drabešu pagastā 7 km no Cēsīm, Āraišu ezera ziemeļu krastā.
Rāceņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Drabešu pagastā.
Kalnavērši apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā.
Melturi apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā.
Mūrnieki apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā.
Vāļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā.
Pirmās Drankas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā (agrāk - Drankas).
Otrās Drankas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā (agrāk - Drankas).
Lācīši Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Cēsu novada Drabešu pagastā.
Bille apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Drabešu pagastā.
Līvi Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Drabešu pagastā.
Kārļi apdzīvota vieta (vidējciems) Drabešu pagastā.
Meijermuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Drabešu pagastā.
Vēķi apdzīvota vieta (viensēta un atpūtas bāze) Drabešu pagastā.
Simtēni apdzīvota vieta (viensēta) Drabešu pagastā.
Amata apdzīvota vieta Cēsu novada Drabešu pagastā 13 km no Cēsīm, Amatas upes labajā krastā.
Idūnas apdzīvota vieta Drabešu pagastā.
Agdza apdzīvota vieta Marokā (_Agdz_), Sūsas-Māsas-Draa reģionā.
Ain Drāhima apdzīvota vieta Tunisijā (_Aïn Draham_), Džundūbas vilājā.
Arrasch Āraišu muiža, kas atradās tagadējā Cēsu novada Drabešu pagasta teritorijā.
dragonārums Ārumu dzimtas ģints ("Dracunculus"), ziemcietīgs augs ar bultveida lapām, starp kurām attīstās lieli, tumšsarkani ziedi ar melnu vālīti.
Melnezers Asarājs, ezers Drabešu pagastā.
Asaru ezers Asarājs, ezers Drabešu pagastā.
Drakonu kalni atrodas Āfrikas dienvidaustrumos, DĀR, Lesoto (afrikandu val. "Drakensberg"), garums - \~1000 km, platums - \~250 km, augstums - līdz 3482 m; Pūķu kalni.
Vāveres krogs atrodas Cēsu novada Drabešu pagasta Āraišos, autoceļa Rīga-Veclaicene kreisajā pusē, apbūve sastāv no 3 mūra ēkām, kas izvietotas U veidā - simetriskā kompozīcijā ap galveno korpusu un kalēja mājas.
Pērļupes ala atrodas Pērļupes kreisajā krastā pie ietekas Amatā, Cēsu novada Drabešu pagastā, eju kopgarums - 33 m, 2 šauras ieejas, notiek nobrukumi.
Jurģu kalns atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Cēsu novada Drabešu pagastā, absolūtais augstums 210,6 m vjl., nogāzes stāvas, rietumu un dienvidu nogāze apaugusi ar kokiem.
Briedīšu iezis atsegums Gaujas kreisajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, \~1 km augšpus Amatas ietekas, atsegta 4 m bieza Gaujas svītas smilšakmeņu slāņkopa ar īpatnēju slīpslāņojumu, ko kontrastainu padara sūnām un ķērpjiem klāti, ar vizlu bagāti ieži.
Vizbulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Amatas lejteces labajā krastā, Drabešu pagastā, augstums - 4 m, vidusdaļā ieguļ sārta aleirolīta slāņkopa.
badene Bada puķe ("Draba muralis"), drojeņu suga.
Abulstrauts Cērtene - Drandas kreisā krasta pieteka.
Āraišu mācītājmuiža Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Āraiši" bijušais nosaukums.
Billes manufaktūra Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Bille" bijušais nosaukums.
Drabešu muiža Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Drabeši" bijušais nosaukums, saglabājušās atsevišķas muižas ēkas, 1984. g atjaunotas vējdzirnavas.
dubinskieši Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Dubinska" iedzīvotāji.
lācīšnieki Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Lācīši" iedzīvotāji.
Agra Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Lācīši" otrs nosaukums.
Rāceņu muiža Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Rāceņi" bijušais nosaukums.
programmatūra CorelDraw CorelDraw.
Melturu sils dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 288 ha, izveidots Latvijā reti sastopamo bezmugurkaulnieku sugu aizsardzībai.
Dolomītu krauja dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā augšpus Kārļu ūdensktrituma Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., 25 m augstā atseguma augšdaļā zem plānas kvartāra nogulumu kārtas ir 5-6 m biezs augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu un dolomītmerģeļu slānis, ka pārbīdīts ledāja darbības gaitā.
Amaja Dānijas sala Ēresunā (Zunda šaurumā), platība - 65 kvadrātkilometri, atrodas Kopenhāgenas pilsētas rajons, Kastrupas lidlauks un Dragēras kūrorts.
lidojošais drakons darkonu suga ("Draco volans").
Lielā Kāple Dienvidāfrikas plakankalnes tektoniska krauja, rietumos un austrumos vērsta pret piekrastes līdzenumu, dienvidos — pret Lielo Karū, garums — >2200 km, augstums rietumu daļā — 1000-2500 m, austrumos — Drakonu kalnos — līdz 3482 m, aiztur mitrā gaisa masas no Indijas okeāna; Rodžersa Kāple.
Vāļu attekas divas Gaujas kreisā krasta attekas Drabešu pagastā, platība 1,6 ha un 3,7 ha.
drabas Drabenes.
Drobusch Drabešu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drabešu pagastā.
ieriķieši Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Ieriķi" iedzīvotāji.
kārlēnieši Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Kārļi" iedzīvotāji.
krīvēnieši Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Krīvi" iedzīvotāji.
līvēnieši Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Līvi" iedzīvotāji.
lubertrencēnieši Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Lubertrencēni" iedzīvotāji.
meijerieši Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Meijermuiža" iedzīvotāji.
meijermuižnieki Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Meijermuiža" iedzīvotāji.
melturieši Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Melturi" iedzīvotāji.
Vāļi Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Vāļukalns" otrs nosaukums.
Kārļu muiža Drabešu pagasta apdzīvotās vietas “Kārļi” bijušais nosaukums.
drabeņas Drabiņas.
drabīnas Drabiņas.
drabines Drabiņas.
draņķes Drabiņas.
dracaena Dracēnas, arī pūķkoks.
Deremēnas dracēna dracēnu suga ("Dracaena deremensis").
smaržīgā dracēna dracēnu suga ("Dracaena fragans").
Godsefa dracēna dracēnu suga ("Dracaena godseffiana").
apmaļu dracēna dracēnu suga ("Dracaena marginata").
atliektā dracēna dracēnu suga ("Dracaena reflexa").
dricēties Dracīties.
cibuļi Dradži - izkausētu tauku pārpalikumi.
čipatas Dradži, izkausēti cūku tauki.
ņira Dradži, kausēti tauki.
brunči Dradži.
čapatas Dradži.
čingari Dradži.
cipatas Dradži.
čīpsla Dradži.
cirkuči Dradži.
čura Dradži.
čure Dradži.
čuriņas Dradži.
čurine Dradži.
čurkstas Dradži.
čuruls Dradži.
čurums Dradži.
grabzdiņas Dradži.
gradži Dradži.
grauzdas Dradži.
grauzdiņš Dradži.
grības Dradži.
grībīnas Dradži.
griuzdiņas Dradži.
griuzdiņi Dradži.
griuždži Dradži.
grundži Dradži.
ķilpa Dradži.
ķipsnas Dradži.
kradži Dradži.
spriģeļi Dradži.
atdragāt Dragājot, ar triecienu atdalīt.
taranēt Dragāt ar tarānu (2).
taranēt Dragāt ar tarānu (3).
dracunculus Dragonārumi.
Kanāriju dragonārums dragonārumu suga ("Dracunculus canariensis").
parastais dragonārums dragonārumu suga ("Dracunculus vulgaris").
Drogičina Drahičina - pilsēta Baltkrievijā.
drahmē Drahma (1).
skrule Draiska pusaugu meitene.
emende Draiska skuķe.
jauktavnīca Draiska, pēc vīriešiem kāra sieviete.
jauktuve Draiska, pēc vīriešiem kāra sieviete.
drakāt Draiskam (nerātnam) būt.
drākāt Draiskam (nerātnam) būt.
paspurgt Draiski pasmieties.
spurgt Draiski, nebēdnīgi skanēt (par smiekliem).
atspurgt Draiski, smejoties atbildēt, atteikt (parasti īsi).
aizajaukties Draiskojoties aizskriet.
apžaustīt Draiskojoties apgāzt.
pārsajaukties Draiskojoties pārpūlēties.
sasajaukties Draiskojoties saskriet, saiet.
kūve Draiskošanās, lakstošanās, ķircināšanās; zirgu jautra spriņģošana; nārstošana.
krošķot Draiskot.
ņurkāties Draiskoties (rotaļājoties); murcīties (par dzīvniekiem).
kniķot Draiskoties, blēņoties.
drapslīties Draiskoties, palaidņoties.
damelēties Draiskoties, plosīties.
žārkāties Draiskoties, plosīties.
žolburēties Draiskoties, plosīties.
ballēties Draiskoties, rotaļāties.
trakāt Draiskoties, skaļi, trokšņaini izturēties.
gaiseklēties Draiskoties, trakot.
draiskulēties Draiskoties.
ķekot Draiskoties.
krošķīties Draiskoties.
krošķoties Draiskoties.
šelīt Draiskoties.
draiska Draisks cilvēks; draiskulis (draiskule).
kaikars Draisks pusaudzis, gariem, izstīdzējušiem locekļiem.
skrēpis Draisks, aušīgs, bērnišķīgs cilvēks.
nerīžīgs Draisks, nerātns.
draišķīgs Draisks, šķelmīgs.
burzīgs Draisks, trakulīgs.
dauzīgs Draisks.
draistīgs Draisks.
žaiska Draiskule, dauzoņa.
jaukteve Draiskule, nerātne; pēc vīriešiem kāra sieviete.
pinca Draiskulība, blēņu darbs.
jaukšanās Draiskulība.
draiskulība Draiskulīga izdarība; nebēdnība, nerātnība.
žepere Draiskulīga sieviete.
šķelmīgs Draiskulīgi nerātns, mazliet koķets un labsirdīgi blēdīgs (par cilvēkiem).
lēģerīgi Draiskulīgi, arī neuzmanīgi.
valšķīties Draiskulīgi, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, uzvesties.
skrebelis Draiskulīgs bērns.
draiskulis Draiskulīgs cilvēks (arī dzīvnieks).
žeiska Draiskulīgs cilvēks.
trašķis Draiskulīgs puika.
kramadika Draiskulīgs zēns; mazvērtīgs, slinks cilvēks.
kramdants Draiskulīgs zēns.
žārgalis Draiskulīgs, bērnišķīgs cilvēks.
pirška Draiskulīgs, gražīgs cilvēks.
drasīgs Draiskulīgs, izlaists.
lēģerīgs Draiskulīgs, nebēdnīgs; palaidnīgs; nekārtīgs.
zirgons Draiskulīgs, nevaldāms cilvēks vai lops.
kniķains Draiskulīgs, palaidnīgs, aušīgs.
žervelīgs Draiskulīgs.
dauzulis Draiskulis, dauzoņa.
nelabēns Draiskulis, kas neliek citiem miera.
žauka Draiskulis, kas visur kāpelē.
broics Draiskulis.
draiskala Draiskulis.
draišķis Draiskulis.
draiskule Draiskulis.
draislis Draiskulis.
nevalda Draiskulis.
nevaldonis Draiskulis.
žaistaks Draiskulis.
atdelverēt Draiskuļojot atkļūt šurp; draiskuļojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atsašatāties Draiskuļojot atkļūt, atbraukt.
aizdelverēt Draiskuļojot attālināties, aizklīst.
klaburjakts Draiskuļošanās; amizēšanās; tracis.
žervelēties Draiskuļot, dauzīties.
kūvēt Draiskuļot, rotaļāties (par cilvēkiem).
dračot Draiskuļot, trokšņot; rīkot tračus; dračāt.
dračāt Draiskuļot, trokšņot; rīkot tračus.
broicāt Draiskuļot.
draiskāt Draiskuļot.
draiskot Draiskuļot.
draišķot Draiskuļot.
draiskuļoties Draiskuļot.
ņegoties Draiskuļot.
nerīžot Draiskuļot.
jaukties Draiskuļoties (par bērniem); trokšņaini rotaļāties.
šķetāties Draiskuļoties, plosīties.
narrāties Draiskuļoties, rotaļāties (piemēram ar dzīvniekiem, tiem dažkārt nodarot pārestību); muļķoties, jokoties.
kūvēties Draiskuļoties, rotaļāties citam ar citu (parasti par mājdzīvniekiem).
balloties Draiskuļoties, rotaļāties.
jaucīties Draiskuļoties, skraidīt, kūleņot u. tml.
lēģerēties Draiskuļoties, skraidīt, trokšņot.
dračoties Draiskuļoties; rīkot tračus; dračāties.
dračāties Draiskuļoties; rīkot tračus.
draišķīties Draiskuļoties.
draiskoties Draiskuļoties.
draišķoties Draiskuļoties.
jemties Draiskuļoties.
šelīties Draiskuļoties.
dreivs Draivs - iegrieztais sitiens tenisā.
draco Drakoni.
Pūķu kalni Drakonu kalni Dienvidāfrikas Republikā.
titulloma Dramatiska darba galvenā varoņa loma, kura vārds parasti atbilst darba nosaukumam.
baletkomēdija Dramatiskā teātra veids, komēdija ar horeogrāfiskām ainām, nereti arī ar vokāliem numuriem.
katastāze Dramatiskā vai episkā darbā strauja darbības sarežģīšanās, kas sagatavo drīzu katastrofu.
histrionisms Dramatiski žesti, runa un mīmika, ko novēro histērijā.
remarka Dramatiskos sacerējumos, arī libretos - autora paskaidrojums par situāciju, tēlu rīcību, izturēšanos, raksturiem u. tml.
luga Dramatisks sacerējums.
histrionisks Dramatisks, teatrāls.
dramatiskums Dramatisms (1).
dramatiskums Dramatisms (2).
dramatiķis Dramaturgs (1).
monodrāma Dramaturģisks darbs, kurā darbojas viena persona.
AMD Drams; Armēnijas Republikas valūtas kods, sīknauda - luma.
Lambupīte Dranda, Abula pieteka.
Lembupīte Dranda, Abula pieteka.
draņa Draņas.
draņķains Draņķīgs.
dreņa Draņķis - kā lamuvārds cilvēkam vai dzīvniekam; arī jēla, atcepusi maize.
paskustva Draņķis (lamuvārds).
draņa Draņķis.
draņķiens Draņķis.
narba Draņķis.
Ķiršupīte Draņķupīte, Gaujas pieteka.
Ķiržupīte Draņķupīte, Gaujas pieteka.
Draņķu upe Draņķupīte, Gaujas pieteka.
drapas Drapes.
sadrapēt Drapēt un pabeigt drapēt.
drapis Draps.
drapsna Drapsnas.
draskoties Draskāties.
drastīgs Drastisks.
kodoldraudi Draudēšana ar kodolieročiem.
padraudēt Draudēt (parasti īsi) un pabeigt draudēt.
apžāžināt Draudēt ar vārdiem, pamācīt, aizrādīt, norāt.
likt nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla), arī ķerties ar nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla) Draudēt nogalināt.
drauvēt Draudēt, baidīt, likt nobīties.
nogrozt Draudēt, biedēt, piedraudēt (ar atriebību).
dravēt Draudēt, biedēt.
grazāt Draudēt, biedēt.
grosīties Draudēt, biedēt.
uzbraukt Draudēt, lai izspiestu vai panāktu kaut ko.
piedraudīt Draudēt, piedraudēt.
drauvāt Draudēt.
grasāt Draudēt.
grasīt Draudēt.
gremst Draudēt.
grezāt Draudēt.
grezāties Draudēt.
grezēt Draudēt.
grezot Draudēt.
grostīties Draudēt.
grozt Draudēt.
baīda Draudi.
draudas Draudi.
draudums Draudi.
piedraudi Draudi.
iegrasīties Draudīgi izteikt nodomu.
pagrazāt Draudīgi norādīt.
ņerkstīgs Draudīgi rūcošs.
vajāt Draudīgi tuvoties, uzbrukt, parasti, lai piespiestu (pretinieku) atkāpties, padoties, arī nogalinātu.
nelabi Draudīgi, naidīgi (spīdēt) - par acīm.
uzmākties Draudīgi, naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam), parasti, lai piespiestu (to) atkāpties.
mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties; tuvojoties, uzbrūkot piespiest (pretinieku) atkāpties.
lāsts Draudīgs ļauna vēlējums, pareģojums; izteikums, arī, parasti reliģisks, rituāls, ar ko izslēdz no sabiedrības, tās grupas, reliģiskas organizācijas u. tml.
draudeklis Draudošas briesmas.
rēgs Draudošas briesmas.
preeklampsija Draudošas eklampsijas pazīmes grūtniecības laikā: galvassāpes, hipertonija, albuminūrija, tūska.
baidīgs Draudošs, biedējošs.
HACCP Draudu analīze un kritiskie kontroles punkti - pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma. (angļu "Hasard Analysis and Critical Control Points").
ķirspēle Draudze.
parapija Draudze.
parohija Draudze.
zaočņica Draudzene, ar kuru tikai apmainās vēstulēm.
beibe Draudzene, mīļākā.
draugalka Draudzene, padraudzene.
dāmiņa Draudzene; mīļākā.
dāmīte Draudzene; mīļākā.
bāba Draudzene.
čalene Draudzene.
čomene Draudzene.
draudziene Draudzene.
draudzine Draudzene.
druska Draudzene.
druška Draudzene.
družka Draudzene.
māsiņa Draudzene.
padruška Draudzene.
sieva Draudzene.
plebānija Draudzes altāris kādā katedrālē vai kādā iestādes vai klostera baznīcā.
diakons Draudzes darbinieks, kas gādā par nespēcīgu, vientuļu, slimu cilvēku aprūpēšanu.
pastorāls Draudzes gana amatam piedienīgs; tāds, kas saistīts ar garīdzniecību, piem., pastorālā ētika.
draudzenieks Draudzes loceklis.
aplatnieki Draudzes locekļi.
sobara Draudzes locekļu saziedotā samaksa mācītājam.
presbiters Draudzes priekšnieks, vispār garīdznieks.
draudžskola Draudzes skola.
atlaidas Draudzes svētki (katoļu baznīcā), kas saistīti ar iespēju iegūt grēku piedošanu.
pērminderis Draudzes vecākais, kas veic arī garīdznieka palīga pienākumus.
prezbiteris Draudzes vecākais, priekšnieks.
Ķelpju ezers Draudzesskolas ezers Drustu pagastā.
Drustu ezers Draudzesskolas ezers Drustu pagastā.
brāļoties Draudzēties, biedroties (parasti negatīvā nolūkā).
draudzēt Draudzēties.
draudzināties Draudzēties.
kentoties Draudzēties.
brālība Draudzība (starp atsevišķiem cilvēkiem, parasti vīriešiem).
brālība Draudzība, vienprātība (parasti starp tautām).
draugprātība Draudzība.
piekritība Draudzība.
čaukstīte Draudzīga veca kundzīte.
draugaina Draudzīga.
radņa Draudzīgas attiecības ar kādu, ar kādiem.
tējot Draudzīgi pasēdēt draugu pulkā, arī dzerot tēju.
tutināties Draudzīgi sarunāties.
nolabināt Draudzīgi uzrunāt un glāstīt.
brāliskāi Draudzīgi, biedriski.
draudzīgai Draudzīgi.
družnai Draudzīgi.
kollēģiālitāte Draudzīgs noskaņojums starp darba biedriem; koleģialitāte.
piesējīgs Draudzīgs, piekļāvīgs.
kollēģiāls Draudzīgs, saticīgs, kollēģijai piederīgs.
brālīgs Draudzīgs, tuvs, vienprātīgs, vienots uzskatos.
čomīgs Draudzīgs.
čomisks Draudzīgs.
draudziems Draudzīgs.
draugprātīgs Draudzīgs.
drudzīgs Draudzīgs.
piekritīgs Draudzīgs.
tuvīms Draudzīgs.
draudzēns Drauga dēls.
draudzenīša Draugaļa.
draugala Draugaļa.
draugale Draugaļa.
draugalene Draugaļa.
draugidraudzenes Draugi un draudzenes.
priķirka Draugi, cilvēki, kas piesedz zagli.
draugulīši Draugi, drauģeļi.
drukas Draugi.
Draugaļa ezers Draugolis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
Draugoļa ezers Draugolis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
Draugoļu ezers Draugolis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
boifrends Draugs (meitenei, sievietei).
kora Draugs, draudzene.
filo- Draugs, draudzīgs, mīļotājs.
sumis Draugs, kaimiņš; sumelis.
sumelis Draugs, kaimiņš.
bračka Draugs, paziņa.
čomaks Draugs, paziņa.
čoms Draugs, pazīstams vīrietis.
breksis Draugs, pielūdzējs.
džiburs Draugs, puisis, vīrietis.
bambino Draugs; paziņa.
korišs Draugs; paziņa.
bratka Draugs.
čumāks Draugs.
čums Draugs.
draudzenieks Draugs.
draudzinieks Draugs.
drugāns Draugs.
džeks Draugs.
frends Draugs.
kompadre Draugs.
korešs Draugs.
kors Draugs.
kumpelis Draugs.
kumpels Draugs.
labais mika Draugs.
stariks Draugs.
philia Draugu mīlestība, tuva draudzība.
drausmes Drausmas.
šausme Drausme.
drausms Drausmīgs.
drauzna Drauza; draugzna.
drauzojs Drauzains.
spēša Drava.
dravantiņa Dravantnīca.
bitinēt Dravēt 1.
drevēt Dravēt, bites kāpt.
Anangu Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - bīstams un draudīgs, taču arī radošs iekšējs spēks priekšmetos, dzīvniekos un augos, kas var izpausties kā dēmons vai gars, cilvēkos izpaužas galvenokārt kā seksuālā enerģija.
Bhagavatī Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - dieviete - postītāja un slimību izraisītāja, kurai upurēja melnu gaili, kultam bija rakdturīgi orģiastiski rituāli.
Kotrave Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - kara, medību un uzvaras dieviete, kuru attēloja, kā asinskāru sievieti, kas stāv uz vērša galvas ar zobenu rokās.
Agatijars Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - viens no vēdisma gudrajiem, kas Indijas dienvidos esot ieviesis tamilu valodu, kuru viņam pavēstījis dievs Šiva.
vedaks Dravnieka darbarīks.
dravnieks Dravnieki.
burtumetis Dravnieks vai arī tas, kas izdara iegriezumus bišu kokos.
dravenieks Dravnieks, biškopis.
dravnieki Dravnieks.
dravnīks Dravnieks.
razas Drazas, atliekas taukus tecinot.
draznas Drazas.
dražē Dražeja (1).
dražē Dražeja (2).
badene Drojenes ("Draba").
dzegužzāle Drojenes ("Draba").
dzeguzzāles Drojenes ("Draba").
pavasara drojenīte drojenīšu suga ("Erophila verna", senāk "Draba verna"), kas Latvijā sastopama bieži atklātās smilšainās vietās, kur nav izveidojusies blīva augu sega.
brunijlapu drojene drojeņu suga ("Draba bruniifolia"), kas Latvijā paretam tiek audzēta kā krāšņumaugs.
pelēkā drojene drojeņu suga ("Draba incana").
birztalas drojene drojeņu suga ("Draba nemorosa"), aizsargājams augs.
stingrā drojene drojeņu suga ("Draba rigida").
Sibīrijas drojene drojeņu suga ("Draba sibirica").
Āraiši Dzelzceļa stacija Cēsu novada Drabešu pagastā (2,5 km no Āraišu ciema), atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 84 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Amata dzelzceļa stacija Cēsu novada Drabešu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 83 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Putra", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
Ieriķi dzelzceļa stacija Drabešu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijām Meitene-Rīga-Lugaži un Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 74 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Ramotzky", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada.
Āraišu ezers ezers Cēsu novada Drabešu pagastā, platība - 32,6 ha, garums - 0,9 km, platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 12,2 m; trīsspārnu ezerdobe, ziemeļrietumu līcī ir sala, kur rekonstruē hidroarheoloģisko pieminekli - ezerpili.
Raganītis ezers Cēsu novada Drabešu un Vaives pagastā, platība - 2,8 ha, dziļums - līdz 13 m; Raganas ezers; Raganiņas ezers; Raganu ezers; Rāmuļu ezers.
Draugolis ezers Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā, platība - 3,4 ha; Draugaļa ezers; Draugoļa ezers; Draugoļu ezers.
Idūnas ezers ezers Drabešu pagastā (lielākais 3 ezeru grupā) netālu no Idūnu mājām, platība - 3 ha.
Vēķis ezers Drabešu pagastā, ietilpst Āraišu ezeru grupā, 128,5 m vjl., platība - 12,2 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,2 km, dziļums - līdz 6,1 m; Vēķu ezers.
Vērsītes ezers ezers Drabešu pagastā, platība - 1 ha.
Melnezers ezers Drabešu pagastā, platība - 2,2 ha.
Mazais Lazdiņš ezers Drabešu pagastā, platība — 3 ha; Lazdiņu mazais ezers; Mazais Lazdiņu ezers.
Gaucis ezers Drabešu un Vaives pagastā, platība - 11,2 ha; Gauču ezers.
Dravas ezers ezers Polijā ("Drawsko"), Pomožes ezeru augstienē, platība — 1797,5 ha, lielākais dziļums — 82,2 m, otrs dziļākais ezers Polijā.
Drokezers Ezers Talsu novada Īves pagastā, platība - 2,3 ha; Draķu ezers; Droku ezers.
Asarājs ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Cēsu novada Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 3,2 ha; Asaru ezers; Melnezers.
Asaru ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Cēsu novada Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 3,2 ha.
Ziemēns ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 5,1 ha, dziļums - līdz 11,3 m; Siemēnu ezers; Raudiņš.
Lazdiņu ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Drabešu un Vaives pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība — 8,9 ha.
Gauču ezers Gaucis Drabešu un Vaives pagastā.
Rakšupe Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, garums - \~10 km; Rakstupīte; Rakšupīte; Jēčupīte; Vītega.
Dzērdupe Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā.
Vāļkalnu upīte Gaujas kreisā krasta pieteka Drabešu pagastā; Vāļupīte.
Skaļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, lejtecē robežupe ar Drabešu pagastu, garums - 16 km, avotaina; Skalupe; Skāļupe; Skaļupīte; Zužupe.
Draņķupīte Gaujas labā krasta pieteka Straupes pagastā, garums - 11 km; Draņķu upe; Ķiršupīte; Ķiržupīte; augštecē - Grotiņgrāvis.
Grotiņgrāvis Gaujas pietekas Draņķupītes paralēls nosaukums tās augštecē.
Vizuļu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā krastā 700 m lejpus Melturu tilta, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 150 m, augstums - līdz 30 m, kraujas augšpusē Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti, apakšā - Amatas svītas gaišie smilšakmeņi, ko lielākoties aizsedz dolomīta nobiras, no dolomītu spraugām šļācas vairāki spēcīgi, krītoši avoti, kas ziemā veido līdz 7 m augstus leduskritumus.
Vanagu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā pamatkrastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 9,427 ha, ir stāva, līdz 36 m augsta krauja, kurā >150 m garā posmā atsedzas Amatas un Gaujas svītas ieži ar aleirolītu un lodīšsmilšakmeņu starpkārtām; Egļu krauja; Rožu iezis; Roču iezis.
Zvārtes iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Idumejas augstienes Gaujas senlejā, Amatas kreisajā krastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 10,8 ha, ir devona smilšakmens iežu atsegums 150 m garumā, tā augstums — līdz 44 m, pakājē sekla grota (augstums — 2,5 m, platums — 7 m).
Īļāku iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Amatas labā krasta krauja 700 m lejpus Vidzemes šosejas Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., kraujas garums \~100 m, augstums - 25 m, atsedzas Pļaviņu svītas dolomīti.
Dzilnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā starp Pērļupes un Kumadas ieteku Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir \~40 m augsts un \~300 m garš, pakavveidīgs iežu atsegums Amatas un Gaujas svītas smilšakmeņos un māla nogulumos, to turpina pārveidot sufozijas un sānerozijas procesi — iezis atvirzās >1 m gadā; apakšdaļu ārda Amatas straume, agšdaļu — avotu izplūdumi.
Dambja iezis un Bruņa ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dambja iezis ir >30 m augsts Pļaviņu svītas dolomīta atsegums, kurā izveidojusies vienīgā tektoniskas izcelsmes ala Latvijā, kura ir 2 m augsta, šaura (dažviet tikai 25 cm plata) un 21 m gara plaisa, uz dolomītu sienām lāseņu notecējumi, salaktītu aizmetņi, alā mīt sikspārņi.
Stūķu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 3,4 ha, kas ietver 15 m augstu smilšakmens krauju, pie kuras pamatnes izplūst vairāki nelieli avoti.
Kājiņu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas lejteces labā pamatkrasta nogāzē, Kājiņu iezī, Amatas novada Drabešu pagastā, starp Kājiņu un Kalnzemnieku mājām, \~100 m no Līgatnes-Kārļu ceļa, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., izpētīto eju kopgarums - 25 m.
Simtēnu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Drabešu pagastā iepretī Simtēnu mājām, Gaujas pietekas Rakšupes gravā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 18,7 ha, ir ziemojošo sikspārņu izpētes vieta, izveidojusies augšdevona Gaujas svītas sarkanajos un baltajos smilšakmeņos, garums - \~40 m, platums - līdz 7 m, augstums - līdz 1,9 m; Dzirnes ala (1939. g. atklājis "Simtēnos" dzīvojošais R. Dzirne).
Leimaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā \~1 km lejpus Amatas ietekas, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 6,2 ha, augstums — \~9 m, garums — 350 m, iezī izveidojusies līdz 30 m gara ala.
Kalnasmīžu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Amatas labajā krastā, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., pēc debita lielākais avots Latvijā, no tā izplūstošais ūdens veido 3 m platu, \~0,25 m dziļu un 80 m garu strautu.
Ķaubju iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā iepretī Ainavu kraujai, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 5,6 ha, tas ir 6 m augsts augšdevona smilšakmens un dolomīta atsegums \~45 m augstas un 50 m platas kraujas augšdaļā.
drakunkuloze Helmitoze, ko ierosina "Dracunculus" ģints nematodes.
Ramotzky Ieriķu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drabešu pagastā.
Miglas iezis iezis Amatas labajā krastā iepretī Zvārtas iezim, Drabešu pagastā, augšdevona Gaujas svītas smilšakmens kupolveida atsegums (augstums - 8-12 m).
Inte Intes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drabešu pagastā.
pūķkoks Īstais pūķkoks - agavju dzimtas dracēnu ģints suga ("Dracaena draco"), kas aug Āfrikā un Āzijā, tropos un subtropos, lapas pušķos zaru galos; no mizas ievainojumiem izplūdušie sveķi kļūst sarkani (t. s. pūķa asinis), tos izmanto par krāsvielu lakās; Latvijā audzē telpās.
Amatas novads izveidojās Cēsu rajonā 2000. g., apvienojot Drabešu un Amatas pagastu; 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, kas ietvēra arī Nītaures, Skujenes un Zaubes pagastu.
Amatas pagasta teritorija izveidojās pēc 2. pasaules kara pirmskara Drabešu pagasta dienvidu daļā un bijušā Kosas pagasta ziemeļu galā, nodibināts 1990. g.; 2000.-2009. g. teritorija ietilpa Cēsu rajona Amatas novadā un pagasts nepastāvēja kā administratīva vienība.
Draudavsala Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Draudavas" bijušais nosaukums.
Vimbas Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Dravnieki" otrs nosaukums.
Dreika šaurums jūras šaurums starp Ugunszemi un Dienvidšetlendas salām (angļu val. "Drake Passage"), savieno Atlantijas un Kluso okeānu, garums - \~460 km, platums - līdz 1120 km, dziļums - līdz 5249 m.
Papuks Kalni Horvātijā, starp Savu un Dravu, garums - >60 km, augstums - līdz 953 m, slānekļi, marmori, granīti, serpentinīti, ozolu un dižskābaržu meži.
Senbernāra pāreja kalnu pāreja Penninu Alpu rietumu daļā (fr. "Grand-Saint-Bernar", it. "Gren San Bernardo"), uz Šveices un Itālijas robežas, uz austrumiem no Monblāna 2469 m vjl., autoceļs pa Dranas ieleju savieno Augšronas ieleju Šveicē ar Aostas ieleju Itālijā.
Morāvijas karsts karsta rajons Čehijā, uz ziemeļiem no Brno, aizņem 22x6 km teritoriju Drahanu augstienē, starp Punkvas un Ržičkas upi (abas daļēji pazemē), ziemeļu daļā Macohas bezdibenis (138 m), vairākus km garā Sloupas-Šošūvkas alu sistēma, pazemes ezeri.
Klucīši Klucīšu dzirnavezers - atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, uz Draņķupītes, 4 km no ietekas Gaujā, platība - <1 ha.
drojene Krustziežu dzimtas ģints ("Draba"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar vienkāršiem matiņiem un zvaigžņmatiņiem, daudzas sugas veido blīvus paklājveida ciņus.
Grūba Kumadas labā krasta pieteka Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 11 km, lejpus Vidzemes šosejas upē ir 2 ūdenskritumi (augstums - 2,5 un 2 m), kas kopā ar bijušo Ieriķu dzirnavezeru ir aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.); Grūbe; Ieriķupīte; Melderupe; Meldrupīte.
LDA Latvijas Dramaturģijas aģentūra.
Curonia Latvijas Universitātes studentu biedrība (līdz 1932. g. vācu studentu korporācija, 1934. g. apstiprināti jauni biedrības statūti); davīzes: "Sirds - kurzemnieka gods. Draugs - draugam"; krāsas - zaļš, zils, balts; slēgta 1939. g.
Lielais Lazdiņš Lazdiņu ezers Drabešu un Vaives pagastā.
dracēna Liliju rindas agavju dzimtas ģints ("Dracaena"), tropu augs (palmai līdzīgs koks vai krūms), kas Latvijā sastopams kā telpaugs.
pūķgalve Lūpziežu dzimtas ģints ("Dracocephalum"), daudzgadīgs, retāk viengadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar divlūpainu zili violetu ziedu vainagu \~40 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
Dravnieki Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Dravnieks" nosaukuma variants.
Mazais Lazdiņu ezers Mazais Lazdiņš, ezers Drabešu pagastā.
Lazdiņu mazais ezers Mazais Lazdiņš, ezers Drabešu pagastā.
Baraņa Meģe Ungārijas dienvidrietumos ("Baranya"), starp Donavu austrumos un Dravu dienvidos, platība - 4533 kvadrātkilometri, administratīvais centrs Pēča, robežojas ar Šomoģas, Tolnas un Bāčas-Kiškumas meģi, kā arī ar Horvātiju.
Šomoģa Meģe Ungārijas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Kapošvāra, pauguraine starp Balatona ezeru un Dravas upi, vietām purvaina zemiene, meži smiltāji.
Darvinīki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Dravinieki" bijušais nosaukums.
Darvenieki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Dravinieki" nosaukuma variants.
Cērtene Neliela upe Abula baseinā, Drandas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Brantu pagastā, lejtecē ir pilsētas robežupe ar Brantu un Launkalnes pagastu, garums - 8 km; Abulstrauts.
Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu.
Buskeruda Norvēģijas filke, platība – 14908 kvadrātkilometru, 271300 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs – Drammene.
Āķenupīte Ogres kreisā krsta pieteka Madonas novada Ērgļu pagastā, garums - 4 km, iztek no Pulgošņa ezera; Dambupīte; Dravnieku upe; Priednieku upe.
Līgatnes pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Augšlīgatnē, robežojas ar Līgatnes pilsētu, Straupes, Drabešu, Amatas un Nītaures pagastu, kā arī ar Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paltemal, krieviski — Paltemalskaja.
Amatas pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Ausmās, robežojas ar Drabešu, Vaives, Skujenes, Nītaures un Līgatnes pagastu.
Vaives pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Cēsu pilsētu, kā arī ar Priekuļu, Veselavas, Dzērbenes, Taurenes, Skujenes, Amatas un Drabešu pagastu; bijušie nosaukumi: Veismaņu pagasts, vāciski — Veisenstein, krieviski — Veismanskaja.
Straupes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Stalbes, Raiskuma, Drabešu un Līgatnes pagastu, kā arī ar Siguldas un Limbažu novadu.
Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi.
Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu.
Līvu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1935. gadam, kad tas pievienots Cēsu pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Drabešu pagastā, neliela daļa Vaives pagastā un Cēsu pilsētā.
Kārļu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Drabešu pagastā.
Cēsu pagasts pastāvēja Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam, teritorija mūsu dienās ietilpst Priekuļu, Vaives, Drabešu pagastā un Cēsu pilsētā.
Špitāle Pilsēta Austrijā ("Spittal an der Drau"), Karintijas federālajā zemē, 15500 iedzīvotāju (2013. g.).
Leidismita Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Ladysmith"), Rietumkāpas provincē, Drakonu kalnu dienvidaustrumu nogāzē, 7100 iedzīvotāju (2011. g.).
Dragiņāna Pilsēta Francijā ("Draguignan"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 36400 iedzīvotāju (2010. g.).
Dransī Pilsēta Francijā ("Drancy"), Parīzes ziemeļaustrumu piepilsēta, Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 66400 iedzīvotāju (2010. g.).
Agādīra pilsēta Marokā (_Agadir_), Sūsas-Māsas-Draas reģiona administratīvais centrs, 600000 iedzīvotāju (2012. g.).
Sīdī Īfnī pilsēta Marokas dienvidrietumos ("Sidi Ifni"), Sūsa-Māsa-Draa reģionā, osta Atlantijas okeāna krastā, 20000 iedzīvotāju (2005. g.).
Drahtena Pilsēta Nīderlandē ("Drachten"), Frīzlandes provincē, 44600 iedzīvotāju (2014. g.).
Drammene Pilsēta Norvēģijā ("Drammen"), Buskerudas filkes administratīvais centrs, 66200 iedzīvotāju (2013. g.).
Dravograda Pilsēta Slovēnijā ("Dravograd"), Karintijas reģionā, 3400 iedzīvotāju (2011. g.).
Maribora Pilsēta Slovēnijā ("Maribor"), Podravskas reģionā, Dravas krastos, 95600 iedzīvotāju (2011. g.).
Dransfelde Pilsēta Vācijā ("Dransfeld"), Lejassaksijas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
Pyrmuos Drankys Pyrmuos Drankys - Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pirmās Drankas" nosaukums latgaliski.
Pūķis plašs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Draco"; saīsinājums "Dra") starp Lielo un Mazo Lāci, spožākās zvaigznes - Etamins un Tubans; Latvijā nekad nenoriet.
dravnieki Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Dravnieki" iedzīvotāji.
Ruiša pūķgalve pūķgalvju suga ("Dracocephalum ruyschiana"), Latvijā aizsargājama.
mārsilu pūķgalve pūķgalvju suga ("Dracocephalum thymiflorum").
drakona koks pūķkoks ("Dracaena").
Raganiņas ezers Raganītis, ezers Drabešu un Vaives pagastā.
Raganu ezers Raganītis, ezers Drabešu un Vaives pagastā.
Rāmuļu ezers Raganītis, ezers Drabešu un Vaives pagastā.
Raganas ezers Raganītis, ezers Drabešu un Vaives pagastā.
Jēčupīte Rakšupe - Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā.
Simtupe Rakšupes labā krasta pieteka Drabešu pagastā, garums - \~8 km, tek cauri Āraišu ezeram, lejpus tā kritums sasniedz 10,4 m/km, ir viena no straujākajām Latvijas upēm.
Meijermuižas upe Rakšupes labā krasta pieteka Drabešu pagastā.
Lubbert-Renzen Rencēnu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drabešu pagastā.
Ūtruos Drankys Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Otrās Drankas" nosaukums latgaliski.
Trinidāda Sala Atlantijas okeāna rietumos, Mazo Antiļu salu dienvidos, platība - 4828 kvadrātkilometri, no Dienvidamerikas ziemeļu piekrastes atdala Parijas līcis, Serpjentes un Dragonas šaurums.
Novadnieki Saldus novada apdzīvotās vietas "Draudzība" bijušais nosaukums, Novadnieku pagasta administratīvais centrs.
Dzirnes ala Simtēnu ala Drabešu pagastā (ko 1939. g. atklājis "Simtēnos" dzīvojošais R. Dzirne).
drandēnieši Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Drandi" iedzīvotāji.
Sparenhof Spāres muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drabešu pagastā.
SDR Starptautiskā Valūtas fonda norēķinu vienība (angļu "Special Drawing Rights" - speciālās aizņemšanās tiesības).
Selonija studentu korporācija, dibināta 1880. g. Rīgā, apvienojoties Rīgas latviešu studentu organizācijai "Draugu pulciņš" un 19 latviešu studentiem no vācu korporācijām, bija pirmā Latvijā nodibinātā latviešu studentu korporācija, krāsas: zaļš, balts, sarkans.
draudzībnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Draudzība" iedzīvotāji.
Idūnu ezeri trīs ezeri Drabešu pagastā netālu no Idūnu mājām, lielākajam platība — 3 ha.
Velda plato Tuksnešainu plato apgabals Āfrikas dienvidos, starp Limpopo, Vālu un Oranžas augšteci, DĀR, pakāpienveidā paaugstinās Drakonu kalnu virzienā.
Dusmvalks ūdenstece Kuldīgas novada Alsungas pagastā, Dravniekvalka labā krasta pieteka.
Kārļu ūdenskrātuve ūdenstilpe Drabešu pagastā, Amatas upē, platība — 2,5 ha, garums — 580 m, lielākais platums — 130 m, lielākais dziļums — 4 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g.
Kreiļu ūdenskrātuve ūdenstilpe Drabešu pagastā, platība — 2 ha.
Kārļu dzirnavezers ūdenstilpe Drabešu pagastā, uzpludināta uz Amatas upes, platība - \~1 ha.
Mūra Upe Austrijā un Slovēnijā, kā arī Horvātijas un Ungārijas robežupe (vācu "Mur", horv. val. "Mura"), Dravas kreisā krasta pieteka, garums - 438 km, izteka Zemajā Tauernā.
Oranža Upe Dienvidāfrikā, Lesoto, DĀR, Namībijā (afrikandu val. "Oranje", angļu val. "Orange"), garums - 1860 km, sākas Drakonu kalnos 3000 m vjl., ietek Atlantijas okeānā, lejtecē Namībijas un DĀR robežupe.
Tugela Upe Dienvidāfrikas Republikā ("Tugela"), garums - \~480 km, sākas Drakonu kalnos, ietek Indijas okeānā, augštecē ūdenskritums.
Vāla Upe Dienvidāfrikas Republikā ("Vaal"), Oranžas labā krasta pieteka, garums - 1120 km, sākas Drakonu kalnos.
Bērzkalnupe Užavas kreisā krasta pieteka Alsungas pagastā, kas izveidojas kā Dravniekvalka un Muceniekvalka satekupe; Brenčsātes upīte; Mucenieku valks (augštecē); Muceniekvalks (augštecē); Mucniekvalks (augštecē); Siliņa; Siliņu upe; Siliņupe; Valks.
Egļu krauja Vanagu iezis Amatas ielejas pamatkrastā Drabešu pagastā.
Roču iezis Vanagu iezis Drabešu pagastā.
Vēķu ezers Vēķis, ezers Drabešu pagastā.
Vēķi Vēķu ezers - Vēķis Drabešu pagastā.
Vērsietes ezers Vērsītes ezers Drabešu pagastā.
Slavonija Vēsturisks novads Horvātijas austrumu daļā, Savas un Dravas upstarpā.
Raudiņš Ziemēns, ezers Drabešu pagastā.
Siemēnu ezers Ziemēnu ezers Drabešu pagastā.
drakons Zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas agāmu dzimtas ģints ("Draco"), mīt kokos, ķirzaka ar platām ādas krokām sānos, kuras ļauj planēt no koka uz koku, Dienvidaustrumu Āzijā, 15-20 sugu.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Dra.