Paplašinātā meklēšana
Meklējam Ant.
Atrasts vārdos (104):
- Ant:1
- Anta:1
- Antē:1
- Antajs:1
- Antani:1
- Antāni:1
- Antejs:1
- Antiba:1
- Antigo:1
- Antika:1
- Antike:1
- Antiņš:1
- Antiži:1
- Antlia:1
- Antona:1
- Antoni:1
- Antonī:1
- Antrea:1
- Antsla:1
- Antusa:1
- Antuži:1
- Antūži:1
- Antakja:1
- Antalja:1
- Antaļģe:1
- Anthoja:1
- Antigva:1
- Antiļas:1
- Antiope:1
- Antrops:1
- Antaboga:1
- Antalaha:1
- Antanaše:1
- Antanava:1
- Antaress:1
- Antazave:1
- Antekera:1
- Antēnors:1
- Antigone:1
- Antikira:1
- Antilohs:1
- Antimila:1
- Antindža:1
- Antinojs:1
- Antipara:1
- Antipina:1
- Antipolo:1
- Antoinga:1
- Antonava:1
- Antonīca:1
- Antonijs:1
- Antonito:1
- Antonova:1
- Antoņini:1
- Antopaļa:1
- Antūfīša:1
- Antaljāsa:1
- Antikleja:1
- Antikosti:1
- Antiohija:1
- Antipaksa:1
- Antipovka:1
- Antipsara:1
- Antistens:1
- Antitaurs:1
- Antjokija:1
- Antoniški:1
- Antonišķi:1
- Antonovka:1
- Antoņiški:1
- Antoņivka:1
- Antracita:1
- Antrepriz:1
- Antrodoko:1
- Antropova:1
- Antaliepte:1
- Antanifuci:1
- Antanimura:1
- Antarktīda:1
- Antarktika:1
- Antiatlass:1
- Antigoniša:1
- Antikitira:1
- Antikrists:1
- Antilibāns:1
- Antiņciems:1
- Antipajuta:1
- Antoniszki:1
- Antoniškas:1
- Antoniškys:1
- Antonopole:1
- Antverpene:1
- Antanimbari:1
- Antibalkāns:1
- Antofagasta:1
- Sant'Antimo:1
- Antananariva:1
- Antananarivu:1
- Antonioamaro:1
- Antronapjāna:1
- Antigvomorelosa:1
- Antigvokuskatlana:1
- Antoniouneeusgana:1
- Antilopveli-Krestvjū:1
Atrasts vārdu savienojumos (6):
Atrasts skaidrojumos (975):
- Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
- indantrenkrāsvielas AAntrahinona kublu krāsvielas, izceļas ar savu lielo izturību
- muzejvabole Ādgraužu dzimtas ģints ("Anthrenus"), vaboles 1,7-4 mm garumā ar ovālu zvīņām klātu ķermeni, kāpuri grauž ādas un vilnas izstrādājumus; Latvijā 5-6 sugas
- epistilijs Antablementa apakšējā daļa
- arhitrāvs Antablementa galvenā sija, apakšējā daļa
- almagels Antacīdais līdzeklis, kombinēts preparāts, kas satur alumīnija hidroksīda gelu, magnija oksīdu un sorbītu
- antacids Antacīds
- kokontrakcija Antagonistisku savilcēju un izstiepēju muskuļu savstarpēja koordinācija, lai locekli noturētu taisnu
- Adalijas līcis Antaljas līcis Turcijas dienvidos
- Antananariva Antananarivu, Madagaskaras galvaspilsēta
- Antoniszki Antanišku muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagasta teritorijā
- antanovki Antanovkas āboli
- Nisela komisija Antantes Augstākās padomes komisija, izveidota 1919. g. 10. oktobrī ar galveno uzdevumu uzraudzīt, kā Vācija Baltijā ievēro Kompjeņas pamiera noteikumus; Antantes Baltijas komisija
- ledus kontinents Antarktīda
- ATA Antarktīda, teritorijas trīsburtu kods
- Austrumantarktīda Antarktīdas austrumu daļa (_East Antarctica_), ko apskalo Atlantijas un Indijas okeāns
- Kotsa Zeme Antarktīdas daļa starp 20. un 32. rietumu garuma grādu, austrumos robežojas ar Karalienes Mondas Zemi, rietumos pāriet Filnera šelfa ledājā, piekrasti apskalo Vedela jūra, ledus biezums - 500-1000 m
- Austrālijas Antarktiskā teritorija Antarktīdas daļa starp austrumu platuma 45° līdz 136° un 143° līdz 160°
- BANZARE krasts Antarktīdas piekraste Austrumantarktīdā, Vilksa Zemes piekrastē
- Amundsena krasts Antarktīdas piekraste pie Karalienes Modas kalniem (_Amundsen Coast_), kas robežojas ar Rosa šelfa ledāju
- Mosona krasts Antarktīdas piekrastes josla Sodružestvas jūras krastā, Maka Robertsona Zemes ziemeļos, starp jūru un Framnēsu kalniem
- Greiema Zeme Antarktīdas pussalas ziemeļu daļa ("Graham Land"), līdz 1961. g. — visas pussalas nosaukums
- AQ Antarktika, teritorijas divburtu kods
- CCAMLR Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu aizsardzības komisija ("Comission for the Conservation of Antarctic marine Living Resources")
- Antajs Antejs, gigants sengrieķu mitoloģijā
- antene Antena
- raidantena Antena radioviļņu izstarošanai
- uztvērējantena Antena radioviļņu uztveršanai
- radioantena Antena radioviļņu uztveršanai un raidīšanai
- sātneris Antialkoholiķis
- antianēmisks Antianēmiskie līdzekļi - medikamenti, kas atjauno trūkstošo hemoglobīnu vai eritrocītus
- antiangināls Antianginālie līdzekļi - vielas, ko izmanto sirds išemiskās slimības ārstēšanai, stenokardijas lēkmju pārtraukšanai vai novēršanai
- antiaritmisks Antiaritmiskie līdzekļi - vielas, kas normalizē sirds ritmu, pazeminot sirds muskulatūras ierosināmību
- furazidīns Antibakteriāla viela ar plašu darbības spektru; dzeltens pulveris, vāji šķīst ūdenī
- alicīns Antibakteriāla viela, ko iegūst no īpašas sugas ķiploka vai sintētiski
- piocianāze Antibakteriāla viela, ko ražo "Pseudomonas aeruginosa"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām
- sulfadimezīns Antibakteriāla zāļu viela
- hlorofilipts Antibakteriālas darbības preparāts, ko iegūst no eikalipta lapu hlorofila
- hlorheksidīns Antibakteriāls līdzeklis; efektīvs pret daudziem gramnegatīviem un grampozitīviem mikroorganismiem; antiseptisks, dezinficējošs līdzeklis
- streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piemēram, tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai
- levomicetīns Antibiotika, ko izstrādā starainās sēnes
- antibiotiķi Antibiotikas
- humulons Antibiotiska viela apiņos
- aktinomicīns Antibiotiska viela ķīmiski līdzīgu vielu grupā, kuras producē dažādi aktiomicētu celmi
- kolistatīns Antibiotiska viela, aktīva pret zarnu nūjiņām; iegūta no aerobiem sporveidotājiem augsnes mikroorganismiem
- albomicīns Antibiotiska viela, dzeltens pulveris, šķīst ūdenī, lieto pneimonijas terapijā
- bacitracīns Antibiotiska viela, iegūta no "Bacillus subtilis" kultūrām; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem
- eimicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Bacillus subtilis"; aktīva pret difterijas, tuberkulozes u. c. baktērijām
- proaktinomicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Nocardia gardneri"; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem
- grizeofulvīns Antibiotiska viela, iegūta no "Penicillium griseofulvum"; aktīva pret vairākiem dermatomicētiem
- eritromicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces erythreus"; aktīva pret grampozitīviem mikrobiem (streptokokiem, stafilokokiem u. c.)
- grizeīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces griseus"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām
- karbomicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces halstedii"; iedarbīga pret grampozitīvajām baktērijām un lielajiem vīrusiem
- kanamicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces kanamyceticus"; aktīva pret grampozitīviem un gramnegatīviem mikroorganismiem, arī pret tuberkulozes mikobaktērijām
- eritrīns Antibiotiska viela, iegūta no eritrocītiem
- fradicīns Antibiotiska viela, iegūta no Streptomyces fradiae; kavē dažu mikroskopisko sēņu vairošanos
- hlorelīns Antibiotiska viela, iegūta no zaļaļģēm "Chlorella vulgaris"; kavē grampozitīvu un gramnegatīvu baktēriju augšanu
- helvolskābe Antibiotiska viela, izolēta no "Aspergillus fumigatus" mutanta "Helvola"
- penicilīns Antibiotiska viela, ko izstrādā dažu sugu pelējumsēnes vai ko iegūst sintētiski
- gramicidīns Antibiotiska viela, ko rada īpaša augsnes baktēriju suga
- aureomicīns Antibiotiska viela, ko veido starainā sēnīte; lieto dažu infekcijas slimību ārstēšanā
- ampicilīns Antibiotiska viela, penicilīna veids, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā, tāpēc to lieto iekšķīgi
- ampiokss Antibiotiska viela, penicilīna veids, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā, tāpēc to lieto iekšķīgi
- nebularīns Antibiotiska viela, pret-tuberkulozes līdzeklis, izolēta no "Clitocybe nebularis" sulas; piemīt antimitotiska aktivitāte, augsta šķīduma koncentrācija aizkavē dažu vēža šūnu veidu augšanu
- streptotricīns Antibiotiska, toksiska viela, ko iegūst no "Streptomyces lavendulae"; iedarbīga pret gramnegatīviem un grampozitīviem mikroorganismiem
- ksantomicīns Antibiotiskas vielas, kas izolētas no streptomicēšu kultūras
- antibiotiski Antibiotisks
- sintomicīns Antibiotisks ārstniecības preparāts - balts, kristālisks pulveris ar rūgtu garšu
- tirotricīns Antibiotisks vielu maisījums, iegūts no "Bacillus brevis", sastāv no gramicidīna un tirocidīna; aktīvs pret grampozitīviem mikroorganismiem
- tirocidīns Antibiotisku peptīdu maisījums (A, B un C tirocidīns), tirotricīna sastāvdaļa
- cefalosporīni Antibiotisku vielu klase
- nistatīns Antibiotisku vielu komplekss, ko producē "Streptomyces noursei"; aktīvs pret patogēnām mikroskopiskajām, īpaši "Candida" ģints sēnēm
- ABN Antiboļševistiskais nāciju bloks
- priekšlaice Anticipācija
- amitriptilīns Antidepresantu grupas medikaments, ko lieto, piemēram, panikas lēkmju ārstēšanā
- antidiabētisks Antidiabētiskie līdzekļi - savienojumi, kas veicina ogļhidrātu izmantošanu audos un uzkrāšanos aknās, tādējādi samazinot cukura daudzumu asinīs
- desmopresīns Antidiurētiskā hormona atvasinājums, medikaments, ko lieto, lai ārstētu urīna nesaturēšanu naktīs
- ADH Antidiurētiskais hormons, ko producē hipofīzes mugurējā daiva
- vazopresīns Antidiurētisks hormons (neirosekrēcijas produkts); sašaurina asinsvadus, paaugstina asinsspiedienu
- antidiurētika Antidiurētisks līdzeklis: (a) līdzeklis, kas kavē urīna izdalīšanos; (b) līdzeklis, kas palielina urīna koncentrāciju, samazinot tā daudzumu
- antidote Antidots - pretlīdzeklis, pretinde
- dimerkaptopropanols Antidots pret saindēšanos ar arsēnu, dzīvsudrabu, zeltu un bismutu
- rietumnieki Antifeodālās sabiedriskās domas pārstāvji Krievijā 19. gs. vidū, kas propagandēja R-Eiropas demokrātiju un Krievijas attīstību šādā virzienā, kritizēja dzimtbūšanu un absolūtismu
- kabošieši Antifeodālas sacelšanās dalībnieki Parīzē 1413. g.
- krokāni Antifeodālās zemnieku kustības dalībnieki 16. gs. b. - 17. gs. Francijā
- antilaktāze Antiferments, kas kavē laktāzes fermentative darbību
- antisteapsīns Antiferments, kas kavē steapsīna darbību
- antiureāze Antiferments, kas kavē ureāzes darbību
- antirenīns Antiferments, kas rodas dzīvnieka asins serumā pēc renīna ievadīšanas; aizkavē piena sarecēšanu
- antifobijisks Antifobijiskie līdzekļi - ārstniecības līdzekļi, ko lieto baiļu, patoloģisku bažu un paaugstinātas uzbudināmības gadījumos
- antifone Antifona
- antifrikcija Antifrikcijas materiāli - materiāli, kam ir zems berzes koeficients; no tiem izgatavo detaļas, kas pakļautas slīdes berzei (gultņus, ieliktņus utt.)
- haptēns Antigēna molekulas vai kompleksa daļa, kas nosaka tā imunoloģisko specifiskumu
- ergofors Antigēna specifisko īpašību nesēja ķīmiskā grupa
- seroreakciju Antigēna un tā pretvielu savienošanās ārējās, kā arī iekšējās pārmaiņas un parādības
- imūnfiltrācija Antigēna vai antivielas attīrīšana, lietojot imūnadsorbentu
- imūndifūzija Antigēna vai antivielas difundēšana caur puscietu vidi, parasti agara vai agarozes gelu, izraisot precipitāciju
- imunogēni Antigēni - lielmolekulāras vielas (olbaltumvielas vai to kompleksi), kas cilvēka vai dzīvnieka organismā ierosina antivielu rašanos
- antitoksigēns Antigens (toksīns), kas stimulē antitoksīna rašanos asinīs
- izoantigēns Antigēns dažu, bet ne visu tas pašas sugas indivīdu audos, piem., asins grupu antigēni
- dermatomicīns Antigēns dermatomikožu diagnosticēšanai, profilaksei vai ārstēšanai
- imūnadsorbents Antigēns vai antiviela, ko izmanto nešķīstoša antivielas un antigēna kompleksa iegūšanai; lieto homoloģiskā antigēna vai antivielas saistīšanai un izdalīšanai no dažādu vielu maisījuma
- autoantigēns Antigēns, kas atrodas antivielas producētāja organisma audos
- amboceptorogēns Antigēns, kas ierosina amboceptora rašanos
- idiotoksīns Antigēns, kas izraisa alerģisku reakciju; alergēns
- paralergīns Antigēns, kas izraisa paralerģiskas reakcijas
- ektoantigēns Antigēns, kas nekovalenti saistīts ar baktēriju virsmu un viegli atdalāms no tās; baktēriju apvalka produkts
- aleksofiksagēns Antigēns, kas stimulē komplementa saistītāju antivielu rašanos
- koktoantigēns Antigēns, ko modificē siltumterapija
- mākslīgs antigēns Antigēns, kura specifiskums izmainīts fizikālā un ķīmiskā ceļā, piem., denaturējot, nitrējot vai oksidējot
- poligēns Antigēnu komplekss, kas ierosina vairāku specifisku antivielu rašanos
- antigonon Antigonone
- tievkātu antigonone antigonoņu suga ("Antigonon leptopus"), kāpelētājaugs, kas neatrodot atbalstu ložņā pa zemi
- ATG Antigva un Barbuda, valsts trīsburtu kods
- Sentdžonsa Antigvas un Barbudas galvaspilsēta (angļu val. "Saint John's"), osta Antigvas salā, Atlantijas okeāna krastā, 25500 iedzīvotāju (2007. g.)
- antihistamīnisks Antihistamīnisks līdzeklis - tāds līdzeklis, kas kavē histamīna darbību organismā; lieto alerģisku slimību terapijā
- antiholīnerģisks Antiholīnerģiskie līdzekļi - vielas, kas nomācoši ietekmē parasimpātisko nervu sistēmu
- sima Antīkā arhitektūrā antablementa augšējas daļas vainags, ko parasti veidoja kā kimatiju vai arī kā "S" burtu
- pteroma Antīkā arhitektūrā apeja jeb telpa starp tempļa cellu un ārējo kolonnu rindu
- astragāls Antīkā arhitektūrā bieži lietots izgreznojums, parasti zīļu un ripiņu kopojums
- tetrastils Antīkā arhitektūrā četru kolonu templis
- hipotrachēlijs Antīkā arhitektūrā kolonnas kakla apakšdaļa
- piknostils Antīkā arhitektūrā kolonnu kārtojums, ja kolonnas novietotas 1,5 diametra atstatumā cita no citas, mērot starp asīm
- diastils Antīkā arhitektūrā kolonnu kārtojums, ja kolonnas novietotas 3 diametru atstatumā cita no citas, mērījot starp asīm
- eustils Antīkā arhitektūrā kolonnu kārtojums, kur kolonnas novietotas 2 un 1/4 diametru attālumā cita no citas, mērījot starp to asīm
- sistils Antīkā arhitektūrā kolonu kārtojums, novietojot kolonas 2 apakšējo diametru attālumā citu no citas, mērot starp kolonu asīm
- krēpidoma Antīkā arhitektūrā pabūve zem monumentālām celtnēm, parasti ar 3 pakāpieniem
- scamillus Antīkā arhitektūrā paliktnis zem kolonām, ko lietoja, lai izlīdzinātu stilobata līmeņa diferences
- mutuli Antīkā arhitektūrā plātnes zem geizona, virs triglifu joslas
- geisons Antīkā arhitektūrā spēcīgi izvirzīta plātne virs antablementa
- nimfejs Antīkā arhitektūrā svētnīca, kas celta par godu nimfām; parasti tika ierīkots virs avota
- fornix Antīkā arhitektūrā veco, vienkāršo triumfa loku apzīmējums
- fastigium Antīkā celtniecībā frontons, zelminis
- dibrachs Antīka divzilbīga pantpēda, kurā abas zilbes īsas; tas pats, kas pirrichijs
- conisterium Antīkā palaistrā īpaša telpa, kur ieeļļoto ķermeni apputekšņoja, lai tas nebūtu pārāk glums
- dimetrs Antīkā pantmēra pēda ar 2 vienādām ritmiskām vienībām, piem. dubulta jamba
- celle Antīkā tempļa iekšējā telpa, kur atradās dievības tēls
- ante Antīkā tempļa sānu sienu izvirzījumi ēkas fasādes pusē, kuri abās malās noslēdz priekštempļa portiku, parasti antes tika veidotas ordera formā (kā pilastri)
- likteņtraģēdija Antīkā traģēdija, kuras konfliktu pamatā ir cilvēka bezcerīga cīņa ar pārdabiskiem spēkiem, kas nosaka cilvēka dzīvi
- amfibrachs Antīka trīszilbīga pantpēda, kur 1. un 3. zilbe ir īsa (viegla), bet 2. gara (smaga)
- stilobats Antīkajā arhitektūrā - kāpņveidīga cokola augšējā virsma
- anti Antīkajā arhitektūrā celtnes sānsienu pagarinājumi galvenās fasādes, reizēm arī aizmugures pusē
- eksedra Antīkajā arhitektūrā dziļa puslokveidīga vai daudzstūraina niša ar sēdekļiem gar sienām
- epitalāmija Antīkajā dzejā - kāzu dziesma; dzejolis jaunlaulātajiem par godu
- trēna Antīkajā dzejā raudu dziesma, kurā ietilpa aizgājēja nopelnu cildinājums un sērošana par palicējiem
- kolons Antīkajā dzejā retoriskajā prozā runāta teksta gabals, kurā ir viens galvenais loģiskais uzsvars, kuru no abām pusēm ietver ritmiskas pauzes
- enkomija Antīkajā dzejā slavinājuma dziesma kādai noteiktai personai vai notikumam
- aporija Antīkajā filozofijā - loģiska grūtība, nepārvarama pretruna problēmas risināšanā
- elements Antīkajā filozofijā - tas pats, kas stihija (uguns, gaiss, ūdens un zeme)
- stihija Antīkajā filozofijā - viens no dabas pamatelementiem: uguns, gaiss, ūdens, zeme
- kvintesence Antīkajā filozofijā ēters, piektais elements (blakus četriem zemes elementiem - ūdenim, zemei, ugunij, gaisam)
- logaēds Antīkajā kvantitatīvajā metrikā vārsmas, kas veidotas kā dažāda garuma moru (trīsmoru - trohaja, jamba; četrmoru - daktila, anapesta) salikumi
- georgika Antīkajā laikmetā - dzejolis par lauku dzīvi un lauku darbiem
- epifānija Antīkajā literatūrā - himnisks dzejojums par godu dieviem
- epitalāma Antīkajā mākslā kāzu slavinājuma dziesma
- Pirams Antīkajā mitoloģijā - babiloniešu jauneklis, Tisbes mīļākais
- Tisbe Antīkajā mitoloģijā - babiloniešu jauniete, Pirama iemīļotā
- kaducejs Antīkajā mitoloģijā - divu čūsku apvīts Hermeja-Merkura zizlis; miera, arī tirdzniecības simbols
- greifs Antīkajā mitoloģijā - spārnots lauva ar ērgļa galvu
- herojs Antīkajā mitoloģijā - varonis, pusdievs
- Elisijs Antīkajā mitoloģijā - vieta (pasaules galējos rietumos, pazemes valstībā vai "svētlaimīgo salās"), kur pēc nāves mūžīgā svētlaimē laiku vada dievu izredzētie
- pusdievs Antīkajā mitoloģijā - zemākās kārtas dievs
- teurgs Antīkajā neoplatonisma tradīcijā cilvēks, kas prktizēja askētismu, lai sasniegtu ekstāzi un savienotos ar Dievu
- kadastrs Antīkajā pasaule - personu saraksts, kurām jāmaksā galvasnauda
- pusdievs Antīkajā pasaulē - valdnieks, dižciltīgais, kura ciltstēvi - pēc teikām, leģendām - bijuši dievi
- eksods Antīkajā teātrī - traģēdijas beiguposms, kura noslēgumā koris līdz ar aktieriem atstāj skatuvi
- centons Antīkajā tradīcijā dzejolis, kas izveidots no citu dzejoļu (parasti vairāku autoru) rindām
- epicēdija Antīkajā tradīcijā dziesma mirušajam, kas vēl nav apbedīts
- oranta Antīkajā un kristietisma mākslā tēlota cilvēka figūra, parasti Dievmāte, ar paceltām rokām un augšup vai uz priekšu pavērstām plaukstām
- ekloga Antīkajā un vēlāk arī Eiropas dzejā - dzejolis par ganu dzīves tematu; arī dialogs dzejā
- bakhijs Antīkajā vārsmošanā - pēda, kas sastāv no vienas īsas zilbes un divām garām zilbēm
- jambtrohajs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - četrzilbju pēda, kas sastāv no jamba un trohaja
- tribrahijs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - dzejas pēda, kas sastāv no trim īsām zilbēm
- epods Antīkajā vārsmošanas sistēmā - lirisks dzejolis, kurā garais pants mijas ar īso
- antibakhijs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - pēda, kas sastāv no divām garām zilbēm un vienas īsas zilbes
- hematinons Antīkajos laikos bieži izmantota sarkana stikla masa, kas satur varu
- pelasgi Antīkajos nostāstos minētie Senās Grieķijas pirmiedzīvotāji, kurus ap 2000. g. p. m. ē. pakļāvušas grieķu ciltis un vēlāk asimilējušas
- Akropole Antīkās arhitektūras ansamblis Atēnās
- pastorāle Antīkās bukoliskās dzejas paveids, kam raksturīgs lauku dzīves idealizētu ainu, bezrūpīgas, prieka pilnas ganu dzīves attēlojums; šī dzejas paveida daiļdarbs
- idille Antīkās bukoliskās dzejas paveids; dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi
- bukolika Antīkās dzejas žanrs, kas izveidojies no folkloras - idilliskajām ganu dziesmām; šī žanra daiļdarbs
- efezieši Antīkās Efesas pilsētas (tag. Turcijā) iedzīvotāji
- arhetips Antīkās filozofijas vēlīnā perioda pirmtēls, ideja
- stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, neuzbudināmība
- skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēka izturēšanās normas
- pneimatisms Antīkās medicīnas skolas mācība par pneimu vai vitālo gaisu, kas nokļūstot no plaušām sirdi un no tās pa artērijām izplūstot pa visu ķermeni
- teseras Antīkas monētveidīgas, parasti no svina, bronzas, kaula vai terakotas darinātas plāksnītes, kas sastopamas jau senajā Grieķijā, bet sevišķi izplatījās Romas ķeizarvalstī
- Eons Antīkās pasaules sinkrētisko kultu laika dievs, ko attēloja kā vecu vīru ar lauvas galvu un ap ķermeni apvijušos čūsku
- brahiantiklināle Antiklināla slāņu kroka, kuras garums ne vairāk kā 2-3 reizes pārsniedz platumu
- AAK Antīko automobiļu klubs
- paraskēnijs Antīko teātru iekārtā eja no orķestra tieši uz skatuvi
- naoss Antīko tempļu iekštelpa, kur atradās dievības tēls
- omefīns Antikoagulants, iedzeltens, kristālisks pulveris, praktiski nešķīst ūdenī, aizkavē vairāku asins recēšanas faktoru veidošanos organismā
- antiprotrombīns Antikoagulants, kas kavē protrombīna pārvēršanos trombīnā
- hirudīns Antikoagulants, ko izdala medicīniskās dēles
- autoantikomplements Antikomplements, kas radiesorganismā un spēj neitralizēt paša seruma komplementu
- spina Antīkos cirkos iekārtota garensiena, kas sacīkšu laukumu sadalīja 2 daļās
- pretkristus Antikrists
- antisks Antīks
- kiliks Antīks māla (retāk metāla) dzeramais trauks: lēzena tase uz zemas pēdas ar divām līmeniskām osām; bieži apgleznots
- lekits Antīks māla trauks ar konusveida (no 6. gs. 2. p. p. m. ē.) vai cilindrisku ķermeni (no 5. gs. p. m. ē.) uz zemas kājas, ar šauru kaklu un vertikālu osu; izmantoja eļļas un smaržu glabāšanai
- oinohoja Antīks olveidīgs māla vai metāla trauks ar vienu osu un kaklu; savulaik izmantots vīna liešanai
- anapaists Antīks pantmērs; trīsbalsienu pēda ar divām īsām (vieglām) zilbēm, un vienu garu (smagu) zilbi; apgriezts daktils; anapests
- krotalons Antīks, spāniešu kasteņetēm līdzīgs klabināms instruments, grieķi un romieši to lietoja kā pavadītājinstrumentu dejām
- subaerata Antīku, gk. Romas republikas un ķeizaru laikmeta monētu viltojumi, kuru kodols sastāvēja no mazvērtīgāka metāla nekā monētas ārējais platējums
- latīņu burti Antīkva
- senumnieks Antikvārs, senlietu pārzinātājs
- lielīši Antīkvas un krievu burti, kas pēc formas atbilst versāļiem, bet pēc lieluma mazajiem burtiem
- kapiteļi Antīkvas un krievu burti, kas pēc formas atbilst versāļiem, bet pēc lieluma mazajiem burtiem; lielīši
- antilopa Antilope
- dzeirans Antilopu suga, kas plaši izplatīta no Sīrijas līdz Mongolijai
- antimera Antimērs - viena no divpusēji simetrisku dzīvnieku simetriskām ķermeņa daļām
- amfotericīns Antimikotisks līdzeklis
- nitazoksanīds Antimikrobiska viela; lieto kriptosporidiozes ārstēšanai HIV nēsātājiem vai AIDS slimniekiem
- neostibozāns Antimona preparāts, pretleišmaniju līdzeklis
- stibnīts Antimonpaskābes sāls, svina krāsas minerāls, antimona rūda
- stibijs Antimons - ķīmisks elements, periodiskās sistēmas 51. elements; Sb
- Sb Antimons (ķīm. elements)
- mitokarcīns Antineoplastiska antibiotika, iegūta no "Streptomyces" sugām
- antinociceptīvs Antinociceptīvā sistēma - nervu šūnas hipotalāmā un vidussmadzenēs, kas kontrolē sāpju intensitāti organismā
- antioksidētāji Antioksidanti - vielas, kas novērš vai kavē oksidēšanos
- piknogenols Antioksidants, kas iegūts no priežu mizas, izmanto košļājamā gumijā un citur piedevās, arī kā pretnovecošanas līdzekli
- likopens Antioksidants; viela, kas tomātam piešķir sarkano krāsu; likopēns; likopīns
- antipirētika Antipirētiska viela - ārstniecības līdzeklis pret paaugstinātu temperatūru
- antipsihotisks Antipsihotiskie līdzekļi - vielas kas nomāc centrālo nervu sistēmu, neradot apziņas traucējumus, un spēj mazināt psihožu simptomus
- antisemīts Antisemītisma piekritējs; cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem
- antizemīts Antisemīts
- timols Antiseptiska viela - bezkrāsaini kristāli ar raksturīgu smaržu un asu garšu
- antiseptiķis Antiseptiskais līdzeklis
- salubrins Antiseptisks līdzeklis pret kukaiņu kodumiem, etiķestera, etiķskābes un alkohola maisījums
- borfenilskābe Antiseptisks līdzeklis, indīgs zemākām dzīvības formām, nekaitīgs augstākām; iegūst, fosfora oksihlorīdam iedarbojoties uz borskābes un fenola maisījumu
- antisimpatotonisks Antisimpatotoniskie līdzekļi - adrenoblokatori, kas ietekmē tikai asinsrites centra alfa adrenoreceptorus smadzenēs
- pretpieņēmums Antitēze
- antitireoidāls Antitireoidālie līdzekļi - vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā
- antitireoīds Antitireoīdie līdzekļi - vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā
- antiantitoksīns Antitoksīna antiviela
- autoantitoksīns Antitoksīns, kas rodas organismā un pasargā to no saslimšanas
- antitoksiski Antitoksisks
- antitresta Antitresta likumdošana - apkopojošs jēdziens, ark o apzīmē ASV likumus, kuri ierobežo trestu un sabiedrību darbību, piem., negodīgu konkurenci
- imūnviela Antiviela
- antimatērija Antiviela - viela, kas sastāv no antidaļiņām
- antivīruss Antiviela (ārstniecības preparāts) - mikrobu kultūru filtrāts, kas aizkavē tās mikrobu sugas vairošanos, no kuras iegūts
- baktericidīns Antiviela asinīs, kas komplementa klātienē spēj nonāvēt baktērijas
- placentolizīns Antiviela dzīvnieka serumā, kuram ievadītas cita dzīvnieka placentas šūnas
- antiendotoksīns Antiviela pret baktēriju endotoksīnu
- spermolizīns Antiviela pret spermatozoīdiem, ko iegūst, ievadot tos dzīvniekos
- antileikocidīns Antiviela pret streptokoku leikocidīnu
- antisensibilizīns Antiviela sensibilizētā dzīvniekā, kura, savienojoties ar antigēnu (sensibilizīnu), izraisa anafilaktisko šoku
- endoteliolizīns Antiviela vai toksīns, kas šķīdina endotēlija šūnas
- antistreptolizīns Antiviela, kas darbojas pret hemolītisko streptokoku hemotoksīnu
- koagulīns Antiviela, kas ierosina antigēna precipitāciju
- hemaglutinīns Antiviela, kas izraisa hemaglutināciju
- mikoprecipitīns Antiviela, kas izraisa precipitāciju raugu un sēņu ekstraktos
- antiautolizīns Antiviela, kas kavē autolizīna darbību
- antitripsīns Antiviela, kas kavē tripsīna darbību
- autohemolizīns Antiviela, kas lizē autologus eritrocītus
- antilizīns Antiviela, kas neitralizē lizīna darbību
- timolizīns Antiviela, kas noārda aizkrūtes dziedzera šūnas
- autoizolizīns Antiviela, kas noārda indivīda šūnas, no kura tā iegūta, kā arī tās pašas sugas citu indivīdu šūnas
- splenolizīns Antiviela, kas noārda liesas audus
- autoantiviela Antiviela, kas radusies organismā pret paša audiem
- antistreptohemolizīns Antiviela, kas rodas asinīs streptohemolizīna ietekmē
- anafilaktīns Antiviela, kas rodas, reaģējot uz proteīna ievadīšanu anafilaksē
- izoantiviela Antiviela, kas savienojas ar audu antigēnu no dažiem, bet ne visiem tās pašas sugas indivīdiem
- imūnopsonīns Antiviela, kas sensibilizē noteiktu antigēnu fagocitozei
- antituberkulīns Antiviela, kas veidojas organismā pēc tuberkulīna injekcijas
- zooprecipitīns Antiviela, ko iegūst, atkārtoti parenterāli ievadot dzīvnieku proteīnus
- reagīns Antivielai līdzīga viela, kas saista komplementu un izraisa alerģiskas parādības
- imunoglobulīni Antivielas - asins seruma globulīni, kuru sintēzi ierosina kāds mikroorganism s vai antigēns un kuri ar šo antigēnu reaģē, organismu aizsargājot
- antiantiviela Antivielas antiviela, viela, kas iznīcina vai samazina antivielas darbību
- aglutinīni Antivielas asins serumā, kas ierosina asins šūnu salipšanu
- bakteriolizīni Antivielas, kas noārda baktērijas
- imūnglobulīni Antivielas, ko organisms izstrādā, sastopoties ar sev naidīgām vielām, antigēniem
- izoimunizācija Antivielu rašanās pret tās pašas sugas cita indivīda antigēnu, piem., pretrēzus serums rodas, pārlejot rēzuspozitīvas asinis rēzusnegatīvam indivīdam, kā arī rēzusnegatīvai sievietei, kam ir grūtniecība ar rēzuspozitīvu augli
- antivirusāls Antivirusālie līdzekļi - medikamenti, kas nomāc vīrusu attīstību un vairošanos
- Altona Antlavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā
- antokiani Antociāni -augu pigmenti, kas nosaka to krāsu
- antioiki Antoiki
- antologs Antoloģijas sakārtotājs
- Antonijas strauts Antonīca, Vesetas pieteka
- Svirēja Antonīcas labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, garums - 5 km; Svirējīte
- antonavka Antonovka (ābele)
- antonavka Antonovkas auglis
- Antaslovas ezers Antoslavas ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā
- Stolānu ezers Antoslavas ezers Ņukšu pagastā
- antrahinons Antracēna oksidācijas produkts; tā derivāti atrodami rabarberā, alojā, sennā, krūkļa mizā, pabērza augļos un nosaka to laksatīvo darbību
- antraglikozīdi Antracēna un glikozīdu savienojumi, sastopami pabērzu un kasiju lapu drogās
- Bokovoantracita Antracita - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1962. g.
- anthracoidea Antrakoīdejas - melnplaukas sēņu rindas ustilāgu dzimtas ģints
- Cintractia echinospora antrakoīdeju sugas "Anthracoidea echinospora" nosaukuma sinonīms
- Cintractia fischeri antrakoīdeju sugas "Anthracoidea fischeri" nosaukuma sinonīms
- Cintractia subinclusa antrakoīdeju sugas "Anthracoidea subinclusa" nosaukuma sinonīms
- D'Antrkasto salas Antrekasta salas Zālamana jūrā
- antreprenērs Antreprenieris
- antropofaģija Antropofāgija
- antropogēnija Antropoģenēze
- prostijs Antropoloģijā lietots ķermeņa punkts, kas atrodas mediānā plāksnē starp abiem augšējiem iekšējiem griezējzobiem pie smaganu apakšējās malas
- antropoģenēze Antropoloģijas nozare, kas pētī cilvēka izcelšanos; cilvēka attīstība kā ontoģenēzes, tā filoģenēzes nozīmē
- antroposomatoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī cilvēka ķermeni, tā attīstību, anatomiju, fizioloģiju, patoloģiju
- paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu cilvēkus un to attīstības vēsturi
- kultūrekoloģija Antropoloģijas nozare, kurā pēta attiecības starp iedzīvotājiem un vidi kādā noteiktā teritorijā
- antropognozija Antropoloģijas senāks nosaukums
- antropologs Antropoloģijas speciālists
- brahicefālija Antropoloģijas termins īsgalvības apzīmēšanai
- brahikefālija Antropoloģijas termins īsgalvības apzīmēšanai
- kraniometrija Antropoloģijas, zooloģijas metode cilvēku un dzīvnieku galvaskausu mērīšanai
- antropometrija Antropoloģisko pētījumu metodika, kas saistīta ar dažādiem cilvēka auguma un ķermeņa proporciju mērījumiem
- goniometrs Antropoloģisks instruments sejas un galvas (galvaskausa) leņķisko izmēru noteikšanai
- autoetnogrāfija Antropoloģisks pētījums par kādu sociokulturālu sistēmu tajā pašā sabiedrībā, pie kuras pieder pētnieks
- trohanterions Antropometrijā augšstilba kaula lielā grozītāja augstākais punkts
- antropotehnika Antropometrijas un psihotehnikas datu izlietošana arodnieciskās izlases nolūkos
- trihions Antropometriskais punkts, kurā galvas vidējā sagitālā plakne krusto matu līniju
- stomions Antropometrisks punkts -centrālais mutes spraugas punkts, ja lūpas aizvērtas
- Asticu ezers Antropovas ezers Kaunatas pagastā
- Antropoles ezers Antropovas ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- anthurium Antūrijas
- kristāla antūrija antūriju suga ("Anthurium crystallinum")
- Berhema Antverpenes piepilsēta ("Berchem"), kas tagad iekļauta tās sastāvā
- Borgerhauta Antverpenes pilsēta rajons Beļģijā ("Borgerhout"), kas agrāk bij atsevišķa pilsēta, 45900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hobokena Antverpenes pilsētas dienvidrietumu daļa Beļģijā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, 34400 iedzīvotāju (2006. g.)
- Merksema Antverpenes pilsētas rajons, tās ziemeļu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, osta Šeldas-Māsas kanālu sistēmā, \~42000 iedzīvotāju
- Antāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā; Antani
- Antilopveli-Krestvjū apdzīvota vieta ASV (_Antelope Valley-Crestview_), Vaiomingas štata ziemeļaustrumu daļā
- Antigo apdzīvota vieta ASV (_Antigo_), Viskonsinas štatā
- Antonito apdzīvota vieta ASV (_Antonito_), Kolorādo štata dienvidos
- Antonava apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Antonava_), Vitebskas apgabala ziemeļu daļā
- Antopaļa apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Antopal_), Brestas apgabalā
- Vilreika apdzīvota vieta Beļģijā ("Vilrijk"), kas līdz 1983. g. bija atsevišķa pilsēta, kad pievienota Antverpenes pilsētai
- Bērse apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē
- Brashāta apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē
- Brehta apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē
- Heistopdenberga apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē
- Herentalsa apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē
- Shotena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē
- Vesterlo apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē
- Balena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provinces austrumos
- Kalmthauta apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provinces ziemeļu daļā
- Antigoniša apdzīvota vieta Kanādā (_Antigonish_), Jaunskotijas provincē
- Antonovka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Antonovka_), Ziemeļkazahstānas apgabalā
- Antipajuta apdzīvota vieta Krievijā (_Antipajuta_), Tjumeņas apgabala ziemeļos, Tazas līča ziemeļu krastā
- Antipina apdzīvota vieta Krievijā (_Antipino_), Tjumeņas apgabala dienvidrietumu daļā, Tavdas kreisajā krastā
- Antipovka apdzīvota vieta Krievijā (_Antipovka_), Volgogradas apgabalā, Volgogradas ūdenskrātuves labajā krastā
- Antropova apdzīvota vieta Krievijā (_Antropovo_), Kostromas apgabalā
- Antaļģe apdzīvota vieta Lietuvā (_Antalgé_), Utenas apriņķa Utenas rajonā
- Antanaše apdzīvota vieta Lietuvā (_Antanašė_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Antanava apdzīvota vieta Lietuvā (_Antanavas_), Marijampoles apriņķī
- Antazave apdzīvota vieta Lietuvā (_Antazavė_), Utenas apriņķa Zarasu rajonā
- Antindža apdzīvota vieta Madagaskarā (_Antindra_), Ancirananas provincē
- Barbera apdzīvota vieta Nīderlandes Antiļās, Kirasao salas ziemeļaustrumu daļā
- Anslarī apdzīvota vieta Sentlūsijā, Mazo Antiļu salu Sentlūsijas salas rietumu piekrastē
- Antoņini apdzīvota vieta Ukrainā (_Antoniny_), Hmeļņickas apgabalā
- Antoņivka apdzīvota vieta Ukrainā (_Antonivka_), Hersonas apgabalā
- Adelijas krasts apvidus Antarktīdas austrumu piekrastē starp 136. un 142. austrumu garuma grādu, dienvidu magnētiskā pola un polārā loka rajonā, to klāj 2800 m biezs ledājs, kas veido stāvu nogāzi ar vairākiem šļūdoņiem, vietām atsedzas klintis
- Argentīnas Antarktīda Argentīnas pretenzija Antarktikā Tjerra del Fuego provinces sastāvā, daļēji pārklājas ar Čīles un Lielbritānijas pretenzijām, platība -1231064 km^2^, ietver Vedela jūru un Antarktīdas pussalu, 19 pētniecības staciju ar personālu līdz 300 cilvēku vasarā
- Belgrano III Argentīnas zinātniski pētnieciskā stacija Antarktīdā, Vedela jūras dienvidu piekrastē, Berknera salas ziemeļos
- Belgrano II Argentīnas zinātniski pētnieciskā stacija Antarktīdā, Vedela jūras dienvidu piekrastē, Kotsa Zemes Luitpolda krastā
- Antiļu salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (spāņu valodā "Antillas") starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku, kopējais garums pārsniedz 3500 kilometrus, platība — 220000 kvadrātkilometru, salas kalnainas, lielākais augstums — 3175 m (Dvartes kalns Haiti)
- Belenija salas arhipelāgs Klusajā okeānā, 300 km no Antarktīdas, platība - 2000 kvadrātkilometru, neapdzīvotas, 3 lielāku un vairāku sīku vulkānisku salu virknes (160 km), maksimālais augstums - 1524 m, klāj ledājs
- ASV Virdžīnas ASV Virdžīnu salas (angļu _Virgin Islands_ / _Virgin Iislands of the United States_), kas ir ASV nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, atrodas Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Santakrusu, Sentomasu, Sentdžonu un 65 sīkas salas, administratīvais iedalījums - 3 distrikti, 109800 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Šarlote Amālija
- Amundsenskota-Sautpola ASV zinātniskā stacija Antarktīdā, Dienvidpolā (_Amundsen-Scott South Pole_), polārajā plato 2800 m vjl., ledus biezums - 2810 m, dibināta 1957. g.
- Makmerdo ASV zinātniskā stacija Antarktīdā, Rosa salā, Rosa jūrā, pie Rosa šelfa ledāja malas, dibināta - 1956. g.
- Skotijas jūra Atlantijas okeāna malas jūra (angļu val. "Scotia Sea") Antarktīdas piekrastē, starp Dienviddžordžijas salu, Dienvidsendviču un Dienvidorkneju salām, Dreika šaurums to savieno ar Kluso okeānu, platība — 1247000 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 6022 m
- Karalienes Mērijas Zeme atrodas Antarktīdas austrumos (angļu val. “Queen Mary Land”) starp 92. un 100. austrumu garuma grādu, to apskalo Deivisa un Mosona jūra, ledus vairoga virsas augstums — 3000 m, ledus biezums līdz 3500 m
- Pālmera Zeme atrodas Antarktīdas pussalas dienvidu daļā (“Palmer Land”), augstums — 2000-4200 m vjl., lielu daļu (izņemot augstākās virsotnes) klāj ledājs
- Dienvidantiļu grēda atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Dienvidamerikas Andu kalnu turpinājums, stiepjas no Ugunszemes arhipelāga caur Dienvidsendviču salām uz Antarktīdas pussalu, garums - >3500 km, dziļums - līdz 3000 m, vietām - 1000 m, virs ūdens paceļas Dienviddžordžija, Dienvidsendviču, Dienvidorkneju un Dienvidšetlendu salas
- Vestindijas salas atrodas Atlantijas okeāna rietumos ("West Indies"), starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku (pieder pie Ziemeļamerikas), platība - 239700 kvadrātkilometru, ietver Antiļu un Bahamu salas
- Atakamas tuksnesis atrodas Čīles ziemeļu daļā (spāņu _Desierto de Atacama_), Antofagastas un Atakamas reģionā, Klusā okeāna piekrastē, sausākais apvidus pasaulē, garums - \~1000 km
- Rietumindijas grēda atrodas Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, savienojas dienvidrietumos ar Āfrikas-Antarktīdas grēdu, ziemeļaustrumos - ar Arābijas-Indijas un Centrālo Indijas grēdu, garums - \~4000 km, platums - 200-300 km, dziļums pārsvarā - 2000-3000 m, mazākais - 250 m, grēda ļoti saposmota
- Dienvidaustrālijas lielieplaka atrodas Indijas okeānā, starp Austrāliju, Tasmāniju un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, vidējais dziļums — \~5000 m, lielākais — 5853 m, gultnē bieza mālainu dūņu kārta
- Kaņiera pilskalns atrodas Lapmežciema pagastā, starp Antiņciemu un Čaukciemu, Kaņiera rietumu krasta 0,5 km garās pussalas galā, augstums — \~3 m, garums — 25 m, no 3 pusēm to apņem ezers, bet rietumos norobežo purvs, ziemeļu un dienvidu pusē nocietinājumu vaļņi
- Elsvērta Zeme atrodas Rietumantarktīdā (angļu val. "Ellsworth Land"), uz dienvidrietumiem no Antarktīdas pussalas starp 62. un 102. rietumu garuma grādu, ledāja virsa \~2000 m vjl., ledus biezums - līdz 3000 m
- Šeiha kalns augstākā virsotne Antilibāna kalnu masīvā Rietumāzijā, 2814 m vjl.
- Binbongas kalns augstākā virsotne Antitaura kalnu Binbogas grēdā, Turcijā, 3054 m vjl.
- Amerikāņu augstiene augstiene Antarktīdā (_American Highlands_), Austrālijas Antarktiskajā teritorijā, iepretim Indijas okeāna Deivisa jūras rietumu daļai
- Mosona Austrālijas galvenā zinātniskā staciaja Antarktīdā ("Mawson"), Maka Robertsona Zemes Mosona krastā 6 m vjl., dibināta 1954. g. lai veiktu ģeofizikālus, meteoroloģiskus, glacioloģiskus un bioloģiskus novērojumus
- XCD Austrumkarību dolārs; Angiljas, Antigvas un Barbudas, Dominikas Sadraudzības, Grenādas, Montserratas, Sentkitsas un Nevisas Federācijas, Sentlūsijas, kā arī Sentvinsentas un Grenadīnu valūtas kods, sīknauda - cents
- Sintmartēna Autonoma valsts Nīderlandes Karalistes sastāvā, nodibināta 2010. g. 10. oktobrī, kopā ar Kirasao aizstājot Nīderlandes Antiļas
- Kirasao Autonoma valsts Nīderlandes Karalistes sastāvā, nodibināta 2010. g. 10. oktobrī, kopā ar Sintmartēnu aizstājot Nīderlandes Antiļas
- Bedavangs Bali salas iedzīvotāju kosmoloģijā bruņurupucis, ko meditējot radīja kosmosa čūska Antaboga, uz tā balstījās divas saritinājušās čūskas, zemes turētājas, un Melnais akmens, pazemes valstības vāks
- krameņpuķe Baltā krameņpuķe - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- kramppuķe Baltā kramppuķe - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- kumele Baltā kumele - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- kumelīte Baltā kumelīte - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- romaška Baltā romaška - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- tīrumpīpene Baltā tīrumpīpene - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- ķērsu baltenis balteņu dzimtas suga ("Anthocharis cardamines"); dzelteni balts tauriņš ar sārtiem priekšspārnu galiem, lido pavasarī un vasaras sākumā
- Rumbiņi Bārdu dzimtas memoriālais muzejs, atrodas Limbažu novada Katvaru pagasta Pociemā, dibināts 1993. g. (no 1968. g. blakus mājā bija memoriālā istaba F. Bārdam), izvietots dzejnieku Antona Bārdas un Friča Bārdas dzimtajās mājās, ekspozīcijā materiāli par Antona, Friča un Paulīnas Bārdu dzīvi, daiļradi, darba gaitām Latvijā un ārzemēs
- Hērods Bībelē, Jaunajā Derībā, Galilejas tetrarhs Hērods Antipa
- Belinshauzena jūra Bmalas jūra Dienvidu okeānā, Antarktīdas piekrastē, starp Antarktīdas un Tērstona pussalu, platība - 487000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4115 m
- Astronomokrulsa Brazīlijas zinātniskā stacija Antarktīdā (_Astronomo Cruls_), Nelsona salas ziemeļaustrumu piekrastē
- Britu Virdžīnas Britu Virdžīnu salas ("British Virgin Islands"), Lielbritānijas aizjūras teritorija Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Rodtauna, platība - 153 kvadrātkilometri, 24940 iedzīvotāju (2010. g.), 36 vulkāniskas salas, apdzīvotas 16 salas
- briežāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
- kaķpēdiņa Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
- krampāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
- lēciņas Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
- pērkonāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
- pērkoņāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
- vājšāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
- velnāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
- placodermi Bruņuzivis ar 4 dzimšu grupām (kārtām): "Anaspida", "Heterostraci", "Osteostraci" un "Antiarchi"
- lauvmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Antirrhinum"), dekoratīvs viengadīgs augs ar divlūpainiem dažādas krāsas ziediem, \~40 sugas, Latvijā 1 suga
- suņburkšķi čemurziežu dzimtas ģints ("Anthriscus"), Latvijā konstatētas 3 sugas
- suņburkšķis čemurziežu dzimtas ģints ("Anthriscus"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem čemuros, Latvijā konstatētas 3 sugas
- Antoniouneeusgana Čīles sezonāla pētnieciskā stacija Antarktīdā (_Antonio Huneeus Gana_), Elsverta kalnu Heritidža grēdas malā, netālu no Rones šelfa ledāja
- Bajaparaiso Čīles zinātniskā stacija Antarktīdā, Antarktīdas pussalas Danko krastā pie Žerlaša šauruma
- stepes čipste čipstu suga ("Anthus campestris")
- sarkanrīkles čipste čipstu suga ("Anthus cervinus")
- Austrumāzijas čipste čipstu suga ("Anthus godlewskii")
- Sibīrijas čipste čipstu suga ("Anthus gustavi")
- zaļganā čipste čipstu suga ("Anthus hodgsoni")
- lielā čipste čipstu suga ("Anthus novaeseelandiae")
- piešainā čipste čipstu suga ("Anthus novaeseelandiae")
- akmeņu čipste čipstu suga ("Anthus petrosus")
- pļavas čipste čipstu suga ("Anthus pratensis"), dziedātājputns apmēram zvirbuļa lielumā, Latvijā sastopams bieži, gājputns
- ūdens čipste čipstu suga ("Anthus spinoletta")
- koku čipste čipstu suga ("Anthus trivialis")
- Monpelē Darbīgs vulkāns Martinikas ziemeļos, Mazajās Antiļu salās, augstums - 1397 m, diametrs pie pamatnes - 15 km, krāteris \~750-1000 m diametrā, to aizņem divi \~400 m augsti andezīta lavas stabi, kas pacēlušies 1902. un 1929. g. izvirdumā
- Skorpions debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Scorpius"; saīsinājums "Sco"), atrodas Piena Ceļā uz dienvidiem no Čūskneša; spožākās zvaigznes - Antaress un El-Akrabs
- Antjokija departaments Kolumbijā (_Antioquia_), administratīvais centrs - Medeljina
- antarktandi Dienvidamerikas Andu ģeoloģisko elementu turpinājums Antarktīdas kontinentā, saskatāms kalnu grēdās un gareniskos iegruvumos
- dilumzāle Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica")
- kaķapēdeņš Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica")
- kaķpēda Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica")
- kaķpēdiņi Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica")
- zaķķepiņas Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica")
- zaķpēdas Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica")
- zaķpēdiņa Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica")
- zaķpekiņa Divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria dioica")
- kaķa pauti divmāju kaķpēdiņa ("Antennaria doioica", senāk "Gnaphalium dioicum")
- Dominikāna Dominikānas Republika - valsts Vidusamerikā, Lielajās Antiļu salās, Haiti salas austrumos (angļu val. "Dominicana"), platība - 48700 kvadrātkilometru, 9,5 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Santodomingo, administratīvais iedalījums - 31 province un Nacionālais distrikts, sauszemes robeža ar Haiti
- Dominika Dominikas Sadraudzība - valsts Vidusamerikā, Mazajās Antiļu salās ("Dominica"), platība - 751 kvadrātkilometrs, 72800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Rozo, administratīvais iedalījums - 10 pagastu
- govmīzīte Dzeltenā govmīzīte - dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria")
- zeltenes dzeltenā ilzīte (_Anthemis tinctoria_); krūms ar dzelteniem ziediem
- būkmātara Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria")
- govmīžas Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria")
- grietiņa Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria")
- kliņģerene Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria")
- kliņģerīte Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria")
- kliņģerpuķītes Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria")
- kramppuķe Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria")
- kumelīte Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria")
- margarite Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria")
- pīķene Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria")
- piķenes Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria")
- pīķenes Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria")
- piķiena Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria")
- piķienas Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria")
- pīpene Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria")
- pīpenes Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria")
- popi Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria")
- pūdējumpuķes Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria")
- tīrumkliņģerītes Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria")
- zeltene Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria")
- zeltene Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria")
- židava Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria")
- zirgkumelīte Dzeltenā zirgkumelīte - dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria")
- zirgkumelītes Dzeltenās zirgkumelītes - dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria")
- koraļļi Dzīvnieku valsts zarndobumaiņu tipa klase ("Anthozoa"), ko iedala 2 apakšklasēs (astoņstarainie un sešstarainie koraļļi), jūras dzīvnieki, parasti koraļļpolipi, Latvijā konstatētas tikai fosilijas
- Hanuka Ebreju svētki, kas ilgst astoņas dienas novembrī-decembrī (no Kislev mēneša (ebreju kalendāra devītais mēnesis) 25. dienas līdz Tenet mēneša 2. dienai), šajā laikā tiek pieminēta makabiešu uzvara pār Antioha IV vadītajiem sīriešiem; Hanukā laikā katru vakaru tiek aizdegta viena no menoras svecēm (lampiņām); šos svētkus sauc arī par gaismas svētkiem
- Antonijs Ēģiptes kristietis ("Antonius"), svētais, eremīts (Anthony the Great; ap 251.-356. g.), kristīgo mūku kustības aizsācējs
- eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā
- baltā ēkupiepe ēkupiepju suga ("Antrodia sinuosa"), kas bieži sastopama ēkās uz koka daļām
- antiņciemnieki Engures novada Lapmežciema pagasta apdzīvotās vietas "Antiņciems" iedzīvotāji
- Antoslavas ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - 10 ha; Antaslovas ezers; Stolānu ezers
- Antropovas ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagasta dienvidrietumu daļā, platība - 15 ha; Antropoles ezers; Asticu ezers
- Fordefransa Fortdefransa - pilsēta Mazajās Antiļu salās
- Senmartēna Francijas aizjūras kopiena Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā ("Saint-Martin"), platība - 54 kvadrātkilometri, 30230 iedzīvotāju (2010. g.); Senmartēnas Kopiena
- Senbartelmī Francijas aizjūras kopiena Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā, platība - 21 kvadrātkilometrs, 7400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Gvadelupa Francijas aizjūras reģions Vidusamerikā (fr. val. "Guadeloupe"), ietver Gvadelupu, Marīgalantas salu kā arī atsevišķas nelielas salas Mazo Antiļu salu ziemeļos, platība - 1705 kvadrātkilometri, 404000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Bastēra, iedalījums - 2 apriņķi
- Francijas Dienvidjūru teritorija Francijas Dienvidjūru (un Antarktikas) teritorija (fr. val. "Terres Australes et Antarctiques Francaises") - Francijas valdījums Indijas okeāna dienvidos un Antarktīdā, platība - 647500 kvadrātkilometru, nav pastāvīgo iedzīvotāju, darbojas 4 zinātniski pētnieciskas stacijas ar \~145 cilvēku personālu (2006. g.)
- ATF Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes, teritorijas trīsburtu kods
- Dimondirvila Francijas zinātniskā stacija Antarktīdā ("Dumont d'Urville"), Petrela salā, pie Adelijas Zemes krasta, dibināta 1956. g.
- Praimheds Galējais Antarktīdas kontinenta ziemeļu punkts Antarktīdas pussalā, Bransfīlda šaurumā
- lēcējgazele Gazeļu apakšdzimtas suga ("Antidorcas marsupialis"), neliels pārnadzis (ķermeņa garums - 1,2-1,5 m, masa - 18-45 kg), kājas garas, spēj lēkt 3-3,5 m augstu, 15 m tālu, dzīvo grupās tuksnešos un pustuksnešos
- smaržzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Anthoxanthum"), daudzgadīgs augs ar ziediem šaurā vārpveida skarā un īpatnēju smaržu, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- Centrālā Indijas grēda grēda Indijas okeānā, starp Arābijas-Indijas grēdu un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, garums \~4000 km, ziemeļu galā - Rodrigesas sala, dienvidos - Amsterdamas un Senpola sala
- Grenadīnas Grenadīnu salas - 32 salu grupa Mazajās Antiļu salās ar kopējo platību \~44 kvadrātkilometri, ietilpst Sentvinsentas un Grenadīnu valstī, apņem koraļļu rifi
- Hipolits Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Tēseja un amazoņu valdnieces Antiopes (varianti: Hipolites vai Melanipes) dēls
- Autoliks Grieķu mitoloģijā - dieva Hermeja dēls, veikls laupītājs, kas dzīvoja Parnāsā, Odiseja mātes Antiklejas tēvs, kuram piemita spēja kļūt neredzamam vai iemiesoties jebkurā veidolā
- Amfions Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Tēbu valdnieka meitas Antiopes dēls, Zēta dvīņubrālis
- Odisejs grieķu mitoloģijā - Itakas salas valdnieks, Lāerta un Antiklejas dēls, kas paveicis daudzus varoņdarbus un atjautību, piedalījās Trojas karā (viņa izgudrots arī koka zirgs)
- Trasimēds grieķu mitoloģijā - Nestora dēls, kas kopā ar tēvu un brāli Antilohu ieradās Trojā, viņš komandē 15 kuģus un piedalās daudzās kaujās, ir to karavīru vidū, kas Trojā iekļūst ar koka zirga palīdzību
- Ismēne Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Edipa meita, Antigones māsa
- Haimons Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Kreonta dēls, Edipa meitas Antigones līgavainis, kurš brīvprātīgi mirst kopā ar līgavu
- Dirke grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Lika sieva, kas vajāja Zeva iemīļoto Antiopi, bet tika sodīta ar nāvi - viņu piesēja mežonīgam vērsim pie ragiem
- Liks grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, valdnieka Hirieja un nimfas Klonijas dēls (variants: Htonijas dēls), Nikteja brālis, kurš sagrāba varu Tēbās un valdīja 20 gadus, līdz viņu kopā ar sievu Dirki nogalināja Antiopes pieaugušie dēli par to, ka viņu māte bija turēta ieslodzījumā
- Teāno grieķu mitoloģijā - trāķiešu valdnieka Kiseja meita, trojieša Antēnora sieva, kas labvēlīgi izturējās pret ahajiešiem
- Glauks grieķu mitoloģijā - trojieša Antēnora dēls, kurš palīdzēja Parīdam nozagt Helenu, Trojas ieņemšanas laikā viņu izglāba Odisejs un Menelājs
- Akamants grieķu mitoloģijā - trojiešu varonis, Antēnora un Teāno dēls
- antanieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Antani" iedzīvotāji
- Antani Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Antāni" nosaukuma variants
- Antonu akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, 15 m uz ziemeļiem no Antonu māju piebraucamā ceļa, 100 m uz rietumiem no ceļa Kocēni-Pricēni
- Baltijas pērkonamoliņš hibridogēna pērkonamoliņu suga ("Anthyllis x baltica")
- antrodija himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Antrodia"), kas izraisa koksnes brūno trupi
- Gondvana Hipotētisks paleozoja un mezozoja sākuma (pirms 170-125 mij gadu) superkontinents Zemes dienvidu puslodē, kas apvienojis tagadējo Dienvidameriku, Āfriku, Arābi-jas un Indostānas pussalas, Madagaskāru, Austrāliju un Antarktīdu
- Bārvikas ieleja ieleja Antarktīdā, Prinča Alberta kalnos, netālu no Rosa jūras Skota krasta
- Belemas ieleja ieleja Antarktīdā, Prinča Alberta kalnu Sausajās ielejās
- Austrālijas-Antarktīdas lielieplaka ieplaka Indijas okeāna dienvidu daļā, starp Antarktīdu, Kergelena grēdu un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, garums — 4500 km, platums — 1500 km, dziļums līdz 6089 m
- Belinshauzena lielieplaka ieplaka Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā, starp Antarktīdu, Dienvidameriku, Klusā okeāna Dienvidu, Klusā okeāna Austrumu un Rietumčīles pacēlumu, garums — \~8000 kilometru, lielākais dziļums — 5290 m
- Antalja ils Turcijā (_Antalya_), valsts dienvidrietumu daļā, Antaljas līča krastā
- Hataja Ils Turcijas dienvidos ("Hatay"), Vidusjūras piekrastē un pie Sīrijas robežas, administratīvais centrs - Antakja
- tīruma ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis arvensis")
- Karpatu ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis carpatica")
- suņu ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis cotula"), Latvijā adventīva
- Krētas ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis cretica var. cupaniana")
- dižā ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis nobilis"), ko Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugu un ārstniecības augu
- Krievzemes ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis ruthenica"), Latvijā adventīva
- dzeltenā ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis tinctoria"), daudzgadīgs savvaļas vai dārza kurvjziežu dzimtas augs; ziedi kurvīšos intensīvi dzeltenā krāsā; sens krāsaugs, Latvijā sastopams bieži
- pīpine Ilzīte ("Anthemis")
- zirgkumeļi Ilzītes ("Anthemis")
- karaībi Indiāņu cilšu grupa, kas apdzīvoja plašu apgabalu Karību jūras piekrastē un Antiļu salās
- antilope Indijas antilope - viena no antilopju apakšdzimtas sugām ("Antilope cervicapra"), tās dabīgais izplatības areāls aptver Indijas subkontinentu
- stradivārijs itāļu vijoļu meistara Antonio Stradivāri (1644.-1737. g.) būvēto vijoļu nosaukums
- antiarhi Izmirušu bruņuzivju apakšklase ("Antiarchi"), dzīvoja devona periodā dažāda sāļuma ūdenstilpju bentālē; Latvijā zināmas 25 sugas, no tām 18 atklātas Latvijā
- Asuka Japānas zinātniskā stacija Antarktīdā (_Asuka_), netālu no Rīsera-Larsena jūras piekrastes, slēgta
- Skota Jaunzēlandes zinātniskā stacija Antarktīdā, Rosa salā, Rosa jūrā, pie Rosa šelfa ledāja malas 24 m vjl.
- Antuži Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Antūži" bijušais nosaukums
- bolandisti Jezuītu zinātnieku biedrība, kas izdod svēto dzīves aprakstus, dibināta 1643. g. Antverpenē
- Admiralitātes līcis jūras līcis Antarktīdā (_Admiralty Bay_), Klusā okeāna austrumos, Karaļa Džordža (Vaterlo) salas austrumu piekrastē
- Ārdli jūras līcis Antarktīdā (_Ardley Bay_), Karaļa Džordža (Vaterlo) salas dienvidrietumu daļā
- Atkas līcis jūras līcis Antarktīdā (_Atka Iceport_), Hokona VII jūras krastā
- Amundsena līcis jūras līcis Antarktīdā (angļu val. _Amundsen Bay_), Indijas okeāna Kosmonautu jūras austrumu krastā
- Beaskočeja līcis jūras līcis Antarktīdā, Antarktīdas pussalas rietumu piekrastē
- Bārkli līcis jūras līcis Antarktīdā, Dienvidšetlendas salās, Livingstona salas ziemeļrietumu daļā, starp Jāņa Pāvila II un Baiersa pussalu
- Antungilas līcis jūras līcis Madagaskarā (_Antongila, Helodranon’_), Tomasinas provinces ziemeļaustrumos
- Antarktīdas šaurums jūras šaurums Atlantijas okeāna dienvidos (_Antarctic Sound_), atdala Antarktīdas pussalu un Andersona salu no Brensfīlda, Žuenvila un Dandī salas
- Ansjokas šaurums jūras šaurums Francijā (_Antioche, Pertuis d’_), Biskajas līča piekrastē, ko atdala Olerona sala
- Antikitiras šaurums jūras šaurums Grieķijā (_Andikithfron, Steno_), starp Kitiras un Antikitiras salu, savieno Jonijas un Krētas jūru
- divmāju kaķpēdiņa kaķpēdiņu suga ("Antennaria dioica")
- antūrija Kallu dzimtas ģints ("Anthurium"), mūžzaļš daudzgadīgs augs, ap 500 sugu, Amerikas tropiskajos apgabalos, Latvijā dažas audzē siltumnīcās vai telpās
- Antero kalns kalna virsotne ASV (_Antero Mountain_), Kolorādo štatā, Savačas grēdas dienvidos, augstums - 4351 m
- Andersona kupols kalnājs Antarktīdā (_Anderson Dome_), Belinhauzena jūras piekrastē, Eitsa krastā, augstākā virsotne - 1475 m
- Srednagora kalni Balkānu pussalā ("Srednagora"), uz dienvidiem no Staraplaninas, Bulgārijas vidienē, garums - 285 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 1604 m (Bogdana kalns); Antibalkāns
- Akdags kalniene Turcijas dienvidos (_Ak Dağlar_), Muglas un Antaljas ilā
- Bejdags kalniene Turcijas dienvidrietumu daļā, Antaljas ilā, augstākā virsotne - 3070 m (Kizlarsivrisi)
- Sidlijas kalns kalns Antarktīdas rietumu daļā, Izpildkomitejas kalnu grēdā, Mērijas Bērdas Zemē, piektā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4181 m vjl.
- Dvartes kalns kalns Centrālajā Kordiljerā ("Pico Duarte"), Haiti salā, Dominikanā, augstākā virsotne Lielajās Antiļu salās - 3175 m; Rusiļa
- Tairī kalns kalns Rietumantarktīdā, Elsvērta kalnu Sentinela grēdā (blakus Vinsona kalnam), otrā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4892 m vjl.
- Vinsona kalns kalns Rietumantarktīdā, Elsvērta kalnu Sentinela grēdā, augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4965 m vjl., virs 2000 m - kailas nogulumiežu klintis
- Mārkama kalns kalns Transantarktīdas kalnu vidusdaļā, netālu no Rosa šelfa ledāja austrumu krasta, ceturtā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4351 m vjl.
- Beja kalns kalns Turcijas dienvidos, Taura kalnu ziemeļaustrumu daļā - Antitaura Tahtali grēdas augstākā virsotne - 3054 m vjl.
- ANARE kalni kalnu grēda Antarktīdā (_ANARE Nountains_), Viktorijas Zemes ziemeļos pie Peneta krasta un Somova jūras
- Argentīnas grēda kalnu grēda Antarktidā (_Argentina Range_), Ronnes šlfa ledāja dienvidaustrumu piekrastē
- Bauersa kalni kalnu grēda Antarktīdā, Somova jūras piekrastē, augstums - līdz 2580 m (Forda kalns)
- Antiatlass kalnu grēda Atlasa kalnu sistēmas dienvidrietumos (_Anti-Atlas_), Marokā, augstums - līdz 2531 m
- Binbogas grēda kalnu grēda Turcijas dienvidos, Taura kalnu ziemeļaustrumu daļā - Antitaurā, tā austrumos
- Tahtali grēda kalnu grēda Turcijas dienvidos, Taura kalnu ziemeļaustrumu daļā - Antitaurā, tā rietumos, augstākā virsotne - Beja kalns - 3054 m vjl.
- Belžikas kalni kalnu sistēma Antarktīdā, Karalienes Modas Zemes ziemeļrietumu daļā, augstums līdz 2588 m (Viktora kalns)
- Transantarktīdas kalni kalnu sistēma, kas šķērso Antarktīdu no Rosa jūras rietumu krasta līdz Vedela jūras austrumu krastam, garums - 4000 km, platums - 200-600 km, augstums - 2000-3000 m, augstākā virsotne - 4668 m, līdz \~2000 m vjl. ledājs, virs tā slejas vairāki kaili magmatisko iežu un nogulumiežu masīvi
- Vējpuses salas Karību salas, Mazo Antiļu ziemeļaustrumu daļa
- antonovcieši Kārsavas novada Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Antonovka" iedzīvotāji
- antonovkieši Kārsavas novada Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Antonovka" iedzīvotāji
- Kērkpatrika Kērkpatrika kalns - atrodas Transantarktīdas kalnu vidusdaļā ("Mountain Kirkpatrick"), Karalienes Aleksandras grēdā pie Rosa šelfa ledāja, trešā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4528 m vjl.
- pasaules daļa kontinents ar apkārtējām salām; ir sešas pasaules daļas: Austrālija kopā ar Okeāniju, Āzija, Eiropa, Amerika, Āfrika un Antarktika
- Antarktīda Kontinents dienvidu puslodē, Antarktikas centrālajā daļā ap dienvidpolu (angļu valodā "Antarctica"), aukstākais, vējainākais, sausākais, pēc vidējā augstuma (2350 m) augstākais pasaules kontinents, platība - 14 miljoni kvadrātkilometru, nav pastāvīgo iedzīvotāju
- Kosmonautu Kosmonautu jūra - malas jūra Atlantijas okeānā, pie Antarktīdas krastiem starp Enderbiju Zemi un Rīsera-Larsena jūru (starp 34.-48. austrumu garuma grādiem), platība - 699000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4798 m
- Molodjožnaja Krievijas zinātniskā stacija Antarktīdā, Enderbiju Zemē, Alašejeva līča klinšainajā krastā 42 m vjl., dibināta 1962. g.
- Novolazarevskaja Krievijas zinātniskā stacija Antarktīdā, Karalienes Modas Zemes Princeses Astridas krastā, Širmahera oāzē 99 m vjl.
- Belinshauzena Krievijas zinātniski pētnieciskā stacija Antarktīdā, Karaļa Džordža (Vaterlo) salā, Maksvela līča piekrastē
- antuzieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Antūži" ("Antuži") iedzīvotāji
- Kuba Kubas Republika - valsts Vestindijā, aizņem Kubas, Huventudas salu un >1600 sīku salu Lielo Antiļu salu grupā, platība - 110860 kvadrātkilometru, 11477000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Havana, administratīvais iedalījums - 14 provinču un 1 īpaša minicipalitāte, apskalo Atlantijas okeāns, Karību jūra un Meksikas līcis
- Alberta kanāls kuģojams kanāls Beļģijas ziemeļaustrumu kanālu sistēmā ("Albert kanaal"), garums - 129 km, savieno Māsu (pie Lježas) un Šeldu (pie Antverpenes), izbūvēts 1934.-1938. g., 7 slūžas
- pamuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Anthomyidae"), sīki vai vidēji lieli (3-8 mm) tumšas krāsas mušveidīgi kukaiņi
- pūkbite kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Anthophoridae"), vidēji lieli un lieli (5-28 mm) plēvspārņi, kuru ķermenis parasti blīvi klāts ar matiņiem, Latvijā konstatēts \~50 sugu
- ramaņka Kuplās ramaņkas - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- kaķpēdiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Antennaria"), daudzgadīgs lakstaugs - sausziedis ar baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem, \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- ilzīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Anthemis"), \~150 sugu, Latvijā savvaļā sastopamas 4 sugas
- stardzīslene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases vēverastīšu dzimtas ģints ("Antitrichia"), 5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- kumele Lauka kumele - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- ramuleņi Lauka ramuleņi - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- romuļi Lauka romuļi - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- kumele Lauku kumele - dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria")
- lielā lauvmutīte lauvmutīšu suga ("Antirrhinum majus"), kuru Latvijā audzē kopš 1849. g., izveidotas \~800 tās šķirnes
- lauma Lauvmutīte ("Antirrhinum")
- laumute Lauvmutīte ("Antirrhinum")
- lauvmute Lauvmutīte ("Antirrhinum")
- laumutīte Lauvmutītes ("Antirrhinum")
- lauvmutiņa Lauvmutītes ("Antirrhinum")
- lauvrīkle Lauvmutītes ("Antirrhinum")
- lauvrīklīte Lauvmutītes ("Antirrhinum")
- sunīši Lauvmutītes ("Antirrhinum")
- Lazareva Lazareva jūra - malas jūra Dienvidu okeānā, apskalo Antarktīdas krastus starp 0. un 14. austrumu garuma grādu, platība - 929000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - >4500 m
- Ašera glečers ledājs Antarktīdā (_Usher Glacier_), Dienvidšetlendas salās, Karaļa Džordža (Vaterlo) salas ziemeļaustrumos, Litvina līča piekrastē
- Bensona glečers ledājs Antarktīdā, Rosa jūras Skota krastā
- Larsena šelfa ledājs ledājs Antarktīdas pussalas austrumu piekrastē, stiepjas 600 km garumā, platums - līdz 200 km, ledus biezums - 200-500 m
- Ronnes šelfa ledājs ledājs Rietumantarktīdā (angļu val. "Ronne Ice shelf"), Vedela jūras dienvidu piekrastē, starp Antarktīdas pussalu un Berknera salu, izmēri \~600 x 500 km, augstums vjl. malas daļā - \~30 m, biezums - 200 m, iekšējā daļā attiecīgi līdz 120 m un 400-700 m
- Beilija ledus straume ledus veidojums Antarktīdā, ziemeļos no Terona kalniem, austrumos no Filhnera šelfa
- Arctovska leduslauks leduslauks Antarktīdā (_Arctowski lcefield_), Karaļa Džordža (Vaterlo) salā
- Aleksandra I sala lielākā Antarktikas sala (_Alexander I Island_), atrodas Belinshauzena jūras dienvidaustrumos, ar Antarktīdas pussalu savieno Džordža VI šelfa ledājs, platība - 43200 km^2^ (garums - 430 km, platums - 270 km), rietumu daļā ledājs (200 m biezs), austrumos kalni līdz 2987 m (Stīvensona kalns)
- Admiraltibeja Lielbritānijas pētniecības stacija Antarktīdā, Karaļa Džordža (Vaterlo) salā
- Angilja Lielbritānijas valdījums Vidusamerikā (_Anguilla_), Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Angilju, Sombrero, Dogu u. c. nelielas salas, kopējā platība - 102 kvadrātkilometri, 15100 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Veli
- Ardžentainailesa Lielbritānijas zinātniskā stacija (_Argentine Islands_) uz salas Antarktīdas pussalas rietumu piekrastē, dibināta 1947. g.
- zāļlilija Liliju dzimtas ģints ("Anthericum")
- Anceiši Ludzas novada apdzīvotās vietas "Antiži" nosaukuma variants
- Anciži Ludzas novada apdzīvotās vietas "Antiži" nosaukuma variants
- Antananarivu Madagaskaras galvaspilsēta (angļu valodā _Antananarivo_, senāk _Tananarivo_), atrodas salas vidienē (1400 m virs jūras līmeņa), 1,5 miljoni iedzīvotāju
- Tananarive Madagaskaras galvaspilsētas Antananarivu senāks nosaukums
- Antananarivu Madagaskaras province (_Antananarivo, Faritanin’i_), atrodas salas vidusdaļā
- Madagaskara Madagaskaras Republika - valsts Indijas okeāna rietumos (malagasu val. _Madagasikara_, fr. val. _Madagascar_), Madagaskaras salā un tai tuvējās nelielās saliņās, platība - 587041 kvadrātkilometrs, 20653500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Antananarivu, administratīvais iedalījums 6 provinces
- Anciranana Madagaskaras Republikas province (_Antsirariana, Faritanin’i_), atrodas salas ziemeļu galā
- makoputns Mako ("Anthornis melanura")
- D'Irvila jūra malas jūra (Dienvidu okeānā) Indijas okeāna Antarktīdas piekrastē ("d'Urville Sea") starp 136. un 148. Austrumu garuma grādu, apskalo Adelijas zemi, lielākais dziļums - 3610 m
- Rosa jūra malas jūra Dienvidu okeānā (angļu val. "Ross Sea"), Antarktīdas piekrastē, starp Adēra un Kolbeka ragu (starp 170. austrumu un 158. rietumu garuma grādu), platība – 439000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums – 2972 m
- Vedela jūra malas jūra Dienvidu okeāna dienvidos (angļu val. "Weddell Sea"), pie Antarktīdas krastiem, uz austrumiem no Antarktīdas pussalas, platība - 2,9 mlj kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6820 m
- Deivisa jūra malas jūra Indijas okeānā (angļu val. "Davis Sea"), atrodas Antarktīdas piekrastē starp 82. un 97. austrumu platuma grādu, platība — 21000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 1369 m
- Mosona jūra malas jūra Indijas okeānā (angļu val. “Mawson Sea”), pie Antarktīdas krastiem starp 95. un 113. rietumu garuma grādu, platība — 333000 kvadrātkilometru, dziļums — \~1000 m, daudz aisbergu
- Sadraudzības Malas jūra Indijas okeānā, pie Antarktīdas krastiem, starp Enderbiju Zemi un Rietumu šelfa ledāju, platība - 260000 kvadrātkilometru, dziļums \~500-3000 m
- Amundsena jūra malas jūra Klusajā okeānā (angļu valodā _Amundsen Sea_), Mērijas Bērdas Zemes (Antarktīdas rietumos) piekrastē starp 100. un 123. rietumu garumu grādu, platība - 98000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 585 m
- Martinika Martinikas reģions - Francijas valdījums Mazo Antiļu salu grupā (fr. val. "Martinique" / "Region Martinique"), Vestindijā, administratīvais centrs - Fortdefransa, platība - 1106 kvadrātkilometri, 402000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 4 apriņķi
- Aizvēja salas Mazo Antiļu salu dienvidu daļa Karību jūrā, platība - 1200 km^2^, ietver Arubu, Kirasao, Bonairi un Margaritas salu, Latortugu, Avesu, Losrokesas, Orčilu, Blankiļu, Losermanosu salas
- antrakoīdeja Melnplauku sēņu rindas ustilāgu dzimtas ģints ("Anthracoidea"), sori ar sporām veidojas gk. grīšļu ģints augu sēklotnē vai citā ziedkopas daļā; >30 sugu, Latvijā konstatēts >10 sugu
- burkāns Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris", senāk arī "Chaerophyllum silvestre")
- suņburkšķi meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris")
- gosķimene Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris")
- kārvele Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris")
- kārveles Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris")
- ķerbelis Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris")
- suņķimene Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris")
- svētas Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris")
- svētes Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris")
- Mousona jūra Mosona jūra Antarktīdas piekrastē
- Mousona Mosona, Austrālijas zinātniskā stacija Antarktīdā
- melkīti Mūsu dienās - Bizantijas rīta kristieši (gan pareizticīgie, gan uniāti), kuri pieder Antiohijas, Jeruzalemes un Aleksandrijas patriarhātiem
- parastā muzejvabole muzejvaboļu suga ("Anthrenus museorum"), kas Latvijā sastopama visbiežāk
- zuks mūzikas un deju stils, kas radies 1980. gados Antiļu salās
- Antikosti nacionālais parks nacionālais parks Kanādā (_Anticosti, Parc national d’_), Kvebekasprovincē, Sentlorensa līča Antikosti salā
- guldenis Naudas vienība Surinamā un Nīderlandes Antiļos; attiecīgā naudas zīme
- Dienvidorkneju salas neapdzīvotu salu grupa Atlantijas okeānā ("South Orkney Islands"), 600 km uz ziemeļaustrumiem no Antarktīdas pussalas, starp Dieviddžordžiju un Greiama Zemi, stiepjas 140 km garumā, sastāv no 4 lielākām (Koroneišena - \~500 kvadrātkilometru) un \~40 sīkākām salām, ietilpst Britu antarktiskajā teritorijā, kopējā platība - 620 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1265 m, darbojas vairākas zinātniskās stacijas
- platsmeceris Neīstie smecernieki - visēdāju vaboļu dzimta ("Anthribidae"), >3000 sugu, Latvijā konstatētas >7 sugas, vaboles 2-10 mm garas, sastop uz augiem, kāpuri zem mizas, trūdošā augsnē, sēklās
- malasledus Nekustīga jūras ledussega, kas ir piesalusi pie krasta vai pie baseina dibena, veidojas gar izrobotiem krastiem seklūdens apstākļos un starp salām Arktikā un Antarktīdā
- pingvīnveidīgie Nelidojoši putni ar īsiem pleznveidīgiem spārniem, blīvs apmatojums, pārvietojas stāvus, lieliski peld un nirst; D puslodē no Antarktīdas krastiem līdz Austrālijas, Āfrikas un Dienvidamerikas piekrastei; 1 dzimta, 6 ģintis, 17-18 sugu
- Atertona neliela sala Antarktīdā (_Atherton Island_), Dienvidšetlendas salās, Karaļa Džordža (Vaterlo) salas ziemeļrietumu piekrastē
- Batbatana neliela sala Filipīnās, Sulu jūras ziemeļaustrumos, rietumos no Panajas salas, Rietumu Visajas reģiona Antikes provincē
- Bekija neliela sala Mazo Antiļu salu Grenadīnu salās, Sentvinsentas un Grenadīnu teritorija
- Baka sala neliela sala Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā, ASV Virdžīnu teritorijā
- Sūknis neliels zvaigznājs debess dienvidu puslodē (latīņu "Antlia", sengrieķu "ἀντλία", saīsinājums "Ant"), spožu zvaigžņu nav, Latvijā nav redzams
- Antiļas Nīderlandes Antiļas - Nīderlandes īpašums ("de Nederlandse Antillen"), sastāv no divām salu grupām Vestindijā: Kirasao, Bonaire un Aruba, netālu no Venecuēlas krastiem un Sintestatiusa, Saba un Senmartēna uz austrumiem no Puertoriko, kopējā platība - 800 kvadrātkilometru, \~197000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vilemstade (Kirasaro); no 2010. g 10. oktobra izvaiedotas divas neatkarīgas valstis Nīderlandes Karalistes sastāvā - Kirasao un Sintmartēna
- ANT Nīderlandes Antiļas, Nīderlandes valdījuma Vidusamerikā kods
- ANG Nīderlandes Antiļu guldenis; Kirasao un Sintmartēnas valūtas kods, sīknauda - cents
- Nīderlandes Antiļas Nīderlandes autonoma aizjūras teritorija (hol. val. "Nederlandse Antillen"), Mazajās Antiļu salās, platība - 800 kvadrātkilometru, 228700 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Vilemstade (Kirasao salā), administratīvais iedalījums - 5 salas
- Aruba Nīderlandes autonoma aizjūras teritorija Vidusamerikā, Karību jūrā, Mazo Antiļu salu grupā, administratīvais centrs - Oranjestade, vulkāniskas izcelsmes salas (augstums - līdz 188 m), 100000 iedzīvotāju (2007. g.), patstāvīga kopš 1996. g.
- relatīvās nepieejamības poli no krasta visgrūtāk sasniedzamie rajoni Arktikā un Antarktīdā
- oāze no ledus brīva teritorija Antarktīdā
- Buvē sala Norvēģijas atkarīgā teritorija (angļu val. "Bouvet Isle"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, \~1700 km uz ziemeļiem no Antarktīdas, platība - 58,5 kvadrātkilometri, vulkāna konuss 939 m vjl., augsti (līdz 120 m), klinšaini krasti, neapdzīvota, dabas rezervāts, kopš 1977. g. darbojas Norvēģijas automātiskā meteoroloģiskā stacija, vissavrupākā sauszemes teritorija, tuvākā sala atrodas 1642 km attālumā
- Novolazarevska Novolazarevskaja, Krievijas (līdz 1992. g. - PSRS) zinātniskā stacija Antarktīdā
- Haiti Otra lielākā sala Lielo Antiļu salu grupā, platība - 76500 kvadrātkilometru, garums - 650 km, platums - 241 km, 17,5 mlj iedzīvotāju, augstākā virsotne - 3175 m
- sabal Palmu ģints, krūmi vai koki lielām pelēki zilām vēdekļa lapām, sīkiem ziediem un augli melnzilu ogu, 7 sugas Amerikā no Venecuēlas līdz ASV dienvidaustrumu štatiem, arī Antiļu salās
- paparde Parastā sievpaparde ("Anthyrium filix-fenina")
- tabaka Parastā smaržzāle ("Anthoxanthum odoratum")
- tabāka Parastā smaržzāle ("Anthoxanthum odoratum")
- tabakzāle Parastā smaržzāle ("Anthoxanthum odoratum")
- garna pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas antilopju apakšdzimtas suga ("Antilope cervicapra"), sastopama Indijas līdzenumos
- Dienvidu okeāns Pasaules okeāna dienvidu daļas, kas piekļaujas Antarktīdai, neoficiāls nosaukums, ziemeļu robeža nosacīti tiek vilkta pa dienvidu platuma 60 grādu paralēli, platība — 20,3 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 7235 m, Antarktīdas piekrastē izdala 13 jūras
- Ķīnas ozolu zīdtauriņš pāvaču dzimtas suga ("Antheraea pernyi"), kas Eiropā aklimatizēts zīda ieguvei un 1950. gados to mēģināja audzēt arī Latvijā
- smiltāju pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis arenaria")
- košsarkanais pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis coccinea")
- lielgalvainais pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis macrocephala syn. Anthyllis polyphylla")
- jūrmalas pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis maritima"), Latvijā aizsargājams
- brūču pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis vulneraria")
- daudzlapu pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis x polyphylloides"), kas ir smiltāju un liellgalvainā pērkonamoliņa krustojums
- Krozē salas piecas vulkāniskas bazalta salas Indijas okeāna dienvidrietumu daļā ("Iles Crozet"), Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, augstums - līdz 1987 m
- ēkupiepe Piepju sēņu dzimtas ģints ("Antrodia"), Latvijā konstatētas 7 sugas
- viļņainā antrodija piepju sēņu grupas antrodiju ģints suga ("Amyloporia sinuosa", syn. "Antrodia sinuosa"), kas inficē skujkoku koksni
- Vailanta antrodija piepju sēņu grupas antrodiju ģints suga ("Antrodia vaillantii"), kas gk. inficē skujkokus, retumis - arī lapkoku koksni
- dzeltenā antrodija piepju sēņu grupas antrodiju ģints suga ("Antrodia xantha")
- rindu antrodija piepju sēņu grupas antrodiju ģints suga ("Neoantrodia serialis", syn. "Antrodia serialis")
- Antofagasta de la Sjerra pilsēta Argentīnā (_Antofagasta de la Sierra_), Katamarkas provincē
- Sanantonio pilsēta ASV (_San Antonio_), Teksasas štatā, 1437000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Entioka pilsēta ASV ("Antioch"), Ilinoisas štatā, 14400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Entioka pilsēta ASV ("Antioch"), Kalifornijas štatā, 108900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hogstratena pilsēta Beļģijā (_Hoogstraten_), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 20400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Herentalse pilsēta Beļģijā ("Herentals"), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 27400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mortsele pilsēta Beļģijā ("Mortsel"), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 25100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tornū pilsēta Beļģijā ("Tornhout"), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 41600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Līra pilsēta Beļģijā (fr. _Lierre_, vācu, nl. _Lier_), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 34300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mehelena pilsēta Beļģijā (fr. _Malines_, nl. _Mechelen_, vācu _Mecheln_), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 82300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mola pilsēta Beļģijas ziemeļos (_Mol_), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 35400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tirnhauta pilsēta Beļģijas ziemeļos (_Turnhout_), Antverpenes provincē, osta Tirnhautas kanāla krastā, 43000 iedzīvotāju (2016. g.)
- Antverpene pilsēta Beļģijas ziemeļos (flāmu valodā _Antwerpen_, franču valodā _Anvers_), Flandrijā, provinces administratīvais centrs, osta Šeldas lejtecē, 88 km no Ziemeļjūras, 502600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gēla pilsēta Beļģijas ziemeļu daļā (_Geel_), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 37800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ajkina pilsēta Čīlē (_Ayquina_), Antofagastas reģiona ziemeļaustrumu daļā
- Antofagasta pilsēta Čīlē (_Antofagasta_), reģiona administratīvais centrs, 405000 iedzīvotāju (2012. g.), svarīga eksportosta, arī Bolīvijas tranzītosta
- Puntaarenasa pilsēta Čīles dienvidos ("Punta Arenas"), Magaljanesas un Čīles Antarktikas reģiona administratīvais centrs, Magelāna šauruma krastā, 116000 iedzīvotāju (2002. g.), 1927.-1938. g. saucās - Magellanaesa
- Antiba pilsēta Francijā (_Antibes_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 74100 iedzīvotāju (2010. g.), dibinājuši grieķi 300 g. p. m. ē.
- Antonī pilsēta Francijā (_Antony_), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 61800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sentana pilsēta Gvadelupā ("Sainte-Anne"), Francijas aizjūras departamentā, Mazajās Antiļu salās, 24200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Antigva Gvatemala pilsēta Gvatemalā ("Antigua Guatemala"), Sakatepekesas departamenta administratīvais centrs, 1500 m vjl., 35000 iedzīvotāju (2002. g.)
- Anta pilsēta Indijā (_Anta_), Rādžastānas štata dienvidaustrumu daļā
- Ači Santantonio pilsēta Itālijā ("Aci Sant'Antonio"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 51400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Antrodoko pilsēta Itālijā ("Antrodoco"), Lacio reģiona Rieti provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sant'Antimo pilsēta Itālijā ("Sant'Antimo"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Andesa pilsēta Kolumbijā (_Andes_), Antjokijas departamenta dienvidos
- Apartado pilsēta Kolumbijā (_Apartadó_), Antjokijas departamenta ziemeļu daļā, Urabas līča austrumu krastā
- Arboletesa pilsēta Kolumbijā (_Arboletes_), Antjokijas departamenta ziemeļos, Karību jūras Darjenas līča krastā
- Medeljina pilsēta Kolumbijā (sp. val. "Medellin"), Centrālajā Kordiljerā 1525 m vjl., Antjokijas departamenta centrs, 2 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Belena de Bahira pilsēta Kolumbijā, Antjokijas departamentā
- Ambatulampi pilsēta Madagaskarā (_Ambatolampy_), Antananarivu provincē
- Ambatumainti pilsēta Madagaskarā (_Ambatomainty_), Antananarivu provincē
- Andzuzurube pilsēta Madagaskarā (_Anjozorobe_), Antananarivu provinces ziemeļrietumu daļā
- Ankazube pilsēta Madagaskarā (_Ankazobe_), Antananarivu provincē
- Antalaha pilsēta Madagaskarā (_Antalaha_), Ancirananas štata dienvidaustrumu daļā, Indijas okeāna piekrastē
- Antanambo Manampuci pilsēta Madagaskarā (_Antanambao-Manampotsi_), Tomasinas provinces dienvidu daļā
- Antanifuci pilsēta Madagaskarā (_Antanifotsy_), Antananarivu reģionā, 59000 iedzīvotāju (2001. g.)
- Antanimbari pilsēta Madagaskarā (_Antanimbary_), Mahadzangas provinces dienvidu daļā
- Antanimura pilsēta Madagaskarā (_Antanimora_), Tuliaras provinces dienvidu daļā
- Ancaluva pilsēta Madagaskarā (_Antsalova_), Mahadzangas provinces dienvidos
- Ancirabe pilsēta Madagaskarā (_Antsirabe_), Antananarivu reģionā, 186250 iedzīvotāju (2005. g.)
- Ancirambazaha pilsēta Madagaskarā (_Antsirambazaha_), Ancirananas provinces rietumu daļā, Be salā
- Ancuha pilsēta Madagaskarā (_Antsoha_), Tuliaras provincē
- Ancuhihi pilsēta Madagaskarā (_Antsohihy_), Mahadzangas provincē
- Arivunimamu pilsēta Madagaskarā (_Arivonimamo_), Antananarivu provincē
- Tuamasīna pilsēta Madagaskarā, Antananarivu reģionā, 186250 iedzīvotāju (2005. g.)
- Anciranana pilsēta Madagaskaras ziemeļos (_Antsirariana_), provinces administratīvais centrs, osta Indijas okeāna krastā, 73500 iedzīvotāju (2001. g.)
- Diko pilsēta Martinikā ("Ducos"), Francijas aizjūras teritorijā, Mazajās Antiļu salās, 17400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lelamentēna pilsēta Martinikā ("Le Lamentin"), Francijas aizjūras teritorijā, Mazajās Antiļu salās, 39400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lerobēra pilsēta Martinikā ("Le Robert"), Francijas aizjūras teritorijā, Mazajās Antiļu salās, 23900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Skelšēra pilsēta Martinikas Reģionā ("Scoelcher"), Francijas aizjūras teritorijā, Mazajās Antiļu salās, 20800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lefransuā pilsēta Martinikas Reģionā, Mazajās Antiļu salās, 17100 iedzīvotāju (2004. g.)
- Sentmarī pilsēta Martinikas Reģionā, Mazajās Antiļu salās, 19800 iedzīvotāju (2004. g.)
- Fortdefransa pilsēta Mazajās Antiļu salās ("Fort-de-France"), Martinikas Reģiona administratīvais centrs, 87200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Gustavija pilsēta Mazo Antiļu salu Senbartelmī salā, Senbartelmī Kopienas administratīvais centrs, 5040 iedzīvotāju (2004. g.)
- Marigo pilsēta Mazo Antiļu salu Senmartēnas salā, Senmartēnas Kopienas administratīvais centrs, 28500 iedzīvotāju (2004. g.)
- Veli pilsēta Mazo Antiļu salu ziemeļos, Angiljas salā, Lielbritānijas valdījuma "Angilja" administratīvais centrs, 117000 iedzīvotāju (2001. g.)
- Rodtauna pilsēta Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā ("Road Town"), Tortolas salā, Karību jūras krastā, Britu Virdžīnu administratīvais centrs, 9400 iedzīvotāju (2004. g.)
- Antigvomorelosa pilsēta Meksikā (_Antiguo Morelos_), Tamaulipasas pavalsts dienvidrietumos
- Antonioamaro pilsēta Meksikā (_Antonio Amaro_), Durango pavalstī
- Plimuta pilsēta Montseratas salā Karību jūras Antiļu salās, neapdzīvota pēc 1996. g. vulkāna izvirduma
- Sintantonisa pilsēta Nīderlandē ("Sint Anthonis"), Ziemeļbrabantes provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sintnikolāsa pilsēta Nīderlandes aizjūras teritorijā Arubā, Mazo Antiļu salu grupā, 15800 iedzīvotāju (2000. g.)
- Antona pilsēta Panamā (_Antón_), Kokles provincē
- Vilareala di Santuantonju pilsēta Portugālē ("Vila Real de Santo Anto'nio"), Faru apgabalā, 19200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Babono pilsēta Senntlūsijā, Mazo Antiļu salās, 5140 iedzīvotāju (2001. g.)
- Beksona pilsēta Senntlūsijā, Mazo Antiļu salās, 7120 iedzīvotāju (2001. g.)
- Barualī pilsēta Senntvinsentā un Grenadīnās, Mazo Antiļu salās, 1300 iedzīvotāju (2000. g.)
- Džordžtauna pilsēta Sentvinsentā un Grenadīnās ("Georgetown"), Mazo Antiļu Sentvinsentas salā, 1600 iedzīvotāju (2000. g.)
- Antekera pilsēta Spānijā (_Antequera_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 41800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanantonio Abada pilsēta Spānijā ("San Antonio Abad"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 22300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aksu pilsēta Turcijā (_Aksu_), Antaljas ilā, 47000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Akseki pilsēta Turcijā ("Akseki"), Antaljas ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Alanja pilsēta Turcijā ("Alanya"), Antaljas ilā, 104600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Beldibi pilsēta Turcijā ("Beldibi"), Antaljas ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Demre pilsēta Turcijā ("Demre"), Antaljas ilā, 16300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Elmali pilsēta Turcijā ("Elmali"), Antaljas ilā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Finike pilsēta Turcijā ("Finike"), Antaljas ilā, 10500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hasjurta pilsēta Turcijā ("Hasyurt"), Antaljas ilā, 7100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ibradi pilsēta Turcijā ("Ibradi"), Antaljas ilā, 1650 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kemera pilsēta Turcijā ("Kemer"), Antaljas ilā, 11700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Korkuteli pilsēta Turcijā ("Korkuteli"), Antaljas ilā, 21900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kumludža pilsēta Turcijā ("Kumluca"), Antaljas ilā, 33200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Manavgata pilsēta Turcijā ("Manavgat"), Antaljas ilā, 99300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sahilkenta pilsēta Turcijā ("Sahilkent"), Antaljas ilā, 8200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Serika pilsēta Turcijā ("Serik"), Antaljas ilā, 56800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tekirova pilsēta Turcijā ("Tekirova"), Antaljjas ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Varsaka pilsēta Turcijā ("Varsak"), Antaljas ilā, 35900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gindogmuša pilsēta Turcijā, Antaljas ilā, 2000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gazipaša pilsēta Turcijā, Antaljas ilā, 22300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dešemealti pilsēta Turcijā, Antaljas ilā, 32500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ješiljurta pilsēta Turcijā, Antaljas ilā, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Čamjuva pilsēta Turcijā, Antaljas ilā, 4000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gejnika pilsēta Turcijā, Antaljas ilā, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kaša pilsēta Turcijā, Antaljas ilā, 7300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Turunčova pilsēta Turcijā, Antaljas ilā, 8600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Beleka pilsēta Turcijā, Antaljas ilā, Antaljas līča piekrastē
- Antakja pilsēta Turcijas dienvidos (_Antakya_), Hatajas ila administratīvais centrs, 217000 iedzīvotāju (2013. g.), senajos laikos bija zināma kā Antioha jeb Antiohija
- Antalja pilsēta Turcijas Republikā (_Antalya_), ila administratīvais centrs, 775000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Vilemstade pilsēta un osta Kirasao salā, Nīderlandes aizjūras teritorijā "Nīderlandes Antiļas" ("Willemstad"), šīs teritorijas administratīvais centrs, 150000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Litlamerika Pirmā ASV zinātniskā stacija Antarktīdā ("Little America"), Rosa jūrā, uz Rosa šelfa ledāja malas, darbojās ar pārtraukumiem 1929.-1959. g., atlūstot aisbergam stacija vairākas reizes pārvietota
- Karalienes Modas Zeme plaša teritorija Antarktīdā (norv. val. “Dronning Maud Land”), atrodas starp 20. rietumu garuma grādu un 45. austrumu garuma grādu, piekrasti apskalo Lazareva, Rīsela-Larsena un Kosmonautu jūra, ledus biezums >3500 m
- Klusā okeāna dienvidu pacēlums plašs apgabals Klusā okeāna dienvidu daļā starp Klusā okeāna Austrumu pacēlumu un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, garums \~4300 km, platums 500-1500 km, vidējais dziļums - 2500-3000 m
- Polārais plato plato Antarktīdas austrumos, Dienvidpola apkārtnē, ledāja virsa - 2500-3000 m vjl., ledus biezums - 1500-3000 m
- čipstiņš Pļavas čipste ("Anthus pratensis")
- čipsts Pļavas čipste ("Anthus pratensis")
- Arctovski Polijas pētnieciskā stacija Antarktīdā (_Arctowski_), Karaļa Džordža (Vaterlo) salas Potera pussalā
- Sifres rags Praimheds, zemesrags Antarktīdas pussalā
- Antoņiški Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Antoniškas" nosaukuma variants
- Antoniškas Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Antonišķi" nosaukuma variants
- Antoniški Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Antonišķi" nosaukuma variants
- Antoniškys Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Antonišķi" nosaukums latgaliski
- tolnaftāts Pretsēnīšu krēma "Antifungal" aktīvā viela
- Portoriko Puertoriko, sala Lielo Antiļu salu grupā
- Dienvidpols Punkts, kur iedomātā Zemes ass šķērso dienvidu puslodes virsmu, atrodas Antarktīdas austrumu daļā, 600 km no Rosa jūras krasta
- Baiersa pussala pussala Antarktīdā, Dienvidšetlendas salu dienvidrietumos, Livingstona salas rietumu galā
- Bārtona pussala pussala Antarktīdā, Dienvidšetlendas salu Karaļa Džordža (Vaterlo) salas dienvidaustrumu piekrastē, starp Potera un Maksvela līci
- Bada krasts pussala Antarktīdas Vilksa Zemes piekrastē (_Budd Coast_), Indijas okeāna Mosona jūrā
- Bastēra pussala Gvadelupas salas ziemeļrietumos, Mazo Antiļu salās, Gvadelupas teritorija
- Antarktīdas pussala pussala Rietumantarktīdā (_Antarctic Peninsula_), garums - 1200 km, vidējais platums - 200 km, to veido Andu kalnu turpinājums (Antarktandi), ziemeļu daļā (Greima Zemē) augstums - līdz 2328 m, dienvidu daļā (Pālmera Zemē) - 4191 m (Džeksona kalns)
- Karību jūra pusslēgtā jūra Atlantijas okeānā (angļu val. "Caribben Sea"), starp Centrālameriku, Dienvidameriku un Antiļu salām, platība - 2,7 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 2429 m, lielākais dziļums - 7090 m
- austrumvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimta ("Icteridae"), 23 ģintis, 43 sugas, Amerikā no Aļaskas līdz Ugunszemei, arī Antiļu salās; Amerikas vālodžu dzimta
- mako putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas medusputnu dzimtas suga ("Anthornis melanura")
- punktainā ragvācelīte ragvācelīšu suga ("Anthoceros punctatus")
- Saulcerīte Raiņa pasaku lugas "Zelta zirgs" (1909. g.) tēls - princese, kas 7 gadus pamirusi guļ stikla zārkā, līdz Antiņš viņu noved atpakaļ uz zemes
- Kaikaši Rakstnieka Antona Austriņa memoriālais muzejs, atrodas Vecpiebalgas pagastā, dibināts 1990. g., iekārtots Austriņu dzimtas mājā
- antarktisks Raksturīgs Antarktikai, saistīts ar to
- Atakama reģions Čīlē (_Atacama, Region de_), starp Antofagastas un Kokimbo reģionu, austrumos - Argentīna, rietumos - Klusais okeāns
- Antofagasta reģions Čīles ziemeļu daļā (_Antofagasta, Región de_), robežojas ar Tarpakas un Atakamas reģionu, kā arī ar Bolīviju un Argentīnu
- Antike reģions Filipīnās (_Antique_), Panajas salas rietumu daļā
- antoniškieši Rēzeknes novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Antoniški" ("Antonišķi") iedzīvotāji
- Antoniški Rēzeknes novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Antonišķi" nosaukuma variants
- Antonijs Romiešu politiķis un karavadonis Marks Antonijs ("Antonius", ap 82.-30. g. p. m. ē.), Cēzara piekritējs, vēlāk Oktaviāna sāncensis cīņā par varu
- Anvera sala Antarktīdā (_Anvers Island_), ziemeļrietumos no Antarktīdas pussalas Greima Zemes
- Asplenda sala Antarktīdā (_Aspland Island_), Skotijas jūras dienvidrietumu daļā, Dienvidšetlendas salās
- Batlera sala sala Antarktīdā, Vedela jūras rietumos, iepretim Bleka krastam
- Bakla sala Antarktīdas piekrastē, Klusā okeāna Somova jūras Belenija salās
- Trinidāda sala Atlantijas okeāna rietumos, Mazo Antiļu salu dienvidos, platība - 4828 kvadrātkilometri, no Dienvidamerikas ziemeļu piekrastes atdala Parijas līcis, Serpjentes un Dragonas šaurums
- Barbuda sala Atlantijas okeānā, Mazo Antiļu salu ziemeļos, Antigvas un Barbudas teritorija
- Pētera I sala sala Belinshauzena jūrā, pie Antarktīdas, platība — 249 kvadrātkilometri, augstums — līdz 1200 m, vulkāniska izcelsme, virsmu sedz ledājs
- Velingtona sala sala Čīles arhipelāgā ("Isla Wellington"), Maglajanesas un Čīles Antarktikas reģiona ziemeļrietumos, platība — 6750 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums — līdz 1463 m, krastos fjordi
- Antipara sala Egejas jūrā (_Antíparos Nísos_), Kiklādu salu grupā, Grieķijas Dienvidegejas perifērijā
- Antipsara sala Egejas jūrā (_Antipsara, Nisos_), Grieķijas Ziemeļegejas perifērijā
- Antipaksa sala Jonijas jūrā (_Antípaxoi, Nísos_), Kerkīras šauruma dienvidos, Grieķijas teritorija
- Adeleidas sala sala Klusajā okeānā (_Adelaide Island_), Antarktīdas pussalas rietumu piekrastē
- Puertoriko sala Lielajās Antiļu salās, platība - 8670 kvadrātkilometru, garums - \~180 km, platums - līdz \~70 km, augstākā virsotne - 1338 m
- Jamaika sala Lielo Antiļu salu grupā, Karību jūrā, platība - 10990 kvadrātkilometru, kalnu grēda līdz 2256 m augstumam, tropisks klimats, daudz nokrišņu, notiek zemestrīces un tropiskie negaisi
- Kuba sala Lielo Antiļu salu grupas ziemeļrietumos, platība - 105000 kvadrātkilometru, garums - 1250 km, platums - 31-191 km, augstākā virsotne - 2005 m
- Dominika sala Mazajās Antiļu salās, ko aizņem šī valsts
- Sentvinsenta sala Mazajās Antiļu salās, platība - 345 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - 1234 m
- Gvadelupa sala Mazo Antiļu salās, lielākā sala tāda paša nosaukuma Francijas aizjūras reģionā
- Tobāgo sala Mazo Antiļu salu grupā ("Tobago"), Trinidādas un Tobāgo Republikas sastāvdaļa, platība - 303 km^2^), 17. gs. 40. gados Kurzemes hercogs Jēkabs centās iegūt šo salu savā īpašumā un izveidot tur koloniju, tika nomitinātas 80 kolonistu ģimenes, domājams, ka starp tiem arī nedaudzi latvieši, izveidojās pilsētiņa ("Jacobusstadt", tagadējā Plimuta), saglabājušies daži vietvārdi, kā Lielais Kurzemes līcis ("Great Courland Bay"), Kalpu līcis ("Kalpi Bay"), Kuršu līcis ("Coerse Bay")
- Montserrata sala Mazo Antiļu salu grupā (angļu val. "Montserrat"), Lielbritānijas aizjūras teritorija, platība - 102 kvadrātkilometri, administratīvais centrs bija Plimuta (neapdzīvota pēc 1996. g. vulkāna izvirduma, valdības mītne - Breidsā)
- Margaritas sala sala Mazo Antiļu salu grupā (sp. val. "Isla de Margarita"), Karību jūras dienvidos, kopā ar Kočes un Kubagvas salu veido Venecuēlas Nueva Espartas štatu, platība - 1036 kvadrāttkilometri, 440000 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs - Laasunsjona
- Kirasao sala Mazo Antiļu salu grupā, pie Venecuēlas krastiem, platība - 472 kvadrātkilometri, augstums - līdz 372 m
- Nevisa sala Mazo Antiļu salu ziemeļos ("Nevis"), ietilpst Sentkitsas un Nevisas Federācijā, platība - 93 kvadrātkilometri, 12100 iedzīvotāju (2006. g.), administratīvais centrs - Čārlstauna
- Sentkitsa sala Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietilpst Sentkitsas un Nevisas Federācijā, platība - 168 kvadrātkilometri, 35000 iedzīvotāju (2006. g.), administratīvais centrs - Bastera
- Antimila sala Mitrejas jūras austrumu daļā (_Antímilos, Nisída_), Grieķijas Dienvidegejas perifērijā
- Antika sala Parijas līcī (_Antika_), Venecuēlas Sukres štata teritorija
- Antūfīša sala Sarkanajā jūrā (_Antūfīsh, Jazīrat_), Jemenas teritorija
- Andersona sala sala Vedela jūras ziemeļos (_Anderson Island_), ziemeļaustrumos no Antarktīdas pussalas, Antarktīdas šauruma dienvidaustrumos
- Antikitira sala Vidusjūrā (_Antikýthira, Nisos_), starp Kitiras un Krētas salu, Grieķijas teritorija
- Avesu de Sotavento salas salu grupa Karību jūrā (_Aves, Islas de_), Mazo Antiļu salu rietumu daļā, Venecuēlas teritorija
- Antrekasta salas salu grupa Zālamana jūrā ("D'Entrecasteaux Islands"), uz dienvidaustrumiem no Jaungvinejas, platība - 3145 kvadrātkilometri, lielākās salas : Fērgusona, Normanbija, Gūdenafa sala, vulkāniska izcelsme, augstums - līdz 2600 m; D'Antrkasto salas
- Jamaika Salu valsts Vidusamerikā ("Jamaica"), ietver Jamaikas salu un vairākas sīkas salas Antiļu salu grupā, platība - 10991 kvadrātkilometrs, 2847200 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Kingstona, administratīvais iedalījums - 14 pagastu
- Apustuļu koncils sanāksme Jeruzalemē ap 49. g., kurā piedalījās apustuļi un delegāti no Antiohijas
- Antē Saturna pavadonis ("Anthe"), vidējais attālums no planētas - 197700 km, izmēri - 1 km
- abramīti Sekta Antiohijā, kas noliedza Kristus dievišķo dabu, baznīcas kultu un dogmatus; atzina tikai desmit baušļus un Tēvreizi
- Antiohija sena pilsēta, dibināta 300. g. p. m. ē. kā seleikīdu galvaspilsēta, 63. g. p. m. ē. nonāca romiešu pārvaldībā, kā tranzītceļš uz austrumiem un grieķu kultūras centrs tā kļuva par vienu no Vidusjūras valstu lielākajām pilsētām (šeit tika nodibināta pirmā kristīgā draudze ārpus Palestīnas), tās vietā tagad atrodas Turcijas pilsēta Antakja
- kiniķi Sengrieķu filozofijas skola, ko dibinājis Sokrāta skolnieks Antistens 4. gs. p. m. ē.; noliedza sabiedrībā pieņemto morāli, aicināja uz askētismu, vienkāršību un atgriešanos pie dabas
- Antistens Sengrieķu filozofs ("Antisthenes; ap 435. - ap 370. g. p. m. ē.)
- Antejs Sengrieķu mitoloģijā - milzis, jūras dieva Poseidona un zemes dievietes Gajas dēls; kamēr Anteja kājas skar māti zemi, viņš ir neuzvarams; Hērakls Anteju pieveic, paceldams gaisā un nožņaugdams
- filipika Sengrieķu oratora Dēmostena apsūdzības runa (4. gs. p. m. ē.) pret Maķedonijas valdnieku Filipu II (katra no daudzām); Cicerona kritiskās runas (44 .- 43. g. p. m. ē.) pret Marku Antoniju
- Antūžu apmetne un senkapi senvietu komplekss Jēkabpils novada Zasas pagastā pie Antūžu mājām, senkapos bijuši 2 uzkalniņi, kas datējami ar 4.-6. gs.
- Antiļu straume siltā straume Atlantijas okeānā uz ziemeļaustrumiem no Lielajām Antiļu salām, sākas uz austrumiem no Puertoriko (Ziemeļpasātu straumes turpinājums), ziemeļu daļā pievienojas Golfa straumei, ātrums 0,9-1,9 km/h
- Antinojs Skaists grieķu jauneklis ("Antinous", miris 130.g.), Romas imperatora Adriāna mīlulis, teika vēstī, ka viņš noslīcinājies Nīlā, lai pagarinātu sava kunga dzīvi
- antuļnieki Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Antuļi" iedzīvotāji
- akotainā smaržzāle smaržzāļu suga ("Anthoxanthum aristatum")
- parastā smaržzāle smaržzāļu suga ("Anthoxanthum odoratum")
- zieddūrēji Smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints ("Anthonomus"), Latvijā konstatētas 7 sugas, vaboļu ķermmenis ovāls, izliekts, pakaļgalā paplašināts, smeceris ļoti garš un tievs ar paralēlām malām, kāpuri attīstās augļu koku un ogulāju ziedos
- Ciniskā skola Sokrāta mācekļa Antistena dibināta ap 380. g. p. m. ē., par lielāko labumu pasaulē atzina pilnīgu svabadību no likumiem, cilvēku aizspriedumiem un jebkādiem sadzīves noteikumiem
- Atakama solončaks Čīlē (_Atacama, Salar de_), Antofagastas reģionā
- lēcējpele Somainā lēcējpele - somaiņu kārtas plēsējsomaiņu dzimtas ģints ("Antechinomys")
- Aboa Somijas zinātniskā stacija Antarktīdā, Princeses Martas krasta rietumu daļā
- Kapzemes somzīlīte somzīlīšu suga ("Anthoscopus minutus")
- briganti Spēcīga tauta senās Britānijas ziemeļos, kas ilgi un neatlaidīgi pretojās romiešiem; uzvarēti Domiciāna laikā, bieži sacēlās līdz pat Antonīna Pija laikam
- nokarenā stardzīslene stardzīsleņu suga ("Antitrichia curtipendula"), Latvijā aizsargājama
- ragvācelīte Sūnu nodalījuma klase ("Anthocerotae"), sūnas, kurām ir daivaini, ieapaļi rozetveida lapoņi ar vienkāršu uzbūvi, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- romuļi Suņa romuļi - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- kārveles Suņburkšķis ("Anthriscus")
- meža suņburkšķis suņburkšķu suga ("Anthriscus sylvestris"), kas ļoti bieži sastopama krūmājos, mežos, pļavās un ir 60—120 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar rupji rievainu stublāju
- govmīžas Suņu ilzīte ("Anthemis cotula")
- dārza suņburkšķis suņuburkšķu suga ("Anthriscus cerefolium")
- spožais suņburkšķis suņuburkšķu suga ("Anthriscus nitida"), Latvijā reta un aizsargājama
- antigonone Sūreņu dzimtas ģints ("Antigonon")
- Svirējīte Svirēja, Antonīcas pieteka
- Baha šelfa ledājs šelfa ledājs Antarktīdā (_Bach Ice Shelf_), Aleksandra I salas dienvidrietumu daļā
- ragvācelīte šīs klases ģints ("Anthoceros"), Latvijā konstatēta 1 suga
- agbari Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- aitsimagi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- frugi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- glavi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- ksimi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- menabi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- mtugi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- Akadēmijas glečers šļūdonis Antarktīdā (_Academy Glacier_), pie Patuksentas grēdas un Tolčina kalna
- Bīrdmora šļūdonis šļūdonis Antarktīdā (angļu val. "Beardmore Glacier"), viens no lielākajiem šļūdoņiem pasaulē, garums - \~160 km, platums - \~40 km, sākas Antarktīdas plato, iekļaujas Rosa šelfa ledājā
- Lamberta šļūdonis šļūdonis Antarktīdas austrumu daļā (angļu val. "Lambert Glacier"), lielākais novadšļūdonis pasaulē, garums - \~450 km, platums - 30-120 km, ātrums 300-400 m gadā
- zvīņspārnis Tauriņš - kukaiņu klases kārta ("Lepidoptera"), spārnu plētums - no 3 mm līdz 30 cm, Latvijā sastopamajām sugām - līdz 13 cm, izplatīti visā pasaulē (izņemot Antarktīdu), \~140 tk sugu, Latvijā konstatētas 69 dzimtas, \~2400 sugu
- antophila tauriņu kārtas kožtinēju dzimtas ģints "Anthophila" kļūdains nosaukums
- zīdtauriņš tauriņu kārtas pāvaču dzimtas ģints ("Antheraea"), pie kuras pieder kukaiņi, kam ir drukns, pūkains ķermenis un kuru kāpuri vērpj ap sevi kokonu, kas sastāv no viena izturīga, ļoti gara pavediena
- pērkonamoliņš Tauriņziežu dzimtas ģints ("Anthyllis"), lakstaugi, krūmi vai puskrūmi, \~60 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas, no tām 2 hibridogēnas, tikai lakstaugi ar dzelteniem ziediem galviņās un plūksnainām lapām
- palisandrs Tauriņziežu dzimtas koks (Brazīlijā, Argentīnā, Antiļu salās) ar sevišķi cietu, smagu, izturīgu koksni; šī koka koksne
- šlehi tauta Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); šilhi
- Beka Tektoniska ieplaka Rietumāzijā, starp Libāna grēdu un Antilibāna kalnu masīvu, Libānā un Sīrijā, Nāves jūras tektoniskā iegruvuma turpinājums, garums - 150 km, platums - 10-15 km, augstums - 700-1000 m
- baltā pīpine tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- ābulpuķes Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- cūkkumele Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- cūkkumelīte Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- cūkkumeltiņi Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- govmīžas Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- govmīze Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- govmīzene Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- govmīzīte Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- govpursnas Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- grietiņa Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- kramenes Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- krampuķe Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- krampuķes Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- kumele Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- kumeles Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- kumeliņš Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- laukkumelene Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- laukumeles Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- laukumelīte Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- margrietiņa Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- mēslpuķe Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- pīpene Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- pīpenīte Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- puskumelītes Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- ramoliņš Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- ramuļi Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- romaška Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- sūdpuķe Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- zirdziņi Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- zirgkumele Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- zirgkumelene Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- zirgkumeliņi Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- zirgkumelīte Tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- ramuleņi Tīruma ramuleņi - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- ramuleņš Tīruma ramuleņš - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
- Tjerras del Fuego province Tjerras del Fuego, Antarktīdas un Dienvidatlantijas salu province ("Tierra del Fuego" / "Provincia de Tierra del Fuego, Antartida e Islas del Atlantico Sur") - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība, administratīvais centrs - Ušvaja, platība - 21571 kvadrātkilometrs, 133700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Tobaga Tobāgo - sala Mazo Antiļu salu grupā
- Indijas okeāns trešais lielākais (aiz Klusā un Atlantijas okeāna) pasaules okeāns, atrodas starp Āfriku, Āziju, Austrāliju un Antarktīdu, no Atlantijas okeāna un Klusā okeāna tiek atdalīts ar robežu, kas nosacīti vilkta pa meridiānu, kurš iet caur Adatas ragu Āfrikā un Dienvidu ragu Tasmānijā, robeža ar Dienvidu okeānu tiek nosacīti vilkta pa 60 grādu dienvidu platuma paralēli, platība — 68,5 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 7729 m
- Trinidāda un Tobāgo Trinidādas un Tobāgo republika, valsts Vidusamerikā, mazo Antiļu salu dienvidos, netālu no Venecuēlas krasta, aizņem Trinidādu, Tobāgo (303 km^2^) un 21 nelielu piekrastes salu (Mazā Tobāgo u. c.), galvaspilsēta - Portofspeina, administratīvais iedalījums - 5 pilsētas, 9 reģionālas apvienības, 1 autonoma pašvaldība
- Antalieptes ūdenskrātuve ūdenskrātuve Lietuvā (_Antalieptēs tvenkinys_), Utenas apriņķa Zarasu rajonā, uzpludināta uz Šventojas upes tās augštecē
- Tartaks upe Aglonas un Višķu pagastā, iztek no Rušona, ietek Luknas ezerā, tā kā tam cauri tek Dubna, tad uzskata arī par Dubnas labā krasta pieteku, garums - 21 km, kritums - 50 m, tek cauri Cirišam; Tartaka; Antāna upe; Salenieku upe
- Antsla upe Igaunijā (_Antsla_), Mazās Emajegi kreisā krasta pieteka, iztek no Lēdlas ezera
- Atrato upe Kolumbijā (_Atrato, Rio_), Čoko un Antjokijas departamentā
- Sinu upe Kolumbijā, Antjokijas un Kordovas departamentā, izteka Rietumkordiljeru ziemeļu galā, ietek Karību jūrā
- Becibuka upe Madagaskarā, Antananarivu un Mahadzangas provincē, ietek Mozambikas šaurumā
- Aksu upe Turcijā (_Aksu Çayı_), Ispartas, Burduras un Antaljas ilā, ietek Vidusjūras Antaljas līcī
- Alakira upe Turcijā (_Alakır Çay_), Antaljas ila rietumu daļā, ietek Vidusjūras Finikes līcī
- Alara upe Turcijā (_Alara Çayı_), Antaljas ila austrumu daļā, ietek Vidusjūras Antaljas līcī
- Artigasa Urugvajas zinātniski pētnieciskā stacija Antarktīdā (_Artigas_), Karaļa Džodža (Vaterlo) salas rietumu daļā
- ložņvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Anthicidae"), 2900 sugas, Eiropā konstatētas 235 sugas, Latvijā maz pētīta, konstatētas \~9 sugas, vaboles ķermenis šaurs, cilindrisks vai plakans, 2-5 mm garš, galva ar izteiktu kakla pāreju, sastopamas trūdošās augu atliekās, zemsegā, zāģskaidās
- trejsabiedrība Vācijas, Austroungārijas un Itālijas 1882. g. 20. maijā noslēgtais sabiedrības un draudzības līgums; Antante
- antante Vairāki reāli eksistējuši vai tikai plānoti militāri politiski bloki, piem., Mazā Antante (Čehoslovākija, Rumānija un Dienvidslāvija laikā starp pasaules kariem), Baltijas Antante u. tml.
- antante Vairāku lielvalstu nolīgums un bloks; visvairāk pazīstama ir Lielbritānijas, Francijas un Krievijas Antante (Trejsabiedrība), kas izveidojās 1904.-1907. g. un 1. pasaules karā cīnījās pret Vāciju un tās sabiedrotajiem
- Antigva un Barbuda valsts Vidusamerikā (_Antigua and Barbuda_), Mazo Antiļu salu ziemeļos, parlamentāra monarhija Nāciju Sadraudzībā, valsts galva - Lielbritānijas karalis, kuru pārstāv ģenerālgubernators, galvaspilsēta - Sentdžonsa, administratīvais iedalījums - 6 kopienas un 2 teritorijas, 69500 iedzīvotāju
- Barbadosa Valsts Vidusamerikā (angļu val. "Barbados"), tāda paša nosaukuma salā (Mazo Antiļu salu grupā), platība - 431 kvadrātkilometrs, 281000 iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Bridžtauna, administratīvais iedalījums - 11 kopienas
- Sentlūsija Valsts Vidusamerikā (angļu val. "Saint Lucia"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Mazajās Antiļu salās, platība - 616 kvadrātkilometru, 160922 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Kastrisa, administratīvais iedalījums - 11 rajonu
- Sentvinsenta un Grenadīnas valsts Vidusamerikā, Mazajās Antiļu salās (angļu val. "Saint Vincent and the Grenadines"), platība — 389 kvadrātkilometri, 104217 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta — Kingstauna, administratīvais iedalījums — 6 pagasti
- Grenāda Valsts Vidusamerikā, Mazajās Antiļu salās, netālu no Venecuēlas piekrastes, platība - 344 kvadrākilometri, 107800 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Sentdžordžesa, administratīvais iedalījums - 6 pagasti un 1 valdījums
- Sentkitsa un Nevisa valsts Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos (Sentkitsas un Nevisas Federācija), platība — 262 kvadrātkilometri, 49898 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta — Bastera, administratīvais iedalījums — 2 salas
- Velija Veli - pilsēta Mazo Antiļu salu ziemeļos
- Venecuēla Venecuēlas Bolivara Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļos (sp. val. "Venezuela"), Karību jūrā pieder Margaritas, Tortugas u. c. salas Mazo Antiļu salu grupā, platība - 912050 kvadrātkilometru, 28833800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Karakasa, administratīvais iedalījums - 23 štati, 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Gajānu, Brazīliju un Kolumbiju, apskalo Karību jūra un Atlantijas okeāns
- Antonīca Vesetas kreisā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā (pirms lejteces iztaisnošanas bija Savītes pieteka), garums - 14 km; Antonijas strauts
- Ambuhimanga vēsturisks kultūras piemineklis Madagaskarā (_Ambohimanga_), kalns un tradicionāla nocietināta karaliskā apmetne, kas atrodas aptuveni 24 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no galvaspilsētas Antananarivo
- Antaljas līcis Vidusjūras līcis Turcijas dienvidu piekrastē (_Antalya Körfezi_), platums pie ieejas - 216 km, garums - 74 km, dziļums - līdz 2000 m, pusdiennakts plūdmaiņas - 0,4 m
- Gūdenafa sala viena no Antrekasta salām, atrodas Zālamana jūrā, uz dienvidaustrumiem no Jaungvinejas
- Normanbijas sala viena no Antrekasta salām, atrodas Zālamana jūrā, uz dienvidaustrumiem no Jaungvinejas
- Fērgusona sala viena no Antrekasta salām, atrodas Zālamana jūrā, uz dienvidaustrumiem no Jaungvinejas
- Aisena viens no Čīles Republikas 15 reģioniem (_Aisén, Región de_), atrodas valsts dienvidu daļā, robežojas ar Loslagosas reģionu ziemeļos un Magaljanesa un Čīles Antarktikas reģionu dienvidos
- arktogeja viens no zooģeogrāfiskajiem sauszemes pamata apakšnodalījumiem, kas aptver visus zooģeogrāfiskos apgabalus, izņemot Dienvidamerikas (neogeju), Austrālijas (notogeju) un Antarktikas apgabalu
- Alberta Mārkama kalns virsotne Antarktīdā (_Albert Markham, Mountain_), austrumos no Rosa šelfa ledāja, Transantarktīdas kalnu Čērčila kalnos, augstums - 3207 m
- Ārks virsotne Antarktīdā (_The Ark_), Šekltona grēdā, augstums - 1640 m
- Abatdags Virsotne Dedegela kalnu dienvidrietumu daļā, Turcijā, Antaljas ila ziemeļos, augstums - 2505 m
- Kizlarsvirisi virsotne Turcijā, Antaljas ila dienvidrietumu daļā, augstums - 3070 m
- Sentlūsija Vulkāniskas izcelsmes sala Mazajās Antiļu salās, garums - 43 km, platums - 22 km, paugurains reljefs, augstums - līdz 950 m
- Antigva Vulkāniskas izcelsmes sala Mazo Antiļu salu ziemeļos (_Antigua_), platība - 280 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 402 m
- Antarktika Zemeslodes dienvidu polārais apgabals, kas ietver Antarktīdu, Atlantijas, Klusā un Indijas okeāna dienvidu daļu un salas (Dienvidu okeāns)
- Adrisolas rags zemesrags Antarktīdā (_Adrisola Cape_), Adeleidas salas galējais rietumu punkts Belinhauzena jūrā
- Agasi rags zemesrags Antarktīdā (_Agassiz, Cape_), Vilkinsa krasta Holika-Kenjona pussalas ziemeļaustrumos
- Aitosas rags zemesrags Antarktīdā (_Aytos Point_), Livingstona salas izvirzījums Brensfīlda šaurumā
- Aleksandra rags zemesrags Antarktīdā (_Alexander, Cape_), Antarktīdas pussalas austrumos, Čērčila pussalas dienvidaustrumos, aptver Larsena šelfa ledājs
- Ārčera rags zemesrags Antarktīdā (_Archer Point_), Somova jūras Otsa krastā
- Ārčera rags zemesrags Antarktīdā (_Archer, Cape_), Rosa jūras Skota krastā
- Batera rags zemesrags Antarktīdā, Skota krasta izvirzījums Rosa jūras Makmerdo šaurumā
- Baivotera rags zemesrags Antarktīdā, Snovas salas ziemeļrietumos
- Baljenas rags zemesrags Čīlē, Antofagastas reģiona dienvidu daļas krasta izvirzījums Klusajā okeānā
- Antibas rags zemesrags Francijas dienvidaustrumos (_Antibes, Cap d’_), Piejūras Alpu departamentā, Ligūrijas jūras Azūra krastā
- Aktija Zemesrags Grieķijas rietumos ("Aktion"), kur 31. g. p. m. ē. Oktaviāna karavadonis Agripa jūras kaujā uzvarēja Antoniju un Kleopatru
- Antonlisardo rags zemesrags Meksikā (_Antón Lizardo, Punta de_), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves pavalstī, Kampečes līča krastā
- ābeļu zieddūrējs zieddūrēju suga ("Anthonomus pomorum")
- aveņu zieddūrējs zieddūrēju suga ("Anthonomus rubi")
- polārjūras Ziemeļu ledus okeāna jūras un Antarktīdas piekrastes jūras
- dienvidu ziloņronis ziloņroņu suga ("Mirounga leonina"), mīt Antarktikā, tēvipš ir \~5 m garš, masa - 2,5 t, tam ir 40 cm garš snuķveida purns
- čipste zvirbuļveidīgo kārtas cielavu dzimtas ģints ("Anthus"), neliels, slaids dziedātājputns ar zaļganbrūnu, smilšu krāsas vai olīvbrūnu mugurpusi
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Ant.