Paplašinātā meklēšana
Meklējam šķiedra.
Atrasts vārdos (53):
- šķiedra:1
- šķiedras:1
- īsšķiedra:1
- šķiedrains:1
- šķiedraiņš:1
- šķiedralce:1
- šķiedraugi:1
- augšķiedra:1
- jēlšķiedra:1
- kokšķiedra:1
- linšķiedra:1
- lielšķiedra:1
- monošķiedra:1
- sēklšķiedra:1
- garšķiedras:1
- sīkšķiedras:1
- šķiedrainība:1
- šķiedrainums:1
- akrilšķiedra:1
- kokosšķiedra:1
- stiklšķiedra:1
- īsšķiedrains:1
- platšķiedras:1
- rupjšķiedras:1
- stāvšķiedras:1
- acetātšķiedra:1
- štāpeļšķiedra:1
- garšķiedrains:1
- rupšķiedrains:1
- sīkšķiedrains:1
- smalkšķiedras:1
- minerālšķiedra:1
- tekstilšķiedra:1
- lielšķiedrains:1
- lielšķiedraiņš:1
- muskuļšķiedras:1
- plānšķiedrains:1
- platšķiedrains:1
- rupjšķiedrains:1
- dzīvniekšķiedra:1
- kolagēnšķiedras:1
- sīkstšķiedrains:1
- smalkšķiedrains:1
- taisnšķiedrains:1
- poliamīdšķiedras:1
- greizšķiedrainums:1
- poliesteršķiedras:1
- triacetātšķiedras:1
- poliolefīnšķiedras:1
- poliuretānšķiedras:1
- poliopropilēnšķiedras:1
- poliakrilnitrilšķiedra:1
- polininilhlorīdšķiedras:1
Atrasts vārdu savienojumos (37):
- aferentās nervu šķiedras
- akota vilnas šķiedra
- alpakas šķiedra
- arējās šķiedras
- ārējās šķiedras
- dabiskā šķiedra
- eferentās nervu šķiedras
- kaņepāju šķiedra
- keramiskās ugunsizturīgās šķiedras
- ķīmiska šķiedra
- ķīmiskā šķiedra
- Kupro šķiedra
- lamas šķiedra
- lapu šķiedra
- lūksnes šķiedra
- mākslīgā šķiedra
- mākslīgās šķiedras
- metāla šķiedra
- metalizētā šķiedra
- muskuļu šķiedras
- nervu šķiedras
- oglekļa šķiedras
- optiskā šķiedra
- optiskās šķiedras dalīto datu saskarne
- pārejas vilnas šķiedras
- poliakrilnitrila šķiedra
- poliamīda šķiedra
- poliestera šķiedra
- polimērās šķiedras
- polipropilēna šķiedra
- polivinilhlorīda šķiedra
- polivinilspirta šķiedra
- pūku vilnas (dūnvilnas) šķiedras
- sensoriskās nervu šķiedras
- sintētiskā šķiedra
- stikla šķiedra
- tumšā optiskā šķiedra
Atrasts skaidrojumos (446):
- smalkvilna 30–80 mm garas vienmērīgas, smalkas, cirtainas pūku šķiedras (diametrs 14–25 μm), ko lieto labas kvalitātes trikotāžas izstrādājumu un audumu ražošanai; vislabāko smalkvilnu iegūst no merīnaitām (merīnvilna).
- plīšpinums Adījuma rakstu pinums, kurā ieadīti papildu pavedieni vai štāpeļa šķiedras, kas veido pagarinātus pārstaipus.
- henekens Agaves šķiedra.
- jukas Agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi krāšņumaugi, 35 sugas, dažas sugas kultivē arī kā šķiedraugus, citas tiek izplatītas kā telpaugi.
- drīvāšana Aizbakstīšana - apšuves spraugu aizpildīšana ar organiskas šķiedras materiālu, lai novērstu sūces.
- vilna apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem - aitai, kazai, kamielim u. tml.); arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
- apskūris Apņemt ar vieglām pūkām; šķiedrains.
- izšķiedrot Apstrādājot (koksni), izdalīt šķiedras.
- izmīstīt Apstrādāt (šķiedraugu) tā, ka stiebru koksnes daļa tiek salauzta.
- velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
- kalteniski Ar kaltu perpendikulāri koka šķiedrai.
- ogļplasti Armētas plastmasas, kas pildītas ar oglekļa šķiedras kūļiem, lenti, audumu; viegls un mehāniski ļoti izturīgs konstrukciju materiāls; lieto tehnikā, kosmonautikā, sporta piederumu ražošanai u. c.
- šķiedrgalvīte Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Inocybe"), Latvijā konstatētas 28 sugas, sēne (parasti neēdama) ar dzeltenbrūnu, šķiedrainu cepurīti.
- spura Atsevišķa, nepiekļāvīga, parasti sīka (kāda šķiedraina materiāla, piemēram, auduma) daļiņa, veidojums.
- linaudekls Audekls no linu šķiedras; linaudums.
- simplasts Audu uzbūves tips, kam raksturīgs kodolu izvietojums citoplazmas masā, bez šūnu robežām, piem., šķērssvītrotās muskulatūras šķiedras, trofoblasts.
- linaudums Audums no linu šķiedras.
- stiklaudums Audums no stiklšķiedras diegiem; lieto stiklplastu stiegrošanai, elektroizolācijas lenšu ražošanai, filtriem, ugunsdrošiem aizkariem.
- lini Audums, kas izgatavots no šīs šķiedras.
- adenoleiomiofibroma Audzējs, kurā ir dziedzeraudi, gludās muskulatūras šķiedras un saistaudi.
- šķiedraugi Augi, ko izmanto šķiedras (2) ieguvei.
- libriforms Augu koksnes šķiedras (mehāniskās šūnas), kas to padara stingru.
- troses serdenis augu šķiedras līne, kas iet trosei pa vidu un nodrošina tai lokanību, palīdz saglabāt formu.
- līķtrose Augu vai sintētiskās šķiedras trose (parasti - trīsgrīstu), ko piešuj pie buras malām, lai padarītu tās izturīgākas.
- vetivers Austrumindijā augoša zālauga "Vetiver zizanoides" garā, šķiedrainā un aromātiskā sakne, ko izmanto dažādu pinumu darināšanai, kā arī iegūst eļļu, ko plaši izmanto parfimērijā.
- atmukas Aužot atmukušas un atkritušas šķiedras.
- četrstūrveida membrāna balsenes šķiedraini elastīgās membrānas augšējā daļa.
- ašarīts Balts minerāls, bora rūda, irdeni, šķiedraini agregāti, veidojas sairstot citiem magnija borātiem.
- alemmalis Bez neirilemmas (nervu šķiedra).
- brizols Bezpamatnes hidroizolācijas ruļļmateriāls, ko izgatavo no sasmalcinātas gumijas un bitumena, pievienojot azbesta šķiedras un plastifikatorus; lieto ēku un konstrukciju aizsardzībai pret mitrumu.
- tūba Blīvējošs, skaņu un siltumu izolējošs materiāls, ko iegūst, veļot vilnu (vai ķīmiskas šķiedras, minerālšķiedras), kažokādu atkritumus, kā arī sablīvējot un termiski apstrādājot minerālvati; izmanto blīvju, starpliku, amortizatoru izgatavošanai, apavu ražošanai un dažādos tehnoloģiskos procesos.
- halcedons Blīvs, slēptkristālisks, mikrošķiedrains kvarca paveids, nereti krāsains; izmanto juvelierizstrādājumiem un kā cietu tehnisko akmeni.
- acābola ārējais apvalks blīvs, šķiedrains apvalks; sastāv no radzenes un cīpslenes.
- velties Būt tādam, no kā atdalās šķiedras, saķeroties pikās (par lietotu tekstilizstrādājumu, tā audumu).
- ķertviela Celulozes vai kokmasas šķiedras ar pildvielu piedevām, kas iegūtas mehāniskajās atūdeņu attīrīšanas iekārtās, filtrējot atūdeņus caur sietu.
- prismalis Cieta, asa, iesarkana linu šķiedra.
- vasarāji Citi kultūraugi (pākšaugi, eļļas augi, šķiedraugi, stiebrzāles), kas vienā veģetācijas periodā attīstās no sēklas līdz tehniskajai gatavībai.
- šķiedroties Dalīties šķiedrās (1); būt, arī kļūt šķiedrainam (1).
- šķiedroties Dalīties šķiedrās (2); būt, arī kļūt šķiedrainam (2).
- šķiedroties Dalīties šķiedrās (3); būt, arī kļūt šķiedrainam (3).
- kārstuve Darbarīks, sukai līdzīga ierīce (šķiedras) kāršanai.
- kavernozā limfangioma daudzdobumu limfangioma ar starpsienām, kurās ir fibrozi audi un gludās muskulatūras šķiedras; atrodama ādā, gļotādā.
- DĶŠR Daugavpils ķīmiskās šķiedras rūpnīca.
- defibrerakmens Defibrera rotējošā daļa - rievains, rupjgraudains akmens, pret kuru beržoties nomizotām koksnes šķilām, atdalās koksnes šķiedras.
- arējās šķiedras deformējama ķermeņa mehānikā - objekta šķiedras, kas atrodas vistālāk no neitrālās ass vai vienkārši objekta ārpusē.
- ārējās šķiedras deformējama ķermeņa mehānikā – objekta šķiedras, kas atrodas vistālāk no neitrālās ass vai vienkārši objekta ārpusē.
- odontoblasts Dentīnrades šūna, osteoblastam līdzīga dentīnu veidotāja šūna zoba pulpā, kurai ir garš diegveida izaugums - Tomsa dentālā šķiedra.
- sida Divdīgļlapju augu ģints ("Sida") malvu dzimtā, pūkaini lakstaugi vai puskrūmi ar lēverainām lapām un ziediem kā malvai, kādas 130 sugas siltākos apgabalos, no tām dažas arī kultivētas kā šķiedraugi.
- kupldzija Dzija (trikotāžas izstrādājumiem), ko iegūst, sajaucot tekstilšķiedras, kurām ir dažādas saraušanās īpašības.
- cipsla Dzīsla; muskuļu šķiedra.
- ēdināšanas normas dzīvniekiem diennaktī vajadzīgais barības vielu daudzums pēc normējošajiem kritērijiem: barības sausnas, enerģijas daudzuma, proteīna un neaizvietojamām aminoskābēm, kokšķiedras ar tās frakcijām, taukiem un nepiesātinātajām taukskābēm, bezslāpekļa ekstraktvielām, makroelementiem, mikroelementiem un vitamīniem.
- kolagēnšķiedras Dzīvnieku saistaudu šķiedras, kas sastāv gk. no olbaltumvielas kolagēna.
- mioblasti Dzīvnieku un cilvēka jaunās muskuļu šūnas; dīglim attīstoties un skeleta muskulatūrai reģenerējoties organisma pēcdīgļa attīstības laikā, no mioblastiem rodas šķērssvītru muskuļšķiedras.
- juta Džuta - viengadīgs liepu dzimtas augs; šī auga šķiedra.
- jūte Džuta - viengadīgs liepu dzimtas augs; šī auga šķiedra.
- pīšu koks egle, kas augusi atklātā vietā; koksne tai rupja, šķiedraina, mazvērtīga, ātri sadeg.
- likra Elastīga poliuretāna šķiedra vai audums, ko izmanto zeķu un cieši pieguļoša apģērba izgatavošanai.
- spandekss Elastīga sintētiskā šķiedra.
- bronhofibroskops Elastīgs bronhoskops, kas satur optiskās šķiedras.
- oseoalbumoīds Elastisks, šķiedrains kaulu proteīns.
- elastāns Elastošķiedra, kas veidota no vismaz 85% masas segmentēta poliuretāna un kas pēc trīskāršas izstiepšanās tūlīt atgūst sākotnējo garumu.
- e-ūsas Elektroniskās ūsas - dzīvnieku (kaķu, žurku u. c.) ūsu imitācija, ar nanotehnoloģiska materiāla kārtu pārklātas polimēra šķiedras mākslīgās ūsas ko izmanto robotu orientācijas spēju nodrošināšanai.
- garēvele Ēvele koka virsmas nolīdzināšanai šķiedras virzienā vienā un tai pašā līmenī.
- pastāvīgais beibotes fenders fenders, kas piestiprināts visapkārt gar beibotes borta augšējo malu, priekšgalu un pakaļgalu, tas pagatavots no resnas, nolietotas augu šķiedras tauvas atgriezuma.
- sakaru līnija fizikālā vide un tehnisko līdzekļu komplekss informatīvā signāla pārraidei no raidītāja līdz uztvērējam; fizikālā vide var būt gaisa vadi, metāliskās un stikla šķiedras kabeļlīnijas, vilņvadi un ēters.
- fluorlons Fluoru saturoša sintētiskā šķiedra, ko iegūst no acetonā šķīstošā fluoroplasta.
- neiromions Funkcionāla vienība, kas sastāv no muskuļšķiedras un tās nerva.
- optiskā šķiedra gaismcaurlaidīga materiāla šķiedra, ar kuras palīdzību gaismu var raidīt lielā attālumā un to modulējot gaismu, ietvert lielu daudzumu informācijas bez lieliem kvalitātes zudumiem.
- akota vilnas šķiedra gandrīz taisna, rupja šķiedra, kuras šķērsgriezumā ir trīs slāņi – zvīņu, korteksa un serdenes slānis.
- ķemmvilna Garas šķiedras (12-24 cm un vairāk) mazcirtaina gluda aitu vilna.
- komisurālā mielotomija garenisks grieziens muguras smadzenēs, lai pārgrieztu jušanas šķiedras un panāktu lokālu analgēziju.
- šķiedra garens, elastīgs, izturīgs ļoti maza šķērsgriezuma veidojums, ko izmanto dzijas, diegu ieguvei; tekstilšķiedra.
- garstiebrinis Garšķiedrains (par liniem).
- garšķiedrains Garšķiedras.
- diagonālie ādas muskuļi gludās muskuļšķiedras sejā, ap krūtsgaliem, padusēs, ap tūpli.
- serigrāfija Grafikas tehnika, kurā attēla veidošanā izmanto uz rāmja uzstieptu smalka materiāla (piemēram, zīda, mākslīgas šķiedras) sietu; šādā tehnikā veidots attēls.
- sauskaulis Greiza priede vai egle ar rupjšķiedrainu izaugumu.
- lakta Gubu lietusmākoņu augšējā daļa ar šķiedrainu uzbūvi, saulē - spilgti balta.
- kompozītmateriāls Heterogēns konstrukciju materiāls kas sastāv no divām vai vairākām atšķirīgām sastāvdaļām ar izteiktu robežvirsmu starp tām; to veido nemetālisks pamatmateriāls (matrice), kurā noteiktā kārtībā izvietoti dažādas izcelsmes pastiprinošie elementi (dispersas daļiņas, monošķiedras, šķiedru kūļi u. c.).
- koniofora Himēnija sēņu afilloforu rindas dzimta ("Coniophoraceae"), augļķermeņi klājeniski, šķiedraini, ādaini, tumšbrūni vai brūni, sporām biezs, divkāršs apvalks, himēnijs krokains ar izciļņiem un seklām porām vai gluds, 8 ģintis, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas.
- oseomucīns Homogēna pamatviela, kas saista kaulaudu kolagēnšķiedras un elastīgās šķiedras.
- serpentīnazbests Hrizotilazbests - šķiedrains serpentīna 2 paveids, izplatītākais no azbestu minerāliem, kancerogēns; izejviela būvmateriāliem, skābju un karstumizturīgiem materiāliem.
- anetodermija Hroniska progresējoša ādas atrofija plankumu veidā; slimībai ir 3 stadijas - eritematozā, atrofiskā un trūces veida ādas izspieduma stadija; ādā deģenerējas un izzūd elastiskās šķiedras.
- jumta skaida iegūst ēvelējot ar speciālu ēveli, labākais materiāls - bezzaru, smalkšķiedrainas koksnes skuju koki, bet biežāk (lētuma dēļ) lieto apsi; garums - 72 cm, platums - 10-20 cm, biezums - līdz 1 cm.
- vides pārveidotājs ierīce, kas vienu vides tipu pārvērš otrā. Parasti tā ir aparatūras ierīce, kas savieno divas pārraide vides, piemēram, vīto vadu pāri ar koaksiālo kabeli vai vīto vadu pāri ar optiskās šķiedras kabeli.
- vīt Īpašā veidā, griežot (kāda materiāla šķiedras, pavedienus) pretējos virzienos, darināt (auklu, virvi u. tml.).
- īsšķiedra Īsa šķiedra.
- štāpeļšķiedra Īsa, smalka ķīmiskā šķiedra; iegūst no viskozes šķiedrām, poliakrilnitrilšķiedrām, poliesteršķiedrām, to elementārpavedienu grīsti sagriežot noteikta garuma gabalos; vērpj atsevišķi vai kopā ar atbilstoša garuma dabiskajām šķiedrām.
- īksumi Īsākie salmi, linu šķiedras daļas u. tml.
- apraustelēt Izraut vaļīgi stāvošās šķiedras (no linu saujas).
- kevlars Izturīga sintētiska šķiedra, to izmanto, piemēram, automašīnu riepu izgatavošanā.
- enkurgals Izturīga sintētiskās šķiedras virve, ko iesien enkura gredzenā.
- vistra Izturīga viskozes šķiedra; audums, izstrādājums no šīs šķiedras.
- buraudekls Izturīgs audums, no kura izgatavo buras, darba apģērbu u. c.; agrāk tam izmantoja kaņepājus, linus, kokvilnu, tagad - mākslīgās šķiedras.
- buru audums jebkuras šķiedras audums buru izgatavošanai.
- laternīts Jumta seguma loksnes, kurās izmantotas veselībai nekaitīgas sintētiskās šķiedras.
- kaile jūrniecībā, zvejniecībā - metāla vai sintētiskās šķiedras troses (virves) ritulis, parsti ap 220 m garumā.
- receptors Jušanas nervu specializēta struktūra, kurā kairinājuma enerģija pārveidojas nervu ierosas impulsos, ko nervu šķiedras aizvada uz centrālo nervu sistēmu.
- sisalkaņepes Kādas Austrumāfrikā un Javā kultivētas agaves lapu šķiedras (riepu ražošanai).
- paskanāji Kaņepju šķiedra.
- paskaņas Kaņepju šķiedra.
- paskanes Kaņepju šķiedra.
- paskaņi Kaņepju šķiedra.
- ceiba Kapoks - šķiedra, ko iegūst no vairākiem kapoku dzimtas kokiem, galvenokārt no kapokkoka (aug visās tropu zemēs); kapoku lieto kā glābšanas jostu un glābšanas riņķu pildmateriālu, skaņas izolācijai utt.
- karioretikuls Karioplazmas šķiedrainā daļa atšķirībā no kardiolimfas - šķidrās daļas.
- spurdzis Kaut kas izplūkāts, šķiedrains.
- keramiskās ugunsizturīgās šķiedras keramikas šķiedras ar 40–75% alumīnija oksīda Al~2~O~3~ un iegūšanas temperatūru 1250–1600 °C; lieto par izolācijas materiālu augstā temperatūrā.
- nocīpslot Kļūt cīpslainam, šķiedrainam.
- atspurdzēties Kļūt šķiedrainam, izspūrušam pinkainam.
- atspuroties Kļūt šķiedrainam, pinkainam, spurainam.
- izkurtēt Kļūt viscaur sausam, šķiedrainam, arī ar tukšu vidu (pāraugot).
- kokosšķiedra Koira - šķiedra, kas iegūta no auga "Cocos nucifera" augļu apvalka, izmanto arī kā tauvu materiālu.
- HDF Koksnes pārstrādes produkts, ļoti blīvas kokšķiedras plātne (angļu "hard density fiber").
- MDF Koksnes pārstrādes produkts, vidēji blīvas kokšķiedras plātne (angļu "medium density fiber (fiberboard)").
- defibrers Koksnes smalcinātājs - mašīna, kas mehāniski sasmalcina koksni šķiedrainā masā.
- tehniskā celuloze koksnes šķiedras, kas iegūtas, vārot šķeldu ar attiecīgām ķimikālijām vārkatlā augstā spiedienā un augstā temperatūrā, pilnīgi neatbrīvojoties no visiem necelulozes piemaisījumiem; iznākums 45–55%.
- libriforma Koksnes šķiedras, pārkokotas, garenas, smailiem galiem un parasti bieziem apvalkiem sklerenhīmas šūnas.
- defibrēt Koksni sasmalcināt šķiedrainā masā (papīra un celulozes rūpniecībā).
- taktels Kompānijas "DuPont" zīmols: elastīga sintētiska šķiedra, tās ražošana uzsākta 1983. gadā.
- siltumaizsargājošie materiāli konstrukcijas materiāli, kas aizsargā no aerodinamiskās sasilšanas lidaparāta virsmu u. c. elementus; ir trīs šādu materiālu tipi: ablācijas materiāli (grafīts); materiāli ar labām preterozijas un siltumuzņemšanas īpašībām (volframs, oglekļa šķiedras); materiāli ar mazu siltumvadāmību un lielu atstarošanas spēju (kvarca šķiedras materiāli).
- lepidokrokīts Koši sarkans minerāls, brūnās dzelzs rūdas sastāvdaļa, zvīņaini un šķiedraini agregāti; no ķīmiski un ģenētiski radniecīgā getīta atšķiras ar kristāliskās struktūras īpatnībām un mazāku izplatību.
- pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu; šādā veidā darināt (priekšmetu).
- kokgriezums Ksilogrāfijas veids - attēla pārnešana uz gluda garenšķiedras koka plātnes.
- kokgrebums Ksilogrāfijas veids - attēla pārnešana uz stāvšķiedras koka plātnes.
- oglekļa šķiedras ķīmiskas šķiedras, kas sastāv galvenokārt no oglekļa (85-99%); termiski, mehāniski un ķīmiski ļoti izturīgas; izmanto karstumizturīgu izolācijas materiālu, vieglu un īpaši izturīgu stiegroto polimērmateriālu (oglekļplastu) ražošanai, ko lieto augstā temperatūrā, kosmiskajā un aviācijas tehnikā, raķešu, automobiļu, mašīnu, aparātu, ķīmiskās aparatūras būvē
- papīra izejvielas ķīmiski vai mehāniski apstrādātas koksnes šķiedras, arī labības salmi; speciālām papīra šķirnēm lieto arī minerālšķiedru (azbesta, bazalta) un sintētiskās šķiedras.
- elastofibroma Labdabīgs audzējs, ko veido elastīgās šķiedras kopā ar saistaudiem.
- baltā šķiedrainā trupe lapkoku trupe, kam raksturīga pazemināta cietība un gaiši dzeltena vai gandrīz balta krāsa un šķiedraina struktūra; bojātai koksnei bieži ir raiba nokrāsa, kas atgādina marmora zīmējumu, kur gaišie apgabali ir norobežoti no tumšākiem apgabaliem ar tievām līkloču līnijām; stipri bojāta koksne kļūst mīksta, viegli sadalās šķiedrās un drūp.
- džuta Liepu dzimtas ģints ("Corchorus"), viengadīgs, līdz 4,5 m augsts tropu šķiedraugs, no kura šķiedras izgatavo, piemēram, brezentu, auklas, maisu audeklu.
- episplenīts Liesas šķiedrainā apvalka iekaisums.
- tekstilmāksla Lietišķās mākslas nozare, kur mākslinieka ieceres realizēšanai izmanto tekstilšķiedras.
- linkopība Linu audzēšana šķiedras un eļļas ieguvei.
- bluķis Linu maļamās mašīnas veltnis ar robiem linu šķiedras saspiešanai.
- bunte linu šķiedra, iepakota pārdošanai (8 kg).
- dvaccatka linu šķiedra, iesaiņota pārdošanai (8 kg); dvacatka (1).
- galveņa linu šķiedra, iesaiņota pārdošanai (8 kg).
- nātns Linu, retāk džutas, kaņepju, nātru šķiedra; audums, diegs no šādas šķiedras.
- kulstīšana Linu, vilnas u. c. šķiedru apstrādes operācija, ko veic pēc irdināšanas un pirms kāršanas - pilnīgāk uzirdina šķiedras un atdala lielākos piemaisījumus.
- lūksna Lokanas šķiedras dažādu koku mizā.
- fibroezofagoskops Lokans ezofagoskops ar stikla šķiedras optiku barības vada izmeklēšanai.
- rupjbarība Lopbarība, kas satur salīdzinoši daudz kokšķiedras un kuras sakošļāšanai vajadzīgs daudz enerģijas.
- sizals lūksnes šķiedra, ko iegūst, piemēram, no agaves lapām (_Agave sisalana_) un no kā izgatavo tauvas, maisu audeklu u. tml.
- brūndzelzsrūda Ļoti izplatīta dzelzsrūda, sastopama dažādos veidos: spīdīgos, šķiedrainos vai radiālšķiedrainos apaļos vai stalaktītveidīgos agregātos.
- pūkaiņš Ļoti mīksts, smalks, pūkveidīgs (parasti par dziju, šķiedru); tāds, kas darināts no šādas dzijas, šķiedras.
- mirušais mats ļoti rupja, trausla šķiedra bez dabiskās krāsas un spīduma, serdene aizņem 90-95% no šķiedras diametra.
- pūka Ļoti viegla, mīksta, smalka (piemēram, auduma, vates) šķiedra, arī (kāda tekstilmateriāla) daļa.
- tīpulis Mākoņu šķiedra.
- silons mākslīgā poliamīnšķiedra; izstrādājumi no šīs šķiedras.
- acetātzīds Mākslīgā šķiedra (kas izgatavota no acetilcelulozes); no šādas šķiedras izgatavots audums.
- acetātšķiedra Mākslīgā šķiedra, ko iegūst no celulozes acetātiem; izmanto audumu, trikotāžas, elektroizolācijas materiālu ražošanai.
- kaprons Mākslīgā šķiedra, ko iegūst no kaprolaktāma.
- viskoze Mākslīgā tekstilšķiedra; higroskopiska, labi vada siltumu, mazelastīga; audums, izstrādājums no šīs šķiedras.
- triacetātšķiedras Mākslīgās šķiedras, ko iegūst no celulozes etiķskābes esteriem, acetilējot vairāk par 92% celulozes hidroksilgrupu.
- papjēmašē Masa (dažādiem izstrādājumiem), kura sastāv no šķiedraina materiāla, kam pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas; papīra masa.
- papīra masa masa (dažādiem izstrādājumiem), kura sastāv no šķiedraina materiāla, kam pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas.
- kulstāmā mašīna mašīna (piemēram, linu) šķiedras atspaļošanai.
- kardmašīna Mašīna šķiedras kāršanai pirms vērpšanas, lai no tās attīrītu sīkās šķiedras un gružus.
- dekortikators Mašīna, ar ko atdala šķiedru no pārkoksnējušos stublāju daļām šķiedraugu sausās apstrādes procesā.
- džins Mašīna, kas atdala kokvilnas šķiedras no sēklām.
- predentīns Mīksta, šķiedraina viela, kas veido primāro dentīnu un zoba pulpu aptverošā dentīna iekšējo slāni.
- serpentīns minerālu grupa, hidralizēti dzelzs un magnija silikāti Mg~3~Si~2~O~5~(OH)~4~, kuru šķiedrainais paveids hrizotils ir galvenais azbestu minerāls.
- gastroradikulīts Muguras nervu pakaļējo saknīšu iekaisums, kuru sensoriskās šķiedras nāk no kuņģa.
- vienspalvas muskulis muskulis, kura šķiedras zarojas slīpi uz vienu pusi no centrālās cīpslas.
- mioceptors Muskuļa receptors, muskuļšķiedras daļa, kas saņem impulsus no nerva.
- sarkoplazma Muskuļšķiedras citoplazma, kurā atrodas miofibrillas.
- muskuļu šķiedras muskuļšķiedras.
- šķelksne muskuļu šķiedra.
- skroderputns Mušķērāju dzimtas dziedātājputnu suga, ligzdu veido no vienas vai vairākām lapām, kuru malas sašuj kopā ar augu šķiedras u. c. pavedieniem, sastopams Indijā un Šrilankā.
- linu stiebriņi neapstrādāti garšķiedras lini, kas rāda produkcijas daudzumu – uzskaita atpogaļotu, izkaltētu, nemērcētu, mērcētu vai tilinātu linu stiebriņu ražu; kvalitāti noteic pēc kopējā un tehniskā garuma un vidējā linu stiebriņu diametra.
- stiebriņš Neapstrādāts garšķiedras linu produkts, pēc kā nosaka to daudzumu.
- filaments neierobežota garuma šķiedra; elementārpavediens.
- elementārpavediens neierobežota garuma šķiedra; filaments.
- pavediens Neierobežota garuma, maza šķērsgriezuma tekstilšķiedras izstrādājums.
- pluzerains Nelīdzens, šķiedrains.
- mioblasts Nenobrieduši šūna, no kuras attīstās muskuļšķiedra.
- neiromitors Nerva šķiedras gals, kas pārraida impulsu blakus neirona receptoram.
- jaukts nervs nervs, kurā ir sensoriskās un motoriskās šķiedras.
- ganglioglioneiroma Nervu audzējs, kurā ir ganglijšūnas, neiroglijas šūnas un nervu šķiedras.
- neuroglija Nervu centros šķiedrainu šūniņu tīkls, kas noder par atbalstu īstenajām nervu šūniņām un šķiedrām; neiroglija.
- vazodilatatori Nervu šķiedras, kas paplašina asinsvadus.
- vazokonstriktori Nervu šķiedras, kas sašaurina asinsvadus.
- vazomotori Nervu šķiedras, kas vada impulsus no centrālās nervu sistēmas uz asinsvadiem.
- vazodilatori Nervu šķiedras, kas vada nervu impulsus, kuri paplašina asinsvadus.
- sensoriskās nervu šķiedras nervu šķiedras, pa kurām ierosa no orgāniem un audiem nonāk centrālajā nervu sistēmā.
- aferentās nervu šķiedras nervu šķiedras, pa kurām ierosa no receptoriem nonāk galvas smadzenēs.
- eferentās nervu šķiedras nervu šķiedras, pa kurām ierosa no smadzenēm nonāk izpildorgānos (muskuļos un dziedzeros).
- kreatoreja Nesagremotu muskuļu šķiedras izkārnījumos.
- alpakas šķiedra no alpakas (_Lama pacos_) apmatojuma iegūta šķiedra.
- angora no Angoras šķirnes trušu apmatojuma iegūta šķiedra.
- lapu šķiedra no auga lapām iegūta šķiedra; visplašāk lietotās lapu šķiedras ir sizals un abaka.
- pakulas No augu (parasti linu, kaņepāju) garajām šķiedrām pirmapstrādē atdalīts īsu šķiedru kopums; zemākas kvalitātes linu šķiedras.
- minerālšķiedra No dabā esošiem minerāliem iegūta tekstilšķiedra (azbesta šķiedra).
- kaņepājs No kaņepju stiebriem iegūta šķiedra.
- stiklšķiedra No kausēta stikla iegūta šķiedra; stikla šķiedra.
- stikla šķiedra no kausēta stikla iegūta šķiedra; stiklšķiedra.
- lamas šķiedra no lamas (_Lama glama_) apmatojuma iegūta šķiedra.
- linu trose no linšķiedras vai kaņepāju izsukām izgatavota trose.
- plauka No linu vai pakulu auduma vai dzijas atdalīta (vai atdalījusies) atsevišķa šķiedra, šķiedras daļa; plūksna.
- plauks No linu vai pakulu auduma vai dzijas atdalīta (vai atdalījusies) atsevišķa šķiedra, šķiedras daļa; plūksna.
- plūka No linu vai pakulu auduma vai dzijas atdalīta (vai atdalījusies) atsevišķa šķiedra, šķiedras daļa; plūksna.
- rupjš kā pelavu maiss no ļoti rupjas, mazvērtīgas šķiedras austs.
- rupjš kā maiss no ļoti rupjas, mazvērtīgas šķiedras austs.
- lavsāns No naftas produktiem iegūta, poliestera siltumizturīga šķiedra.
- tīkls No samērā tieva materiāla (piemēram, tekstilšķiedras, stieples) darināts pinums, kam raksturīgi, parasti četrstūraini, elementi ar tukšu vidusdaļu; šāda pinuma gabals.
- zīds No šādas dabiskās vai mākslīgās šķiedras izgatavots audums; no šāda auduma izgatavots apģērbs.
- lavsāns No šādas šķiedras izgatavots audums.
- kapoks no šī koka iegūtā šķiedra, ko lieto kā pildīšanas un skaņizolācijas materiālu (šķiedras nemirkst un nesalīp).
- kaprons No šīs šķiedras izgatavots izstrādājums (parasti audums).
- fibr- Norāda uz šķiedru, šķiedrainību vai saistaudiem.
- gaismas vads noslēgta "ierīce" (kanāls, šķiedra, gaismas stara viļņvads u. c.) elektromagnētiskā starojuma (īpaši – gaismas, optiskā, infrasarkanā starojuma nestās enerģijas un informācijas) virzītai pārvadīšanai (pārraidei); vada lineārie izmēri daudzkārt lielāki par pārvadāmā starojuma viļņa garumu.
- fiksēt nostiprināt krāsvielu uz šķiedras
- tākeliņš Notinums (ar stipru diegu vai speciālu līni) augu vai sintētiskās šķiedras galā, kas novērš tā atšķetināšanos.
- standarts FDDI optiskās šķiedras dalīto datu saskarne (angļu "Fiber Distributed Data Interface (FDDI)").
- FDDI optiskās šķiedras dalīto datu saskarne (angļu "Fiber Distributed Data Interface").
- organotekstolīts Organoplastiķis ar sintētiskas šķiedras auduma pildvielu; konstrukcijas un elektroizolācijas materiāls aviorūpniecībā un mašīnbūvē.
- organogetinakss Organoplastiķis ar sintētiskās šķiedras papīra pildvielu; lieto mašīnbūvē, elektrotehnikā un radiotehnikā.
- organovoloknīts Organoplastiķis ar sintētiskas šķiedras pildvielu; korozijizturīgs un nodilumizturīgs siltumizolācijas materiāls aerokosmiskajā tehnikā, kuģu būvē un mašīnbūvē.
- šķiedrpalma Palma, ko izmanto šķiedras (2) ieguvei.
- cietpape Papīra rūpniecībā plāna, bet ļoti cieta, no šķiedras izgatavota dzeltenbrūna pape ar spīdīgi gludu virsmu.
- kurtēt Pāraugot kļūt sausam, šķiedrainam, arī ar tukšu vidu (par augiem, to daļām).
- sakurtēt Pāraugot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur sausam, šķiedrainam, arī tādam, kam ir tukšs vidus (par augiem, to daļām).
- repasēt Pārbaudīt zīda un mākslīgā zīda šķiedras tekstilrūpniecībā.
- progresīvā hipertrofīskā intersticiālā neiropātija pārmantota neirālās muskuļu atrofijas forma: simetriska progresējoša muskuļu atrofija; zem ādas iztaustāmas sabiezētas sāpīgas nervšķiedras.
- govju parāde pasākums publiskās telpas atdzīvināšanai, idejas un parādes pirmsākums meklējams 1998. gadā Šveices pilsētā Cīrihē, kad šveiciešu mākslinieks Paskāls Knaps izgatavoja triju veidu dabiska lieluma stikla šķiedras govis, kas bija domātas publiskai apgleznošanai.
- kārsums Paveikta darbība, rezultāts --> kārst; šādā veidā apstrādātā šķiedra.
- linkrāsa Pelēcīgi balta krāsa (kādā ir izsukātu linu šķiedra).
- nefrīts Pelēks vai zaļš minerāls, pusdārgakmens, blīvs, slēptšķiedrains amfibolu paveids, kam senatnē piedēvēja nieru slimības ārstējošas īpašības, labi pulējams, izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem.
- filjera Plāksnīte ar kalibrēta izmēra caurumiņiem šķiedras vilkšanai no šķidras masas, šķīduma vai kausējuma.
- spodrpape Plāna, stipra, no šķiedras izstrādāta dzelteni brūngana pape ar spīdīgi gludu virsu; to liek starp gludināmajām loksnēm pirms vai pēc iespiešanas.
- štāpelis Plāns audums, ko iegūst no dabiskām un mākslīgām šķiedrām; audums, ko iegūst no štāpeļšķiedras.
- sarkolemma Plāns bezstruktūras apvalks, kas aptver šķērssvītrotās muskuļšķiedras.
- papīrs Plāns izstrādājums, ko iegūst, veltnējot šķiedrainu materiālu (koksni, makulatūru, auduma gabalus u. tml.), kuram pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas.
- anuloplastika Plastiska šķiedraino gredzenu operācija ap atrioventrikulārajām atverēm.
- voloknīts Plastmasa, kam par pildvielu izmanto šķiedras.
- azbovoloknīts Plastmasas, kuru galvenās sastāvdaļas ir termoreaktīvi sveķi un azbesta šķiedras pildviela; tām ir liela mehāniskā un siltumizturība, labas elektroizolācijas īpašības; azboplastiķis.
- azboplastiķis Plastmasas, kuru galvenās sastāvdaļas ir termoreaktīvi sveķi un azbesta šķiedras pildviela; tām ir liela mehāniskā un siltumizturība, labas elektroizolācijas īpašības; azbovoloknīts.
- substantīvās krāsvielas plaša mākslīgu organisku krāsvielu grupa, kuras krāso augu šķiedras bez kodinātājiem neitrālā vai vāji sārmainā krāsas šķīdumā.
- koksnes (šķiedru) plate (arī plātne) plate, ko izgatavo, saspiežot koksnes šķiedras vai koksnes skaidas.
- koksnes (šķiedru) plātne (arī plate) plātne, ko izgatavo, saspiežot koksnes šķiedras vai koksnes skaidas.
- koksnes (šķiedru) plātnes (arī plates) plātnes, ko izgatavo, saspiežot koksnes šķiedras vai koksnes skaidas.
- akrils Poliakrilnitrila šķiedra.
- terilēns poliestera šķiedra; audums no šās šķiedras.
- krimplēns Poliestera šķiedras audums.
- hlorīns Polivinilhlorīdšķiedra (PSRS ražojuma tirdznieciskais nosaukums).
- adrenerģisks nervs postganglionārās simpātiskās šķiedras, kuru galos pēc kairinājuma atbrīvojas adrenalīnam līdzīga viela.
- vinols PSRS ražotās polivinilspirta šķiedras tirdznieciskais nosaukums.
- celestīns Pusdzidrs minerāls, stroncija sulfāts, prizmatiski kristāli, graudaini vai šķiedraini agregāti; Latvijā sastopams Salaspils svītas ģipšakmeņos, retāk mazi ieslēgumi dolomītos; tā preparātus lieto cukurrūpniecībā un pirotehnikā.
- lielšķiedra Resna šķiedra (piemēram, liniem, kaņepēm, kokam).
- krokidolīts Ribekita paveids - minerāls ar šķiedrainu uzbūvi, iezilganu krāsu; zilais azbests.
- ezofagofarinkss Rīkles distālā daļa, kurā rīkles apakšējā sašaurinātājmuskuļa šķiedras iet cirkulāri.
- mīstīklas Rīks, ierīce (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedras salaušanai.
- kulstikla Roku darbarīks (piemēram, linu) šķiedras atspaļošanai; linu kulstāmais koks.
- kulstīkla Roku darbarīks (piemēram, linu) šķiedras atspaļošanai; linu kulstāmais koks.
- kondensers Rotējošs sieta veltnis, kas no kokvilnas jēlšķiedras atdala putekļus un sīkos piemaisījumus.
- rupjšķiedras Rupjšķiedrains.
- internunciāls Sakaru uzturētājs, tāds, kas kalpo par savienotājs līdzeklis, piem., nervu šķiedras, kas savieno nervu šūnas.
- iekulstīt Sākt atspaļot jauno linu šķiedras, lai novērtētu ražu.
- velverets Samtam līdzīgs kokvilnas (arī ar citas šķiedras piejaukumu) audums.
- rabdosarkoma Sarkoma, kurā ir šķērssvītroto muskuļu šķiedras.
- selenīts Sārti dzeltens vai balts šķiedrains ģipša paveids ar zīdainu spīdumu.
- notilāties Sasniegt noteiktu gatavības pakāpi, kad šķiedra kļūst elastīga un atdalās (par noplūktiem, uz lauka izklātiem liniem).
- plukšņi Satrūkušas linu šķiedras, kas rodas pārāk ilgi balinot.
- dzija Savērptas (vilnas vai tai līdzīgas izejvielas) šķiedras.
- triacetāts Savienojumā "celulozes triacetāts": viela, no kuras iegūst tekstilšķiedras; no šīs vielas iegūtās tekstilšķiedras.
- starpnervs Sejas nerva mazākā dala, ko veido jušanas un veģetatīvās šķiedras, kuru zari inervē garšas kārpiņas, zemmēles un zemžokļa siekalu, kā arī asaru dziedzeri.
- hrizotilazbests Serpentīnazbests - šķiedrains serpentīna paveids, izplatītākais no azbestu minerāliem, kancerogēns; izejviela būvmateriāliem, skābju un karstumizturīgiem materiāliem.
- plūska Sīka šķiedras daļa; plūksna.
- sīkšķiedru Sīkšķiedrains.
- čaroīts Silikātu klases minerāls, violets, šķiedraini agregāti, rotakmens, atradnes Irkutskas apgabalā Krievijā.
- azbozurīts Siltuma izolācijas materiāls, kas izgatavots no diatomīta un īsšķiedrainā azbesta mastikas veidā, ko uzklāj stiepļu sietam, kas pārvilkts izolējamai virsmai.
- azbestvizla Siltuma izolācijas materiāls, kas izgatavots no diatomīta un īsšķiedrainā azbesta, ar vizlas piemaisījumu, ko lieto pie temperatūrām līdz 600 Celsija grādiem.
- perlons Sintētiska poliamīdu šķiedra; izstrādājums, kas izgatavots no šīs šķiedras.
- nitrons Sintētiska šķiedra - poliakrilnitrils.
- poliakrilnitrilšķiedra Sintētiska šķiedra (piem., nitrons, akrilāns), ko iegūst no akrilnitrila polimēra vai tā kopolimēra; vieglas, mehāniski, termiski izturīgas, ar labu siltumizolētspēju; lieto gk. kopā ar vilnu un kokvilnu trikotāžas audumu, segu, kažokādu, paklāju ražošanā.
- poliestera šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst galvenokārt no polietilēntereftalāta; stipra, elastīga, termiski un ķīmiski izturīga, gaismizturīga, formnoturīga šķiedra; izstrādājumi maz burzās, neliels higroskopiskums, elektrizējas (izplatītākie komercnosaukumi – lavsāns, terilēns, dakrons, tetorons, elans).
- poliakrilnitrila šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst no akrilnitrila polimēra vai kopolimēriem, kuru ķēdēs vismaz 85% masas ir akrilnitrila elementārvienību; pēc ārējā izskata un dažām īpašībām līdzīga vilnai, tikai daudz mazāk uzsūc mitrumu un vairāk elektrizējas; izplatītākie komercnosaukumi – akrils, nitrins, orlons, kreslāns u. c.
- anīds Sintētiska šķiedra, ko iegūst no izkausētiem poliamīdiem, paaugstināta termiskā izturība un elastība.
- neilons Sintētiska šķiedra, ko iegūst no kaprolaktāma; izstrādājums, kas izgatavots no šīs šķiedras.
- poliamīda šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst no poliamīdiem; liela stiprība un berzes izturība (izplatītākie komercnosaukumi – neilons, kaprons, anīds, perlons, dederons, stilons).
- polivinilspirta šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst no polivinilspirta; salīdzinājumā ar citām sintētiskajām šķiedrām labi uzsūc mitrumu, stipra, berzes izturīga, gaismizturīga, siltumizturīga; izplatītākie komercnosaukumi – vinilons, kuralons, vinols.
- polipropilēna šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst no stereoregulāra izotaktiska polipropilēna; liela stiprība, elastīga, izturīga daudzkārtējā stiepē un liecē, ķīmiski izturīga, bet vāji termoizturīga.
- polivinilhlorīda šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst no vinilhlorīda polimēra vai kopolimēriem, vai papildus hlorēta polivinilhlorīda; stipra, laba siltumizolācijas un elektroizolācijas spēja, laba gaismizturība, ķīmiskā izturība, maza siltumizturība, izmanto galvenokārt tehniskām vajadzībām (izplatītākie komercnosaukumi – rovils, movils, vinjons, hlorins).
- poliuretānšķiedras Sintētiskas elastomēru šķiedras, ko iegūst no poliuretānu urīnvielas blokpolimēriem; ļoti izturīgas pret stiepšanu, locīšanu, nodilumu, organiskiem šķīdinātājiem.
- poliamīdšķiedras Sintētiskas šķiedras (piem., anīds. kaprons, neilons), ko iegūst no izkausētiem poliamīdiem; izturīgas un elastīgas.
- jēlšķiedra Sintētiskās šķiedras izgatavošanas starpprodukts.
- enkurtrose Sintētiskas šķiedras trose (bez bojājumiem), ko iesien enkura gredzenā.
- poliolefīnšķiedras Sintētiskas šķiedras, ko iegūst no izkausēta izotaktiskā polietilēna vai polipropilēna.
- poliopropilēnšķiedras Sintētiskas šķiedras, ko iegūst no izkausēta izotaktiskā polipropilēna.
- polininilhlorīdšķiedras Sintētiskas šķiedras, ko iegūst no vinilhlorīda polimēra vai kopolimēriem.
- poliamīdi Sintētiski polimēri - baltas, cietas, elastīgas sveķveida vielas, no kurām iegūst, piemēram, mākslīgās šķiedras, plastmasu.
- polivinilhlorīds Sintētisks polimērs - balta, cieta, izturīga viela, no kā iegūst, piemēram, šķiedras, plēves.
- poliakrilnitrils Sintētisks polimērs - cieta, balta viela, no kā iegūst šķiedras.
- polipropilēns Sintētisks polimērs - cieta, bezkrāsaina viela, no kā iegūst šķiedras, plastmasu.
- jušanas sistēma sistēma, kuru veido receptors, nervu šķiedras, kas to savieno ar galvas smadzenēm, un pusložu garozas neironi, kurās veidojas attiecīgā sajūta.
- šķiltains Skabargains, šķiedrains.
- skalains Skaļš, labi plīstošs, šķiedrains.
- skarbala Skranda, šķiedra.
- špurga Skrandas, šķiedras.
- beltings Smags, ļoti blīvs, izturīgs audeklpinuma tehniskais audums no rupjas šķeterētas kokvilnas vai linu dzijas vai no ķīmiskas šķiedras; lieto gumijas transportlenšu un dzensiksnu izgatavošanai un par filtraudumu.
- fibrilla Smalka šķiedra organisma šūnās vai starpšūnu telpā.
- pīmags Smalki diegi, linu šķiedra; koka šķiedra.
- smalkātnis Smalkšķiedrains (par koksni).
- sīkbaļķis Smalkšķiedrains priedes baļķis, kas ir garāks par 6,4 metriem un ko parasti izmanto jahtu mastu un laivu darināšanai.
- smalkšķiedras Smalkšķiedrains.
- smalkšķiedru Smalkšķiedrains.
- Gossypium barbadense smalkšķiedras kokvilna.
- asarojošā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella velutina"), kas citviet norādīta kā atsevišķai ģintij piederīga ("Lacrimaria lacrimabunda), tās augļķermeņa cepurīte pelēcīgi brūngana, šķiedraini zvīņaina, lapiņas tumšbrūnas, ar šķidruma pilieniņiem, sastopama ļoti bieži lapkoku mežos, mežmalās, ceļmalās uz trūdvielām bagātas augsnes.
- skrituļdēlis Sporta rīks - koka, plastmasas vai stiklšķiedras dēlis (60-70 cm garš, 18-20 cm plats) ar diviem skrituļu pāriem; skeitbords.
- linu kodaļu gatavojamā mašīna stacionāra lauksaimniecības mašīna īsšķiedras un samudžināto linu stiebru mīstīšanai, kulstīšanai un spaļu atdalīšanai.
- mīstāmā mašīna stacionāra lauksaimniecības mašīna linu un kaņepāju stiebru saspiešanai, salaušanai un šķiedras atdalīšanai no koksnes.
- linu kulstāmā mašīna stacionāra lauksaimniecības mašīna mīstītu linu attīrīšanai no spaļiem un linšķiedras izlīdzināšanai.
- interkrurāls Starpkājiņu, piem, virspusējā cirkšņa gredzena starpkājiņu šķiedras.
- paronīts Starpliku lokšņu materiāls, ko izgatavo, presējot azbesta šķiedras, kaučuka un pildvielu maisījumu.
- internodijs Starpmezgle, atstarpe starp diviem mezgliem; nervšķiedras posms starp divām Ranvjē iežmaugām.
- brahistāze Stāvoklis, kurā muskuļu šķiedras pēc savilkšanās neatslābst savā iepriekšējā garumā un uzrāda to pašu spraigumu kā pirms saīsināšanās.
- šķiedrplasti Stiegrotie polimērkompozītmateriāli, kuru ražošanai lieto gk. dabīgās šķiedras, papīra un koka plūksnas, tās piesūcinot ar termoaktīvu polimēru; voloknīti.
- stinga Stīga, šķiedra.
- SŠR Stikla šķiedras rūpnīca.
- šķiedru gaismas vads stikla, kvarca vai cita optiski caurspīdīga materiāla šķiedra, pa kuru gaisma (tās pilnīgas iekšējās atstarošanās dēļ) virzīti izplatās ar ļoti maziem zudumiem; šķiedrai ir centrālā daļa - serdenis, ko aptver ļoti plāna stikla apvalks, kura refrakcijas koeficients ir mazāks nekā serdenim; optiskā šķiedra.
- šķiedrveida pildvielas stikls, kokvilna, organiskās šķiedras, bora, oglekļa u. c. šķiedras.
- gaismas slāpētājekrāns stiklšķiedras ekrāns gaismas spilgtuma mazināšanai uzņemšanas laikā.
- kvarca stikls stiklveida silīcija dioksīds (SiO~2~), kam piemīt liela termiskā un ķīmiskā izturība; lieto ķīmiskās aparatūras un trauku izgatavošanai, kvarca šķiedras ieguvei, izmantošanai gaismas vados.
- Manilas trose stipra augu šķiedras trose, ko pagatavo no abaka (meža banāna) lūkiem, tā ir iedzeltena, spoža, gluda, lokana un viegla.
- pārsukāt Sukāt vēlreiz, no jauna (piemēram, linu šķiedras).
- izspiedas Sulu ieguves blakusprodukts - pēc sulas izspiešanas vai iztvaicēšanas palikusī augļu un ogu masa; satur samērā daudz cukuru un kokšķiedras; izēdina govīm un cūkām svaigā vai kaltētā veidā un kombinētās spēkbarības sastāvā.
- svīksnains svītrains, šķiedrains.
- zīds Šādai šķiedrai līdzīga mākslīgā šķiedra.
- kokvilna Šī auga sēklapvalku šķiedras.
- džuta Šī auga šķiedra.
- lini Šīs dzimtas ģints ("Linum"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kuriem ir tievs, taisns stumbrs, zili ziedi un kurus audzē galvenokārt šķiedras ieguvei, 100-200 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga - pļavas liniņš.
- kokospalma Šīs ģints suga ("Cocos nucifera"), līdz 30 m augsts koks ar lieliem augļiem, kam ir biezs, sauss, šķiedrains ārējais apvalks un riekstam līdzīgs kodols, izplatīts tropos, gk. kultūrā.
- šķērstiltiņi Šķērssvītroto muskuļu protofibrillas sasaistošie elementi, kas atrodas muskuļšķiedras tumšo disku perifērijā.
- ievelkains Šķībi šķiedrains (koks).
- koira Šķiedra, kas iegūta no "Cocos nucifera" auga augļu apvalka; kokosšķiedra.
- kaņepāju šķiedra šķiedra, kas iegūta no kaņepju auga (_Cannabissaliva_) lūksnes.
- linšķiedra šķiedra, kas iegūta no linu ("Linum usitatissimum") lūksnes.
- ķīmiska šķiedra šķiedra, kas iegūta no sintezētiem vai modificētiem dabas polimēriem.
- abaka Šķiedra, kas iegūta no šķiedras banāna ("Musa textilis") lapām; no tās izgatavo kuģu takelāžas piederumus, tauvas, virves.
- dabiskā šķiedra šķiedra, kas sastopama dabā un veidojas augos (augšķiedra), dzīvniekos (dzīvniekšķiedra) un minerālos (minerālšķiedra).
- lūksnes šķiedra šķiedra, kas veidojas auga stiebra lūksnes kārtā; visplašāk lietotās ir linšķiedra, džutas, kaņepāju un rāmijas šķiedras.
- augšķiedra šķiedra, kas veidojas augos; iedala sēklšķiedrās, lūksnes šķiedrās un lapu šķiedrās.
- ķīmiskā šķiedra šķiedra, ko iegūst ķīmiskajā rūpniecībā; iedala mākslīgajās un sintētiskajās šķiedrās.
- Kupro šķiedra šķiedra, ko iegūst no celulozes šķīduma kompleksā vara tetramīnhidroksīda šķīdumā.
- mākslīgā šķiedra šķiedra, ko iegūst no dabiskiem lielmolekulāriem savienojumiem – celulozes (viskozes, acetāta, triacetāta, kupro, polinozās šķiedra) vai olbaltumvielām (kazeīna, zeīna, sojas pupu šķiedra).
- dzīvniekšķiedra Šķiedra, ko iegūst no dzīvnieku apmatojuma (aitu, kamieļu vilna, mohēra, kašmira, alpaka, lamas šķiedras) vai ko izdala zīdtārpiņa siekalu dziedzeri (dabiskais zīds).
- Manilas kaņepes šķiedra, ko iegūst no Filipīnu salās kultivētas banānu sugas.
- metāla šķiedra šķiedra, ko iegūst no vara, misiņa, niķeļa vai citu metālu stieplītes vai sagriežot šaurās sloksnītēs plānu alumīnija foliju; izplatītākie komercnosaukumi – alunīts, metlons u. c.
- spurelis Šķiedra, šķiedrains.
- šķiesne šķiedra, šķipsna.
- šķiedna šķiedra.
- Elymus fibrosus šķiedrainā ciņuvārpata.
- peņauka šķiedraina virve (nicinošs apzīmējums).
- Agropyron fibrosnum šķiedrainās ciņuvārpatas "Elymus fibrosus" nosaukuma sinonīms.
- šķiedrējs šķiedrains.
- mākslīgās šķiedras šķiedras, ko iegūst ķīmiskā apstrādē no dabiskiem materiāliem, piemēram, viskoze, acetātzīds.
- sintētiskā šķiedra šķiedras, ko sintezē no mazmolekulāriem savienojumiem polimerizācijas vai polikondensācijas procesā.
- pārejas vilnas šķiedras šķiedras, kuru šķērsgriezumā vietām izveidojies trešais slānis – serdene.
- spurgulot Šķiedroties, kļūt šķiedrainam.
- spurguļot Šķiedroties, kļūt šķiedrainam.
- dekortikācija Šķiedru atdalīšana no šķiedraugu stublājiem.
- denjē Šķiedru, filamentu un pavedienu smalkuma mērvienība, kas rāda 9000 m šķiedras masu gramos; apz. den.
- metalizētā šķiedra šķiera, ko iegūst, sagriežot šaurās sloksnītēs metalizētu poliestera plēvi; salīdzinājumā ar metāla šķiedru metalizētā šķiedra ir daudz elastīgāka un mazāk oksidējas gaisa skābekļa ietekmē; izplatītākie komercnosaukumi – metanīts, lurekss u. c.
- supervelosipēds Tā tika nosaukts īpaša dizaina no oglekļa šķiedras pagatvots velosipēds, kas atļāva sasniegt lielāku ātrumu, tomēr starptautiskā riteņbraukšanas savienība to aizliedza, jo to iegādāties varēja tikai ļoti bagāti sportisti.
- ievalkains Tāds (koks), kam ir greizas, slīpas šķiedras.
- pieļipains Tāds (pavediens), kam šķiedra vērpjot nav pietiekami pievīta, piesaistīta un ir radies paresninājums.
- lielkaulains Tāds (šķiedraugs), kam ir rupja šķiedra, lieli spaļi.
- lielkaulaiņš Tāds (šķiedraugs), kam ir rupja šķiedra, lieli spaļi.
- trekns malums tāds papīrmasas stāvoklis, kad šķiedras ir pietiekami sašķeltas un hidrolizētas.
- liess malums tāds papīrmasas stāvoklis, kad šķiedras ir vāji hidrolizētas, nesašķeltas, uz papīrmašīnas sieta ātri atūdeņojas.
- prismaļāts Tāds, kam ir cieta, asa, iesarkana šķiedra (par liniem).
- garšķiedras Tāds, kam ir gara šķiedra (par augiem).
- garšķiedru Tāds, kam ir gara šķiedra (par augiem).
- īsšķiedrains Tāds, kam ir īsa šķiedra.
- plānšķiedrains Tāds, kam ir plānas šķiedras.
- platšķiedras Tāds, kam ir plata šķiedra.
- lielšķiedrains Tāds, kam ir resna šķiedra.
- lielšķiedraiņš Tāds, kam ir resna šķiedra.
- lielšķiedru Tāds, kam ir resna šķiedra.
- platšķiedrains Tāds, kam ir resna šķiedra.
- rupšķiedrains Tāds, kam ir rupja šķiedra.
- vējgreizs Tāds, kam ir savijusies, sagriezusies koksnes šķiedra (par kokiem).
- sīkšķiedrains Tāds, kam ir sīkas šķiedras.
- sīkšķiedras Tāds, kam ir sīkas šķiedras.
- sīkstšķiedrains Tāds, kam ir sīkstas šķiedras.
- šķiedraiņš Tāds, kam ir šķiedra (parasti par liniem); tāds, kas sastāv no šķiedrām, tāds ko veido šķiedras.
- šķiedrveida Tāds, kam ir šķiedras forma, veids.
- lininis Tāds, kas ir darināts no linu šķiedras, auduma.
- kaņepājs Tāds, kas ir darināts no šādas šķiedras.
- mako Tāds, kas ir iegūts, izgatavots no šīs kokvilnas šķiedras.
- kokvilna Tāds, kas ir iegūts, izgatavots no šīs šķiedras.
- izkurtējis Tāds, kas ir kļuvis viscaur sauss, šķiedrains, arī ar tukšu vidu (pāraugot).
- nātans Tāds, kas izgatavots no linu, retāk džutas, kaņepju vai nātru šķiedras.
- villains Tāds, kas izgatavots no šāda apmatojuma šķiedras (par dziju); tāds, kas izgatavots no šādas dzijas (par audumu, apģērbu).
- vilna Tāds, kas izgatavots no šāda apmatojuma šķiedras (par dziju); tāds, kas izgatavots no šādas dzijas (par audumu, apģērbu).
- vilnains Tāds, kas izgatavots no šāda apmatojuma šķiedras (par dziju); tāds, kas izgatavots no šādas dzijas (par audumu, apģērbu).
- taisnšķiedru Tāds, kas sastāv no taisni izvietotām šķiedrām; taisnšķiedrains.
- fibrozs Tāds, kas veidots no saistaudiem; šķiedrains.
- plaukains Tāds, kur ir pieķērušās sīkas linu šķiedras, to daļiņas; plūksnains.
- šķiedrains Tāds, kurā ir šķiedras (1), tāds, kurš sastāv no šķiedrām.
- šķiedrains Tāds, kurā ir šķiedras (2), tāds, kurš sastāv no šķiedrām.
- šķiedrains Tāds, kurā ir šķiedras (3), tāds, kurš sastāv no šķiedrām.
- puslina Tāds, kura sastāvā daļēji ir linu šķiedra, daļēji - citas šķiedras.
- puslinu Tāds, kura sastāvā daļēji ir linu šķiedra, daļēji - citas šķiedras.
- pusnātna Tāds, kura sastāvā daļēji ir vilnas dzija, daļēji - linu vai cita šķiedra.
- pusvilnas Tāds, kura sastāvā daļēji ir vilnas dziļa, daļēji - citas šķiedras.
- puszīda Tāds, kura sastāvā daļēji ir zīda diedziņi, daļēji - citas šķiedras.
- savelt Tehnoloģiskā procesā veļot vilnas šķiedras, izgatavot (filcu, tūbu, arī apavus).
- platēšana Tekstilrūpniecībā - mazākvērtīgas šķiedras (kokvilnas) pavedienu apvērpšana ar labāku šķiedru (zīdu), vai arī aušanas paņēmiens, kur 2 dažāda labuma šķiedras pavedieni tiek ieausti kopā; arī lentu cauraušana ar stieplītēm, papīru, īpašiem pavedieniem u. tml.
- dūnvilna Tievas, mīkstas smalkcirtotas vilnas šķiedras, kas sastāv no zvīņu slāņa un garozas (pūku vilna).
- linums Tīra linu šķiedra bez pakulām.
- plauki Tīrākas, labākas pakulas; sīkas linu šķiedras.
- troses vijums troses izveidošanas paņēmiens, kas raksturo, kādā veidā savītas tās šķiedras.
- raibā sietveida trupe trupe, kam raksturīga pazemināta koksnes cietība un raiba nokrāsa uz tumši brūna vai pelēki violeta fona, iedzelteni plankumi un joslas un šūnveida vai šķiedraina struktūra.
- endosonogrāfija Ultrasonogrāfijas veids, kad ultraskaņas avots ir iestrādāts elastīgā endoskopa optiskās šķiedras galā, tā dodot iespēju to ievadīt kāda orgāna lūmenā.
- iezīdas Uz attīrītas linu šķiedras palikušie spaļi.
- VSŠ Valmieras stikla šķiedra.
- VSŠR Valmieras stikla šķiedras rūpnīca.
- atmukas Vaļēji savērptas dzijas atsevišķas šķiedras, plūksnas.
- filovarikoze Varikozes attīstība uz nervšķiedras aksona.
- savērpt Vērpjot pārstrādāt (tekstilšķiedras) dzijā.
- savērpt Vērpjot tekstilšķiedras, izveidot, izgatavot (dziju).
- kašmirs viegla, mīksta, no kašmira šķirnes kazu ("Capra hircus laniger") apmatojuma iegūta šķiedra.
- stikla vate viegls izolācijas materiāls, kas ir veidots no īsiem, masā dažādos stāvokļos izvietotiem stikla šķiedras pavedieniem.
- banāns Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas dzimta ("Musaceae"), tropu lakstaugs, no kura iegūst augļus, šķiedras, viendīgļlapju klases dzimta, 2 ģintis, \~70 sugu.
- skleroproteīns Vienkāršs ūdenī nešķīstošs proteīns ar šķiedrainu struktūru, piem., kolagēns, keratīns u. c.
- sarkomērs Viens no muskuļšķiedras segmentiem.
- dakrons Viens no poliesteru šķiedras veidiem.
- ievalka Vieta (kokā), kur ir greizas, slīpas šķiedras.
- ievalks Vieta (kokā), kur ir greizas, slīpas šķiedras.
- vijums Vijot (kāda materiāla šķiedras, pavedienus), darināts izstrādājums.
- vērpt Vijot, griežot saistīt kopā (tekstilšķiedras) diegā, dzijā u. tml.; šādā veidā saistot tekstilšķiedras, gatavot (diegu, dziju u. tml.).
- mungo Vilnas šķiedra vai audums, kas izgatavots no vecām drēbēm un lupatām.
- plučvilna Vilnas šķiedra, ko iegūst, saplucinot nolietotus vilnas audumus, adījumus, auduma atgriezumus, vērpšanas, aušanas, adīšanas atlikās utt.
- pūka Visaugstākās kvalitātes smalka vilnas šķiedra.
- polinoze Viskozes šķiedru paveids, kas atšķiras ar lielāku šķiedras struktūrelementu sakārtotības pakāpi un viendabīgāku struktūru.
- šķiedrainums Vispārināta īpašība --> šķiedrains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; šķiedrainība (1).
- šķiedrainība Vispārināta īpašība --> šķiedrains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķiedrainums Vispārināta īpašība --> šķiedrains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; šķiedrainība (2).
- šķiedrainība Vispārināta īpašība --> šķiedrains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķiedrainums Vispārināta īpašība --> šķiedrains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; šķiedrainība (3).
- šķiedrainība Vispārināta īpašība --> šķiedrains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- poliesteršķiedras Visplašāk ražotās sintētiskās šķiedras (piem., lavsāns), ko iegūst no izkausēta polietilēntereftalāta.
- pūku vilnas (dūnvilnas) šķiedras vissmalkākās, mīkstākās, stiprākās šķiedras, cirtainas šķiedras, kuru šķērsgriezumā var izdalīt divus slāņus – zvīņu un korteksa slāni.
- papīrkoks Zīdkoku dzimtas ģints neliels vasarzaļš koks, lapas staraini dalītas ar asiem matiņiem; subtropos un tropos, no lūksnes Ķīnā un Japānā jau vairāk nekā 2000 g. iegūst smalkšķiedras papīru.
- astrofilīts Zvaigžņaini, paralēlšķiedraini agregāti, kas sastopami nefelīnsienītos un pegmatītos; krāsa dzeltenbrūna un brūna.
- iztilāties Žūstot, balojot (kādu laiku), sasniegt vēlamo gatavības pakāpi (par šķiedraugiem).
šķiedra citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV