Paplašinātā meklēšana
Meklējam ņemties.
Atrasts vārdos (13):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (173):
- sociālā darba uzdevumi 1) veicināt humānu un efektīvu atbalsta sistēmu, kas nodrošina pieejamību resursiem un pakalpojumiem; 2) veicināt cilvēku pašnoteikšanās spējas, patstāvību; pārstāvēt noteiktu grupu intereses, kā arī palīdzēt cilvēkiem veidot pozitīvas attiecības ar citiem cilvēkiem un struktūrām; 3) vairot cilvēku problēmrisināšanas un pretestības spējas pārvarēt grūtības un uzņemties atbildību par savu dzīvi.
- pažicīt Aizņemties (ko no kāda), lai (pēc kāda laika) atdotu.
- satapināt Aizņemties (lielāku daudzumu).
- žicīt Aizņemties (no kāda).
- izlienēt Aizņemties (parasti ar grūtībām).
- krist parādos aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi.
- (ie)krist parādos aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi.
- piesagrābties Aizņemties no vairākiem, daudziem.
- piesajemties Aizņemties no vairākiem, daudziem.
- piesažicīties Aizņemties no vairākiem, daudziem.
- pumpēt Aizņemties vai aizdot naudu.
- kakerēties Aizņemties, diedelēt.
- ietaisīt parādu aizņemties, kļūt par parādnieku.
- (ie)taisīt parādu aizņemties, kļūt par parādnieku.
- taisīt parādu aizņemties, kļūt par parādnieku.
- sataisīt parādus aizņemties, parasti daudz.
- aizspiest Aizņemties; piesavināties.
- paņemt uz atdevām aizņemties.
- aizajemties Aizņemties.
- aizlienēt Aizņemties.
- aizpumpēt Aizņemties.
- aizpumpēties Aizņemties.
- aizsist Aizņemties.
- aiztapināt Aizņemties.
- iztapināt Aizņemties.
- laicīt Aizņemties.
- lonēt Aizņemties.
- nolienēt Aizņemties.
- palienēt Aizņemties.
- prihvatizēt Aizņemties.
- tapināt Aizņemties.
- šaržēt Apgrūtināt; uzlikt, uzņemties izcilu amatu, goda pienākumu; militārās un studentu aprindās - oficiāli pārstāvēt apvienību kādās svinībās.
- noņemties Apņemties (1); sevī nolemt.
- derināt Apņemties kaut ko izdarīt.
- pasajemties Apņemties ko izdarīt.
- apsajemties Apņemties, apsolīties ko veikt, izdarīt.
- apdzirties Apņemties, nodomāt, būt prātā, solīt.
- paņemties Apņemties, nolemt.
- čausties Apņemties, sagatvoties.
- ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
- ķetēt Apņemties.
- nodzirties Apņemties.
- nogremties Apņemties.
- nogrozties Apņemties.
- prajemties Apņemties.
- uzdzirties Apņemties.
- apņemties Apsolīties citiem, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu; uzņemties saistību.
- peņķēties Ar grūtībām ņemties.
- nižģēties Ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties.
- nižģināties Ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties.
- nižģīt Ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties.
- saņemt pēdējos spēkus ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai.
- saņemt pēdējos (arī visus) spēkus ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai.
- saņemt visus (arī pēdējos) spēkus ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai.
- sažirgt Atdzīvoties, atlabt, pieņemties spēkā.
- sažirgties Atdzīvoties, atlabt, pieņemties spēkā.
- atskust Atkal pieņemties svarā, atgūt spēkus.
- uzšaudīties Atkārtoti uzšauties, noplakt un atkal pieņemties.
- atkalēties Atkopties, pieņemties spēkā.
- atnemties Atņemties.
- ņemt uz sevi vainu (arī nodarījumu, pārkāpumu u. tml.) atzīt sevi par vainīgu; uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu.
- ņemt uz sevi vainu, arī uzņemties vainu (uz sevi) atzīt sevi par vainīgu: uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu.
- apauklēties Auklējot pieņemties spēkā (un izaugt).
- pārbaroties Barojoties pārāk daudz pieņemties masā (par dzīvniekiem).
- nobaroties Barojoties pieņemties masā (par dzīvniekiem).
- būt ar (plašu) vērienu būt tādam, kam piemīt spēja uzņemties, veikt ko lielu, arī sarežģītu.
- uzsvērties Celties, pieņemties.
- fiziskas personas rīcībspēja cilvēka spēja patstāvīgi īstenot savas tiesības un juridiskos pienākumus, kā arī uzņemties juridisku atbildību par savas rīcības sekām (spēja saprast savas darbības nozīmi un spēja vadīt savu darbību).
- nodroses dators dators, ko izmanto dublējošās sistēmās un kas ir gatavas uzņemties datu apstrādi, kad tas ir neoieciešams.
- garantēt dot garantiju (1) – uzņemties likumā vai līgumā noteiktu saistību uzņemties atbildību, ja kas netiek veikts vai tiek veikts nepareizi.
- uzdūšāties Iedrošināties, saņemties drosmi.
- apkrauties Iekļūt parādos; uzņemties naudas saistības.
- paņemties Ieņemties, pasākt.
- nopērties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt (parasti ar pūlēm, grūtībām); noņemties.
- atsajemties Ilgāku laiku, daudz noņemties, nodarboties ar ko.
- kapāties Ilgāku laiku, daudz strādāt (parasti ko samērā vieglu, piemēram, sīkus zemes darbus); noņemties (ar ko).
- iznemties Izņemties.
- atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt); neuzņemties, arī vairs neizpildīt (piemēram, kādu darbu); atteikties.
- spraust (par) mērķi (arī uzdevumu) izvirzīt mērķi, uzdevumu, apņemties.
- neuzdotā lietvedība ja personai prombūtnes, slimības vai cita iemesla dēļ nav iespējams kārtot lietas, lai pārvaldītu savu mantu, cita persona (lietvedis) drīkst pēc savas iniciatīvas uzņemties promesošās personas interesēs mantas pārvaldību.
- smagoties kļūt smagākam; pieņemties svarā.
- kanģerēt Knibināt, ņemties, rīkoties, grozīt, kārtot.
- kaņģēt Knibināt, ņemties, rīkoties, grozīt, kārtot.
- kaņģierēt Knibināt, ņemties, rīkoties, grozīt, kārtot.
- iecentrēties Koncentrēties, saņemties (kāda, parasti garīga darba veikšanai).
- ketubs Laulības dokuments jūdaismā, ko līgavainis paraksta pirms laulību ceremonijas, tajā viņš solās uzņemties saistības pret savu līgavu.
- interponēt Likt starpā, iejaukties; uzņemties atbildību.
- garantija Likumā vai līgumā noteikta saistība uzņemties atbildību, ja kas netiek veikts vai tiek veikts nepareizi.
- čaukāties Mēģināt, apņemties.
- neņemties Neapņemties, neuzdrošināties (ko darīt).
- mūgļāties Neveikli strādāt, murmināt, ņemties bez panākumiem.
- mūgļoties Neveikli strādāt, ņemties bez kādiem panākumiem.
- budžeta izpildītāji no budžeta finansētu institūciju vadītāji, kuri ar asignējumu pilnvaroti izdarīt budžeta izdevumus vai uzņemties īstermiņa saistības, vai arī tiesīgi uzņemties ilgtermiņa saistības attiecībā uz budžetu.
- neņemties Nolieguma darb. v. --> ņemties.
- neatņemdamies Nolieguma divdabis --> atņemties.
- nojemt Nolīgt, uzņemties ko paveikt.
- bāboties Noņemties ar sievietēm.
- cakināties Noņemties ar sīkumiem.
- mūdīties Noņemties; mocīties; pūlēties.
- nojemties Noņemties.
- atsamīties Nopūlēties, noņemties ar ko.
- nodēlīties Nopūlēties, noņemties.
- infantilizācija noteikts izturēšanās veids: a) pret pieaugušo izturas kā pret bērnu vai viņu pielīdzina bērnam, piedēvējot tam agrīnās bērnības vecuma īpašības; b) attieksmē pret bērnu - var izpausties kā vecāku tieksme mazināt vai ignorēt sava bērna dabisko attīstību (psiholoģiskās, fiziskās un sociālās vecumposma attīstības īpatnības), noliedzot viņa autonomiju, neļaujot veidoties spējai uzņemties atbildību un pieņemt lēmumus, tādējādi padarot bērnu atkarīgu no sevis.
- burties ņemties, darboties (gar kaut ko)
- juridiskā persona organizācija, kam ir atsevišķa manta un kas savā vārdā var iegūt mantiskas un nemantiskas tiesības un uzņemties pienākumus, un var būt prasītāja vai atbildētāja tiesā vai šķīrējtiesā.
- bliest Palikt resnam, pieņemties apmērā; piebriest.
- salīgt Panākt savstarpēju vienošanos par līguma saistībām, noteikumiem, savstarpēji uzņemties līguma saistību, noteikumu ievērošanu, izpildīšanu.
- patapināt Paņemt (ko no kāda), lai (pēc laika viņam) atdotu; aizņemties.
- atdeva Paņemt uz atdevām - aizņemties.
- pajemties Paņemties.
- nograsīties Parunāt, pakaulēties, apņemties, bet nepirkt (zirgu).
- sašķirmināties Pasteigties, saņemties.
- uzbaroties Pastiprināti barojoties, pieņemties masā (par dzīvniekiem).
- uzmesties Patvarīgi, neaicinātam uzņemties (kādas funkcijas).
- balsīties Pieņemties augumā, briedumā, uzbaroties; balsēties.
- balsēties Pieņemties augumā, briedumā, uzbaroties.
- baroties Pieņemties svarā no ēšanas (par dzīvniekiem).
- barāties Pieņemties svarā; nobaroties (par dzīvnieku).
- iztauvēties Pieņemties tuklumā, kļūt tuklam, korpulentam.
- ņemties Pieņemties, augt (spēkā, gudrībā u. tml.).
- asignējums Pilnvara uzņemties īstermiņa saistības vai veikt no valsts budžeta līdzekļiem maksājumus noteiktam mērķim, pamatojoties uz apropriāciju.
- gollisms Politiska filozofija, kas sakņojas franču politiskā un militārā vadoņa Šarla de Golla idejās (gk. iedibināt un nosargāt stingri centralizētu valdīšanu, kā arī neuzņemties starptautiskas saistības uz nacionālo interešu rēķina), taču savā ietekmē neaprobežojas nedz tikai ar gollistu partijām, nedz tikai ar Franciju.
- dēlīties Pūlēties; ņemties.
- plažerēties Runāties, pļāpāt un ņemties.
- sapudžīties Sagrābties, saņemties.
- saņemt Saistīties, uzņemties (ko) ar līgumu.
- uzņemt Sākt (piemēram, darbu), uzņemties (piemēram, pienākumu).
- sadrosināties saņemties drosmi.
- sagūties Saņemties, iegūt.
- ņemt sevi rokās (retāk rokā) saņemties, lai ko pārvarētu sevī.
- saskurināties saņemties, pārvarēt sevi.
- sajemties saņemties.
- ievīžoties Saņemties.
- nogūties Saņemties.
- sapurināties Saņemties.
- satūļāties Saņemties.
- sasperties Sasparoties, saņemties.
- čekspēja Spēja uzņemties saistības, tiesības un pienākumus ar čeku.
- blīzīgs Spējīgs pieņemties miesās, svarā.
- ņemties Spēt (ko veikt, izpildīt) un apņemties (to darīt), arī uzdrošināties (ko darīt).
- augt augumā strauji palielināties, vērsties plašumā, pieņemties spēkā.
- uzņēmīgs Tāds, kam ir pietiekami daudz gribas un enerģijas ko uzņemties, veikt.
- pasajemties Uzņemties (atbildību, vainu).
- ņemt savās rokās uzņemties (kā) pārzināšanu, rūpes (par ko, arī par kādu).
- saņemt (savās) rokās uzņemties (kā) pārzināšanu, rūpes (par ko, arī par kādu).
- saistīties Uzņemties (kādu darbu, pienākumu), iestāties (kādā organizācijā), sākt nodarboties (ar ko).
- apkrauties Uzņemties (ļoti lielas saistības); sevi ļoti noslogot (ar darbiem, pienākumiem).
- kraut Uzņemties (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.); panākt, ka (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.) uzņemas cits, arī novirzīt (atbildību, pienākumu, vainu u. tml.) uz citu.
- uzkraut Uzņemties (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.); panākt, ka (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.) uzņemas cits, arī novirzīt (atbildību, pienākumu, vainu u. tml.) uz citu.
- ņemt uz savas sirdsapziņas uzņemties atbildību (par ko, parasti par kādu nodarījumu).
- ņemt uz (savas) sirdsapziņas uzņemties atbildību (par ko).
- atbildēt Uzņemties civiltiesisku atbildību.
- gruzitsja Uzņemties kaut ko darīt.
- sapausties Uzņemties ko izdarīt.
- otkaļivaķ Uzņemties līdzdalībnieka vainu.
- otmazivaķ Uzņemties līdzdalībnieka vainu.
- otsaživaķ Uzņemties līdzdalībnieka vainu.
- ņemt sev uz kakla (kādu) uzņemties liekas, nepatīkamas rūpes par kādu.
- ņemt sev uz kakla (arī uz sava kakla) uzņemties nepatīkamas rūpes, atbildību (par ko).
- galvot Uzņemties saistības, apliecināt, solīt, ka persona pēc likuma izpildīs saistībā, apliecinājumā, solījumā noteiktās prasības.
- nostāties priekšgalā uzņemties vadību.
- (no)stāties priekšgalā uzņemties vadību.
- stāties priekšgalā uzņemties vadību.
- atbildēt Uzņemties vai sajust atbildību (par ko); pamatot (piemēram, savu rīcību, izturēšanos).
- izajemties Uzņemties, apņemties ko paveikt.
- pieteikties Uzņemties, būt ar mieru izpildīt (kādu pienākumu, darbu).
- stāties (kāda, kā) vietā uzņemties, sākt pildīt cita pienākumus; aizstāt (ko).
- ielīgt Uzņemties, salīgt.
- uzjemties Uzņemties.
- uznemties Uzņemties.
- bīties Vairīties; nevēlēties uzņemties (parasti ko grūtu vai nepatīkamu).
- līgt vienoties par līguma saistībām, noteikumiem, uzņemties līguma saistību, noteikumu ievērošanu, izpildīšanu
- (no)slēgt līgumu vienoties par līguma saistībām, noteikumiem, uzņemties līguma saistību, noteikumu ievērošanu, izpildīšanu.
ņemties citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV