Paplašinātā meklēšana
Meklējam ļaka.
Atrasts vārdos (47):
- ļaka:1
- bļaka:1
- pļaka:1
- pļaka:2
- šļaka:1
- šļaka:2
- žļaka:1
- ļakars:1
- Arļaka:1
- Poļaka:1
- teļaka:1
- vāļaka:1
- viļaka:1
- Viļaka:1
- ļakačas:1
- ļakains:1
- ļakatas:1
- ļakauši:1
- mārļaka:1
- zemļaka:1
- Žabļaka:1
- kaļakaķ:1
- muļakas:1
- Poļakas:1
- šļakači:1
- šļakans:1
- šļakata:1
- šļakats:1
- ļakausis:1
- Kiseļaka:1
- šļakatāt:1
- šļakatēt:1
- šļakatot:1
- strūkļaka:1
- Teļakalni:1
- veļakauls:1
- ļakatāties:1
- nošļakatāt:1
- šļakatains:1
- uzšļakatāt:1
- žokļakauls:1
- baušļakains:1
- Grebļakalns:1
- šļakatāties:1
- šļakatoties:1
- otkaļakatsja:1
- nošļakatāties:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (124):
- Liepnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Abrenes apriņķa Liepnas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Viļakas novada Žīguru pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā
- aizslacīt Aizsviest, aizšķiest (šķidruma lāses, šļakatas); aizšļakstīt
- Gargždu sērija apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas
- Kuprava apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 22 km no Balviem, izveidojusies 20. gs. 20. gados pie Kupravas dzelzceļa stacijas (tolaik līnija Rīga-Jaunlatgale), pagasta centrs
- Žīguri apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 39 km no Balviem, izveidojusies kā strādniku ciemats 1958. g., 1961.-1990. g. bija pilsētciemats, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Žeiguri
- Susāji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novadā, 4 km no Viļakas
- Medņeva apdzīvota vieta (skrajciems) Viļakas novadā (līdz 2009. g. - Balvu rajonā) 8 km no Viļakas
- Klāni apdzīvota vieta (skrajciems) Viļakas novada Susāju pagastā
- Tepenīca apdzīvota vieta (skrajciems) Viļakas novada Susāju pagastā
- Fabriki apdzīvota vieta (skrajciems) Viļakas novada Šķilbēnu pagastā
- Semenova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 35 km no Balviem un 6 km no Viļakas, izveidojusies bijušās Semjonovas pusmuižas teritorijā, Medņevas pagasta administratīvais centrs
- Vecumi apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1991.-2009. g. Balvu rajonā), 7 km no Viļakas
- Borisova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 5 km no Viļakas, Vecumu pagasta administratīvais centrs; saukta arī Barisova
- Šķilbani apdzīvota vieta (vidējciems) Šķilbēnu pagastā 16 km no Viļakas, pagasta centrs; saukta arī Šķilbēni
- Arļaka Arļaka ezers - Arlaka ezers, atrodas Augšdaugavas novada Eglaines pagastā
- Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža
- Viļakas viduslaiku pils atradās Viļakā, Viļakas ezera salas rietumu daļā \~10 m augstā paugurā, domājams, ka būvēta 1293. g. vai 14. gs. sākumā, izpostīta 1577. g., kad to ieņēma krievu karaspēks, Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā nopostīta galīgi
- Viļakas valnis atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma ziemeļaustrumu malā, Balvu un Viļakas novadā, garums — \~25 km, platums — 0,6-1,5 km, maksimālais absolūtais augstums — 142,3 m vjl., relatīvais augstums — 32,3 m
- Viļakas ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Viļakas ziemeļaustrumu daļā, 87,4 m vjl., platība — 137,6 ha, garums — 2,0 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 5,0 m, sala (1,8 ha), eitrofs, aizaugums — neliels
- Borysowo Barisavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagastā
- Teļakolni Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Teļakalni" nosaukuma variants
- mest būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas)
- sviest būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest (7)
- Abrenes nolaidenums dabas apvidus Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas ziemeļaustrumu daļā, austrumos tas iestiepjas tagadējā Krievijas Pitalovas rajonā, kur no Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas-Opočkas purvu josla, no Zilupes līdzenuma - purvu virkne ziemeļos no Malnavas, rietumos robeža ar Adzeles pacēlumu ir Kacēnu-Dzērvēnu paugurgrēda un tajā ietilpstošā Viļakas vaļņa austrumu mala
- Klusā okeāna baltsānu delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus obliquidens"), garums 2,1-2,5 m, svars - 75-90 kg, dzīvo Klusā okeāna ziemeļos, rada putu šļakatas, kas bieži redzamas krietni ātrāk pirms paša delfīna
- Grebļa kalns Grebļakalns, dabas liegums Pasienes pagastā
- šļakāt Iet, skriet (pa ūdeni, dubļiem u. tml.); šļakatot (2)
- Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju
- Susāju pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tā aizņem pirmskara Viļakas pagasta dienvidrietumu daļu
- poļacieši Krustpils novada Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Poļakas" iedzīvotāji
- kolterēt Kult, jaukt, tā ka rodas šļakatas
- šļauka Lāse, malks, šļakata
- šļankata Lāse, šļakata
- šļenka Lāse, šļakata
- šļenkata Lāse, šļakata
- šļanka Lāse; arī šļakata
- Atzele Latgaļu apdzīvota zeme 12.-13. gs. tagadējā Alūksnes, Apes, Balvu, Rugāju un Viļakas novada teritorijā, ietilpa arī bijušā Abrenes apriņķa (tagad Krievijai pievienotā) teritorija
- šlenka Malks, šļakata
- mārņaka Mārļaka
- taškuta Nelielas mīkstas masas (piemēram, dubļu) šļakatas
- šļankste neliels daudzums, šļakata
- Susāju pagasts pagasts Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) ar administratīvo centru Viļakā, robežojas ar Viļakas pilsētu un Žīguru, Vecumu, Medņevas, Bērzkalnes, Vīksnas un Kupravas pagastu
- Vecumu pagasts pagasts Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1991.-2009. g. Balvu rajonā) ar administratīvo centru Borisovā, robežojas ar Viļakas pilsētu, Šķilbēnu, Medņavas Susāju un Žīguru pagastu, kā arī ar Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tā aizņem bijušā Viļakas pagasta austrumu daļu
- Medņevas pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Semenovā, robežojas ar Viļakas pilsētu, Susāju, Vecumu un Šķilbēnu pagastu, kā arī ar Balvu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gk. kādreizējā Viļakas pagasta dienvidaustrumu daļu un nelielu daļu Šķilbēnu pagasta bijušās teritorijas
- Briežuciema pagasts pagasts Balvu novadā, kas izveidojies padomju laika teritoriālo reformu rezultātā bijušo Baltinavas un Šķilbēnu pagastu teritorijās, robežojas ar Tilžas un Lazdulejas pagastu, kā arī ar Viļakas un Baltinavas novadu
- Žīguru pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Vecumu, Susāju un Vīksnas pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu un Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta bijušā Viļakas pagasta ziemeļu daļa un bijušā Liepnas pagasta dienvidaustrumu daļa
- Šķilbēnu pagasta teritorija pagasts nodibināts 1930. gadā un tā teritorijā iekļauta daļa Baltinavas un Viļakas pagasta, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Šķilbēnu pagasta rietumu daļa iekļauta tagadējā Lazdulejas pagastā, daļa teritorijas pievienota tagadējam Briežuciema un tagadējam Medņevas pagastam
- Abrenes apriņķis pastāvēja 1938.-1944. g., ietvēra Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
- Viļakas novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Kupravas, Medņevas, Susāju, Šķilbēnu, Vecumu un Žīguru pagastu, kā arī Viļakas pilsētu
- Viļakas pagasts pastāvēja līdz 1945. g. bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī, bet 1945.-1949. g. — Viļakas apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Balvu novada Medņevas, Susāju, Kupravas, Vecumu un Žīguru pagastā
- Jaunlatgales apriņķis pastāvēja no 1925. g. līdz 1938. g., kad pārdēvēts par Abrenes apriņķi, ietvēra (1935. g.) Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
- margmala Peldlīdzekļa apmale, kas borta turpinājumā (vai arī kokpita sānos un aizmugurē) paceļas virs klāja un kā vairogs pasargā braucējus no klāja ūdens šļakatām un vēja; margsiena
- slaka Pile, šļakata
- Balvi pilsēta Latvijas ziemeļaustrumu daļā, novada centrs, (1950.-2009. g. rajona centrs, 1945.-1949. g. Viļakas apriņķī, 1920.-1945. Abrenes apriņķī) 220 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopē 1928. gada, miesta tiesības kopš 1926. gada, ciema tiesības kopš 1865. g., vēstures avotos minēta 1224. g. ar senāko nosaukumu Verpulovas sādža
- Ņegovudža pilsēta Melnkalnē, Žabļakas kopienā, 230 iedzīvotāju (2003. g.)
- Tempļa kalns pilskalns Alūksnē, Alūksnes ezera Tempļakalna (Kapsētas) pussalas dienvidrietumu krastā, ir \~30 m augsts ezera stāvkrasta pacēlums, ko no apkārtnes norobežo dziļas gravas, plakums - 80 x 35-40 m, domājams, ka bijis apdzīvots arī viduslaiku sākumā, izteiktas domas, ka 13. gs. sākumā šeit bijis Atzeles novada centrs
- spārns Plākšņveida detaļa, kas ir novietota virs (transportlīdzekļa) riteņiem un aizsargā pret šļakatām, dubļiem
- Markuzu upīte Poļakas upes kreisā krasta pieteka Gaujienas pagastā, senāk uzskatīta par Poļakas upes augšteci
- Racza Raču muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagastā
- burzguļi Sīkas šļakatas, putas, burbuļi (ūdenī)
- izblunkšķināt spēlēties pa ūdeni, sitot to ar nūju un radot šļakatas un troksni
- burzguļot strauji plūstot, radīt sīkas šļakatas, putas, burbuļus, kā arī savdabīgu troksni (parasti par ūdeni, strautiem, upēm)
- čākstere Strūkla, šļakatas; pilienu kopums
- šļāce Šalts, arī šļakata
- Bangia pumila šīs ģints suga, kas satopama viļņu šļakatu joslā Baltijas jūras piekrastē
- šļaka Šļakata
- šlakata Šļakata
- šļakats Šļakata
- šļakstaga Šļakata
- šļakste Šļakata
- šļākste Šļakata
- šļaksts Šļakata
- šļastaga Šļakata
- šķiediens Šļakata, dubļu šalts
- spurga Šļakata, lāse
- spurgala Šļakata, lāse
- spurgana Šļakata, lāse
- slacakli Šļakatas
- šļakači Šļakatas
- šlakas Šļakatas
- aizšļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā attālināties; šļakstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
- iešļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā ievirzīties
- izšļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā izlīt, izplūst
- pāršļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- šļakatains tāds, kas ir klāts ar šļakatām; tāds, kur rodas šļakatas
- šlacains tāds, kas veido šļakatas
- šļakstīgs tāds, kas veido šļakatas
- Aja Ufas kreisā krasta pieteka Krievijā, Čeļabinskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, garums - 549 km, sākas Dienvidurālos, sedlienē starp Avaļaka un Ureņgas grēdu 1000 m vjl.
- veļukauls Veļakauls
- Vēda Veļikajas kreisā krasta pieteka Viļakas novadā un Krievijā, garums - 87 km (Latvijas teritorijā 46 km), kritums - 53 m (Latvijā 49 m); Vjada; Veda
- šļāciens vienreizēja paveikta darbība --> šļākt (1); arī šalts, šļakata
- Marienhausen Viļaka
- Marnauza Viļaka
- viļaknis Viļaka
- vāļaka Viļaka (1)
- viļacāns Viļakas iedzimtais
- Marienhauzenes muiža Viļakas muiža Balvu novadā
- Marienhaus Viļakas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagastā
- viļacāni Viļakas novada apdzīvotās vietas "Viļaka" iedzīvotāji
- viļacēni Viļakas novada apdzīvotās vietas "Viļaka" iedzīvotāji
- kozlovieši Viļakas novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Kozlova" iedzīvotāji
- ladumieši Viļakas novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Ladums" iedzīvotāji
- racieši Viļakas novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Rači" iedzīvotāji
- garstērdelieši Viļakas novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Garstērdele" iedzīvotāji
- klānieši Viļakas novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Klāni" iedzīvotāji
- krustacelmieši Viļakas novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Krustacelms" iedzīvotāji
- ķeisenieši Viļakas novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Ķeiši" iedzīvotāji
- Perdunova Viļakas novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" bijušais nosaukums
- svilpavieši Viļakas novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Svilpava" iedzīvotāji
- vēdenieši Viļakas novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Vēdenieši" iedzīvotāji
- barisavieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Barisava" iedzīvotāji
- barisovieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Barisova" iedzīvotāji
- čilipienieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Čilipiene" iedzīvotāji
- čilipīnieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Čilipīne" iedzīvotāji
- degunavieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Degunava" iedzīvotāji
- kudravieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kudrava" iedzīvotāji
- kudrevietis Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kudrava" iedzīvotājs
- lāginieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lāgini" iedzīvotāji
- rekavieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rekava" iedzīvotāji
- vilkavieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vilkava" iedzīvotāji
- Gubencava Viļakas novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Gubeņi" nosaukuma variants
- lavašnieki Viļakas novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Lavašnieks" iedzīvotāji
- černovieši Viļakas novada Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Černova" iedzīvotāji
- Kira Vjadas labā krasta pieteka Krievijā, augštece Balvu novada Medņevas un Vecumu pagastā, garums - 59 km (Latvijā 33 km), kritums - 58 m, sākas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, uz dienvidiem no Viļakas
ļaka citās vārdnīcās:
MEV