šnabis
šnabis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | šnabis | šnabji |
Ģen. | šnabja | šnabju |
Dat. | šnabim | šnabjiem |
Akuz. | šnabi | šnabjus |
Lok. | šnabī | šnabjos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kas māk būt viņai noderīgs, tam viņa izpalīdz ar savu lēto šnabi.
- Pēc tā uzklausīšanas viņš izņēmis no ledusskapja šnabja pudeli un izgājis viens uz balkona.
- Arī rupjmaize, šnabis un melnais balzāms.
- Ka no tādām tasītēm šnabi nedzer.
- Iespējams, ka tā sieviete ir darba vietā svinējusi kādu jubileju un šampanietim pa virsu uzdzērusi šnabi.