šnabdegunis
šnabdegunis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šnabdegunis | šnabdeguņi |
| Ģen. | šnabdeguņa | šnabdeguņu |
| Dat. | šnabdegunim | šnabdeguņiem |
| Akuz. | šnabdeguni | šnabdeguņus |
| Lok. | šnabdegunī | šnabdeguņos |
šnabdegune sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šnabdegune | šnabdegunes |
| Ģen. | šnabdegunes | šnabdeguņu |
| Dat. | šnabdegunei | šnabdegunēm |
| Akuz. | šnabdeguni | šnabdegunes |
| Lok. | šnabdegunē | šnabdegunēs |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es noteikti labāk iemetu naudiņu šādam bērnam, lai cik viņam reizēm greizi nospēlējas, nekā šnabdegunim."
- Mūsu pieredze rāda, ka pagrimis cilvēks, šnabdegunis vai kāds cits, nonācis saskarē ar Dievu, spēj mainīties.