šmorēt
šmorēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | šmorēju | šmorējam | šmorēju | šmorējām | šmorēšu | šmorēsim |
2. pers. | šmorē | šmorējat | šmorēji | šmorējāt | šmorēsi | šmorēsiet, šmorēsit |
3. pers. | šmorē | šmorēja | šmorēs |
Pavēles izteiksme: šmorē (vsk. 2. pers.), šmorējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šmorējot (tag.), šmorēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šmorētu
Vajadzības izteiksme: jāšmorē
1.Sautēt pēc apcepšanas (piemēram, gaļu).
2.apvidvārds Dzert alkoholiskus dzērienus.
Avoti: LLVV, KnG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Varbūt viņa visu dienu šmorēja svētku mielastu un viņai nebija vaļas ieiet feisbukā.
- Ir gan, protams, arī piedāvājums: “ Stiep šurp, šmorēsim!”
- Pirmo, atceros, pagatavoju peldošās salas ar vaniļas mērci un šmorētu teļa gaļu.
- Marutai patīkot vārīt un šmorēt, un viņa iecerējusi turpmāk piedāvāt konservējumus.
- Malka jāskalda, jāuzkopj istabas, jācep un jāšmorē...