šalkoņa
šalkoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | šalkoņa | šalkoņas |
Ģen. | šalkoņas | šalkoņu |
Dat. | šalkoņai | šalkoņām |
Akuz. | šalkoņu | šalkoņas |
Lok. | šalkoņā | šalkoņās |
3.apvidvārds Trīsas, drebuļi.
Tulkojumitremble, shiver, shake, frisson, chill, quiver.
Avoti: LLVV, SiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš dzirdēja gluži lieliski, šalkoņa ausīs uz laiku bija rimusies.
- Bet šalkoņa arvien tuvojās: tā svilpa, kauca un rūca.
- Kamēr biju to aptvēris, gan šalkoņa, gan caurvējš pagaisa.
- To šalkoņa un meža koku šalkoņa ir kā divas atšķirīgas valodas.
- To šalkoņu un to smaržu — nē, es nesākšu aprakstīt.