šalkot
šalkot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | šalkoju | šalkojam | šalkoju | šalkojām | šalkošu | šalkosim |
| 2. pers. | šalko | šalkojat | šalkoji | šalkojāt | šalkosi | šalkosiet, šalkosit |
| 3. pers. | šalko | šalkoja | šalkos | |||
Pavēles izteiksme: šalko (vsk. 2. pers.), šalkojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šalkojot (tag.), šalkošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šalkotu
Vajadzības izteiksme: jāšalko
2.Šalkt2, parasti vairākkārt, ilgāku laiku.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nekas vairs negranda, tikai rūsa plīvoja, un šalkoja lapotnes.
- Lieli koki šalko ceļam abās pusēs, augstas egles un priedes.
- Vēl pāris gadu, un tajos līgodamies šalkos alkšņi.
- Ūdens šalkoja, viņš dzirdēja caur to Enijas elpu.
- Tur vējā šalkoja koki un kokos čivināja putni.