šalkt1
šalkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | šalcu | šalcam | šalcu | šalcām | šalkšu | šalksim |
| 2. pers. | šalc | šalcat | šalci | šalcāt | šalksi | šalksiet, šalksit |
| 3. pers. | šalc | šalca | šalks | |||
Pavēles izteiksme: šalc (vsk. 2. pers.), šalciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šalcot (tag.), šalkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šalktu
Vajadzības izteiksme: jāšalc
1.Plūstoša gaisa, gāzes u. tml. iedarbībā radīt samērā augstas, ilgstošas skaņas, parasti ar lēni mainīgu augstumu, skaļumu (parasti par kokiem, krūmiem, to dalām, arī par koku, krūmu kopumu).
1.1.transitīvs
1.2.Virzoties un saskaroties ar ko, radīt šādas skaņas (par gaisa, gāzu plūsmu).
1.3.Par ūdeņiem, ūdenstilpēm.
1.4.Virzoties, tiekot virzītam kādā vidē, radīt šādas skaņas (parasti par priekšmetiem); būt tādam, kurā, kam virzoties, tiekot, virzītam, rodas šādas skaņas (par vidi, parasti gaisu).
2.Ilgstoši, vienlaikus radīt samērā vienmērīgas, parasti balss, skaņas (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
2.1.Skanēt ilgstoši, vienlaikus, samērā vienmērīgi (par vairāku, daudzu cilvēku radītām, parasti balss, skaņām).
2.2.Būt tādam, kur skan ilgstošas, vienlaicīgas, samērā vienmērīgas vairāku, daudzu cilvēku radītas, parasti balss, skaņas (par telpu, vietu).
Stabili vārdu savienojumiAsinis šalc. Ausīs (arī ausis) šalc (arī džinkst, dūc, zvana, dun, rūc, šņāc).
- Asinis šalc frazēma — saka, ja šķietami dzird skaņas (parasti asinsrites traucējumu ietekmē)
- Ausīs (arī ausis) šalc (arī džinkst, dūc, zvana, dun, rūc, šņāc) frazēma — saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
Avoti: LLVV, KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lielākā daļa izteikumu ir teikumi, piemēram, Mežs šalc.
- Blakus šalca mežs, klusi elpoja kalns un netālu burbuļoja upe.
- Būtnes pagriezās un paklausīgi devās turp, kur tālumā šalca jūra.
- Maskas čaloja un smēja, it kā vējš šalktu Nīlas niedrēs.
- Virs mums šalc priedes, viss ir zāle un puķes. „