zieķēt
zieķēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | zieķēju | zieķējam | zieķēju | zieķējām | zieķēšu | zieķēsim |
| 2. pers. | zieķē | zieķējat | zieķēji | zieķējāt | zieķēsi | zieķēsiet, zieķēsit |
| 3. pers. | zieķē | zieķēja | zieķēs | |||
Pavēles izteiksme: zieķē (vsk. 2. pers.), zieķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zieķējot (tag.), zieķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zieķētu
Vajadzības izteiksme: jāzieķē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Uz ķermeņa vispār cenšos neko nezieķēt.
- nezieķēt uz sejas etiķi un citronu sulu,
- Šķietami nevēlamo sastāvdaļu geišas kādreiz zieķējušas uz savām sejām, lai tās būtu gaišākas, gludas un nevainojamas.
- Kurš darbojas ar sievietēm, tam vienmēr maize mājās un sviesta piciņa, ko virsū zieķēt,” paziņoja Annes tante. „
- „Lai kas tas būtu, izskatās, ka esi iekritusi gana dziļi,” tēvs atjokoja, zieķēdams sviestu uz maizes.