zieģelēt
zieģelēt 2. konjugācijas darbības vārds; novecojis, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | zieģelēju | zieģelējam | zieģelēju | zieģelējām | zieģelēšu | zieģelēsim |
| 2. pers. | zieģelē | zieģelējat | zieģelēji | zieģelējāt | zieģelēsi | zieģelēsiet, zieģelēsit |
| 3. pers. | zieģelē | zieģelēja | zieģelēs | |||
Pavēles izteiksme: zieģelē (vsk. 2. pers.), zieģelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zieģelējot (tag.), zieģelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zieģelētu
Vajadzības izteiksme: jāzieģelē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Katrs, kurš iemanījās savu vārdu uzrakstīt ar zoss spalvu un tinti, savā īpašumā saņēma ar īstu viduslaiku zīmogu zieģelētu pils turnīra pergamentu.
- Tiesa gan, es neko nebastoju un viss ir pavisam likumīgi, turklāt ar vajadzīgajiem apstiprinošajiem dokumentiem zieģelēts.