zieķis
zieķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zieķis | zieķi |
| Ģen. | zieķa | zieķu |
| Dat. | zieķim | zieķiem |
| Akuz. | zieķi | zieķus |
| Lok. | zieķī | zieķos |
zieķe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; lieto: retākLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zieķe | zieķes |
| Ģen. | zieķes | zieķu |
| Dat. | zieķei | zieķēm |
| Akuz. | zieķi | zieķes |
| Lok. | zieķē | zieķēs |
1.Ziede.
2.apvidvārds Kāds, kas smērējot noķēpājas.
3.apvidvārds Kāds, kas daudz ēd.
4.apvidvārds Slikti un nekārtīgi paveikts krāsošanas darbs, saķēpājums.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- “Kaviārs,” Gregs gudri sacīja un, svētlaimīgu ģīmi savilcis, bāza mutē ar zieķi apkleksēto pankūku.
- Viss, kas vajadzīgs – pamata zieķis, piemēram, krēmsiers, plāni sagriezti dārzeņi, gaļa, siers vai zivs, salātlapas un garšaugi.
- Sērmūkša pat aiz izmisuma izmēģinājās uz kāda sastrutojuma uzziest veco, labo Višņevska zieķi, bet tas smirdēja vēl negantāk kā uz cilvēka miesas uzziests...
- Ja uzacu biezā, melnā zieķa vietā būtu sarkanā krāsa, tad actiņu taisītājas varētu spēlēt teterus, diemžēl viņas uzacis ļāva krāsot tikai vienmuļajā, melnajā krāsā.
- Minnas tante sasita plaukstas, nošausminājās par Tuša paskatu un piedāvāja kaut kādus zieķus, ar ko apsmērēt skrambas, bet Tušs tikai atmeta ar roku — ja nezieķēs, ātrāk sadzīs.