1.Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
Kaila (arī plika) ziema — ziema, kad nav sniega vai tā ir ļoti maz.
Ziemas mēnesis — janvāris.
Ziemas saulgrieži joma: astronomija — laika moments, kurā Saule sasniedz vismazāko deklināciju (ap 22. decembri), tad zemeslodes ziemeļu puslodē ir visīsākā diena.
// īpašības vārda nozīmē; formā: vienskaitlis, ģenitīvs Tāds, kas pastāv, norisinās šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā, ir raksturīgs šim gadalaikam, klimatiskajai sezonai.
Ziemas dambji — nepārplūstoši dambji palieņu un citu applūstošu vietu norobežošanai un aizsargāšanai pret pavasara palu ūdeņiem.
Ziemas dārzs — augiem paredzēta speciāla telpa mājā.
Ziemas guļa joma: zooloģija — fizioloģisks stāvoklis, kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem); ziemguļa.
Ziemas olimpiskās spēles — kompleksas starptautiskās sacensības ziemas sporta veidos.
Ziemas svētki — 1.rel. Jēzus Kristus dzimšanas svētki; Ziemassvētki (1), Ziemsvētki (1).2.Ziemas saulgriežu svētki; Ziemassvētki (2), Ziemsvētki (2).
// īpašības vārda nozīmē; formā: vienskaitlis, ģenitīvs Tāds, kas paredzēts izmantošanai šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā.
Ziemas riepas — riepas, kas piemērotas ziemas apstākļiem, braukšanai pa sniegu un ledu.
// īpašības vārda nozīmē; formā: vienskaitlis, ģenitīvs Tāds (apmatojums, apspalvojums), kas ir dzīvniekam ziemā.
// novecojis Mācību gads.
2.Tāds, ko sēj rudenī un kas nogatavojas nākamajā gadā (piemēram, par graudaugiem); divgadīgs vai daudzgadīgs (par augiem, parasti par puķēm).
Ziemas rozītes — ziemziedes.
// Tāds, kas nogatavojas samērā vēlu rudenī (par augļiem, dārzeņiem).
Avoti: LLVV, ĒiV