zieģele
zieģele sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; novecojis; lieto: retākLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zieģele | zieģeles |
| Ģen. | zieģeles | zieģeļu |
| Dat. | zieģelei | zieģelēm |
| Akuz. | zieģeli | zieģeles |
| Lok. | zieģelē | zieģelēs |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viss bija ar Viņu zieģeli apzīmogots.
- Tikai šķita, ka spēji istabā nolaidies baismīgs klusums, kāds iestājas pirms saules aptumsuma vai milzīgās nelaimes, kas aizsegs debesis, Apokalipses Jēram noraujot Septīto Zieģeli.
- Nevienam pretimnācējam seja nebija iezīmēta ar sevišķo Pasaules Glābēja zieģeli.
- Pases fotogrāfiju es darbā pārlīmēšu, zieģeli uz bildes uztaisīšu.
- Arī serbu robežsargi nebija diez cik uzcītīgi, un salīdzinājuši pases foto ar manu miegaino ģīmi, iespieda zieģeli un novēlēja laimīgu ceļu.