Paplašinātā meklēšana
Meklējam viļņiem.
Vārdos nav.
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (88):
- aizbangot Aiznest prom (piemēram, laivu, kuģi) - par viļņiem, bangām.
- aizbangot Aizvirzīties prom (par viļņiem, bangām); aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- mols Akmeņu, betona u. tml. konstrukciju dambis, kas no krasta iestiepjas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju no viļņiem, sanesumiem u. tml.
- viļņlauzis Akmeņu, smilšu dabisks veidojums vai betona, akmeņu u. tml. konstrukcija, kas atrodas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju, krastmalu no viļņiem, sanesumiem u. tml.
- skaņas trieciens akustiska parādība, kas rodas atmosfērā, pārvietojoties trieciena viļņiem no lidaparāta, kurš lido ar virsskaņas ātrumu.
- magnētencefalogrāfs Aparāts, kas fiksē smadzeņu magnētiskos signālus, kas ir proporcionāli smadzeņu elektriskās aktivitātes izraisītajiem elektroencefalogrāfiskajiem viļņiem.
- uzskalot Ar savu plūsmu uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ūdeņiem, viļņiem u. tml.; ar savu plūsmu uzvirzot (ko) virsū, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
- skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
- uzmest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vēju, viļņiem, sprādzienu u. tml.; ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt uz kādas vietas.
- atbangot Atvirzīties šurp (par viļņiem, bangām); bangojot atvirzīties (kur, līdz kādai vielai u. tml.).
- pārbangot Bangojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par viļņiem, bangām.
- gluds Bez viļņiem.
- pamētāt Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virzās uz augšu un leju, arī sāņus (piemēram, par transportlīdzekļiem, viļņiem).
- valstīt Būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt veļas uz vienu un otru pusi (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, viļņiem).
- lūzt Dalīties, šķīst (piemēram, par viļņiem).
- tahiritmija Elektroencefalogrāfijā smadzeņu normālo viļņu biežuma pieaugums līdz 15-20 viļņiem sekundē.
- mikroviļņu terapija elektroterapijas veids, kad slimnieku apstaro ar ultraīsiem elektromagnētiskiem viļņiem.
- enkurvieta Ērta un pietiekami droša vieta noenkurotam kuģim attiecīgas akvatorijas robežās; uzskata, ka tā ir laba, ja tās dibenā ir smilts vai grants un tā daļēji pasargāta no vēja un viļņiem.
- akustooptiskā difrakcija gaismas difrakcija neviendabīgā vidē, kas radīta ar ultraskaņas viļņiem.
- gurdviļņi Gari, lēzeni viļņi, kas veidojas no vējviļņiem, vējam samazinoties vai pilnīgi izzūdot.
- bezvēja gurdviļņi gurdviļņi, kas izplatās pilnīgā bezvējā un kam ir neliels stāvums un regulārāka forma nekā vējviļņiem.
- izlādnis Ierīce, kas paredzēta elektropatērētāju un/vai elektrotīkla elementu aizsardzībai pret pārsprieguma viļņiem.
- uzmutuļot Iesākt mutuļot (par ūdenstilpi, viļņiem, ūdeni u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, mutuļot.
- ieviļņot Ievirzīt (kur) - par viļņiem.
- radio Informācijas raidīšana ar radioviļņiem un tās uztveršana; attiecīgā tehnisko iekārtu sistēma.
- Mananans Īru jūras dievs, kurš atbilst velsiešu Manvidanam, tas drāžas pa viļņiem, piešķir nemirstību citiem dieviem, un viņam pieder maģiskas bruņas un maģisks zobens.
- izstarot Izplatīties (parasti par elektromagnētiskajiem viļņiem, kādu enerģijas veidu).
- izskalot Izvirzīt krastā (parasti par viļņiem).
- sanēt Klusu šalkt (parasti par ūdeņiem, viļņiem, arī veļu).
- kāpt Kļūt augstākam (par viļņiem); kļūt intensīvākam (par plūdiem); plūst (piemēram, pret krastu, pāri krastam) - par ūdeni, viļņiem, ūdenstilpi.
- slieties Kļūt augstākam, celties virs (kā) līmeņa (parasti par viļņiem).
- pārklāties Kļūt tādiem, kam summējas amplitūdas (par diviem vai vairākiem viļņiem).
- viļņot Kustēties ar viļņiem (1) raksturīgiem pacēlumiem un atbilstošām svārstību kustībām (par dažādiem veidojumiem); viļņoties (2).
- viļņoties Kustēties ar viļņiem (1) raksturīgiem pacēlumiem un atbilstošām svārstību kustībām (par dažādiem veidojumiem).
- magnoni Kvazidaļiņas, kas atbilst spinu pagrieziena viļņiem magnētiski sakārtotā vidē.
- abrāzijas-akumulācijas līdzenums līdzenums, kas veidojas jūras viļņiem noārdot reljefa pacēlumus un aizpildot ar nogulumiem pazeminājumus.
- radiodiapazons Magnētisko svārstību spektra josla, kurā svārstību viļņu garums atbilst radioviļņiem; radioviļņu diapazons.
- ielīcis Neliels krasta līnijas ieliekums, ko no viļņiem aizsargā zemesragi, nērijas vai salas.
- navigācijas telpa no vēja un viļņiem pasargāta telpas daļa kajītē, kur navigators vai stūrmanis pie speciāla karšu galda var netraucēti veikt navigācijas aprēķinus.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņiem, to radīšanu, izmantošanu.
- pasīvā lokācija objektu (mērķu) noteikšana pēc to izstarotajiem signāliem (piemēram, pēc skaņas, elektromagnētiskajiem viļņiem).
- uzkāpt Pacelties (līdz noteiktam līmenim, vietai) - par šķidrumu, viļņiem, arī ūdenstilpi.
- traukt Par parādībām dabā, parasti par vēju, mākoņiem, straumi, viļņiem.
- traukties Par parādībām dabā, parasti par vēju, mākoņiem, straumi, viļņiem.
- vertikālā šūpošanās peldlīdzekļa svārstības, ejot tieši pret lieliem viļņiem.
- pārplīst Plīstot izjukt (parasti par burbuļiem, viļņiem).
- saplīst Plīstot sadalīties, saplakt (par viļņiem).
- kāpties Plūst (parasti atpakaļ) - par ūdeni, viļņiem, ūdenstilpi.
- skaloties Plūst, parasti atsitoties pret ko (piemēram, par ūdeni, viļņiem).
- pārvelties Plūstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parviļņiem, miglu u. tml.
- starot Rasties un izplatīties telpā (par elektromagnētiskajiem viļņiem, elementārdaļiņām, arī enerģiju).
- pašķirties Sadalīties, sašķelties, ieplūkt uz neilgu laiku (piemēram, par viļņiem, ūdenstilpes līmeni).
- ņirba Sīks un strauji mainīgs (par viļņiem).
- atskalot Skalojoties atvirzīt nost (sānis, atpakaļ) - par viļņiem, straumi.
- atskalot Skalojoties atvirzīt šurp (par viļņiem, straumi).
- švākāties Skaloties (par viļņiem pret krastu).
- radioencefalogrāfija Smadzeņu elektriskā potenciāla pārmaiņu pierakste bez tieša reģistrētājaparāta saskares ar subjektu; impulsi tiek pārraidīti ar radioviļņiem no subjekta uz uztvērēju.
- vētras enkurs speciāls, no brezenta vai buru audekla nošķelta konusa veidā sašūts maiss, kuru izmet ūdenī, lai vētrā, kad buras nolaistas, samazinātu peldlīdzekļa dreifu (līdz 1-3 mezgliem) un noturētu tā priekšgalu pret viļņiem.
- peldošais enkurs speciāls, no brezenta vai buru audekla nošķelta konusa veidā sašūts maiss, kuru izmet ūdenī, lai vētrā, kad buras nolaistas, samazinātu peldlīdzekļa dreifu (līdz 3-4 mezgliem) un noturētu tā priekšgalu pret viļņiem
- kulstīt Spēcīgi raustīt, šūpot, plivināt (par vēju); spēcīgi svaidīt, mētāt (par vētru, viļņiem u. tml.).
- plīst Strauji deformēties, dalīties, plakt (par viļņiem).
- skriet Strauji plūst (piemēram, par ūdeni, viļņiem); strauji tecēt (piemēram, par upi, strautu).
- uztriekties Strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par priekšmetiem, putekļiem, viļņiem u. tml.
- lēkāt Strauji, virpuļojot plūst (parasti pār šķēršļiem) - par straumi, viļņiem u. tml.
- kopējās (summārās) garensvārstības svārstības, kas rodas, peldlīdzeklim ejot pret viļņiem, tās veidojas no horizontālo garensvārstību, kā arī no garenisko un vertikālo svārstību summas.
- šūpoties Svārstīties samērā ritmiski, regulāri (parasti par ūdenstilpes viļņiem).
- kopējās (summārās) šķērssvārstības svārtības, kas rodas, peldlīdzeklim ejot sāniski pret viļņiem un veidojas no horizontālo šķērssvārstību, kā arī no sānisko un vertikālo svārstību summas.
- supervērpes displejs šķidro kristālu displejs, kas darbojas ar cirkulāri polarizētas gaismas viļņiem, izmantojot polarizācijas filtrus.
- viļņains Tāds, kam raksturīgi viļņiem (1) līdzīgi, secīgi pacēlumi, arī tāds, kam raksturīgas atbilstošas svārstību kustības.
- longitudināls Tāds, kas izplatās, noris garenvirzienā (parasti par viļņiem, svārstībām).
- līgans Tāds, kas lēni viļņojas (par ūdenstilpes virsmu, viļņiem).
- ondulārs Tāds, kas saistīts ar viļņiem, viļņējāds.
- viļņējāds Tāds, kura aprakstam var izmantot viļņiem (3) raksturīgus lielumus (piemēram, viļņu garumu, svārstību frekvenci).
- apskalot Tekot (kam) pāri vai garām, apšļākt (ko) - par straumi, viļņiem.
- radiotelegrāfs Telegrāfs informācijas pārraidei ar radioviļņiem.
- kult Vairākkārt, arī ilgāku laiku spēcīgi raustīt, šūpot, plivināt (par vēju); spēcīgi svaidīt, mētāt (par vētru, viļņiem u. tml.).
- velties Veidoties, izplatīties ūdenstilpē (par viļņiem).
- līgoties Vienmērīgi viļņoties (piemēram, par ūdenstilpi, viļņiem).
- vērags Viens no pirmajiem vāja vēja radītiem maziem viļņiem; ripsna (1).
- ripsna Viens no pirmajiem vāja vēja radītiem maziem viļņiem.
- osta Vieta (ūdenstilpes krasta iecirknis līdz ar tam pieguļošo dabisko vai mākslīgi veidoto, pret viļņiem aizsargāto ūdens joslu), kas iekārtota kuģu stāvēšanai, iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai, kā arī dažādu palīgoperāciju veikšanai.
- starpviļņi Vilnis, kas rodas starp diviem periodiskiem viļņiem.
- gāzains Viļņains, pilns ar viļņiem.
- skrejvilnis Viļņi, kas atšķirībā no stāvviļņiem pārnes enerģiju, piemēram, elastīgie viļņi, kas izplatās pa metāla stieni, stīgu, gāzes vai šķidruma stabu.
- ņemt uz klāja jūru viļņiem gāzties pāri klājam, kad peldlīdzeklis iet pret vilni.
- absorbcija viļņu (skaņas, gaismas, jonizējošā starojuma, radioviļņu u. c.) enerģijas pārvēršanās citos enerģijas veidos, viļņiem ejot caur vielu.
- viļņu absorbcija viļņu enerģijas pārvēršanās citos enerģijas veidos, viļņiem ejot caur vielu un sadarbojoties ar to.
- spārdeks Virsbūves klājs - kuģa augšējais klājs virs galvenā klāja; pasargā kravu no viļņiem.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa viļņiem.