vecmāma
Lietojuma biežums :
vecmāma sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vecmāma | vecmāmas |
| Ģen. | vecmāmas | vecmāmu |
| Dat. | vecmāmai | vecmāmām |
| Akuz. | vecmāmu | vecmāmas |
| Lok. | vecmāmā | vecmāmās |
Vecāmāte.
Saistītās nozīmesbabīte, mimamma, mimama, ome, omīte, vecmemme.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
babīte1 — Dem. → baba; vecāmāte.
mimamma1 — Vecmamma.
mimama1 — Vecmamma.
ome1 — Vecāmāte.
omīte1 — Vecāmāte.
vecmemme1 — Vecāmāte.
vecmutere1 — Vecāmāte.
vecāmāte1 — Tēva vai mātes māte.
vecmāmuļa1 — Vecāmāte.
vecā māte1 — Vecāmāte.
baba1 — Vecāmāte.
babeņa1 — Dem. → baba; vecmāmiņa.
babiņa1 — Dem. → baba; vecmāmiņa.
vecmamma1 — Vecāmāte.
oma1 — Vecāmāte.
vecāmamma1 — Vecāmāte.
grosmutere1 — Vecāmamma.
vecmāmiņa1 — Vecāmāte.
omamma1 — Vecāmāte.
groša1 — Vecāmāte.
Avoti: Sin
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Drīz Florencei un Mareusam bija jābrauc uz vecmāmas un vecpapa bērēm.
- Pāri vecajam televizoram pārklāta dzeltenā vecmāmas dāvinātā sedziņa ar medus šūnu rakstu.
- Tālajā malā ciema burene Vakarupe bija pieteikusi vecmāmai daudz staigāt.
- Bērni pāris dienu viesojās pie vecmāmas, un vecpaps bija saķēris daudz vēžu.
- Ņirkstēja vecmāmas koka gludināmais dēlis, kad Florence tam uzgūlās ar visu kailā pleca svaru.