Paplašinātā meklēšana
Meklējam uzvedības.
Vārdos nav.
Atrasts vārdu savienojumos (16):
- adiktīva uzvedība
- agonistiska uzvedība
- antisociāla uzvedība
- demogrāfiskā uzvedība
- kaitējoša seksuālā uzvedība
- matrimoniālā uzvedība
- migratīvā uzvedība
- prosociāla uzvedība
- reproduktīvā uzvedība
- runas uzvedība
- sociālā uzvedība
- sociālās uzvedības korekcija
- uzvedības atkarības
- uzvedības testēšana
- uzvedības traucējumi
- vitālā uzvedība
Atrasts skaidrojumos (175):
- indigo bērns 20. gadsimta 80. gadu sākumā šo terminu ieviesusi bērnu psiholoģe Nensija Anna Teipa (Tape), kas cilvēka īpašības un uzvedības modeļus saistīja ar viņa elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsām - t. s. sarežģīto bērnu aurā N. A. Teipa konstatējusi indigo jeb dziļo zilo krāsu.
- ietekmētājs aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības un domāšanas paradumus.
- aparatūras apraksts aparatūras elektrisko un elektronisko komponentu, to savienojumu un uzvedības apraksts kādā no formālajām valodām.
- robotrāpulis Ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināma rāpuļa imitācija, kas tiek izmantota, piemēram, attiecīgās sugas rāpuļu uzvedības pētniecībā.
- galda kultūra atbilstība uzvedības normām, kas jāievēro, ēdot pie galda.
- nozieguma recidīva risks atkārtota likumpārkāpuma iespējamība, kuru veicina: 1) antisociālās uzvedības vēsture; 2) atkarību izraisošu vielu lietošanas problēmas; 3) prokrimināla attieksme; 4) antisociālas attiecības (saistība ar prokriminālām personām); 5) attiecību problēmas ģimenē; 6) problēmas skolā un profesionālajā darbībā, piemēram, bezdarbs.
- mabils Atklāti deju vakari, ko Parīzē apmeklē jaunekļi un vieglas uzvedības sievietes.
- dubultmorāle Atšķirīgas uzvedības normas, atkarībā no apstākļiem.
- dialoģiskās attiecības attiecības, kurās netiek uzspiesta viena patiesība vai viens uzvedības modelis.
- vainošanas kultūra attieksmju un uzvedības kopums, kam raksturīga cilvēku vai grupu kaunināšana, kritizēšana un vainošana par pieļautajām kļūdām.
- audzināšana Bērna vai jaunieša attīstības vadīšana, apgādājot ar visu eksistencei nepieciešamo, mācot morāles un uzvedības normas, veidojot dažādas praktiskas iemaņas; attiecīgu paņēmienu, pasākumu kopums.
- pienākties Būt atbilstošam kādām (parasti uzvedības, morāles) prasībām, normām.
- tioridazīns C21H26N2S2, fenotiazīna atvasinājums ar antipsihotisku un nomierinošu darbību; lieto shizofrēnijas ārstēšanai, nemiera, uzbudinājuma vai depresijas mazināšanai, kā arī uzvedības traucējumu gadījumā bērniem.
- palaidnis Cilvēks (parasti bērns), kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas; arī nebēdnis, nerātnis.
- pusmežonis Cilvēks, kam ir samērā zema uzvedības kultūra; arī samērā neapvaldīts, rupjš cilvēks.
- politiskais institūts cilvēku pašdarbīga (brīvprātīga) vai uzspiesta vienošanās par sabiedriskās uzvedības kārtību.
- puslopisks Daļēji dzīvniecisks, tāds, kas neatbilst cilvēku uzvedības normām.
- anankasms Domāšanas un uzvedības uzmācību neiroze.
- retrusē Francijā 18. gs. dāmu uzvedības veids, cenšoties piesaistīt kungu uzmanību savām kājām, koķeti paceļot kleitas malu (it kā lai tērps nenotriepjas), viņas demonstrē zeķes malu un zeķturus.
- neiropsiholoģiskās funkcijas galvas smadzeņu aktivitāšu kopums, kas nodrošina nervu sistēmas un indivīda emocionālo, uzvedības, sensomotorisko un kognitīvo sfēru vienotu darbību.
- gerontopsiholoģija Gerontoloģijas un psiholoģijas nozare, kas pētī vecu cilvēku psihi, uzvedības dinamiku un likumsakarības.
- sociobioloģija Ģenētiski pamatota uzvedības teorija.
- Durvāsass Hindu mitoloģijā - brahmanis, niknā vientuļnieka tips, kas sargā un aizstāv tradicionālās uzvedības normas.
- ekvizīcija Iemācīta uzvedības pielāgošana.
- birkošana iezīmēšana, apzīmējuma piešķiršana indivīdam vai grupai, balstoties uz novērotiem uzvedības modeļiem vai paradumiem (nereti negatīviem).
- klausītāja kultūra indivīda apzināti kopta spēja uztvert runātāja nolūku, apzināties klausīšanās mērķi, izvēlēties klausīšanās veidu, analizēt un vērtēt dzirdēto informāciju un klausīšanās procesā ievērot neverbālās uzvedības kultūru, piemēram, nepārtraukt runātāju, uzmanīgi klausīties, izrādīt interesi arī ar mīmiku, žestiem, pozu u. c.
- pārvarēšanas mehānismi indivīda uzvedības modeļi, kas tiek lietoti, lai pārvarētu problēmas, piemērotos apkārtējās vides spiedienam vai prasībām, neatmetot sākotnējos mērķus.
- politiskā adaptācija indivīda vai grupas aktīva pielāgošanās sabiedriski politiskajai videi, sabiedrībā pieņemtajām politiskās uzvedības normām, likumiem un poltisko vērtību sistēmām.
- iemācīšanās Individuālās pieredzes apgūšanas process, kas izpaužas sistemātiskās pakāpeniskās vai pēkšņās kvalitatīvās un kvantitatīvās uzvedības pārmaiņās, kad tiek atkārtota viena un tā pati stimula situācija.
- sociālās rehabilitācijas centrs institūcija, kura atbilst sociālās rehabilitācijas institūcijām izvirzītajām prasībām un kuras galvenais uzdevums ir veikt probācijas klientu sociālās uzvedības korekciju.
- lemšana Īslaicīgs, vairāk vai mazāk apzināts uzvedības noteikšanas process, kas paredz: (1) izvēli starp alternatīvām un atteikšanos no neizvēlētiem variantiem; (2) mērķu noskaidrošanu, ņemot vērā to nozīmi; (3) seku paredzēšanu, ņemot vērā riska pakāpi un iespējamo mērķu sasniegšanas izdevību; (4) vērtību sistēmu iesaistīšanu, kas nodrošina izvēlei kritēriju sistēmu.
- Hārūts Islāma mitoloģijā - viens no diviem eņģeļiem (otrs - Mārūts), kuri tika nosūtīti uz zemi, lai brīdinātu cilvēkus no ļaunuma, bet viņu sliktās uzvedības dēļ vīna reibumā, musulmaņiem tika aizliegts turpmāk lietot vīnu.
- Mārūts Islāma mitoloģijā viens no diviem eņģeliem (otrs - Hārūts), kuri tika nosūtīti uz zemi, lai brīdinātu cilvēkus no ļaunuma, bet viņu sliktās uzvedības dēļ vīna reibumā, musulmaņiem tika aizliegts turpmāk lietot vīnu.
- sociālā korekcija izglītības programma, kas metodiski un organizatoriski pielāgota personām obligātās izglītības vecumā ar sociālās uzvedības novirzēm.
- reliģija Izpratne par svēto, tā pielūgsme un bijība pret to; ar ticību saistītie kulta rituāli un uzvedības normas.
- maniere Izturēšanās, uzvedības, runas (pierasts, pastāvīgs) veids.
- uzvesties Izturēties atbilstoši savas sugas īpatņu uzvedības priekšnoteikumiem.
- uzvesties Izturēties atbilstoši uzvedības normu nosacījumiem.
- turēt sevi (rokās) (arī turēt sevi rāmjos) izturēties pieklājīgi, savaldīgi, atbilstoši uzvedības normām.
- oreksija Izzustspējīga primitīva uzvedības forma.
- busido Japāņu samuraju uzvedības kodekss viduslaikos.
- personības traucējumi jēdziens, ar kuru apzīmē psihiskās veselības traucējumu grupu, ko raksturo sociālai funkcionēšanai traucējoši noturīgi uzvedības modeļi, izturēšanās maniere pret sevi un citiem un smagos pārdzīvojumos iegūtā pieredze.
- kaitējuma mazināšana jēdziens, ko sabiedrības veselības jomā attiecina uz programmām un rīcībpolitiku, kuru mērķis ir mazināt kaitējošas uzvedības negatīvās sekas indivīdam un apkārtējiem cilvēkiem, kopienai un sabiedrībai kopumā.
- bioloģiskais mūža ilgums kāda lielāka iedzīvotāju kopuma raksturīgais mūža garums, ja to dzīves laikā nebūtu ārējās vides nelabvēlīgās ietekmes un indivīdu nesaprātīgas uzvedības; tas atbilst cilvāka kā bioloģiskas būtnes ģenētiskajiem dotumiem konkrētos vēsturiskajos apstākļos.
- resocializēšanās Kādu mūža posmu sasnieguša indivīda atteikšanās no līdzšinējiem uzvedības un rīcības modeļiem un citādu, pažreiz pat pretēju normu un vērtību kompleksu internalizēšana.
- kulstekle Klaidone, vieglas uzvedības sieviete.
- tiesību normu piemērošanas akts kompetentas valsts iestādes izdots juridiski saistošs akts, kas satur individuālu vai konkrētu uzvedības priekšrakstu un kas kalpo par pamatu tiesisko attiecību nodibināšanai, grozīšanai vai izbeigšanai, t. i. tie ir juridiski fakti.
- nabadzības kultūra konceptuāls skaidrojums, kas saista nabadzību ar nabadzībā nonākušo cilvēku vērtībām, normām, disfunkcionālas sociālās uzvedības modeļiem un zemu motivāciju, kas neļauj izmantot iespējas iegūt lielāku ekonomisko labklājību.
- li Konfūcija ieviests jēdziens, kas apzīmē uzvedības normas, kuras, pēc Konfūcija domām, nosaka visas attiecības starp sabiedrības locekļiem, un pareiza tā pielietošana garantē sociālo labklājību un harmoniju.
- kriminālprocesuālo tiesību norma kriminālprocesa subjektu uzvedības nosacījumi, kas reglamentē viņu rīcību, norādot uz atbilstošo tiesisko attiecību izcelsmes priekšnosacījumiem, nosaka šo attiecību subjektus, norādot viņu tiesības un pienākumus, kā arī sankcijas par nepienācīgu uzvešanos.
- žeicka Lamuvārds vieglas uzvedības sievietei.
- runas etiķete lingvistiskās (verbālās un neverbālās) uzvedības noteikumu, normu kopums, kas jāievēro cilvēku saskarsmē noteiktā sabiedrībā.
- kā izšpļauts ļoti līdzīgs (parasti pēc izskata, uzvedības).
- pleisa ļoti vieglas uzvedības sieviete.
- uzvedības traucējumi medicīnā lietots termins, ar kuru saprot klīniskus stāvokļus, piemēram, hiperkinētiskus traucējumus, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu, jauktus uzvedības un emociju traucējumus.
- aktpsiholoģija Mērķtiecīgas uzvedības mācība.
- kļūdu modelis modelis, ko izmanto, lai novērtētu vai prognozētu sistēmas faktiskās uzvedības novirzi no paredzētās uzvedības, piemēram, sakaru kanāla modelis, kas ļauj novērtēt šajā kanālā sagaidāmo kļūdu skaitu.
- paraprakse neapzināta kļūda (runas, rakstīšanas, uzvedības, atmiņas), kas it kā norāda uz to, ko cilvēks īsti domā (Z. Freida teorijā).
- klientu tops neformāls mutvārdu vai rakstisks saraksts, kurā ietverti klienti, kas kādā institūcijā vai organizācijā tiek uzskatīti par īpaši apgrūtinošiem viņu attieksmes vai uzvedības dēļ (pret šādiem klientiem jāizturas ar īpašu uzmanību, īpaši piesardzīgi).
- sorbīnskābe Nepiesātināta karbonskābe, ko satur pīlādžu augļi un ko izmanto par konservēšanas līdzekli; pārtikas piedeva E200, mitrumuzturētājs, var radīt alerģiskas reakcijas, astmu, kontakta dermatītu, ādas kairinājumu, uzvedības problēmas.
- kārtība Noteikta (dzīves, darba) organizācija (kur), uzvedības, darbības noteikumi (kur).
- objektīvā puse noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas uzvedības ārējā izpausme (darbība vai bezdarbība), kas rada vai var radīt bīstamas izmaiņas (sekas) objektīvajā pasaulē, kā arī cēloņsakarība starp darbību vai bezdarbību un tās izraisītajām sekām.
- palaidnība Pārkāpums (parasti neliels), arī (parasti bērnu) nebēdnība, nerātnība, uzvedības normu neievērošana.
- E203 Pārtikas piedeva - kalcija sorbāts, konservants, iespējamā iedarbība - ādas kairinājums, astma, nātrene, alerģiskas reakcijas, uzvedības problēmas.
- kālija sorbāts pārtikas piedeva E202 (pīlādžskābes kālija sāls), konservants, var izraisīt alerģiskas reakcijas, astmu, ādas kairinājumu, uzvedības problēmas.
- kālija metabisulfīts pārtikas piedeva E224, konservants, antioksidants, var izraisīt astmu, nātreni, uzvedības problēmas, kuņģa kairinājumu, anafilaksi.
- kālija nitrīts pārtikas piedeva E249 (dažās valstīs aizliegts), konservants, krāsas stabilizētājs, var izraisīt astmu, nieru iekaisumu, uzvedības problēmas, reiboni, galvassāpes, nav atļauts uzturā, kas paredzēts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam; iznīcina skābekli asinīs, kancerogēns.
- kālija nitrāts pārtikas piedeva E252 (dažās valstīs aizliegta), konservants, krāsas stabilizētājs, var izraisīt astmu, nieru iekaisumu, uzvedības problēmas, reiboni, galvassāpes, nav atļauts lietot pārtikā, kas paredzēta bērniem līdz 6 mēnešu vecumam.
- nātrija propionāts pārtikas piedeva E281 (propionskābes nātrija sāls), konservants, var izraisīt uzvedības problēmas, mācīšanās grūtības, ādas kairinājumu, astmu, kuņģa kairinājumus, galvassāpes.
- kālija propionāts pārtikas piedeva E283 (propionskābes kālija sāls), konservants, var izraisīt astmu, mācīšanās grūtības, galvassāpes, uzvedības problēmas, migrēnu.
- E210 Pārtikas uzlabotājs - benzoskābe, konservants, iespējamā iedarbība - ādas kairinājums, uzvedības problēmas, alerģijas, astma, nātrene, var ietekmēt plaušas.
- E213 Pārtikas uzlabotājs - kalcija benzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - anafilakse, hiperaktivitāte, ekzēma, uzvedības problēmas, astma, nātrene, nav ieteicams bērniem.
- E224 Pārtikas uzlabotājs - kālija metabisulfīts, konservants, iespējamā iedarbība - anafilakse, astma, nātrene, uzvedības problēmas, kuņģa kairinājums.
- E252 Pārtikas uzlabotājs - kālija nitrāts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, uzvedības problēmas, nieru iekaisums, reibonis, galvassāpes, nav atļauts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam domātā pārtikā.
- E283 Pārtikas uzlabotājs - kālija propionāts, konservants, iespējamā iedarbība - mācīšanās grūtības, galvassāpes, uzvedības problēmas.
- E202 Pārtikas uzlabotājs - kālija sorbāts, konservants, iespējamā iedarbība - ādas kairinājums, uzvedības problēmas, alerģijas, astma.
- reliģiskā pārliecība pasaules izjūta un pasaules uzskats, tam atbilstošās darbības (kults), kas saistās ar svētuma pārdzīvojumu, ticību pārdabiskajam, vienam vai vairākiem dieviem un kas veido cilvēka uzvedības normas.
- meklēšanās simptomi pazīmju un uzvedības atšķirību kopums, kas norāda uz meklēšanās sākumu.
- juridisks pienākums personas nepieciešamās uzvedības priekšraksts, mērs, no kura personai jāvadās atbilstoši otras personas prasībām ar mērķi apmierināt šīs (otras) personas intereses.
- smalkais tonis pieklājības, izsmalcinātas uzvedības normu kopums.
- slikts tonis pieklājības, uzvedības normām neatbilstoša rīcība.
- labais tonis pieklājības, uzvedības normu kopums
- comme il faut pieklājīgs, atbilstošs uzvedības normām; _burtiski_: "kā vajag".
- pieklājība Pieņemtajām normām atbilstošu uzvedības, izturēšanās nosacījumu kopums (attiecībās ar citiem sabiedrības locekļiem).
- socializēties Pilnīgi iekļauties sabiedrībā, kādā tās grupā, apgūstot attiecīgo priekšstatu, normu, uzvedības stereotipu, zināšanu sistēmu.
- sociālā mācīšanās process, kurā mācīšanās notiek, balstoties uz indivīda spēju novērot noteiktu uzvedības modeli un atdarināt to savā darbībā.
- kultūras asimilācija process, kurā mazākuma grupa pārņem vairākuma grupas vai dominējošās kultūras vērtības un uzvedības modeli; pretstats multikulturālismam, kas akcentē kultūru dažādību un to atšķirību vērtību.
- afektīvie traucējumi psihisko un uzvedības traucējumu grupa, kas saistīta ar indivīda domāšanu, emocijām un psihisko veselību.
- agresijas tipoloģija psihisko un uzvedības traucējumu grupa, kas saistīta ar indivīda domāšanu, emocijām un psihisko veselību.
- reaktoloģija Psiholoģijas hipotēze, kas aplūkoja reakciju kā universālu visām dzīvām būtnēm piemītošu uzvedības shēmu; 20. gs. 20. gados, gk. Krievijā.
- sociālpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka darbības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskos raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālā psiholoģija.
- sociālā psiholoģija psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka darbības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskos raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālpsiholoģija.
- lomas ģimenē raksturo katra ģimenes locekļa sagaidāmo uzvedības modeli, balstoties uz radniecību un/vai statusu ģimenē, ietver noteiktas funkcijas, atbildību, mijiedarbību, attieksmes un saistības ar citiem ģimenes locekļiem.
- normatīvie akti rakstveida juridiskie akti, ko izdod kompetentas valsts iestādes un kas satur tiesību normas (vispārobligātus uzvedības noteikumus).
- epatēt Rīkoties pretēji sabiedrības pieņemtajām morāles normām un uzvedības nosacījumiem; izaicināt sabiedrisko domu.
- RBG Riskantās uzvedības grupa (angļu "risk-behaviour group").
- vulgārisms Rupjai runai raksturīgs nepieklājīgs vārds vai izteiciens, kura lietošana ir runas uzvedības normu pārkāpums.
- huligānisms Sabiedriskās kārtības vai vispārpieņemto uzvedības normu pārkāpums, kurā izpaužas necieņa pret sabiedrību vai cilvēka personību.
- pasprasts Samērā vienkāršs pēc izturēšanās, uzvedības u. tml.
- sociālo lomu teorija savstarpēji saistītu teoriju apkopojums socioloģijā un sociālajā psiholoģijā, kas skaidro indivīda sociālās mijiedarbības dinamiku vidē un saistībā ar sociālās uzvedības modeļiem, kur fokuss vērsts uz dažādu sociālo lomu (piemēram, meita, māte, vadītāja) apguvi un izpildi.
- pašiepazīšana Savu īpašību un uzvedības kā objektu, kas līdzīgs ar jebkādu citu objektu, izskatīšana.
- vardarbības cikls secīgu darbību kopums, kas regulāri atkārtojas noteiktā uzvedības modelī un atspoguļo vardarbības dinamiku; šo ciklu raksturo piecas fāzes: notikumi, kas izraisa spriedzes rašanos, vardarbības akts, izlīgšana, atlabšana, viss šķietamā kārtībā.
- verterisms Sentimentālisma un romantisma literatūrā un laikmetā populārs uzvedības modelis, kas izveidojās J. V. Gētes romāna "Jaunā Vertera ciešanas" (1774) ietekmē un saistās ar pasaules skumju, paššaustīšanas, melanholijas, pašnāvības domu kultu.
- zaļā karte sertifikāts, kas apliecina, ka tā īpašnieks ir apguvis golfa spēles noteikumus un uzvedības etiķeti
- sabiedrības dāma sieviete, kura bieži mēdz būt augstākajās aprindās un ievēro šo aprindu uzvedības normas.
- kokote Smalka, eleganta un dārga prostitūta, vieglas uzvedības sieviete.
- sociālais darbs probācijā sociālā darba joma, kuras mērķis ir veicināt probācijas klienta iekļaušanos sabiedrībā, kā arī spēju apzināties savas domāšanas, attieksmes un uzvedības ietekmi, tādējādi mazinot atkārtotas pārkāpuma veikšanas risku.
- sociālās pārmaiņas sociālās mijiedarbības procesā veidojošās izmaiņas, kuras pārveido kultūras un sociālos institūtus; izpaužas kultūras simbolu, cilvēku uzvedības noteikumu, sociālās organizācijas un vērtību sistēmas maiņā.
- sociālā kontrole sociālās uzvedības un normu uzturēšanas sistēma, ar kuras palīdzību sabiedrība ar formāliem likumiem un noteikumiem vai neformālu spiedienu panāk vēlamu un sabiedrības vairākuma atbalstītu rīcību.
- sociālā loma sociālo attiecību struktūrelements, kas saistīts ar personas statusu; tiek īstenota, realizējot noteiktu uzvedības veidu, kas mainās atbilstoši situācijai; lomas izpilde ir saistīta ar sabiedrības gaidām un ir pakļauta apkārtējo vērtējumam (sociālajai kontrolei); katra loma var tikt īstenota tikai tad, ja ir kāds, kas to izpilda, un kāds, uz kuru tā vērsta.
- alternatīvu grafs speciāla veida orientēts grafs, kura katra virsotne ir incidenta ne vairāk kā divām izejošām šķautnēm (lokiem); šīs šķautnes tad arī attēlo ar grafu modelējamās sistēmas uzvedības alternatīvas.
- ētika profesionālajās attiecībās specifiski uzvedības un attiecību veidošanas noteikumi un nosacījumi profesionālo lomu īstenošanai atbilstoši profesionālajām vērtībām un principiem.
- emocionālā inteliģence spēja identificēt savas un citu cilvēku emocijas, spēja vadīt savas emocijas, kā arī tās izmantot uzvedības un domāšanas vadīšanai.
- paškontrole spēja kontrolēt uzvedības impulsus, rēķinoties ar uzvedības ilgtermiņa sekām pašam indivīdam un apkārtējiem.
- etiķete Stingri noteikti uzvedības un izturēšanās priekšraksti.
- diplomātiskā etiķete stingri reglamentēti izturēšanās, uzvedības noteikumi diplomātiem viņu savstarpējās attiecībās un attiecībās ar valsts vai starptautiskās organizācijas amatpersonām.
- netaktisks Tāds, kam ir raksturīgs takta, pieklājīgas uzvedības trūkums; tāds, kas nepatīkami aizskar kāda cilvēka cieņu, goda jūtas.
- pusmežonīgs Tāds, kam ir samērā zema uzvedības kultūra; arī samērā neapvaldīts, rupjš.
- nekulturāls Tāds, kam nav izglītības; tāds, kas neievēro uzvedības normas.
- neaudzināts Tāds, kam trūkst uzvedības iemaņu.
- egodistonisks Tāds, kas attiecas uz personas domām, impulsu, attieksmes un uzvedības aspektiem, kas šķiet nepieņemami, pretrunīgi un nesavienojami ar pārējo personības daļu.
- egosintonisks Tāds, kas attiecas uz personas domām, impulsu, attieksmes un uzvedības aspektiem, kas šķiet pieņemami un savietojami ar personības pārējo daļu.
- pienācīgs Tāds, kas ir atbilstošs kādām (parasti uzvedības, morāles) prasībām, normām.
- palaidnīgs Tāds, kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas (parasti par bērniem); arī nebēdnīgs, nerātns.
- uzvedīgs Tāds, kas izturas atbilstoši uzvedības (1) normām.
- nesavaldīgs Tāds, kas nepakļauj, neprot pakļaut savas vajadzības, tieksmes, jūtas sabiedrībā pieņemtajām uzvedības normām.
- pieklājība Tāds, kurā izpaužas atbilstība pieņemtajām uzvedības, izturēšanās normām.
- likumdevējs Tas (tāds), kas nosaka tendences (piemēram, uzvedības normās, modē).
- kognitīvi biheiviorālā teorija sociālajā darbā teorija, kas skaidro individuālpsiholoģisko grūtību rašanos un to mazināšanu, balstoties uz cilvēka domāšanas un uzvedības procesu analīzi.
- kognitīvā terapija terapijas veids, kuram ir raksturīgas kognitīvās teorijas pielietošana, un kas ir vērsta uz klienta domāšanas procesiem, motivāciju un dažādas uzvedības cēloņiem.
- norādes norma tiesību norma, kas nesatur noteiktu uzvedības noteikumu, bet norāda uz citu normu dotajā vai citā normatīvajā aktā, kas ir jāpilda.
- blanketa tiesību norma tiesību norma, kas piešķir valsts institūcijām, amatpersonām tiesības patstāvīgi noteikt uzvedības noteikumus, aizliegumus u. tml.
- juridiskais pienākums tiesību subjekta nepieciešamais uzvedības veids; tas nav pati darbība, bet gan darbības nepieciešamība.
- uzņēmējdarbības kultūra uzņēmuma un tā darbinieku darbības, uzvedības normu un vērtību kopums; uzskati, kurus veido saimniekošanas dalībnieku kolektīvā pieredze, kas iegūta ilgstošā laika posmā.
- izdzīvojuša cilvēka sindroms uzvedības un emociju īpatnības, kas rodas cilvēkiem, kuri pārcietuši dzīvību apdraudošus notikumus vai traumas.
- audzināt Vadīt (bērna, jaunieša) attīstību, apgādājot (viņu) ar visu eksistencei nepieciešamo, mācot morāles un uzvedības normas, veidojot dažādas praktiskas iemaņas.
- drošā piesaiste vecāka vai aprūpētāja izturēšanās pret bernu agrīnajā vecumā, kas veidojas no konsekventi mīlošas, atbalstošas un gādīgas aprūpētāju attieksmes, uzvedības.
- izvairīgā piesaiste vecāka vai aprūpētāja izturēšanās pret bernu agrīnajā vecumā, kas veidojas no konsekventi vēsas un noraidošas aprūpētāju attieksmes, uzvedības.
- ambivalentā piesaiste vecāka vai aprūpētāja izturēšanās pret bernu agrīnajā vecumā, kas veidojas no nekonsekventas, neparedzamas vai pretrunīgas aprūpētāju attieksmes, uzvedības.
- dezorganizētā piesaiste vecāka vai aprūpētāja noteikta izturēšanās pret bērnu agrīnajā vecumā, kas veidojas no vecāku attieksmes, uzvedības, kuriem pašiem ir izteiktas traumatiskas pieredzes sekas, neatrisināti zaudējumi, psihiskie traucējumi, atkarības vai kuri ir vardarbīgi pret bērnu.
- medību ētika vēsturiski izveidojies un tradicionāli nostiprinājies mednieku uzvedības kodekss.
- liblaba Vieglas uzvedības jauna sieviete.
- gauja Vieglas uzvedības meitene.
- meijas Vieglas uzvedības meitenes.
- dzeguze Vieglas uzvedības sieviete, kas savus bērnus atstāj citu audzināšanā.
- emka Vieglas uzvedības sieviete; prostitūta.
- emma Vieglas uzvedības sieviete; prostitūta.
- mōseņa (puišu) vieglas uzvedības sieviete.
- palaida vieglas uzvedības sieviete.
- palaide vieglas uzvedības sieviete.
- palaidine vieglas uzvedības sieviete.
- dāmīte Vieglas uzvedības sieviete.
- davalka Vieglas uzvedības sieviete.
- dolza Vieglas uzvedības sieviete.
- ķolka Vieglas uzvedības sieviete.
- lētā Vieglas uzvedības sieviete.
- šeļma Vieglas uzvedības sieviete.
- šersķ Vieglas uzvedības sieviete.
- škura Vieglas uzvedības sieviete.
- pīsa Vieglas uzvedības vai kāda cita šaubīga dāma ar neadekvātu rīcību.
- pīss Vieglas uzvedības vai kāda cita šaubīga dāma ar neadekvātu rīcību.
- pīsums Vieglas uzvedības vai kāda cita šaubīga dāma ar neadekvātu rīcību.
- lidermanis Vieglprātīgas uzvedības cilvēks.
- vajadzība pēc bērniem viena no indivīda sociālajām vajadzībām, kura nosaka reproduktīvās uzvedības specifiku.
- interpretācija viena no konsultēšanas metodēm psiholoģijā, psihoterapijā un sociālajā darbā: ietver speciālista skaidrojumus par iespējamiem klienta uzvedības motīviem un cēloņiem; visbiežāk balstās kādā noteiktā teorētiskā pieejā, piemēram, psihodinamiskajā pieejā, piesaistes teorijā.
- vitālā uzvedība viens no demogrāfiskās uzvedības veidiem, kurš attiecas uz indivīda un daļēji arī visas sabiedrības veselību, galvenokārt, uz indivīda uzvedību pašsaglabāšanās jomā fiziskajā, psiholoģiskajā un sociālajā aspektā.
- matrimoniālā uzvedība viens no demogrāfiskās uzvedības veidiem, kurš attiecas uz laulības veidošanu un personas rīcību laulībā.
- migratīvā uzvedība viens no demogrāfiskās uzvedības veidiem, kurš attiecas uz pārceļošanu (dzīves vietas maiņu).
- sociālās kustības viens no kolektīvās uzvedības veidiem, kas var izpausties mērķtiecīgā kolektīvā rīcībā, lai sekmētu vai kavētu kādas sociālas pārmaiņas sabiedrības vērtībās, normās vai struktūrā (piemēram, panāktu pārmaiņas likumdošanā, sociālajās normās, aktualizētu kādu sociālo problēmu).
- procesu atkarība viens no uzvedības atkarību veidiem, kas saistīts ar nepārvaramu cilvēka tieksmi spēlēt azartspēles (spēļu automāti, bingo, kāršu spēles, loterijas, derības, sporta spēles u. tml.) vai pārmērīgu jauno tehnoloģiju lietošanu (internets, datorspēles, čats u. tml.), lai gan ir zināms par negatīvajām biopsihosociālajām (mentālām, fiziskām, sociālām un finansiālām) sekām, ko tā rada viņa dzīvē.
- biheiviorisms Viens no virzieniem uzvedības psiholoģijā, kas ignorē apziņu, bet par galveno savas pētniecības objektu uzskata ārējos kairekļus un reakciju uz tiem.
- džentlmenis Vīrietis, kas korekti izpilda un ievēro uzvedības un sadzīves normas.
- visatļautība vispāratzīto uzvedības un pastāvošo morāles normu neievērošana, izlaidība; nerēķināšanās ar citiem.
- tiesību normas vispārēja satura uzvedības noteikumi, kam piemīt visiem obligāts raksturs, kas apveltī (piešķir) tiesību subjektus ar tiesībām un pienākumiem, un noteikumu neievērošanas gadījumā paredz atbildību.
- etiķešu piemērošana vispārīga termina vai nosaukuma piemērošana personai vai problēmai, balstoties uz pavirši novērotām īpašībām vai uzvedības veidiem.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa uzvedības.