upe | Tēzaurs

upe

Lietojuma biežums :

upe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds

LocīšanaLocīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	upe	upes
Ģen.	upes	upju
Dat.	upei	upēm
Akuz.	upi	upes
Lok.	upē	upēs

upīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; deminutīvs

LocīšanaLocīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	upīte	upītes
Ģen.	upītes	upīšu
Dat.	upītei	upītēm
Akuz.	upīti	upītes
Lok.	upītē	upītēs

1.Pastāvīga ūdenstece, kas plūst pašas izveidotā garenā gultnē, uzņemot sava baseina noteces ūdeņus.

PiemēriKāda līdzība – Jāņos un kāzās upē met ziedu vainagus un pušķus, lai dzīve vizina tik viegli kā straume puķes.

Piemēri

Kāda līdzība – Jāņos un kāzās upē met ziedu vainagus un pušķus, lai dzīve vizina tik viegli kā straume puķes.
Pagājis tālāk pie upes, Noa atrada mētājamies tīklu.
Upei citādi pāri tikt nevar, varbūt dažugad, kad zemāks ūdens līmenis, vienā vietā varot mēģināt braukt pāri, taču nav jau laika to īsto brīdi gaidīt.
Sievietes peld upē saziepētām galvām kā ragaini velni, reizēm labsajūtā ieelšoties.
Lai nokļūtu kāzu namā, mums bija jāiet pa milzīgu aizsprostu, kas veda pāri upei.

Saistītās nozīmespieteka, sānupe, ieteka, mute, izteka, grīva.

Saistītās nozīmes

Hiponīmi

pieteka₁ — Upe, kas ietek citā (parasti lielākā) upē vai ezerā.

sānupe₂ novecojis — Pieteka.

Meronīmi

grīva₁ — Upes posms pie ietekas jūrā, ezerā, ūdenskrātuvē vai citā upē; vieta upes lejtecē, kur ūdens izsīkst, nesasniedzot ieteku.

gulta_1.1 pārnestā nozīmē — Gultne.

gultne₁ joma: ģeogrāfija — Padziļinājums zemes virsmā, pa kuru plūst (piemēram, upes vai strauta) ūdens.

ieteka₁ — Vieta, kur (upe, strauts) ietek (jūrā, ezerā, upē).

izteka₁ — Vieta, kur sākas upe, strauts.

krasts₁ — Zemes josla gar ūdenstilpi (parasti gar upi, ezeru, jūru).

mute₆ apvidvārds — Upes izteka; sākums.

Stabili vārdu savienojumiGalvenā upe. Upes barošanās. Upes baseins.

Stabili vārdu savienojumi

Galvenā upe kolokācija — upe, kas tieši ietek okeānā, jūrā, ezerā.
Upes barošanās joma: ģeogrāfija — upi baro atmosfēras nokrišņi, sniega kušanas ūdeņi, ledāju kušanas ūdeņi un pazemes ūdeņi; visbiežāk barošanās ir jaukta, kur viens no ūdensguves veidiem ir pārsvarā pār citiem.
Upes baseins vārdkoptermins — zemes platība (teritorija), no kuras visi virszemes noteces ūdeņi pa strautiem, upēm un ezeriem nonāk upes grīvā, grīvlīcī (estuārā) vai deltā un ietek jūrā.
Upes gultne joma: ģeogrāfija — garš, šaurs pazeminājums upes ielejas dibenā, ko visu gadu aizpilda upes ūdens.
Upes izžūšana joma: ģeogrāfija — pilnīga noteces izbeigšanās upes gultnē.
Upes kritums vārdkoptermins — upes iztekas un ietekas ūdens virsas augstuma starpība.
Upes pārtvere joma: ģeogrāfija — process, kurā izskalošanās rezultātā viena upe tuvojas otrai, mainot ūdensšķirtni, t. i., upes augšteces ūdeņi ieplūst blakus upē vai upe sadalās divās tecēs katra savā sistēmā.
Upes slīpums joma: ģeogrāfija — krituma un garuma attiecība kādā noteiktā posmā vai visā garumā; upes slīpums parasti atbilst apvidus reljefam.
Upju baseinu apgabals vārdkoptermins — sauszemes un jūras teritorija, ko veido vienas upes vai vairāku blakus esošu upju baseini, kā arī ar tiem saistītie pazemes ūdeņi un piekrastes ūdeņi, kas saskaņā ar likumu ir upju baseinu apsaimniekošanas pamatvienība.
Upju sistēma joma: ģeogrāfija — kādas teritorijas galvenā upe ar visām tās pietekām, kas saplūst kopā un iznes savus ūdeņus no šās teritorijas ar kopējo ūdensteci.
Upju tīkls joma: ģeogrāfija — hidrogrāfiskā tīkla daļa, ko veido kādas teritorijas upes.

Tulkojumi

river

a large natural stream of water (larger than a creek); "the river was navigable for 50 miles"

[Princeton WordNet 3.0]

1.1.īpašības vārda nozīmē; parasti formā: ģenitīvs, vienskaitlis; retāk formā: ģenitīvs, daudzskaitlis Tāds, kas parasti sastopams upēs vai to krastos.

PiemēriViņa juta cementa putekļus un ar upes dūņām sajaukušos sviedrus, makaronus flotes gaumē un rozīņu kompotu.

Piemēri

Viņa juta cementa putekļus un ar upes dūņām sajaukušos sviedrus, makaronus flotes gaumē un rozīņu kompotu.
Bieži Meitene saldama naktis pārlaida upes pļavās, jo nebija paspējusi uz durvju slēgšanu.
No šejienes labi redzama upes daba.
Būtiskākais faktors Saulkrastu upju zivju sugu atjaunošanā un ilgtspējības nodrošināšanā ir nelegālās zvejas kontrole.

Stabili vārdu savienojumiUpju nogulumi. Upju tramvajs. Upju transports.

Stabili vārdu savienojumi

Upju nogulumi vārdkoptermins — alūvijs, upju straumju sanesti nogulumi.
Upju tramvajs vārdkoptermins — neliels kuģis pasažieru pārvadāšanai (parasti pa upēm, ezeriem) nelielos attālumos.
Upju transports vārdkoptermins — ūdenstransports pa upēm, ezeriem, ūdenskrātuvēm, kanāliem.

1.2.pārnestā nozīmē Ļoti liels daudzums.

PiemēriAsiņu upes ir tecējušas bez kādas paliekošas jēgas.

Piemēri

Asiņu upes ir tecējušas bez kādas paliekošas jēgas.
Kā gan mēs tiksim smago pārmaiņu upei pāri, ja ikviens atrunāsies, ka vēl ūdens par aukstu, lai uzņemtos lekt tur iekšā?

Saistītās nozīmesmežs, lērums, paisums, nemērs, naujums, gāzums.

Saistītās nozīmes

Hiperonīmi

daudzums_1.1 — Liels skaits, liels apjoms, liela masa.

gāzums₁ — Daudzums.

guba₃ sarunvaloda — Liels daudzums, liels skaits.

jūra₂ — Ļoti liels (kā) daudzums, ļoti liela (kā) kopa.

kaudze₂ — Liels (kā) daudzums, skaits.

lērums₁ sarunvaloda — Liels (kā) daudzums (parasti nesakārtots); liels (kā) kopums.

lūzums₄ lieto: pareti — Liels (kā) daudzums.

mežs_1.2 pārnestā nozīmē — Ļoti liels (kā) kopums.

milzums₁ — Ļoti liels (kā) daudzums, kopums.

naujums₁ — Liels daudzums.

nemērs₁ — Liels daudzums (kaut kā); pārmērs.

paisums₃ apvidvārds — Liels daudzums.

pārmērs₁ — Stāvoklis, kad (kas) ir pāri mēram, pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības); stāvoklis, kad (kas) izpaužas ļoti intensīvi, ļoti augstā pakāpē, arī pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē.

vairums₁ — Liels daudzums, liels skaits.

Stabili vārdu savienojumiLaika upe (arī straume, rats). Lēkt upē (arī ezerā, āliņģī u. tml.). Upes dievs. Upes māte.

Stabili vārdu savienojumi

Laika upe (arī straume, rats) poētiska stilistiskā nokrāsa, frazēma — laika ritums, plūsma.
Lēkt upē (arī ezerā, āliņģī u. tml.) frazēma — slīcināties.
Upes dievs joma: mitoloģija — upē mītošs divdabīgs gars, kas minēts galvenokārt sakarā ar ziedošanu, kas tikusi veikta pielabināšanās un briesmu novēršanas labad; Ūdens dievs.
Upes māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā ir gan cilvēkam izpalīdzīgs, gan kaitniecisks ūdens gars.

Avoti: LLVV, TWN

Korpusa piemēri:šeit