upelis
upelis apvidvārds
1.Dem. → upe; strauts, neliela upīte.
2.Zema, mitra vieta.
Avoti: NeV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zirņu ielas galā ir drošs tiltiņš pār upeli — Sarkandaugavas atlieku, kas, pārvērsta grāvī, nodala hipodromu no augšpilsētas.
- Atšķirībā no šādiem atvasinājumiem vispārīgajā leksikā, ģeogrāfiskās nomenklatūras vārdiem ar šo izskaņu parasti nav nievājošas nokrāsas ( Mazā pļavele pļ Bārtā 1960, Dārines upelis u Dunikā, « pavisam maza upīte tek caur pļavu», 1958, Plikšķu dīķelis dī Smārdē 1959).
- Beidzam braukt šo upi un taisamies uz kādu mazāku upeli Vinstru
- Ejam vien atpakaļ gar to upeli uz leju Hubiti virzienā
- centrālo ielu, kas iet gar pasīku upeli.