Paplašinātā meklēšana

Meklējam trīc.

Atrasts vārdos (49):

Atrasts vārdu savienojumos (5):

Atrasts skaidrojumos (135):

trīsoņa (Kādu laiku nepārtraukti) trīcēt.
Orleānvila 1980. g. 10. oktobra zemestrīcē nopostītās Alžīrijas pilsētas Asnamas senāks nosaukums.
aiztrīcēt Aiztrīcēties.
aseismisks apgabals apgabals, kurā zemestrīces nenotiek vai notiek reti.
drebēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, cilvēka ķermeņa daļām); trīcēt.
trīsēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); arī trīcēt (1).
nutācijas leņķis ātri rotējoša ķermeņa dinamiskās simetrijas ass svārstības (trīcēšana) sfēriskā kustībā, kas saistīta ar nutācijas leņķa izmaiņu laikā.
drūdzēt Aukstumā trīcēt, drebēt.
Aido-Hvedo Beninas fonu mitoloģijā - čūska varavīksne, kas sagriezusies gredzenā notur zemi virs ūdens, viņai sakustoties notiek zemestrīces, debesīs reizēm redzams viņas atspoguļojums (varavīksne).
purināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
kratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
sakratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) sāk, parasti pēkšņi, drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) īsu brīdi dreb, trīc.
trīsēt Būt, parasti mazliet, nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); arī trīcēt (2).
iedzīvotāju zaudējumi cilvēkresursu samazinājumsdabas un sociālo kataklizmu dēļ (zemestrīces, kari, represijas, avārijas u. c.).
dabas katastrofa dabas parādību postoša izpausme (piemēram, zemestrīces, plūdi, vētras).
trīce Darbība, process --> trīcēt (1).
trīce Darbība, process --> trīcēt (2).
dirbele Drebeklis, kāds, kas trīc un dreb.
tresīt Drebēt, bailēs trīcēt.
dripēt Drebēt, trīcēt, dārdēt.
dirbinēt Drebēt, trīcēt.
drabinēt Drebēt, trīcēt.
drebulēt Drebēt, trīcēt.
drebuļot Drebēt, trīcēt.
spirinēt Drebēt, trīcēt.
trimēt Drebēt, trīcēt.
trimt Drebēt, trīcēt.
duduļāt Drebināties, aukstumā trīcēt.
trīsains Drebošs, trīcošs.
dziļlūzumi Dziļas (desmitiem un simtiem km) Zemes garozas pārrāvumdeformācijas, kas var sniegties pat līdz mantijai; ar tām ir saistīti vulkānisma procesi un zemestrīces.
seismiskie viļņi elastīgas svārstības, kas rodas no zemestrīcēm, sprādzieniem, sitieniem, vibrācijām un izplatās Zemes slāņos.
Sarezas ezers ezers Pamirā ("kūli Sarez"), Tadžikistānā, starp Ziemeļaličuras un Muzokla grēdu 3239 m vjl., platība - 86,5 kvadrātkilometri, garums - \~75 km, platums - līdz 3,4 km, vidējais dziļums - 190 m, lielākais - 505 m, izveidojies 1911. g. pēc zemestrīces izraisītā nogruvuma, ledāja ūdeņu pieplūde.
musette Franču harmonikas ar trīcošu skaņu.
gumstīties Grīļoties, streipuļot, trīcēt.
seismoloģija Ģeofizikas nozare, kas pētī zemestrīces un ar tām saistītās parādības.
pseidoskleroze Hepatolentikulārajai deģenerācijai simptomatoloģiski līdzīga slimība, ko raksturo intencijas trīce, muskulatūras rigiditāte, nervu darbības traucējumi un redzes nerva atrofija.
hidrargīrisms Hroniska saindēšanās ar dzīvsudrabu; pazīmes: siekalošana, trīce, parēzes.
iedrebēties Iesākt drebēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām); ietrīcēties.
ietrīcēties Iesākt trīcēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām).
aiztrīcēties Iesākt trīcēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ietrīcēties.
aiztrīsēties Iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt; ietrīsēties _(biežāk);_ aiztrīcēties, ietrīcēties.
aiztricināties Ietrīcēties.
aiztrīcināties Ietrīcēties.
ietrīcēt Ietrīcēties.
sinklonuss Ikviena slimība, kam raksturīga muskuļu trīce.
simptomātiskā paramiotonija īslaicīgs sastingums, kustību sākot; novērots trīcošās paralīzes gadījumā.
nodrebēt Īsu brīdi drebēt un pārstāt drebēt; notrīcēt.
notrīcēt Īsu brīdi trīcēt un pārstāt trīcēt.
notrīcināt Īsu brīdi trīcināt un pārstāt trīcināt.
izoseista Izolīnija, kas savieno punktus, kuros zemestrīce bijusi vienādi stipra.
kresīt Kratīt, purināt, (no)traukt; trīcēt, trīcināt.
krest Kratīt, purināt, (no)traukt; trīcēt, trīcināt.
krēsties Kratīt, purināt, (no)traukt; trīcēt, trīcināt.
hemitremors Ķermeņa vienas puses trīce.
pleistoseista Līnija (ģeogrāfiskajā kartē), kas ierobežo apgabalu ar vislielāko zemestrīces intensitāti.
homoseismi līnijas, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus, kuros zemestrīce iestājas vienā laikā.
homoseistas Līnijas, kas savieno vietas zemes virsū, kur zemestrīces grūdieni novērojami reizē.
dreb kā apšu lapa ļoti dreb, trīc (aiz bailēm, uztraukuma, aukstuma u. tml.).
trīcēt (arī trīsēt, drebēt) pie visām miesām Ļoti trīcēt.
vibrēt Mehāniski svārstīties, trīcēt (piemēram, par priekšmetu, konstrukciju).
Aleksandrijas bāka milzu bāka, ko uzcēla 3. gs. p. m. ē. Aleksandrijas ostas tuvumā uz Faras salas, 117 m augsta, tika uzskatīta par vienu no septiņiem pasaules brīnumiem, sagrāva zemestrīce.
parkinsonisms Muskuļu stīvums, kustību ierobežojums, palēnināšanās un trīce, kas rodas sakarā ar galvas smadzeņu bojājumu.
padrebēt Neilgu laiku, mazliet drebēt; patrīcēt.
patrīcēt Neilgu laiku, mazliet trīcēt.
nepārvarama vara nepārvarams spēks; konkrētos apstākļos ārkārtējs, neparedzams un nenovēršams notikums (piem., dabas katastrofa - zemestrīce, plūdi; karadarbība), kas civiltiesībās var būt pamats atbrīvošanai no atbildības.
mioseisms Neregulāras grūdienveida muskuļu kontrakcijas vai fibrilāra trīce svaigas hemiplēģijas gadījumā.
retropulsija Nespēja apstāties, kāpjoties atpakaļ (trīcošās triekas gadījumā).
izdripināt Nodrebēt, notrīcēt, izdārdināt.
novirināties Notrīcēt, nodrebēt.
notricēt Notrīcēt.
notrīcināties Notrīcēt.
notricināt Notrīcināt.
metatrofija Orgānu atrofija kā malnutrīcijas sekas.
trīcināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) trīc (1).
trīcināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) trīc (2).
ietricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk trīcēt.
ietrīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk trīcēt.
paradoksālā kinēzija parādība, kad trīcošās triekas slimnieki, kuriem sakarā ar muskuļu rigiditāti traucēta iešana, palaikam var labi skriet un pat samērā augsti lēkt.
jūrastrīce Parādību kopums, ko izraisa zemestrīce jūrās un okeānos.
nistagms un mioklonija pārmantota nervu sistēmas slimība (iespējams, dominanta, ar X hromosomu saistīta pārmantošana): n., galvas un roku trīce, pastiprināti refleksi un vazomotoriski traucējumi.
tremofilija Pārmantota trīce slimniekiem ar svītrotā ķermeņa deģenerāciju (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): pārtraukumaina trīce miera stāvoklī, to pastiprina sensoriski vai emocionāli kairinājumi; trīci novēro gan atsevišķās ķermeņa daļās, gan visā ķermenī; mērena muskuļu hipotonija.
Asnama Pilsēta Alžīrijas ziemeļos ("El Asnam"), ko 1980. g. 10. oktobrī stipri nopostīja zemestrīce, tagad atjaunotā pilsēta saucas Šelīfa.
Jungaja Pilsēta Peru ("Yungay"), Ankašas reģionā, Vaskarana kalna piekājē 2500 m vjl., \~10000 iedzīvotāju, 1970. g. zemestrīcē pilsēta tika aprakta dubļu straumē, uzcelta no jauna \~2 km uz ziemeļiem no iepriekšējās, kur izveidots memoriāls.
Varasa Pilsēta Peru, Ankašas reģiona administratīvais centrs, Vaskarana kalna piekājē, 100900 iedzīvotāju (2007. g.), 1970. g. zemestrīcē gandrīz pilnībā iznīcināta.
Barkisimeto Pilsēta Venecuēlas ziemeļos ("Barquisimeto"), Merida Kordiljerā 522 m vjl., Laras štata administratīvais centrs, 844100 iedzīvotāju (2000. g.), dibināta 1552. g., stipri cietusi zemestrīcā 1812. g.
ciloze Plakstiņa krampjaina trīce.
demaršs Pretrīcība (diplomātijā) sakarā ar kādu notikumu; dokuments, kurā pausta šāda pretrīcība.
tricīns Priekšmets, kas trīc.
endogēniskie procesi procesi, ko izraisa Zemes iekšējie spēki - vulkāniskas parādības, zemestrīces u. tml.
trīcināties Refl. --> trīcināt; tikt trīcinātam.
mangānisms Saindēšanās ar mangānu: intencijas trīce, retropulsija, runas traucējumi.
solānisms Saindēšanās ar solanīnu; pazīmes: vemšana, sausa rīkle, reibonis, galvassāpes, vājš pulss, trīce un krampji.
seismisks Saistīts ar zemestrīcēm, tām raksturīgs.
roka nedreb (arī nenodreb) saka, ja (kāds) jūtas bezbailīgs, arī ja ir pārliecināts par savu rīcību; saka, ja roka satraukumā nenotrīc.
rokas trīc kā nabagu apzagušas saka, ja ļoti trīc rokas.
satrīcēt Sākt, parasti pēkšņi, trīcēt; īsu brīdi trīcēt.
Jamaika Sala Lielo Antiļu salu grupā, Karību jūrā, platība - 10990 kvadrātkilometru, kalnu grēda līdz 2256 m augstumam, tropisks klimats, daudz nokrišņu, notiek zemestrīces un tropiskie negaisi.
diedelēt Salt, trīcēt, drebēt.
Moluku salas salu grupa Malajas arhipelāga austrumu daļā (indon. val. “Maluku”), starp Sulavesi un Jaungvinejas salu, Indonēzijā, platība — 83700 kvadrātkilometru, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1300 km, augstums — līdz 3019 m, daudz vulkānu, no tiem 10 darbīgi, biežas zemestrīces.
trīcin Savienojumā ar "trīc" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
harmīns Savvaļas rūtas "Peganum harmala" alkaloīds, ķīmiskā ziņā identisks ar banisterīnu; ietekmē centrālo nervu sistēmu, sevišķi motoriskos centrus; lieto trīcošās triekas terapijā.
seismiskā stacija seismiskā dienesta iestāde, kas novēro Zemes garozas svārstības, fiksē seismiskos signālus un zemestrīces epicentru, apstrādā seismogrāfa pierakstus.
Knosa Sena pilsēta Krētas salas ziemeļu daļā (Grieķija), viens no Egejas kultūras centriem, 22.-16. gs. p. m. ē. tā bija liela pilsēta, Krētas valsts galvaspilsēta; izpostīja zemestrīce (ap 1470. g. p. m. ē.) un ugunsgrēks (ap 1380. g. p. m. ē.).
retraktoriskais nistagms simptomu komplekss slimniekiem ar smadzeņu stumbra bojājumu (iekaisums, audzējs) vidussmadzeņu ūdensvada augšējās atveres apvidū: acu skatiena vertikālā paralīze; anizokorija; konverģences spazmas (īslaicīga toniska acābolu konverģence, mēģinot skatīties uz augšu); savdabīgs nistagms - pārtraukumainas, ātras acābolu (abu vai viena) kustības nazāli ar lēnu atgriešanos sākumstāvoklī; plakstiņu retrakcija, kas nosaka acs spraugas paplašinājumu; plakstiņu trīce.
propulsija Sliecība krist uz priekšu; nespēja ejot pēkšņi apstāties; to novēro bālās lodes slimības gadījumā, piem., trīces paralīzes gadījumā.
kratīties Spēcīgi, intensīvi drebēt, trīcēt (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
kampotomija Stereotaktiskās ķirurģijas metode, kad tiek bojāts Forela laukums, lai mazinātu trīci Pārkinsona slimības gadījumā.
talamotomija Stereotaktiskās ķirurģijas metode, kad tiek iznīcinātas specifiskas šūnu grupas redzes paugurā; veic, lai mazinātu sāpes, trīci un stīvumu Pārkinsona (Parkinson) slimības gadījuma, kā arī izmanto psihoķirurģijā, lai mazinātu trauksmi, psihozes un maniakālo depresiju.
štricele Štrīcele.
drebelīgs Tāds, kas dreb, trīc.
drebulīgs Tāds, kas parasti vai bieži dreb, trīc.
trīceklīgs Tāds, kas trīc (1); tāds, kas mēdz trīcēt.
trīceklīgs Tāds, kas trīc (2).
tricēklis Tas, kas trīc.
Ndara Toradžu (Indonēzija, Sulavesi sala) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, kura nes Zemi rokās virs galvas; kad viņa kasās, notiek zemestrīces.
Pteris termula trīcošā spārnpaparde.
Pārkinsona simptoms trīctriekas pazīme - sastingusi, maskai līdzīga sejas izteiksme.
seismiskie viļņi ūdenslīmeņa svārstības, ko rada zemestrīces un vulkānu izvirdumi.
tahiseismisks Uz ātrām zemestrīcēm attiecīgs; tās raksturojošs.
iridodonēze Varavīksnenes trīcēja lēca izņemta vai luksēta.
Arbuda Vēdisma mitoloģijā - teiksmains rāpuļveidīgs radījums un dieva Indras ienaidnieks, kas mitinās kalnā un ik pēc sešiem mēnešiem sakustas izraisīdams zemestrīces.
mezencefalīts Vidussmadzeņu iekaisums; simptomi: miegainība, trīce, acu muskuļu vājums.
trizuļot Viegli svārstīties, trīcēt; viegli svārstoties, trīcot atstarot strauji mainīga virziena gaismu.
trīzuļot Viegli trīcēt, drebēt.
magnitūda Vienība, kas rāda, kāds enerģijas daudzums atbrīvojas zemestrīcē vai sprādzienā; to izmanto t. s. Rihtera skalā (no 0 līdz 10 magnitūdām).
sinklonuss Vienlaicīga vairāku muskuļu trīce vai kloniska spazma.
trīcējiens Vienreizēja paveikta darbība --> trīcēt (1).
trīcējiens Vienreizēja paveikta darbība --> trīcēt (2).
amiostāzija Zaudēta spēja stāvēt kā muskuļu trīces un nepietiekamas koordinācijas sekas.
dziļā zemestrīce zemestrīce, kas rodas mantijā no 300 līdz 700 km dziļumā.
parastā zemestrīce zemestrīce, kas rodas Zemes garozā līdz 70 km dziļumā.
zemes trīce zemestrīce.
dirbņa Zemestrīce.
hipocentrs Zemestrīces centrs Zemes garozā.
epicentrs Zemestrīces hipocentra projekcija uz Zemes virsmas.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa trīc.