sūrstēt
sūrstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sūrstu | sūrstam | sūrstēju | sūrstējām | sūrstēšu | sūrstēsim |
| 2. pers. | sūrsti | sūrstat | sūrstēji | sūrstējāt | sūrstēsi | sūrstēsiet, sūrstēsit |
| 3. pers. | sūrst | sūrstēja | sūrstēs | |||
Pavēles izteiksme: sūrsti (vsk. 2. pers.), sūrstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sūrstot (tag.), sūrstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sūrstētu
Vajadzības izteiksme: jāsūrst
1.Dedzinoši, samērā vāji, parasti ilgstoši, sāpēt.
1.1.pārnestā nozīmē Izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; būt sāpīga pārdzīvojuma ietekmē (piemēram, par psihi, psihisku stāvokli).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja sēklas atrašanās vieta sāk kņudēt, sūrstēt, dedzināt u.
- No ilgās sēdēšanas seglos viņam sāpēja mugura un sūrstēja noberztās ciskas.
- Vēl aizvien mazliet sūrstēja, tātad pavisam samelota tāda atruna nebūtu.
- Dzīvība svinēja dzīres, pulsēja un sūrstēja katrs ikdienā piemirsts muskulis.
- Man sūrstēja tā, ka uzmetās zosāda un acīs sasprāga asaras.