Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
sūrstošs
sūrstošs darbības vārds; formā: lokāmais darāmās kārtas tagadnes divdabis (-ošs, -oša)Locīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
 
Vīriešu dzimte
 Vsk.Dsk.
Nom.sūrstošssūrstoši
Ģen.sūrstošasūrstošu
Dat.sūrstošamsūrstošiem
Akuz.sūrstošusūrstošus
Lok.sūrstošāsūrstošos
Sieviešu dzimte
Vsk.Dsk.
sūrstošasūrstošas
sūrstošassūrstošu
sūrstošaisūrstošām
sūrstošusūrstošas
sūrstošāsūrstošās
Noteiktā galotne
 
Vīriešu dzimte
 Vsk.Dsk.
Nom.sūrstošaissūrstošie
Ģen.sūrstošāsūrstošo
Dat.sūrstošajamsūrstošajiem
Akuz.sūrstošosūrstošos
Lok.sūrstošajāsūrstošajos
Sieviešu dzimte
Vsk.Dsk.
sūrstošāsūrstošās
sūrstošāssūrstošo
sūrstošajaisūrstošajām
sūrstošosūrstošās
sūrstošajāsūrstošajās
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
sūrstoši apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Divd. → sūrstēt.
2.Dedzinošs, samērā vājš, parasti ilgstošs (par sāpēm).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Nogurums, sūrstošās acis, sāpošie papēži tik šo niknumu pastiprina.
  • Un tad sarkanām, sūrstošām kājām skrien tālāk savos darbos.
  • Berzēdams savu sūrstošo plecu, nodomāju - vien darīšanas vaina...
  • Pat ne sūrstošas sajūtas, kas bija mazākais, ko man vajadzēja just.
  • Trūcis arī politiskās gribas - atvērt sūrstošākās vēstures lappuses.