sūrsme
sūrsme sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; poētiska stilistiskā nokrāsa; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sūrsme | sūrsmes |
| Ģen. | sūrsmes | sūrsmju |
| Dat. | sūrsmei | sūrsmēm |
| Akuz. | sūrsmi | sūrsmes |
| Lok. | sūrsmē | sūrsmēs |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai, pagājušo nakti atceroties, lūpās vēl skūpstu sūrsme?
- Kāds vaids, kas pazīst tvaiku, sūrsmi, sutu?
- - Ziedu saldums jaukts ar skumju sūrsmi -
- Katra puķe, ko jūs redzat, - jūsu, Koki, zāle, visa zeme - jūsu, Debess augšā, telpa apkārt - jūsu Tā kā acis, plecs un cietā plauksta, Sūrsme, ko jūs savās sirdīs jūtat.
- Akmenis, uz kā jūs stāvat, − jūsu, Katra puķe, ko jūs redzat, − jūsu, Koki, zāle, visa zeme − jūsu, Debess augšā, telpa apkārt − jūsu Tā kā acis, plecs un cietā plauksta, Sūrsme, ko jūs savās sirdīs jūtat.