suns
Lietojuma biežums :
suns vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
Locīšana
sunis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārds, hipotētisks vārds
Locīšana
suņēks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds, deminutīvs
Locīšana
1.Suņu dzimtas suga ("Canis familiaris"), kas tiek turēta kā mājdzīvnieki, kam ir saimnieciska vai dekoratīva nozīme; mājas suns.
Saistītās nozīmesbedlingtonterjers, ķipars, pekinietis, rotveilers.
Stabili vārdu savienojumi(Uz)laist suni (kādam) virsū. Lopu suns.
1.1.Šī mājdzīvnieka tēviņš.
1.2.īpašības vārda nozīmē; sarunvaloda; formā: ģenitīvs, vienskaitlis Tāds, kas ir izstrādāts no suņādas.
1.3.nievājoša ekspresīvā nokrāsa, pārnestā nozīmē Cilvēks ar ļoti nevēlamām īpašībām.
2.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, daudzskaitlis Tāds, kurš (parasti) nav cilvēkam izmantojams, arī kura izmantošanas iespējas nav zināmas (par savvaļas augiem).
2.1.īpašības vārda nozīmē; sarunvaloda, pārnestā nozīmē; formā: ģenitīvs, vienskaitlis Ļoti nevēlams, kaitīgs; ļoti nepatīkams, arī smags, grūts.
3.apvidvārds Āķis zāģēšanas ierīcē, kas pietur, balsta dēli apstrādes procesā (apzāģējot, gropējot malas).
4.formā: daudzskaitlis; joma: zooloģija Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Canidae"), nelieli un vidēji lieli, galvenokārt gaļēdāji dzīvnieki ar spēcīgu ķermeni, nelielu galvu un izstieptu purnu, 12 ģinšu, 35 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas: jenotsuns, lapsa un vilks.
Stabili vārdu savienojumiJau kapsētas suņi rej (kādam). Kaķim jāsmejas; sunim jāsmejas; zirgam jāsmejas. Kā mazu suni.
Avoti: EH, LLVV, ViV, Žrg
Korpusa piemēri