sūnot
sūnot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sūnoju | sūnojam | sūnoju | sūnojām | sūnošu | sūnosim |
| 2. pers. | sūno | sūnojat | sūnoji | sūnojāt | sūnosi | sūnosiet, sūnosit |
| 3. pers. | sūno | sūnoja | sūnos | |||
Pavēles izteiksme: sūno (vsk. 2. pers.), sūnojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sūnojot (tag.), sūnošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sūnotu
Vajadzības izteiksme: jāsūno
1.Pakāpeniski pārklāties ar sūnu.
1.1.pārnestā nozīmē Pakāpeniski, parasti, pārklājoties ar sūnu, novecot, kļūt vecam.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mums patika viņu moto: « Akmens, kas ripo, nesūno».
- Citas būtiskas pazīmes ir augšana pārmitrās, sūnotās vietās un salīdzinoši lielie izmēri.
- Ja to nedara, apbedījumu aizaug, sūno, tur pat sāk augt koki.
- No šī sava konta paraugmamma sākusi klaji negatīvi izteikties par citām instamammām, sūnot un gānot tās.
- Ja netālu no siltumnīcas aug koks, tāpat kā mājas jumts, arī uz siltumnīcas var sākt sūnot.