strādāt
strādāt 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | strādāju | strādājam | strādāju | strādājām | strādāšu | strādāsim |
2. pers. | strādā | strādājat | strādāji | strādājāt | strādāsi | strādāsiet, strādāsit |
3. pers. | strādā | strādāja | strādās |
Pavēles izteiksme: strādā (vsk. 2. pers.), strādājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: strādājot (tag.), strādāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: strādātu
Vajadzības izteiksme: jāstrādā
1.intransitīvs Veikt noteiktas darbības, piemēram, lai ko pārveidotu, radītu materiālas vai garīgas vērtības.
PiemēriPēc dažiem mēnešiem jau strādāju un pelnīju minimālo algu.
- Pēc dažiem mēnešiem jau strādāju un pelnīju minimālo algu.
- Mums bija jāstrādā, muguru neatliekušiem, lai mēneša beigās saņemtu dažus rubļus!
- - Kādam taču ir arī jāstrādā!
- — Bet tu taču svētdienās strādā.
Tulkojumiwork.
1.1.Veikt, parasti ilgāku laiku, noteiktas darbības (piemēram, iestādē, uzņēmumā), saņemot par to atlīdzību.
PiemēriSlimnīcā strādājat?...
- Slimnīcā strādājat?...
- - Tu joprojām tur strādā par atslēdznieku?
- Tēvs strādāja fabrikā.
Stabili vārdu savienojumi
- Strādāt amatu apvienošanas (arī savienošanas) kārtībā, arī strādāt, savienojot amatus — strādāt divās (vai vairākās) darba vietās
Tulkojumiwork.
1.2.Veikt šādas darbības sistemātiski, ilgāku laiku (kādā nozarē, specialitātē).
PiemēriTikai es nestrādāju savā arodā.
- Tikai es nestrādāju savā arodā.
- Kara laikā viņš bija lidotājs, vēlāk izmācījās par inženieri un šajā jomā arī strādāja.
1.3.Sistemātiski, ilgāku laiku veikt šādas darbības, veidojot, gatavojot (ko).
PiemēriEs tagad varu to atlikt pie malas un strādāt pie savas grāmatas.
- Es tagad varu to atlikt pie malas un strādāt pie savas grāmatas.
- Meitas un māsas strādāja pie rokdarbiem.
1.4.Sistemātiski, ilgāku laiku audzināšanas vai mācību nolūkā darboties (piemēram, ar kādu kolektīvu).
PiemēriKādi aspekti ir jāievēro, strādājot ar bērniem, vadot mācību stundas?
- Kādi aspekti ir jāievēro, strādājot ar bērniem, vadot mācību stundas?
2.intransitīvs Darba procesā, darbojoties izmantot (ko); darboties (ar ko).
PiemēriStrādājot ar datubāzi, materiāls parādās pētniekam citādā gaismā – un tas ir neatsverami.
- Strādājot ar datubāzi, materiāls parādās pētniekam citādā gaismā – un tas ir neatsverami.
- — Būs jāstrādā ar gravitācijas pistolēm, lai nevar tik viegli noteikt mūsu atrašanās vietu.
- bēbis strādā ar grabuļu riņķi
3.transitīvs Parasti savienojumā "strādāt darbu": veikt darbu.
PiemēriNopietnas krustceles bija izvēle – turpināt strādāt labi atalgotu darbu vai veidot savu uzņēmumu.
- Nopietnas krustceles bija izvēle – turpināt strādāt labi atalgotu darbu vai veidot savu uzņēmumu.
- – Un kur tad ir tā būtne, kura vakar izteica patiesu vēlmi strādāt reglamentētu darbu, ne pa labi, ne pa kreisi.
- Saprotams, strādāju sabiedriski lietderīgus darbus.
3.1.Veikt algotu darbu (noteiktu laikposmu).
PiemēriArī upei trakajā pasaulē vairs nav naktsmiera, tai jāstrādā garas un nebeidzamas virsstundas.
- pārnestā nozīmē Arī upei trakajā pasaulē vairs nav naktsmiera, tai jāstrādā garas un nebeidzamas virsstundas.
- Nedēļu strādā, nedēļa brīva.
3.2.sarunvaloda Darīt (parasti ko nevēlamu, arī negaidītu).
4.transitīvs Veicot agrotehniskus pasākumus, gatavot (augsni, tīrumu) sējai.
5.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piemēram, par iestādi, uzņēmumu); darboties, būt atvērtam.
PiemēriTai laikā te bija 200 mājas, krogs strādāja, mans vecais sita bungas orķestrī, bija volejbola komanda.
- Tai laikā te bija 200 mājas, krogs strādāja, mans vecais sita bungas orķestrī, bija volejbola komanda.
- Ir zināms, ka fabrika sāka strādāt drīz pēc padomju eiforiskās pēckara atgriešanās.
5.1.Būt tādam, kas veic paredzētās darbības, uzdevumus (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
PiemēriBet augstu tornī iemontētais milzīgais pulkstenis strādāja nevainojami, rādīdams, jātic, pareizu laiku.
- Bet augstu tornī iemontētais milzīgais pulkstenis strādāja nevainojami, rādīdams, jātic, pareizu laiku.
- Andris ieslēdza apgaismojumu, pēc tam sāka strādāt kameras.
5.2.pārnestā nozīmē Būt iedarbīgam, būt tādam, kura iedarbība ir vēlama cilvēkam (par parādībām dabā).
Tulkojumiwork.
(LV šaurāka nozīme) work, act
have an effect or outcome; often the one desired or expected; "The voting process doesn't work as well as people thought"; "How does your idea work in practice?"; "This method doesn't work"; "The breaks of my new car act quickly"; "The medicine works only if you take it with a lot of water"
[Princeton WordNet 3.0]
6.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Darboties, funkcionēt, (par organismu, tā daļām); funkcionēt (par fizioloģiskiem vai psihiskiem procesiem).
Piemēri- Taču atmiņa un prāts strādā nevainojami.
- - Taču atmiņa un prāts strādā nevainojami.
- Alekša prāts piepeši strādāja ātri.
- Viņiem vajag noteiktu darba laiku un smagu, monotonu darbu, kuru darot rokas strādā automātiski, bet domas brīvi klejo.
7.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Veikt noteiktas darbības, izturēties noteiktā veidā (par dzīvniekiem).
Stabili vārdu savienojumiGalva strādā. Mēle strādā (arī iet) kā kulstīkla. Strādā (arī iet) kā pulkstenis.
- Galva strādā kolokācija — saka, ja cilvēks spēj sakarīgi domāt, pareizi spriest
- Mēle strādā (arī iet) kā kulstīkla sarunvaloda, idioma — saka, ja cilvēks daudz, ātri runā
- Strādā (arī iet) kā pulkstenis frazēma — saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami
- Strādā kā zirgs (arī zvērs) sarunvaloda — saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu)
- Strādā, uz acīm pakritis; strādā, uz acīm uzkritis sarunvaloda — strādāt visiem spēkiem
- Strādāt ar elkoņiem sarunvaloda, frazēma — grūstīties
- Strādāt par vēderu sarunvaloda, frazēma — strādāt, atalgojumā saņemot tikai uzturu
- Strādāt vaiga sviedros, arī sviedriem vaigā (arī strādāt melnās miesās); strādāt melnās miesās — netaupot spēkus, smagi strādāt
Avoti: LLVV, Lfv, TWN
Korpusa piemēri:šeit