spulgot
spulgot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | spulgoju | spulgojam | spulgoju | spulgojām | spulgošu | spulgosim |
| 2. pers. | spulgo | spulgojat | spulgoji | spulgojāt | spulgosi | spulgosiet, spulgosit |
| 3. pers. | spulgo | spulgoja | spulgos | |||
Pavēles izteiksme: spulgo (vsk. 2. pers.), spulgojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: spulgojot (tag.), spulgošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: spulgotu
Vajadzības izteiksme: jāspulgo
1.Izplatīt skaidru, dzidru gaismu (par gaismas avotu); būt skaidram, dzidram (par gaismu).
1.1.Spīdēt, atstarojot skaidru, dzidru gaismu.
1.2.Mirdzēt, parasti paužot pozitīvu emocionālu stāvokli (par acīm).
1.3.pārnestā nozīmē Izpausties (parasti acīs, skatienā) – parasti par pozitīvām jūtām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Pusrūdolfs krata galvu, viņa acis niknumā spulgo, viņš iekliedzas:
- Tāds interesants bālums, un viņa tumši zilās acis spulgoja kā melnu melnās.
- Moru acis krēslā plēsīgi kvēloja, un dzeltenīgie baltumi tumsā spulgoja kā dzintars.
- Tobrīd lielajiem cilvēkiem man apkārt acis par pirmo no abiem spulgoja tā, ka...
- Tālumā aiz augstā kapu žoga spulgo galdniecības gaismeklis.