smīlāt
smīlāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | smīlāju | smīlājam | smīlāju | smīlājām | smīlāšu | smīlāsim |
| 2. pers. | smīlā | smīlājat | smīlāji | smīlājāt | smīlāsi | smīlāsiet, smīlāsit |
| 3. pers. | smīlā | smīlāja | smīlās | |||
Pavēles izteiksme: smīlā (vsk. 2. pers.), smīlājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: smīlājot (tag.), smīlāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: smīlātu
Vajadzības izteiksme: jāsmīlā
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Skatīdamās smalku lietutiņu smīlājošajā ielā, viņa iedzēra pa malkam.
- Lietus sāka smīlāt aiz Grobiņas pagrieziena.
- Aiz loga vēl aizvien smīlāja lietus.
- Kad lietuvji uzbruka līviem, šie, būdami dabas bērni, bēga mežos slēpties un, lietum smīlājot, caur koku zariem ar skumjām acīs noraudzījās, kā lietuvji posta viņu mājokļus, dzer viņu kvasu un ēd viņu griķus.
- ” Kamēr Dīriķis un viņa nejauši sastaptais suns no smīlājošā lietus slēpjas šķūnī, autors dara zināmas Dīriķa grupas gaitas, viņu taktiku un beidzot sagrāvi, ─ notikumus, kas bijušo grupas komandieri, bet tagad vientuļo Dīriķi noveduši šķūnī.