skaidrot
skaidrot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | skaidroju | skaidrojam | skaidroju | skaidrojām | skaidrošu | skaidrosim |
2. pers. | skaidro | skaidrojat | skaidroji | skaidrojāt | skaidrosi | skaidrosiet, skaidrosit |
3. pers. | skaidro | skaidroja | skaidros |
Pavēles izteiksme: skaidro (vsk. 2. pers.), skaidrojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: skaidrojot (tag.), skaidrošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: skaidrotu
Vajadzības izteiksme: jāskaidro
1.Stāstot, rakstot, arī rādot panākt, ka kādam (kas) kļūst zināms, saprotams.
Piemēri- Netīra gan,- večiņa skaidro vainīgā balsī.
- - Netīra gan,- večiņa skaidro vainīgā balsī.
- Es nezināju, ko atbildēt un vai man vispār viņai kaut kas būtu jāskaidro.
- Un viņš vārtsargiem skaidroja, ka braucot ciemos uz Veco zemi.
1.1.Būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
PiemēriGrāmata skaidro, kādēļ domāšana ir tik svarīga, kā to vingrināt un attīstīt.
- Grāmata skaidro, kādēļ domāšana ir tik svarīga, kā to vingrināt un attīstīt.
Stabili vārdu savienojumiSkaidrojošā vārdnīca.
- Skaidrojošā vārdnīca vārdkoptermins; joma: valodniecība — vārdnīca, kurā analizēta un skaidrota vārdu nozīme, parasti ilustrējot to ar valodas piemēriem, dažkārt arī ar attēliem
2.Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus.
Piemēri— Tādus sapņus es tev nemāku skaidrot.
- — Tādus sapņus es tev nemāku skaidrot.
- Šīs mandalas ģeogrāfisko un metafizisko jēgu var skaidrot ļoti dažādi, meklējot atbilstības gan šīs zemes, gan debess ķermeņu kartēs, gan cilvēka ārējā veidolā, gan viņa smalkajā ķermenī.
Stabili vārdu savienojumiSkaidrot attiecības.
- Skaidrot attiecības kolokācija — paust atšķirīgus, pretējus uzskatus asā sarunā
Avoti: TWN, LLVV
Korpusa piemēri:šeit