saukt
saukt 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | saucu | saucam | saucu | saucām | saukšu | sauksim |
2. pers. | sauc | saucat | sauci | saucāt | sauksi | sauksiet, sauksit |
3. pers. | sauc | sauca | sauks |
Pavēles izteiksme: sauc (vsk. 2. pers.), sauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saucot (tag.), saukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sauktu
Vajadzības izteiksme: jāsauc
1.transitīvs Teikt (ko), arī radīt balss skaņas, parasti skaļi, arī stiepti tā, lai pietiekami tālu būtu dzirdams, arī lai pārspētu citas skaņas.
1.1.intransitīvs
1.2.intransitīvs Radīt raksturīgus, parasti skaļus, balss signālus (par dzīvniekiem).
1.3.transitīvs
2.intransitīvs Teikt, darīt zināmu, parasti noteikti, kategoriski, prasību, vajadzību (pēc kā).
2.1.novecojis, transitīvs; kopā ar: "priekšā" Teikt, lasīt priekšā.
3.transitīvs Runājot mudināt (ierasties, doties kurp u. tml.).
3.1.Mutvārdos vai rakstveidā aicināt.
3.2.pārnestā nozīmē Rosināt (uz kādu rīcību, darbību) – par parādībām, priekšmetiem u. tml.
3.3.pārnestā nozīmē Saistīt, valdzināt, rosinot (ko darīt, doties kurp u. tml.) – par priekšmetiem, parādībām.
3.4.pārnestā nozīmē Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atveidojas (atmiņā).
4.transitīvs Dot, parasti pastāvīgu, nosaukumu, vārdu; runāt ar kādu vai par kādu, izmantojot šādu nosaukumu, vārdu.
4.1.Piešķirt (kam) vārdu, nosaukumu, apzīmējumu (pēc kādas raksturīgas pazīmes); dēvēt.
4.2.Uzskatīt, arī atzīt (par ko).
Stabili vārdu savienojumiKā saukts; kā pasaukts. Nāk kā saukts. Saukt (arī vest) tiesas priekšā. Saukt kopā.
- Kā saukts; kā pasaukts frazeoloģisms — īstajā reizē, tieši tad, kad ir nepieciešams, vēlams; katrā ziņā, noteikti
- Nāk kā saukts frazēma — 1. Saka, ja kāds ierodas tad, kad ir ļoti nepieciešams2. Saka, ja notiek kas ļoti vajadzīgs, vēlams
- Saukt (arī vest) tiesas priekšā novecojis — likt ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts
- Saukt kopā novecojis — lasot (parasti mācīšanās procesā), runāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu)
- Saukt lietas īstajos vārdos frazeoloģisms — runāt tieši, atklāti, bez aplinkiem
- Saukt pie atbildības vārdkoptermins — likt kādam atbildēt (piemēram, tiesā) par savu nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību
- Saukt pie kārtības vārdkoptermins — likt (kādam), piespiest (kādu) pārtraukt, izbeigt nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību
- Saukt priekšā — likt ierasties kur (piemēram, tiesā)
- Tā sauktais; t. s.; tā saucamais kolokācija — lieto, lai norādītu uz neoficiālu vai mazpazīstamu, arī īsti neatbilstošu nosaukumu
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tu j au zini, kā sauc viņu - Baltā Māmuliņa.
- Tradicionāli struktūrvienību, kurā notiek testēšana, sauc par testēšanas laboratoriju.
- Civillikumam un atsevišķus no tiem pat nevar saukt par laulības līgumiem.
- Pamatojoties uz formālās loģikas atziņām, sadalāmus spriedumus sauc par disjunkciju.
- Viena persona ar krievisku priekšvārdu Iwen tiek saukta par krieva dēlu.