samanīt
samanīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | samanu | samanām | samanīju | samanījām | samanīšu | samanīsim |
2. pers. | samani | samanāt | samanīji | samanījāt | samanīsi | samanīsiet, samanīsit |
3. pers. | samana | samanīja | samanīs |
Pavēles izteiksme: samani (vsk. 2. pers.), samaniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: samanot (tag.), samanīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: samanītu
Vajadzības izteiksme: jāsamana
1.Ar maņu orgāniem uztvert (parasti ko daļēji slēptu, vāji izpaustu).
1.1.Uztvert, ievērot, parasti pilnīgi, arī precīzi (kādas pazīmes, īpatnības).
2.Nojaust, noprast; arī saprast, apzināties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šīs nav dejas, taču dejojošu senlaiku dvēseli tajās var samanīt.
- Paceļot galvu augšup, ēkas griestu velvēs daudzviet samanāmas plaisas. “
- Mēs pat varam samanīt cilvēkus tur lejā, šajā gaišajā naktī.
- Ārā joprojām sniga, un viņpus parkam varēja samanīt slidotavas uguntiņas.
- Pagriezusies ar muguru pret gaismu, viņa samanīja kā ēnas skrējienu.