samaņa
samaņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | samaņa | samaņas |
| Ģen. | samaņas | samaņu |
| Dat. | samaņai | samaņām |
| Akuz. | samaņu | samaņas |
| Lok. | samaņā | samaņās |
1.Normāls fizioloģisks un psihisks organisma nomoda stāvoklis (parasti salīdzinājumā ar šāda stāvokļa traucējumiem, piemēram, slimības, traumas gadījumā).
Stabili vārdu savienojumiNākt pie samaņas.
- Nākt pie samaņas frazēma — atgūt samaņu
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sāpes nomocīja Šarunu dienu un nakti, viņš nepārtraukti zaudēja samaņu.
- Samaņas traucējumu pieaugums ir sekas liela tilpuma tūskas attīstībai infarkta zonā.
- Pieredzējušais tiesnesis samaņu zaudējis vien slimnīcā, kur viņam veikta operācija.
- Toreiz viņš bija pusplaukstas lielumā, pavisam maziņš, bez samaņas.
- Mediķu ierašanās brīdī vīrietis bijis pie samaņas un nogādāts slimnīcā novērošanai.