rumpis
rumpis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rumpis | rumpji |
| Ģen. | rumpja | rumpju |
| Dat. | rumpim | rumpjiem |
| Akuz. | rumpi | rumpjus |
| Lok. | rumpī | rumpjos |
1.Ķermeņa pamatdaļa, kurai pievienotas ekstremitātes un galva; vidums.
1.1.pārnestā nozīmē Pamatdaļa, galvenā daļa (piemēram, augiem, priekšmetiem).
1.3.joma: informātika Informāciju saturoša ziņojuma daļa, kuru lietotājs vēlas pārsūtīt.
Avoti: D3, LLVV, CaF
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Pēteris Rumpis pats mani uzmeklēja un pietiecās uz privāto fotosesiju.
- Kad cilvēka dvēsele pamet rumpi, tas ir beigts un pagalam.
- Viņš sēdēja un ar visu rumpi šūpojās uz priekšu un atpakaļ.
- — Vājais rumpis kāsā raustījās, līdz runcis bija atvēmis sikspārni.
- Viņš dienām guļ uz sliedēm, kur palika mans sašķaidītais rumpis.