reaģēt
reaģēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | reaģēju | reaģējam | reaģēju | reaģējām | reaģēšu | reaģēsim |
| 2. pers. | reaģē | reaģējat | reaģēji | reaģējāt | reaģēsi | reaģēsiet, reaģēsit |
| 3. pers. | reaģē | reaģēja | reaģēs | |||
Pavēles izteiksme: reaģē (vsk. 2. pers.), reaģējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: reaģējot (tag.), reaģēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: reaģētu
Vajadzības izteiksme: jāreaģē
1.Darboties, izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē.
1.1.Izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē (par dzīvniekiem).
2.parasti formā: trešā persona; joma: fizioloģija Būt tādam, kurā kādas parādības ietekmē izraisās norise, darbība (par organismu, tā daļām).
3.parasti formā: trešā persona; joma: ķīmija Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
4.parasti formā: trešā persona; joma: fizika Pārvērsties kodolu savstarpējās sadursmēs vai mijiedarbībā ar elementārdaļiņām un starojumu (par atomu kodoliem).
5.parasti formā: trešā persona; joma: tehnika Noteiktā veidā pārmainīties kādas iedarbības ietekmē (par sistēmu, aparātu, iekārtu u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cenšaties reaģēt maksimāli ātri un precīzi, nevienu signālu neizlaižot”.
- Šis process pastāvīgi mainās un liek cilvēkam nepārtraukti reaģēt un pielāgoties.
- Stresa laikā reaģējot uz draudiem, smadzenēs notiek plašas neiroķīmiskas reakcijas.
- Inovācijas var parādīties, reaģējot uz konkrētu problēmu vai interesantu ideju.
- Pacienti ir cianotiski miera stāvoklī un slikti reaģē uz skābekļa terapiju.