publicēt
Lietojuma biežums :
publicēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Padarīt zināmu, pieejamu (parasti iespieddarba veidā) daudziem cilvēkiem.
Piemēri1959. gada dokumentus aizliedza publicēt.
Saistītās nozīmesapgādāt, izdot, izlaist.
Tulkojumipublicize, publicise, air.
1.1.Būt tādam, kurā ir ievietots (piemēram, raksts, daiļdarbs) — par preses izdevumiem.
PiemēriŽurnāls publicēja garus teorētiskus rakstus par marksismu un ļeņinismu, to vēsturi un šodienu.
Tulkojumiprint.
Cilme:No vācu publizieren, kam pamatā latīņu publicare ‘darīt zināmu atklātībai’.
Avoti: MLVV, TWN, LLVV
Korpusa piemēri:šeit