omīte
Lietojuma biežums :
omīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | omīte | omītes |
| Ģen. | omītes | omīšu |
| Dat. | omītei | omītēm |
| Akuz. | omīti | omītes |
| Lok. | omītē | omītēs |
Vecāmāte.
Saistītās nozīmesbabīte, mimamma, mimama, ome, vecāmāte, vecmāmuļa.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
babīte1 — Dem. → baba; vecāmāte.
mimamma1 — Vecmamma.
mimama1 — Vecmamma.
ome1 — Vecāmāte.
vecāmāte1 — Tēva vai mātes māte.
vecmāmuļa1 — Vecāmāte.
vecmāma1 — Vecāmāte.
vecmemme1 — Vecāmāte.
vecmutere1 — Vecāmāte.
baba1 — Vecāmāte.
vecmāmiņa1 — Vecāmāte.
oma1 — Vecāmāte.
babeņa1 — Dem. → baba; vecmāmiņa.
babiņa1 — Dem. → baba; vecmāmiņa.
vecmamma1 — Vecāmāte.
omamma1 — Vecāmāte.
groša1 — Vecāmāte.
grosmutere1 — Vecāmamma.
vecāmamma1 — Tēva vai mātes māte; vecāmāte.
vecā māte1 — Vecāmāte.
Hiperonīmi
radagabals1 — Radinieks.
radi1 — Personas, ko savstarpēji saista radniecība.
radinieks1 — Tas, kam ir radniecības attiecības (ar kādu).
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pati saka – tas esot, lielā mērā pateicoties omītei. „
- Citēju aptuveni: " Vai tad tās omītes spēj nodrošināt mājmācību?!
- Mana omīte poliete septiņu gadu vecumā nonāca poļu patversmē Jēkaba kazarmās.
- Protams, ka omītei tas bija liels šoks, viņa raudāja.
- Puikas mamma Ieva, brīdi papļāpājusi ar omīti, izgāja pagalmā.