novājēt
novājēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | novājēju | novājējam | novājēju | novājējām | novājēšu | novājēsim |
2. pers. | novājē | novājējat | novājēji | novājējāt | novājēsi | novājēsiet, novājēsit |
3. pers. | novājē | novājēja | novājēs |
Pavēles izteiksme: novājē (vsk. 2. pers.), novājējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: novājējot (tag.), novājēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: novājētu
Vajadzības izteiksme: jānovājē
Kļūt vājam, vai vājākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šovam beidzoties viņa bija novājējusi un varēja valkāt 6. izmēra drēbes.
- Piemēram, pēc kāda laika manīju, ka meitiņa ļoti novājējusi.
- Rotnieks ir stipri novājējis, kauli uz gūžām duras cauri ādai.
- Un te nu viņi ir — noguruši, noputējuši, novājējuši.
- Ja ir vēlme novājēt, uzmanība galvenokārt pievēršama produktu daudzumam un proporcijām.