nospriest
nospriest 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nospriežu | nospriežam | nospriedu | nospriedām | nospriedīšu | nospriedīsim |
| 2. pers. | nospried | nospriežat | nospriedi | nospriedāt | nospriedīsi | nospriedīsiet, nospriedīsit |
| 3. pers. | nospriež | nosprieda | nospriedīs | |||
Pavēles izteiksme: nospried (vsk. 2. pers.), nospriediet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nospriežot (tag.), nospriedīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nospriestu
Vajadzības izteiksme: jānospriež
1.Spriežot, apsverot, pārdomājot izsecināt (ko).
2.Spriežot, apsverot, pārdomājot nolemt (ko).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Apvienotā abu komisiju sēdē tika nospriests, ka galavārds sakāms sabiedrībai.
- Zinājām, bet nospriedām, ka tā ir Latvijā dzīvojošo skaitīšana.
- Tiesa arī nosprieda, ka Vinjam piespriesto cietumsodu būtu jāizcieš Spānijā.
- Augstākā tiesa atcēla iepriekšējās tiesas lēmumu un nosprieda par labu Meltonei.
- Bet tad mēs ar Circeni padomājām un nospriedām- pārāk šauri!