nospriegt
nospriegt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nospriedzu | nospriedzam | nospriedzu | nospriedzām | nospriegšu | nospriegsim |
| 2. pers. | nospriedz | nospriedzat | nospriedzi | nospriedzāt | nospriegsi | nospriegsiet, nospriegsit |
| 3. pers. | nospriedz | nospriedza | nospriegs | |||
Pavēles izteiksme: nospriedz (vsk. 2. pers.), nospriedziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nospriedzot (tag.), nospriegšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nospriegtu
Vajadzības izteiksme: jānospriedz
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Padusē ielicis, paceļu viņas galvu atpakaļ tik stingri, lai kakla āda būtu nospriegta.
- Zemu atalgoti, maz nodokļus maksājoši viesstrādnieki, kas papildus izmantos mūsu jau tā nospriegto infrastruktūru, tikai pasliktinās šo situāciju.
- Atsities vēja nospriegtajā audeklā, admirālis, kājas tirinādams un vēl nekā nesaprazdams, nošļāca pa buras ieliekumu tieši savu matrožu rokās.
- Es kaila jāteniski uzsēdos Viktoram uz dibena un spaidīju pumpas, gūdama neaprakstāmu baudu ikreiz, kad nospriegtais dzeltenais galiņš pārsprāga, notašķīdams muguru lipīgām strutām.
- Daudzos gadījumos atsevišķie koki nospriegti tā , ka nav iespējams pirms atzāģēšanas noteikt stumbra resgaļa sviešanās virzienu