nospriegot
nospriegot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nospriegoju | nospriegojam | nospriegoju | nospriegojām | nospriegošu | nospriegosim |
| 2. pers. | nospriego | nospriegojat | nospriegoji | nospriegojāt | nospriegosi | nospriegosiet, nospriegosit |
| 3. pers. | nospriego | nospriegoja | nospriegos | |||
Pavēles izteiksme: nospriego (vsk. 2. pers.), nospriegojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nospriegojot (tag.), nospriegošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nospriegotu
Vajadzības izteiksme: jānospriego
Spriegojot radīt (kam) vajadzīgo sprieguma pakāpi.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Esmu slaidāks, nekā pienāktos, toties nospriegots kā klavieru stīga.
- Lai to visi varētu izdarīt, viņiem vajadzēs novilkt virves, nospriegot
- Rokas bremzes trosītes nospriegotā stāvoklī nobloķē ( notur) zobrata fiksators.
- Ja armatūra ir iepriekš nospriegota, tad to sauc par nospriegotu.
- ar jaunu seju ko nospriego pēkšņs maigums