nosprostot
Lietojuma biežums :
nosprostot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Radot šķērsli, kavēt, arī pārtraukt (kā pārvietošanos, plūsmu); radīt šķērsli (kur), lai kavētu, arī pārtrauktu (kā) pārvietošanos, plūsmu.
1.1.Būt par šķērsli, kas kavē, arī pārtrauc (kā) pārvietošanos, plūsmu; būt par šķērsli, kas kavē, arī pārtrauc (kur) kustību, plūsmu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri