nosprukt

nosprukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

1.parasti formā: trešā persona Ātri, pēkšņi novirzīties, noslīdēt nost (piemēram, par ko uzmauktu).

2.sarunvaloda Ātri, bēgšus, slapstoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri