nosprukt
nosprukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nosprūku | nosprūkam | nospruku | nosprukām | nosprukšu | nospruksim |
| 2. pers. | nosprūc | nosprūkat | nospruki | nosprukāt | nospruksi | nospruksiet, nospruksit |
| 3. pers. | nosprūk | nospruka | nospruks | |||
Pavēles izteiksme: nosprūc (vsk. 2. pers.), nosprūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nosprūkot (tag.), nosprukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nospruktu
Vajadzības izteiksme: jānosprūk
1.parasti formā: trešā persona Ātri, pēkšņi novirzīties, noslīdēt nost (piemēram, par ko uzmauktu).
2.sarunvaloda Ātri, bēgšus, slapstoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- kurā vietā nosprukt no maršruta, lai tiktu pie kaut kādas infrastruktūras.
- Nepaklausīgā gumijas caurule atkal nospruka no ventiļa!
- Nospruka ripu, neko darīt.
- Drošinātājs, protams, nosprucis.
- - roka nospruka no apkakles un piespieda dzīslu uz viņa kakla, tā spēcīgi un karsti pulsēja.