nospulgot
nospulgot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nospulgoju | nospulgojam | nospulgoju | nospulgojām | nospulgošu | nospulgosim |
| 2. pers. | nospulgo | nospulgojat | nospulgoji | nospulgojāt | nospulgosi | nospulgosiet, nospulgosit |
| 3. pers. | nospulgo | nospulgoja | nospulgos | |||
Pavēles izteiksme: nospulgo (vsk. 2. pers.), nospulgojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nospulgojot (tag.), nospulgošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nospulgotu
Vajadzības izteiksme: jānospulgo
Īsu brīdi spulgot un pārstāt spulgot.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tomēr pat 1907. un 1908. gados, un drusku agrāk un vēlāk, ir gan sākti un labi tāļi pavirzīti divi lielāki darbi, bet tie ai « Kl. grāmatu» bija tikai netiešā sakarā: abos atspoguļojās tas pats laikmets, tikai citos nospulgos.
- Tomēr pat 1907. un 1908. gados, un drusku agrāk un vēlāk, ir gan sākti un labi tāļi pavirzīti divi lielāki darbi, bet tie ai " Kl. grāmatu" bija tikai netiešā sakarā: abos atspoguļojās tas pats laikmets, tikai citos nospulgos.